Skip to main content

Erasmus+

EU programme for education, training, youth and sport
Search the guide

2. Posms. Pārliecināšanās par atbilstību programmas kritērijiem

Izstrādājot savu projektu un pirms pieteikšanās ES finansējumam dalībniekiem jāpārbauda, vai tie, kā arī projekts atbilst šādiem kritērijiem: pieņemamības, atbilstības, izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijiem.

Pieņemamības kritēriji

Pieteikumi jāiesūta ne vēlāk kā uzaicinājumā norādītajā pieteikumu iesniegšanas termiņā.

Pieteikumiem ir jābūt lasāmiem un piekļūstamiem.

Pieteikumiem ir jābūt pilnīgiem, un tajos jābūt ietvertām visām daļām un obligātajiem pielikumiem. Pēc iesniegšanas termiņa ir atļauts labot vienīgi pārrakstīšanās kļūdas pēc vadošās aģentūras pieprasījuma pienācīgi pamatotos gadījumos.

Attiecībā uz pasākumiem, ko pārvalda izpildaģentūra, pieteikumi jāiesniedz elektroniski, izmantojot Finansēšanas un iepirkumu iespēju portāla elektroniskās iesniegšanas sistēmu: https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/home. Pieteikumi (tostarp pielikumi un apliecinošie dokumenti) jāiesniedz, izmantojot iesniegšanas sistēmā pieejamās veidlapas.

Priekšlikumiem jābūt pilnīgiem un jāsatur visa prasītā informācija un visi prasītie pielikumi un apliecinošie dokumenti:

  • pieteikuma veidlapas A daļa, kas satur administratīvo informāciju par dalībniekiem (turpmāko koordinatoru, dotācijas saņēmējiem un saistītajām vienībām) un projekta budžeta kopsavilkumu (jāaizpilda uzreiz tiešsaistē),
  • pieteikuma veidlapas B daļa, kas satur projekta tehnisko aprakstu (jālejupielādē no portāla iesniegšanas sistēmas, jāaizpilda un tad jāsaliek kopā un jāaugšupielādē),
  • C daļa (ja tā ir nepieciešama, tā jāaizpilda uzreiz tiešsaistē), kas satur papildu datus par projektu.

Pieteikumi (B daļa) nedrīkst pārsniegt 40 lapas uzaicinājumos par mazas vērtības dotācijām (ne vairāk kā 60 000 EUR), 120 lapas uzaicinājumos par lielas vērtības dotācijām (4 000 000 EUR) un 70 lapas visos pārējos uzaicinājumos. Vērtētāji neņem vērā papildu lapas.

Attiecībā uz pasākumiem, ko pārvalda “Erasmus+” valstu aģentūras, pieteikumi jāiesniedz elektroniski, izmantojot veidlapas, kas pieejamas “Erasmus+” tīmekļa vietnē un “Erasmus+” valstu aģentūru tīmekļa vietnēs.

Atbilstības kritēriji

Atbilstības kritērijus izmanto, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējs drīkst piedalīties uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un iesniegt pasākuma priekšlikumu. Tos piemēro pieteikumu iesniedzējiem un projektiem/darbībām, kam tiek prasīta dotācija (piem., iesaistīto dalīborganizāciju profils un/vai skaits, projekta un/vai darbību veids, īstenošanas laikposms, iesaistīto dalībnieku profils un/vai skaits).

Lai projekts būtu atbilstīgs, pieteikuma iesniedzējam un projektam ir jāatbilst visiem atbilstības kritērijiem, kas saistīti ar pasākumu, uz kuru attiecas iesniegtais priekšlikums. Ja projekts neatbildīs atbilstības kritērijiem pieteikuma iesniegšanas posmā, tas tiks noraidīts bez turpmākas izvērtēšanas. Ja īstenošanas vai nobeiguma ziņojuma sagatavošanas posmā kļūst skaidrs, ka šie kritēriji nav izpildīti, darbības var uzskatīt par neatbilstīgām un var tikt atprasīta projektam sākotnēji piešķirtā ES dotācija.

Atbilstības kritēriji, kas piemērojami katram no pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar programmas “Erasmus+” vadlīnijām, ir aprakstīti vadlīniju B daļā.

Izslēgšanas kritēriji

Pieteikuma iesniedzēju izslēdz no dalības programmas “Erasmus+” uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ja tiek konstatēts, ka tas ir kādā no turpmāk uzskaitītajām izslēgšanas situācijām atbilstīgi Finanšu regulas 136.–141. pantam:

  1. pieteikuma iesniedzējs ir bankrotējis, vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, tā darījumdarbība ir apturēta, vai tas ir nonācis citā analogā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta Savienības vai valsts tiesībās;
  2. ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka pieteikuma iesniedzējs nav izpildījis savus pienākumus saistībā ar nodokļu maksāšanu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu veikšanu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem;
  3. ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka pieteikuma iesniedzējs ir vainīgs smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo rīcību, jo ir pārkāpis piemērojamos normatīvos aktus vai tādus ētikas standartus, ko piemēro profesijā, kurā pieteikuma iesniedzējs darbojas, vai ir iesaistījies jebkādā prettiesiskā rīcībā, kurai ir ietekme uz tā profesionālo uzticamību, ja šāda rīcība liecina par ļaunprātīgu nodomu vai rupju neuzmanību, tostarp jo īpaši kādu no šādām rīcībām:
    1. tādas informācijas sagrozīšana krāpnieciskos nolūkos vai nolaidības rezultātā, kas jāsniedz, lai pārbaudītu, vai nepastāv izslēgšanas iemesli vai ir izpildīti atbilstības vai atlases kritēriji, vai kas jāsniedz, veicot līguma vai nolīguma izpildi;
    2. nolīguma noslēgšana ar citām personām vai subjektiem nolūkā izkropļot konkurenci;
    3. intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums;
    4. mēģinājums piešķiršanas procedūras laikā ietekmēt atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu pieņemšanu;
    5. mēģinājums iegūt konfidenciālu informāciju, kas tam varētu dot nepamatotas priekšrocības piešķiršanas procedūrā;
  4. ar galīgu spriedumu ir atzīts, ka pieteikuma iesniedzējs ir vainīgs kādā no šādām rīcībām:
    1. krāpšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/13711  3. panta un ar Padomes 1995. gada 26. jūlija aktu izstrādātās Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību 2 1. panta nozīmē;
    2. korupcija, kā definēts 4. panta 2. punktā Direktīvā (ES) 2017/1371, vai aktīva korupcija 3. panta nozīmē ar Padomes 1997. gada 26. maija aktu izstrādātajā Konvencijā par cīņu pret korupciju3 , kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas, vai rīcība, kas minēta Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI4 ​​​​​​​ 2. panta 1. punktā, vai korupcija, kā definēts citos piemērojamos tiesību aktos;
    3. rīcība saistībā ar līdzdalību noziedzīgā organizācijā, kā minēts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI5  2. pantā;
    4. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 1. panta 3., 4. un 5. punkta nozīmē6 ;
    5. teroristu nodarījumi vai nodarījumi, kas saistīti ar teroristu darbībām, vai kūdīšana, atbalstīšana, līdzdalība vai mēģinājums izdarīt šādus nodarījumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīvas (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu 3. un 14. pantā un III sadaļā;
    6. bērnu darbs vai citi nodarījumi, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES 2. pantā7 ;
  5. pieteikuma iesniedzējs, pildot līgumu vai nolīgumu, ko finansē no budžeta, saistībā ar galveno pienākumu izpildi ir pieļāvis būtiskus trūkumus, kuri:
    1. ir noveduši pie līguma vai nolīguma priekšlaicīgas izbeigšanas;;
    2. ir noveduši pie līgumsodu vai citu līgumā noteiktu sodu piemērošanas vai
    3. ir atklāti kredītrīkotāja, OLAF, Eiropas Prokuratūras (EPPO) vai Revīzijas palātas veiktās pārbaudēs, revīzijās vai izmeklēšanā;
  6. ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka pieteikuma iesniedzējs ir izdarījis pārkāpumu Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punkta nozīmē8 ;
  7. ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka pieteikuma iesniedzējs ir izveidojis subjektu citā jurisdikcijā nolūkā apiet fiskālās, sociālās vai jebkādas citas juridiskās saistības tā juridiskās adreses, centrālās administrācijas vai galvenās darījumdarbības vietas jurisdikcijā;
  8. ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka subjekts ir izveidots g) apakšpunktā minētajā nolūkā;
  9. ja nav galīga sprieduma vai attiecīgā gadījumā galīga administratīvā lēmuma — pieteikuma iesniedzējs ir vienā no c), d), f), g) un h) apakšpunktā minētajām situācijām, kas konstatēta, īpaši pamatojoties uz:
    1. faktiem, kas konstatēti EPPO — attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno ciešāku sadarbību atbilstoši Regulai (ES) 2017/1939 —, Revīzijas palātas, OLAF vai  iekšējā revidenta veiktās revīzijās vai izmeklēšanās vai jebkādās citās pārbaudēs, revīzijās vai kontrolēs, par kuru veikšanu ir atbildīgs kredītrīkotājs;
    2. tādiem administratīviem lēmumiem, kuri nav galīgi un kuros var būt ietverti disciplināri pasākumi, ko veic kompetentā uzraudzības struktūra, kura ir atbildīga par profesionālās ētikas standartu piemērošanas pārbaudi;
    3. faktiem, kas minēti to personu un subjektu lēmumos, kuri īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu;
    4. informāciju, ko saskaņā ar ES Finanšu regulas 142. panta 2. punkta d) apakšpunktu nosūtījuši subjekti, kas īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot ES Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu;
    5. Komisijas lēmumiem saistībā ar Savienības konkurences tiesību pārkāpumu vai valsts kompetentās iestādes lēmumiem saistībā ar Savienības vai valsts konkurences tiesību pārkāpumu;
    6. persona ir jebkādā veidā informēta, ka uz to attiecas Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšana, vai nu tāpēc, ka OLAF tai ir devis iespēju komentēt ar to saistītos faktus, vai tāpēc, ka izmeklēšanas gaitā OLAF tai ir veicis pārbaudes uz vietas, vai arī tai ir paziņots par OLAF veiktas izmeklēšanas sākšanu, slēgšanu vai kādiem ar to saistītiem apstākļiem;
  10. 135. panta 2. punktā minētais attiecīgais pieteikuma iesniedzējs ir situācijā, kurā:
    1. fiziska vai juridiska persona, kas ir 135. panta 2. punktā minētā pieteikuma iesniedzēja pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekle vai kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz minēto pieteikuma iesniedzēju, ir vienā vai vairākās c)–h) apakšpunktā minētajās situācijās;
    2. fiziskā vai juridiskā persona, kas uzņemas neierobežotu atbildību par 135. panta 2. punktā minētā pieteikuma iesniedzēja parādiem, ir vienā vai vairākās a) vai b) apakšpunktā minētajās situācijās;
    3. fiziska persona, kurai ir būtiska nozīme piešķiršanā vai juridisko saistību izpildē, ir vienā vai vairākās c)–h) apakšpunktā minētajās situācijās.

Ja pieteikuma iesniedzējs ir nonācis kādā no iepriekš uzskaitītajām izslēgšanas situācijām, tam ir jāapraksta pasākumi, kas īstenoti, lai izslēgšanas situāciju labotu, tādējādi parādot, ka uz viņu var paļauties. Šādi pasākumi var ietvert, piemēram, tehniskus, organizatoriskus un personāla pasākumus, kas veikti, lai novērstu atkārtošanos, kompensētu zaudējumus vai samaksātu sodus. Tas neattiecas uz šīs sadaļas d) punktā minētajām situācijām.

Gadījumos, kas minēti c)–h) apakšpunktā, ja nav pieņemts galīgs spriedums vai attiecīgā gadījumā galīgs administratīvais lēmums, valsts aģentūra vai izpildaģentūra var provizoriski izslēgt pieteikuma iesniedzēju no dalības uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

Ja pasākumu īsteno pieteikuma iesniedzējs, kuram ir saistītās vienības, tām arī jāatbilst tiem pašiem izslēgšanas kritērijiem, kuri attiecas uz galveno pieteikuma iesniedzēju.

Ja kāda no deklarācijām vai informācija, kas iesniegta kā nosacījums līdzdalībai šajā procedūrā, izrādās nepatiesa, pieteikuma iesniedzējs var netikt pielaists piešķiršanas procedūrai.

Gadījumos, kas minēti c)–h) apakšpunktā, valsts aģentūra vai izpildaģentūra var savā tīmekļa vietnē publicēt šādu informāciju par izslēgšanu un attiecīgā gadījumā par finansiālu sodu:

  1. attiecīgā pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds / nosaukums;
  2. izslēgšanas situācija;
  3. izslēgšanas ilgums un/vai finansiālā soda lielums.

Šie izslēgšanas kritēriji attiecas uz pieteikumu iesniedzējiem visos programmas “Erasmus+” pasākumos. Lai apliecinātu, ka nav iestājusies neviena no iepriekš minētajām situācijām, pieteikumu iesniedzējiem, kas pretendē uz ES dotāciju, jāiesniedz godprātīgs apliecinājums. Minētais godprātīgais apliecinājums ir pieteikuma veidlapas atsevišķa sadaļa vai pielikums.

Ja priekšlikumus iesniedz partneru konsorcija vārdā, iepriekš aprakstītie izslēgšanas kritēriji attiecas uz visiem projektā iesaistītajiem dalībniekiem.

Saskaņā ar Finanšu regulas 135. panta 4. punktu un 138. pantu ES līdzekļu saņēmējam, ar kuru ir noslēgts līgums vai nolīgums un kurš, pildot līgumu vai nolīgumu, ko finansē ES, saistībā ar galveno pienākumu izpildi ir pieļāvis būtiskus trūkumus, var piemērot finansiālos sodus.

Turklāt Komisija uzskata, ka attiecībā uz to pasākumu īstenošanu, uz kuriem attiecas šīs programmas vadlīnijas, interešu konflikta situācijā ir vai varētu būt turpmāk minētie subjekti, kas attiecīgi nav vai varētu nebūt tiesīgi piedalīties:

  • valstu iestādes, kas atbild par valsts aģentūru uzraudzību un programmas “Erasmus+” īstenošanu savā valstī, nevar pieteikties vai piedalīties nevienā pasākumā, ko pārvalda valstu aģentūras jebkurā valstī, bet var pieteikties dalībai (kā pieteikumu iesniedzēji vai partneri) pasākumos, ko pārvalda izpildaģentūra vai EAC ĢD, ja vien tas nav skaidri aizliegts attiecībā uz konkrēto pasākumu (kā norādīts vadlīniju B daļā),
  • valstu aģentūras (to tiesību subjekta vienīgā darbība) vai tādu tiesību subjektu valstu aģentūru nodaļas, kas veic darbības, kuras ir ārpus valstu aģentūru kompetences, nevar pieteikties dalībai pasākumā, ko īsteno, piemērojot šīs vadlīnijas, un nevar piedalīties šādos pasākumos,
  • struktūras un tīkli, kas identificēti vai norādīti programmā “Erasmus+” vai jebkurā Komisijas gada darba programmā, kura pieņemta programmas “Erasmus+” īstenošanai, ar konkrētu mērķi saņemt no Komisijas finansiālu ieguldījumu programmas “Erasmus+” īstenošanas ietvaros un ko vada tiesību subjekts, kurš vada arī valsts aģentūru, nevar pieteikties vai piedalīties nevienā pasākumā, ko pārvalda “Erasmus+” valstu aģentūras jebkurā valstī, bet var pieteikties dalībai (kā pieteikumu iesniedzēji vai partneri) pasākumos, ko pārvalda izpildaģentūra vai EAC ĢD, ja vien tas nav skaidri aizliegts attiecībā uz konkrēto pasākumu (kā norādīts vadlīniju B daļā); tiem arī jāspēj pirms dotācijas vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas pierādīt, ka tiem nav interešu konflikta, jo vai nu tie veic aizsardzības pasākumus, vai arī to iekšējā organizācija ir tāda, ka intereses ir skaidri nodalītas. Turklāt jābūt norādītām izmaksām un ieņēmumiem par katru pasākumu vai darbību, kam tiek piešķirti ES līdzekļi. Lēmumu atzīt, ka pastāv pietiekami pierādījumi, ka minētajām struktūrām un tīkliem nav interešu konflikta, pieņem Izpildaģentūra vai EAC ĢD, kam tie piesakās, uz savu atbildību un pārskatatbildību;
  • tiesību subjekti, kas vada “Erasmus+” valstu aģentūras, bet kā darbs saistīts ar citām darbībām, kuras ir programmas “Erasmus+” tvērumā vai ārpus tā, kā arī šādiem tiesību subjektiem piesaistītas struktūrvienības nevar pieteikties vai piedalīties nevienā pasākumā, ko pārvalda valstu aģentūras jebkurā valstī, bet principā var pieteikties dalībai pasākumos, ko pārvalda izpildaģentūra vai EAC ĢD, ja vien tas nav skaidri aizliegts attiecībā uz konkrēto pasākumu (kā norādīts vadlīniju B daļā). Tomēr tām pirms dotācijas vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas ir jāpierāda, ka tām nav interešu konflikta, jo vai nu tās veic aizsardzības pasākumus, vai arī to iekšējā organizācija ir tāda, ka intereses ir skaidri nodalītas (piemēram, obligātā kontu nošķiršana, ziņošanas un lēmumu pieņemšanas pienākumu nošķiršana, pasākumi, ar ko novērš piekļuvi iekšējai informācijai). Turklāt jābūt norādītām izmaksām un ieņēmumiem par katru pasākumu vai darbību, kam tiek piešķirti ES līdzekļi. Lēmumu atzīt, ka pastāv pietiekami pierādījumi, ka minētajām juridiskajām personām un struktūrvienībām nav interešu konflikta, pieņem iestāde, kam tie piesakās, uz savu atbildību un pārskatatbildību.

Atlases kritēriji

Izmantojot atlases kritērijus, valsts aģentūra vai izpildaģentūra novērtē pieteikuma iesniedzēja finansiālās un darbības spējas īstenot ierosināto projektu.

Finansiālās spējas

Finansiālās spējas nozīmē, ka pieteikuma iesniedzējam ir stabili un pietiekami finansējuma avoti, lai turpinātu savu darbību visā projekta īstenošanas laikā vai gadā, par kuru tiek piešķirta dotācija, un piedalītos tā finansēšanā.

Finansiālo spēju pārbaudi parasti veic visiem koordinatoriem (tostarp vienīgajiem projekta finansējuma saņēmējiem), izņemot :

  • publiskās struktūras, tostarp dalībvalstu organizācijas9 ,
  • publisko tiesību subjektus, kā arī iestādes un organizācijas, kas darbojas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomā un kas pēdējos divos gados vairāk nekā 50 % no saviem gada ieņēmumiem ir saņēmušas no publisko naudas līdzekļu avotiem10 ,
  • starptautiskām organizācijām,
  • ja pieprasītā dotācijas summa nepārsniedz 60 000 EUR.

Vajadzības gadījumā var tikt pārbaudītas arī saistīto struktūru finansiālās spējas.

Ja ES dotāciju pieprasījumi nepārsniedz 60 000 EUR un tos iesniedz tādu veidu subjekti, kas nav minēti iepriekš, pieteikumu iesniedzējiem jāsniedz godprātīgs apliecinājums, kas apstiprina, ka tiem ir finansiālās spējas īstenot projektu. Minētais godprātīgais apliecinājums ir pieteikuma veidlapas atsevišķa sadaļa.

Ja ES dotācijas pieprasījums pārsniedz 60 000 EUR un to iesniedz tādu viedu subjekti, kas nav minēti iepriekš, pieteikuma iesniedzējam papildus godprātīgam apliecinājumam Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (Organizāciju reģistrācija — cilne “Finansiālās spējas) / Organizāciju reģistrācijas sistēmā sistēmā jāiesniedz šādi dokumenti:

  • koordinatora peļņas un zaudējumu pārskats,
  • bilance;
  • citi dokumenti pēc pieprasījuma.

Informāciju par izpildaģentūras pārvaldītiem pasākumiem un papildu informāciju skatiet izdevumā “Noteikumi par tiesību subjektu validāciju, LEAR iecelšanu un finansiālo spēju novērtēšanu”: https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/common/guidance/rules-lev-lear-fca_lv.pdf.

Ja pieteikums attiecas uz pasākumu dotācijām, kuru summa pārsniedz 750 000 EUR, papildus iepriekš norādītajam var tikt pieprasīts revīzijas ziņojums, ko sagatavojis apstiprināts ārējais revidents. Minētajā ziņojumā jābūt apliecinātiem pārskatiem par pēdējo pieejamo finanšu gadu.

Attiecībā uz subjektiem, kas nevar iesniegt minētos dokumentus, jo tie ir izveidoti nesen, dokumentus var aizstāt ar finanšu datu aplēsēm / finanšu deklarāciju vai apdrošināšanas deklarāciju, kurā norādīti pieteikuma iesniedzēja finanšu riski.

Koordinatoram šie dokumenti ir jāaugšupielādē Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (Dalībnieku reģistrs – cilne “Finanšu spēja”)/Organizāciju reģistrācijas sistēmā tikai tad, ja, izmantojot dalībnieku reģistru, ar viņu sazinājušies ES centrālie validācijas dienesti vai attiecīgā valsts aģentūra, pieprasot pieteikuma iesniedzējam iesniegt nepieciešamos pamatojuma dokumentus. Izpildaģentūras tieši pārvaldītu pasākumu gadījumā šis pieprasījums tiks nosūtīts, izmantojot attiecīgajā sistēmā integrēto ziņojumapmaiņas sistēmu.

Partneru konsorcija vārdā iesniegtu priekšlikumu gadījumā, ja valsts aģentūrai vai izpildaģentūrai ir šaubas par konsorcija finansiālo spēju, tai ir jāveic riska novērtējums, uz kuru balstoties var pieprasīt iepriekš minētos dokumentus no visām konsorcija dalīborganizācijām. Šis nosacījums ir spēkā neatkarīgi no dotācijas summas.

Ja pēc minēto dokumentu analīzes valsts aģentūra vai izpildaģentūra secina, ka vajadzīgās finansiālās spējas ir neapmierinošas, tā var:

  • pieprasīt papildu informāciju,
  • pieprasīt paaugstinātas finansiālās atbildības režīmu, t. i., solidāru atbildību visiem dotācijas līdzsaņēmējiem vai saistīto vienību solidāras saistības,
  • nolemt piešķirt priekšfinansējumu, kas samaksājams vairākās daļās,
  • nolemt piešķirt vienu vai vairākus priekšfinansējumus, ko sedz bankas garantija, vai
  • nolemt nepiešķirt priekšfinansējumu.

Ja finansiālās spējas uzskatāmas par nepietiekamām, attiecīgo priekšlikumu noraida.

Darbības spējas

Darbības spējas nozīmē, ka pieteikuma iesniedzējam ir vajadzīgās profesionālās kompetences un kvalifikācijas ierosinātā projekta īstenošanai. Pieteikumu iesniedzējiem ir jābūt profesionālajai kompetencei un kvalifikācijai, kas nepieciešama ierosinātā projekta īstenošanai, piemēram, atbilstošiem resursiem attiecībā uz kvalificētu personālu, konkrētu kvalifikāciju, profesionālo pieredzi un rekomendācijām attiecīgajā jomā, materiāliem un aprīkojumu. Darbības spējas novērtējumu var attiecināt arī uz visu partnerību kopumā, jo īstenošanas kvalitāte būs atkarīga no visu partnerorganizāciju spējas. Atbildīgais kredītrīkotājs atkarībā no riska novērtējuma rezultātiem var atcelt pienākumu pārbaudīt publisko struktūru, dalībvalstu organizāciju vai starptautisko organizāciju darbības spējas.

Attiecībā uz pieteikumiem, kuri iesniegti Valstu Aģentūrām

Pieteikumu iesniedzējiem jāiesniedz godprātīgs apliecinājums, kas apstiprina, ka tiem ir projekta īstenošanai nepieciešamās darbības spējas. Turklāt, ja tas ir prasīts pieteikuma veidlapā un ja dotācija pārsniedz 60 000 EUR, pieteikumu iesniedzējiem jāiesniedz projektā iesaistīto galveno personu dzīvesgājuma aprakstus (CV), lai apliecinātu viņu attiecīgo profesionālo pieredzi, vai citus apliecinošus dokumentus, piemēram:

  • galvenās komandas attiecīgo publikāciju sarakstu,
  • izsmeļošu sarakstu ar iepriekš īstenotiem projektiem un darbībām, kas saistītas ar attiecīgo politikas jomu vai ar šo konkrēto pasākumu. Līdzīgu informāciju par partnerorganizācijām var pieprasīt arī valsts aģentūrā.

Turklāt pretendentiem uz akreditāciju pieaugušo izglītības, profesionālās izglītības un apmācības, skolu izglītības un jaunatnes jomā ir jābūt vismaz divu gadu pieredzei tādu darbību īstenošanā, kas dod tiem tiesības pieteikties uz šādu akreditāciju. Pieredze pirms publisko iestāžu (piemēram, skolu vai izglītības centru) apvienošanās vai līdzīgām strukturālām izmaiņām tiks ņemta vērā kā atbilstīga pieredze.

Mobilitātes konsorcija koordinatoriem piemērojama šāda prasība — viņiem jāspēj koordinēt konsorcijs saskaņā ar ierosināto “Erasmus” plānu, konsorcija mērķi, paredzēto uzdevumu sadali un “Erasmus” kvalitātes standartiem (izklāstīti tīmekļa vietnē Europa: https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/sites/erasmusplus2/files/eac-a02-2020-quality-standards.pdf).

Iepriekš minēto nosacījumu izpildi pārbauda, pamatojoties uz pieteikumu (tostarp informāciju par pieteikuma iesniedzēja iepriekšēju dalību 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada programmā “Erasmus+”) un dokumentiem, kuri iesniegti organizāciju reģistrācijas sistēmā. Pieteikumu iesniedzēji, kuri nesniedz pieteikuma veidlapā pieprasīto informāciju, uz šā pamata var tikt diskvalificēti.

Ja darbības spējas uzskatāmas par nepietiekamām, attiecīgo priekšlikumu noraida.

Attiecībā uz pieteikumiem, kuri Iesniegti Izpildaģentūrai

Darbības spējas tiks vērtētas paralēli piešķiršanas kritērijam “Kvalitāte”, pamatojoties uz pieteikumu iesniedzēju un to projekta grupu kompetenci un pieredzi, ieskaitot darbības resursus (cilvēku, tehniskos un citus resursus).

Uzskatāms, ka pieteikumu iesniedzējiem ir pietiekamas darbības spējas, ja ir izpildītas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus noteiktās prasības attiecībā uz darbības spējām.Pieteikumu iesniedzējiem būs jāapliecina sava spēja, izmantojot šādu informāciju pieteikuma veidlapā (B daļa):

  • par projekta vadību un īstenošanu atbildīgo darbinieku vispārīgais profils (kvalifikācija un pieredze),
  • konsorcija sastāva apraksts,
  • ES finansēto projektu saraksts par pēdējiem 4 gadiem.

Valsts aģentūra vai izpildaģentūra var prasīt papildu apliecinošus dokumentus, lai pārbaudītu pieteikumā norādīto informāciju.

Piešķiršanas kritēriji

Piešķiršanas kritēriji ļauj valsts aģentūrai vai izpildaģentūrai izvērtēt programmas “Erasmus+” pamatpasākumu ietvaros iesniegto projektu priekšlikumu kvalitāti.

Priekšlikumi, kas atsevišķajos kritērijos un kopējā kvalitātes novērtējumā būs saņēmuši vismaz minimālo punktu skaitu, tiks izskatīti finansējuma piešķiršanai (uzaicinājumam pieejamā budžeta robežās). Pārējos priekšlikumus vai nu iekļaus rezerves sarakstā, vai atzīs par nesekmīgiem.

Konkrētie piešķiršanas kritēriji, kas piemērojami katram no pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar programmas “Erasmus+” vadlīnijām, ir aprakstīti vadlīniju B daļā.

  • 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.). ↩ back
  • 2 OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp. ↩ back
  • 3 OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp. ↩ back
  • 4 Padomes Pamatlēmums 2003/568/TI (2003. gada 22. jūlijs) par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā (OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.). ↩ back
  • 5 Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.). ↩ back
  • 6 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.). ↩ back
  • 7 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.). ↩ back
  • 8 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.). ↩ back
  • 9 Tostarp uzskata, ka skolām, augstākās izglītības iestādēm un organizācijām izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, kas pēdējo divu gadu laikā vairāk nekā 50 % no saviem gada ieņēmumiem saņēmušas no publiskiem avotiem, ir vajadzīgās finansiālās, profesionālās un administratīvās spējas programmas darbību īstenošanai. ↩ back
  • 10 Erasmus regulas 21. panta 3. punkts; valsts, Eiropas vai citu projektu dotācijas netiek uzskatītas par publiskiem līdzekļiem finansiālās spējas pārbaudes nolūkos, ↩ back