Programmas “Eiropas jaunatne kopā” projektu mērķis ir izveidot tīklus, kas sekmē reģionālās partnerības. Šos projektus plānots īstenot ciešā sadarbībā ar jauniešiem no visas Eiropas (ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm). Tīkliem būtu jāorganizē apmaiņas, jāveicina apmācība (piemēram, jauniešu līderiem paredzēta apmācība), kā arī jādod iespēja pašiem jauniešiem izstrādāt kopīgus projektus, un to visu var paveikt, izmantojot gan darbības klātienē, gan darbības tiešsaistē.

Pasākuma mērķi

Programmas “Eiropas jaunatne kopā” projektu mērķis ir izveidot sadarbību, ļaujot jauniešiem visā Eiropā izveidot kopīgus projektus, rīkot apmaiņas un veicināt apmācību (piemēram, jauniešu līderiem/ jaunatnes darbiniekiem paredzētu apmācību), izmantojot gan darbības klātienē, gan darbības tiešsaistē. Šis pasākums atbalstīs starpvalstu partnerības jaunatnes organizācijām gan vietējā, gan plašākā mērogā, lai stiprinātu to darbību Eiropas dimensiju.

Nozīmīgas tematiskās prioritātes ir darbs ar ES Jaunatnes stratēģiju (2019.–2027. gadam)¹  un Eiropas jaunatnes mērķiem un to popularizēšana. Eiropas jaunatnes mērķi ir atspoguļoti arī priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas Komisijas politiskajās pamatnostādnēs² . Projektu priekšlikumos var ņemt vērā arī Eiropas Jaunatnes gada (2022) mantojumu un “Konferences par Eiropas nākotni” rezultātus. 2024. gadā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir šim pasākumam atbilstīga tēma.

Jaunatnes tīkliem būtu jāapsver veidi, kā veidot solidaritāti un iekļautību, atveseļojoties no Covid-19 pandēmijas.

Konkrētie mērķi

Pasākuma nolūks ir konkrēti atbalstīt vismaz vienu no šādiem konkrētiem mērķiem:

• transnacionālākas, strukturētas sadarbības veicināšana un attīstība gan tiešsaistē, gan bezsaistē starp dažādām jauniešu organizācijām, lai veidotu vai stiprinātu partnerības, pievēršot uzmanību solidaritātei un visus iekļaujošai demokrātiskai līdzdalībai, ņemot vērā negatīvās sekas, ko izjūt sociālekonomiskās struktūras, un saskaņā ar ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam, ES jaunatnes mērķiem, ES jaunatnes dialogu un Eiropas Jaunatnes gadu (2022),
• sešu mūsu sabiedrības pamatā esošo ES pamatvērtību³  sekmēšana: cilvēka cieņas ievērošana; brīvība; demokrātija; līdztiesība, tiesiskums un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana.
• iniciatīvās iesaistītās jauniešu organizācijas ar mērķi veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā procesā un sabiedrībā, organizējot apmācību, izceļot Eiropas jauniešus vienojošās iezīmes un atbalstot diskusijas un debates par viņu saikni ar ES, tās vērtībām un demokrātiskajiem pamatiem; Šeit ietilpst pasākumu organizēšana pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām un ne tikai, nepietiekami pārstāvētu jauniešu grupu līdzdalības veicināšana politikā, jaunatnes organizācijās un citās pilsoniskās sabiedrības organizācijās, iesaistot jauniešus, kuriem ir mazāk iespēju, piemēram, neaizsargātus un sociāli ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošus jauniešus;
• jaunus veidus, kādos sniegt jauniešu organizācijām iespējas, atbalstot novatoriskus sadarbības un tīklu veidošanas, attīstīšanas un pārvaldības veidus. Tas varētu ietvert, piemēram, sadarbības uzlabošanu starp jauniešu organizācijām digitālā kontekstā, izmantojot neformālas mācīšanās metodes un organizatoriskos modeļus, piemēram, alternatīvus informācijas apmaiņas un savstarpējas palīdzības veidus,
• vietējā līmeņa jaunatnes organizāciju darbību Eiropas dimensijas stiprināšanu, tostarp pasākumus par to, kā labāk dzīvot kopā un palīdzēt izstrādāt ilgtspējīgus nākotnes dzīvesveidus starptautiskā mērogā saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu un Jauno Eiropas "Bauhaus" iniciatīvu.

Darbības

Pasākums ir vērsts uz NVO (bezpeļņas organizācijām) un publiskām struktūrām, kas ierosina projektus, kuri spēj mobilizēt jauniešus partnerībās, kas aptver dažādas ES dalībvalstu un programmas asociēto trešo valstu reģionus, un dot ieguldījumu ES jaunatnes stratēģijas izstrādē un īstenošanā, politikas veidošanā un mijiedarbībā ar galvenajām ieinteresētajām personām jaunatnes jomā.

Jauniešiem paredzētas mobilitātes darbības var ieņemt svarīgu vietu programmas “Eiropas jaunatne kopā” projektos. Šai mobilitātei būtu jāpiedāvā pārrobežu apmaiņa un neformālās vai ikdienējās apmācības iespējas jauniešiem no visas Eiropas, kuras var sagatavot un atbalstīt tiešsaistes forumos, lai palīdzētu sasniegt šā pasākuma mērķus. Šīm mobilitātes darbībām ir jābūt ļoti skaidri pamatotām atbilstīgi pasākuma mērķiem un izdevīguma principiem. Visām darbībām jāveicina plašāka jauniešu iesaistīšana, jāuzrunā jauniešus gan jaunatnes organizācijās, gan ārpus tām, tostarp jauniešus, kuriem ir mazāk iespēju, tādējādi nodrošināt viedokļu dažādību⁴ .

Kādi kritēriji jāizpilda, lai pieteiktos pasākumam “Eiropas jaunatne kopā vietējā līmenī”?

Atbilstības kritēriji

Lai varētu saņemt “Erasmus” dotāciju, programmas “Eiropas jaunatne kopā” projekta priekšlikumiem ir jāatbilst šādiem kritērijiem.

Atbilstīgās dalīborganizācijas (kas var iesniegt pieteikumu?)

Lai pieteikumu iesniedzēji (dotāciju saņēmēji un saistītās struktūras, ja tādas ir) būtu tiesīgi saņemt atbalstu, tiem jābūt:

• juridiskas personas;
• izveidotiem ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī;
• NVO (tostarp Eiropas jaunatnes NVO un valstu jaunatnes padomes), kas darbojas jaunatnes jomā,
• vietēja, reģionāla vai valsts līmeņa publiskām iestādēm.

Publiski vai privāti komercuzņēmumi (mazs, vidējs vai liels uzņēmums, arī sociālie uzņēmumi) arī var piedalīties, bet ne koordinatora statusā.

Dotācijas saņēmēji var būt, piemēram:

• bezpeļņas organizācija, apvienība, NVO (tostarp Eiropas jaunatnes NVO),
• valsts jaunatnes padome,
• vietēja, reģionāla vai valsts līmeņa publiska iestāde,
• izglītības un pētniecības iestāde,
• fonds.

Konsorcija sastāvs (Dalīborganizāciju skaits un profils)

Priekšlikumi jāiesniedz konsorcijam, kurā ir vismaz pieci pieteikumu iesniedzēji (dotācijas saņēmēji, nevis saistītās struktūras) no vismaz piecām ES dalībvalstīm un/vai programmas asociētajām trešām valstīm.

Asociētie partneri ir atļauti. Saistītās struktūras un asociētie partneri netiek ņemti vērā, izvērtējot konsorcija sastāva atbilstību minimālajiem atbilstības kritērijiem.

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta (darbību norises vieta)

Darbībām jānoris ES dalībvalstīs vai programmas asociētajā trešā valstī.

Projekta ilgums

Parasti projektiem būtu jāilgst 24 mēnešus (ar grozījumu ir iespējams ilgumu pagarināt, ja pagarinājums ir pienācīgi pamatots).

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (EACEA), kuras mītne ir Briselē.

Tā pati organizācija līdz noteiktajam termiņam var iesniegt tikai vienu pieteikumu.

Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS-YOUTH-2024-YOUTH-TOG.

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 7. marta plkst. 17.00.00 (pēc Briseles laika).

Kā pieteikties?

Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

Pieteikumu iesniedzējas organizācijas tiks novērtētas, pamatojoties uz attiecīgajiem izslēgšanas un atlases kritērijiem. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

Projekta izveide

Programmas “Eiropas jaunatne kopā” projekts sastāv no četriem posmiem, kuri sākas, vēl pirms projekta priekšlikums tiek izvēlēts finansējumam:

1. projekta noteikšana un uzsākšana;
2. projekta sagatavošana, izstrāde un plānošana;
3. projekta īstenošana un darbību pārraudzība un
4. projekta pārbaude un ietekmes novērtējums. Darbībās iesaistītajām dalīborganizācijām un dalībniekiem aktīvi jāiesaistās visos projekta posmos, tādējādi bagātinot savu mācīšanās pieredzi.

• Noteikšana un uzsākšana: noteikt problēmu, vajadzību vai iespēju, uz kuru var attiecināt projekta ideju uzaicinājuma kontekstā; noteikt galvenās darbības un galvenos paredzamos projekta iznākumus; kartēt attiecīgās ieinteresētās personas un potenciālos partnerus; formulēt projekta mērķi(-us); nodrošināt projekta atbilstību dalīborganizāciju stratēģiskajiem mērķiem; īstenot sākotnējo plānošanu veiksmīgai projekta uzsākšanai un apkopot informāciju, kas nepieciešama nākamajam posmam, utt.
• Sagatavošana, izstrāde un plānošana: norādīt projekta darbības jomu un piemēroto pieeju; pieņemt lēmumu par saistīto uzdevumu grafiku; aprēķināt nepieciešamos resursus un sīkāk izstrādāt projektu, piemēram, vajadzību novērtējumu; noteikt saprātīgus mērķus un ietekmes rādītājus (konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, būtiski un laika ziņā ierobežoti); noteikt projekta iznākumus un mācīšanās rezultātus; darba programmas izstrāde, darbību formāts, paredzamā ietekme, aplēstais kopējais budžets; sagatavot projekta īstenošanas plānu, ieskaitot projekta pārvaldības, pārraudzības, kvalitātes kontroles, ziņojuma sagatavošanas un rezultātu izplatīšanas stratēģiskos aspektus; noteikt praktiskos aspektus un apstiprināt mērķgrupas(-u) paredzētajām darbībām; panākt vienošanos ar partneriem un sagatavot priekšlikumu u. c.
• Īstenošana un darbību pārraudzība: veikt projekta īstenošanu saskaņā ar plāniem, ievērojot prasības par ziņojumu sniegšanu un saziņu; pārraudzīt notiekošās darbības un novērtēt projekta rezultātus, salīdzinot ar projekta plāniem; noteikt un veikt korektīvos pasākumus, lai novērstu novirzes no plāniem un novērstu problēmas un riskus; noteikt neatbilstības paredzētajiem kvalitātes standartiem un veikt korektīvos pasākumus utt.
• Pārbaude un ietekmes novērtējums: novērtēt projekta rezultātus, salīdzinot ar projekta mērķiem un īstenošanas plāniem; darbību un to ietekmes izvērtēšana dažādos līmeņos, projekta rezultātu kopīgošana un izmantošana u. c.

Izstrādājot projektu, jāņem vērā šādi horizontālie aspekti:

Papildus atbilstības nodrošināšanai formālajiem kritērijiem un ilgtspējīgas sadarbības kārtības izveidošanai ar visiem projekta partneriem turpmāk izklāstītie elementi var sniegt ieguldījumu programmas “Eiropas jaunatne kopā” projektu ietekmes un kvalitatīvas īstenošanas veicināšanā dažādo projekta posmu norises gaitā. Pieteikumu iesniedzēji tiek mudināti ņemt vērā šīs iespējas un dimensijas, izstrādājot projektus.

Vidiskā ilgtspēja

Projekti jāveido videi draudzīgā veidā, un visos to aspektos jāīsteno videi draudzīga prakse. Izstrādājot savus projektus, organizācijām un dalībniekiem ir jāīsteno videi draudzīga pieeja, kura mudinās visas iesaistītās puses diskutēt un uzzināt vairāk par vides jautājumiem, iedziļināties pārdomās par to, kas ir paveicams dažādos līmeņos, kā arī palīdzēs organizācijām un dalībniekiem nākt klajā ar alternatīviem videi draudzīgākiem veidiem, kā īstenot projekta darbības.

Iekļaušana un daudzveidība

Programmas “Erasmus+” mērķis ir veicināt vienlīdzīgas iespējas, piekļuvi, iekļaušanu un taisnīgumu visos tās pasākumos. Lai īstenotu šos principus, ir izstrādāta Iekļaušanas un daudzveidības stratēģija, kuras mērķis ir kvalitatīvāk iesaistīt dažādas izcelsmes dalībniekus, jo īpaši tos, kuriem ir mazāk iespēju un kuri sastopas ar šķēršļiem, piedaloties Eiropas projektos. Organizācijām jāizstrādā piekļūstamas un iekļaujošas projekta darbības, ņemot vērā to dalībnieku viedokli, kuriem ir mazāk iespēju, un iesaistot viņus lēmumu pieņemšanā visa procesa gaitā.

Saskaņā ar transversālo principu dalīborganizācijām būtu jāīsteno stratēģijas, ar kuru palīdzību nodrošina saikni ar dažādas izcelsmes jauniešiem vietējā līmenī. Tas attiecas uz dažādu tādu jauniešu grupu iesaistīšanu, kuriem ir mazāk iespēju, tostarp jauniešiem no attālām/lauku teritorijām un/vai no migrantu ģimenēm. Tādēļ visām minētajām darbībām būtu jāveicina jauniešu plašāka informēšana un to aktīva iesaistīšanās, lai nodrošinātu daudzveidīgu viedokļu apkopošanu.

Digitālā dimensija

Virtuālā sadarbība un eksperimentācija ar virtuālajām un jaukta tipa mācīšanās iespējām ir veiksmīgu projektu atslēga. Konkrētāk, projektiem ļoti ieteicams izmantot Eiropas Jaunatnes portālu un Eiropas jaunatnes stratēģijas platformu, lai darbotos kopā pirms projekta darbību uzsākšanas, to laikā un pēc to noslēguma.

Kopējas vērtības, pilsoniskā iesaistīšanās un līdzdalība

Projekti atbalsta aktīvu pilsoniskumu un ētiku, kā arī veicina sociālo un starpkultūru kompetenču, kritiskās domāšanas un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstību. Uzmanība tiks pievērsta arī informētības vairošanai par Eiropas Savienības kontekstu un tā izpratnei.

Piešķiršanas kritēriji

Projekta atbilstība (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

• Nolūks un ES pievienotā vērtība: ar šo priekšlikumu izveido un attīsta ES pievienotās vērtības projektu, kas atbalsta ES līmeņa politiku, kura attiecas uz jaunatni — jo īpaši ES Jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam, piemēram, atbalstot politikas izstrādi/īstenošanu, politikas apspriešanu un sadarbību ar jaunatnes jomas ieinteresētajām personām saskaņā ar ES Jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam, Eiropas Jaunatnes gada (2022) mantojumu un Eiropas Jaunatnes darba programmu.
• ES vērtības: priekšlikums ir saistīts ar ES kopīgo vērtību, piemēram, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, kā arī jebkāda veida diskriminācijas apkarošanas, ievērošanu un veicināšanu.
• Mērķi: priekšlikuma mērķi ir nozīmīgi saistībā ar vismaz vienu vispārīgo pasākuma mērķi un vismaz vienu no tā konkrētajiem mērķiem. Turklāt priekšlikuma mērķi ir konkrēti un skaidri definēti, sasniedzami, izmērāmi, reāli un savlaicīgi; tie attiecas uz dalīborganizācijām nozīmīgiem jautājumiem un nepārprotami nodrošina pievienoto vērtību izvēlētajām mērķgrupām,
• Vajadzības: priekšlikums apliecina, ka tas ir balstīts uz rūpīgu vajadzību novērtējumu, kura pamatā, ciktāl iespējams, ir pārbaudāmi fakti un skaitļi, ko atbalsta vispārīgi un konkrēti dati, kas attiecas uz visām valstīm un organizācijām konsorcijā. Ir nepieciešama skaidra vajadzību analīze, kas ir saistīta ar konkrētu pieteikumu iesniedzēju, partneru un mērķgrupu faktisko situāciju,
• Jauniešu iesaiste: priekšlikumā ir apliecināta aktīva partnerības mijiedarbība ar dažādām jauniešu grupām, tostarp jauniešiem no attālām/lauku teritorijām un/vai jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

• Plānošana: priekšlikums ir izklāstīts skaidri, pilnīgi un kvalitatīvi, un tajā ir ietverti attiecīgie projekta sagatavošanas, īstenošanas, pārraudzības un novērtēšanas posmi, balstoties uz uzticamu projekta vadības metodiku,
• Metodika: īstenošanas pamatā ir piemērota metodika; mērķi atbilst darbībām un ir skaidri noteikti, turklāt pastāv loģiskas saiknes starp noteiktajām problēmām, vajadzībām un risinājumiem; darba plāns ir saskaņots un konkrēts; pastāv piemēroti kvalitātes kontroles pasākumi un rādītāji, lai nodrošinātu, ka projekts tiks pienācīgi īstenots atbilstoši nepieciešamajai kvalitātei, ievērojot tvērumu, termiņus un budžeta ierobežojumus, ir izstrādāti konkrēti un piemēroti riska pārvaldības un ārkārtas situāciju plāni,
• Izmaksu lietderība: ierosinātais budžets ir saskaņots, pietiekami sīki izstrādāts, piemērots projekta īstenošanai, un projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu visizdevīgāko cenu attiecībā pret vērtību. Darba pakotnēm piešķirtie resursi atbilst to mērķiem un nodevumiem. Budžets atbilst tautas organizāciju un neaizsargātu jauniešu vajadzībām, lai veicinātu to iekļaušanu “Erasmus+” programmā.

Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

• Partnerības profils: partnerībā ir iesaistīts tādu savstarpēji papildinošu organizāciju kopums, kurām ir nepieciešamais profils, prasmes, pieredze, zinātība un pārvaldības atbalsts, lai sasniegtu tās mērķus; ja konsorcijā piedalās komercorganizācija, ir skaidri apliecināta tās pievienotā vērtība,
• Ģeogrāfiskais izkliedējums: partnerība demonstrē spēju atspoguļot Eiropas ekonomisko, sociālo un/vai kultūras daudzveidību, ņemot vērā tās ģeogrāfisko izkliedējumu, lai patiešām nodrošinātu Eiropas mēroga sadarbību.
• vietējo NVO attīstība: partnerība var uzlabot tādu vietējo NVO spējas un zināšanas, kuras vēl nav pieredzējušas Eiropas līmenī, lai pilnveidotu vienādranga sadarbību starp NVO visā Eiropā,
• Apņemšanās un uzdevumi: pienākumu un uzdevumu sadalījums partnerībā ir skaidrs un atbilstošs; koordinators apliecina spēju kvalitatīvi pārvaldīt un koordinēt transnacionālus tīklus un spēju uzņemties vadību sarežģītā vidē, jaunieši tiek pienācīgi iesaistīti visos projekta īstenošanas posmos.
• sadarbības mehānismi: ierosinātais pārvaldības mehānisms nodrošinās produktīvu koordināciju, lēmumu pieņemšanu, saziņu un konfliktu risināšanu starp dalīborganizācijām, dalībniekiem un jebkurām citām ieinteresētajām personām,

Ietekme (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

• Ietekme un ilgtspēja: priekšlikumā ir norādīti veidi, kā sekmēt vismaz vienu no paredzamajām darbības ietekmes jomām. Pasākumi projekta paredzamās(-o) ietekmes(-ju) sasniegšanai ir skaidri noteikti, loģiski un ticami. Turklāt projekta rezultātiem būs pozitīva un taustāma ietekme uz dalībniekiem un partnerorganizācijām. Jo īpaši projektam var būt ietekme uz tautas organizāciju tādu valsts, reģionālo vai vietējo darbību tvēruma paplašināšanu, kuras vēl netiek īstenotas pārrobežu līmenī, ja darbības tika izvērstas vai izstrādātas ES līmenī projekta darbības laikā un pēc tam, kā arī uz jauniešu sabiedrību kopumā. Priekšlikumā ir noteikts, kā projekta iznākumi varētu sekmēt izmaiņas sistēmas līmenī jaunatnes sektorā gan projekta darbības laikā, gan pēc tam ar lielu potenciālu nodrošināt ilgstošu sadarbību ES līmenī un/vai stimulēt jaunas ES jaunatnes politikas un iniciatīvu izstrādi.
• Paziņošana un izplatīšana priekšlikums apliecina spēju iesaistīt jauniešus un spēju efektīvi sazināties ar plašāku globālo auditoriju par problēmām un risinājumiem kopienās, kuras tie pārstāv; konkrētāk, priekšlikums paredz skaidru plānu rezultātu paziņošanai un izplatīšanai un ietver attiecīgas mērķvērtības, darbības un uzdevumu sadali partneru starpā, atbilstīgus termiņus, rīkus un kanālus, lai nodrošinātu rezultātu un ieguvumu efektīvu izplatīšanu politikas veidotājiem un pieejamību galalietotājiem projekta darbības laikā un pēc tam, Visi pasākumi ir samērīgi ar projekta mērogu un ietver konkrētas darbības, kas jāīsteno gan projekta laikā, gan pēc tā beigām.

Lai pretendētu uz finansējumu, pieteikumiem jāiegūst vismaz 60 punktu, ņemot vērā arī minimālo punktu skaitu, kas jāiegūst katrā no četriem piešķiršanas kritērijiem (t. i., vismaz 15 punkti kategorijās “Projekta atbilstība” un “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte”; 10 punkti kategorijās “Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte” un “Ietekme”).

Līdzvērtīgiem priekšlikumiem prioritāte tiks piešķirta, ņemot vērā punktu skaitu, ko tie ieguvuši par piešķiršanas kritēriju “Atbilstība”. Ja šis punktu skaits ir vienāds, prioritāte tiks piešķirta, pamatojoties uz to punktu skaitu par kombinēto kritēriju “Kvalitāte”. Ja šis punktu skaits ir vienāds, prioritāte tiks piešķirta, pamatojoties uz to punktu skaitu par kritēriju “Ietekme”.

Ja šādi nav iespējams noteikt prioritāti, var veikt turpmāku prioritāšu noteikšanu, ņemot vērā kopējo projektu portfeli un pozitīvas sinerģijas radīšanu starp projektiem vai citus ar uzaicinājuma mērķiem saistītus faktorus. Šie faktori tiks dokumentēti ekspertu grupas ziņojumā.

Gaidāmā ietekme

Ar projektiem, kuriem piešķirts finansējums, ir jāapliecina to plānotais ieguldījums ES jaunatnes politikā:

• balstoties uz ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam mērķiem, konkrētāk, apliecinot, kā tie sekmē stratēģijas prioritātes “Iesaistīties, veidot saikni, veicināt iespējas”,
• balstoties uz iznākumiem, kas saistīti ar Eiropas jaunatnes mērķiem, ES jaunatnes dialogu, Eiropas Jaunatnes gada (2022) mantojumu un citiem jauniešu debašu projektiem un viedokļu apsekojumiem attiecībā uz Eiropas nākotni, piemēram, Eiropas Jaunatnes darba programmu⁵ , kā arī saistot tos ar politikas attīstību vietējā/reģionālā/valsts/Eiropas līmenī,
• sekmējot jauniešu dalību demokrātiskajā dzīvē saistībā ar aktīvu pilsoniskumu, kā arī sadarbību ar lēmumu pieņēmējiem (iespēju veicināšana, jaunas prasmes, jauniešu iesaistīšana projektu izstrādē u. tml.),
• palīdzot uzlabot vietējā līmenī aktīva jaunatnes sektora spēju darboties transnacionālā mērogā, pievēršot uzmanību iekļaušanai, solidaritātei un ilgtspējai un sekmējot transnacionālas mācības un sadarbību starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem,
• izvēršot esošo paraugpraksi un tvērumu ārpus parastā(-ajiem) tīkla(-iem), tostarp pilnvērtīgi izmantojot digitālos līdzekļus, lai uzturētu sakarus jebkādos apstākļos, pat liela attāluma, izolācijas vai ierobežojumu apstākļos,
• izplatot to rezultātus efektīvā un pievilcīgā veidā starp jauniešu organizācijās iesaistītajiem jauniešiem, kā arī starp jauniešiem, kuri nav saistīti ar jaunatnes struktūrām vai kuriem ir mazāk iespēju, ar mērķi bruģēt ceļu uz sistemātiskākām partnerībām.

Parasti esošā nacionālā un Eiropas tiesiskā regulējuma robežās rezultāti būtu jāpadara pieejami kā atvērtie izglītības resursi (AIR), kā arī jāpublicē attiecīgajās profesionālajās, nozaru vai kompetento iestāžu platformās. Priekšlikumā jāizklāsta, kā tiks nodrošināta sagatavoto datu, materiālu, dokumentu, audiovizuālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu darbību bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.

Kādi ir finansējuma noteikumi?

Dotācija būs fiksētas summas dotācija⁶ . Tas nozīmē, ka ar dotāciju tiks atmaksāta fiksēta summa, pamatojoties uz vienreizēju maksājumu vai finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām. Summu fiksēs piešķīrēja iestāde, pamatojoties uz aplēsto projekta budžetu, izvērtējuma rezultātu un finansējuma likmi 80 % apmērā.

Maksimālais ES atbalsts vienam projektam: 500 000 EUR

Finansiāls atbalsts trešām personām attiecībā uz dotācijām un balvām ir atļauts saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

• uzaicinājumiem jābūt atklātiem, plaši publicētiem un jāatbilst ES standartiem attiecībā uz pārredzamību, vienlīdzīgu attieksmi, interešu konfliktu un konfidencialitāti,
• uzaicinājumiem jābūt atklātiem vismaz divus mēnešus,
• uzaicinājuma rezultāti jāpublicē dalībnieku tīmekļa vietnēs, tostarp atlasīto projektu apraksts, piešķiršanas datumi, projektu ilgums un galīgo saņēmēju juridiskie nosaukumi un valstis,
• uzaicinājumos jāiekļauj skaidra Eiropas dimensija.

Finansiāls atbalsts trešām personām tiks akceptēts projektos, kas ļauj jauniešiem pašiem veidot kopīgus projektus.

Jūsu projekta pieteikumā ir skaidri jānorāda, kādēļ ir nepieciešams finansiāls atbalsts trešām personām, kā tas tiks pārvaldīts un jāsniedz dažādu veidu darbību saraksts, par kurām trešā persona var saņemt finansiālu atbalstu. Priekšlikumā skaidri jāapraksta arī iegūstamie rezultāti. 

Finansiālā atbalsta trešām personām maksimālā summa ir 60 000 EUR.

Brīvprātīgie nav atļauti.

Kā tiek noteikta projekta fiksētā summa?

Pieteikumu iesniedzējiem jāaizpilda detalizēta budžeta tabula saskaņā ar pieteikuma veidlapu, ņemot vērā šādus aspektus:

• dotācijas saņēmējam(-iem) atbilstoši sīki jāapraksta budžets un tas jāsakārto saskaņotās darba pakotnēs (piemēram, jāsadala šādos elementos — “projekta vadība”, “apmācība”, “pasākumu rīkošana”, “mobilitātes pasākumu sagatavošana un īstenošana”, “saziņa un izplatīšana”, “kvalitātes nodrošināšana” u. c.);
• priekšlikumā jāapraksta katrā darba pakotnē ietvertās darbības;
• pieteikumu iesniedzējiem priekšlikumā jāsniedz aplēsto izmaksu sadalījums, norādot daļu uz vienu darba pakotni (un katras darba pakotnes ietvaros — daļu, kas piešķirta katram dotācijas saņēmējam un saistītajai vienībai);
• norādītās izmaksas var ietvert personāla izmaksas, ceļa un uzturēšanās izdevumus, aprīkojuma izmaksas un apakšuzņēmumu līgumu izmaksas, kā arī citas izmaksas (piemēram, par informācijas izplatīšanu, publicēšanu vai tulkošanu).

Priekšlikumi tiks izvērtēti saskaņā ar standarta izvērtēšanas procedūrām, piesaistot iekšējos un/vai ārējos ekspertus. Eksperti novērtēs priekšlikumu kvalitāti, pamatojoties uz uzaicinājumā noteiktajām prasībām un pasākuma paredzamo ietekmi, kvalitāti un efektivitāti.

Pēc priekšlikuma izvērtēšanas kredītrīkotājs noteiks fiksētās summas apmēru, ņemot vērā veiktā vērtējuma konstatējumus.

Projekta sasniegumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz iegūtajiem iznākumiem. Finansējuma shēma ļautu likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis izmantotajiem resursiem, tādējādi uzsverot izmērāmu mērķu sasniegšanas kvalitāti un līmeni.

Plašāka informācija ir izklāstīta dotācijas nolīguma paraugā, kas pieejams Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP). 

Footnote

1. Padomes Rezolūcija 2018/C 456/01, publicēta 2018. gada decembrī: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:42018Y1218(01)&from=EN. ↩ back
2. Sk. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_19_5542. ↩ back
3. C_2012326EN.01001301.xml (europa.eu). ↩ back

4. Īstenošanas pamatnostādnes. Programmu “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” iekļaušanas un daudzveidības stratēģija — https://erasmus-plus.ec.europa.eu/document/implementation-guidelines-erasmus-and-european-solidarity-corps-inclusion-and-diversity-strategy. ↩ back

5. EUR-Lex - 42020Y1201(01) - LV - EUR-Lex (europa.eu). ↩ back
6. 2022. gada 18. oktobra Lēmums, ar ko atļauj izmantot fiksētas summas iemaksas un vienības iemaksas saskaņā ar programmu “Erasmus+” (2021.–2027. gads). ↩ back