Skip to main content

Erasmus+

EU programme for education, training, youth and sport
Search the guide

Šī tīmekļvietne vēl neatspoguļo programmas “Erasmus+” 2023. gada vadlīnijas.

Tomēr, noklikšķinot uz “Lejupielādēt” (“Download”) šīs lapas labajā pusē, varat lejuplādēt 2023. gada vadlīniju PDF versiju jūsu izvēlētajā valodā.

Eiropas Jaunatne Kopā

Programmas “Eiropas jaunatne kopā” projektu mērķis ir izveidot tīklus, kas sekmē reģionālās partnerības. Šos projektus plānots īstenot ciešā sadarbībā ar jauniešiem no visas Eiropas (ES dalībvalstīm un Programmas asociētajām trešām valstīm). Tīkliem būtu jāorganizē apmaiņas, jāveicina apmācība (piemēram, jauniešu līderiem paredzēta apmācība), kā arī jādod iespēja pašiem jauniešiem izstrādāt kopīgus projektus, un to visu var paveikt, izmantojot gan darbības klātienē, gan darbības tiešsaistē.

Pasākums “Eiropas jaunatne kopā” sastāv no divām daļām (diviem apakšpasākumiem).

Pirmais apakšpasākums ir vērsts uz tautas jauniešu organizācijām, kuras vēlas izveidot pārrobežu partnerības, t. i., kuru mērķis ir pievienot savām darbībām Eiropas dimensiju. Mērķis ir mudināt sniegt jaunus pieteikumus tādas organizācijas, kuras vēl nav pieredzējušas Eiropas līmenī.

Otrais apakšpasākums ir lielapjoma partnerību pasākums. Tas ir vērsts uz jauniešu organizācijām, kuras spēj sadarboties lielapjoma partnerībās.

Pasākuma mērķi

Programmas “Eiropas jaunatne kopā” projektu mērķis ir izveidot tīklus, kas sekmē reģionālās partnerības, ļaujot jauniešiem visā Eiropā izveidot kopīgus projektus, rīkot apmaiņas un veicināt apmācību (piemēram, jauniešu līderiem paredzētu apmācību), izmantojot gan darbības klātienē, gan darbības tiešsaistē.  Pasākums tiks īstenots, izmantojot divas daļas, kas atbalsta transnacionālās tautas jauniešu organizāciju partnerības vai lielapjoma partnerības jauniešu organizācijām ar mērķi pastiprināt to darbību Eiropas dimensiju, tostarp partnerības, kas pievēršas tam, kā veiksmīgāk sadzīvot pēc pandēmijas, un palīdz radīt ilgtspējīgus nākotnes dzīvesveidus saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un iniciatīvu “Jaunais Eiropas “Bauhaus””.

Nozīmīgas tematiskās prioritātes abos apakšpasākumos ir darbs ar ES jaunatnes mērķiem un kopumā ar ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam1  un to veicināšana. Eiropas jaunatnes mērķi ir atspoguļoti arī priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas Komisijas politiskajās pamatnostādnēs2 . Projektu priekšlikumi var attiekties arī uz Konferences par Eiropas nākotni tēmām.

Jaunieši un jauniešu organizācijas ir svarīgi dalībnieki, kas palīdz atgūties no Covid-19 pandēmijas. Jaunatnes tīkliem būtu jāizvērtē veidi, kā veicināt solidaritāti un iekļautību un kā uzlabot dzīves kvalitāti pēc pandēmijas, un tas ir saistīts arī ar to problēmu risināšanu, kuras attiecas uz digitālajām prasmēm un “zaļo” dzīvesveidu3 .

Konkrētie mērķi

Ar pasākumu vēlas īpaši atbalstīt turpmāk minēto:

  • transnacionālākas, strukturētas sadarbības veicināšanu un attīstību gan tiešsaistē, gan bezsaistē starp dažādām jauniešu organizācijām, lai veidotu vai stiprinātu partnerības, pievēršot uzmanību solidaritātei un visus iekļaujošai demokrātiskai līdzdalībai, ņemot vērā negatīvās sekas, ko izjūt sociālekonomiskās struktūras, un saskaņā ar ES jaunatnes stratēģiju, ES jaunatnes mērķiem un jaunatnes dialogu,
  • ES ietvarstruktūru un iniciatīvu, piemēram, no Eiropas pusgada4  izrietošo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu, īstenošanu, ciktāl tie attiecas uz jaunatnes jomu,
  • iniciatīvas ar mērķi veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā procesā un sabiedrībā, organizējot apmācību, izceļot Eiropas jauniešus vienojošās iezīmes un atbalstot diskusijas un debates par viņu saikni ar ES, tās vērtībām un demokrātiskajiem pamatiem, tostarp sniedzot jauniešiem iespēju jēgpilni paust savu viedokli Covid-19 pārvarēšanas procesa ietvaros,
  • nepietiekami pārstāvētu jauniešu grupu dalības sekmēšanu politikā, jauniešu organizācijās un citās pilsoniskās sabiedrības organizācijās, iesaistot neaizsargātus jauniešus, kā arī jauniešus no sociālekonomiski nelabvēlīgas vides,
  • jaunus veidus, kādos sniegt jauniešu organizācijām iespējas cīnīties ar Covid-19 pandēmijas sekām, atbalstot novatoriskus sadarbības un tīklu veidošanas, attīstīšanas un pārvaldības veidus. Tas varētu ietvert, piemēram, sadarbības uzlabošanu starp jauniešu organizācijām digitālā kontekstā, izmantojot neformālas mācīšanās metodes un organizatoriskos modeļus, piemēram, alternatīvus informācijas apmaiņas un savstarpējas palīdzības veidus,
  • jauniešu organizāciju darbību Eiropas dimensijas pastiprināšanu, ieskaitot darbības, kuras attiecas uz to, kā veiksmīgāk sadzīvot pēc pandēmijas, un kuras palīdz radīt ilgtspējīgus veidus, kā nākotnē dzīvot transnacionālā mērogā.

Darbības

Pasākums attiecas uz NVO (bezpeļņas) un publiskām struktūrām, kuras ierosina projektus ar spēju mobilizēt jauniešus partnerībās, kas aptver dažādas valstis un reģionus ES dalībvalstu un Programmas asociēto trešo valstu ietvaros.

Jauniešiem paredzētām mobilitātes darbībām būtu jāatvēl svarīga vieta programmas “Eiropas jaunatne kopā” projektos. Šai mobilitātei būtu jāpiedāvā pārrobežu apmaiņa un neformālās vai ikdienējās apmācības iespējas jauniešiem no visas Eiropas (austrumi, rietumi, ziemeļi un dienvidi), kuras var sagatavot un atbalstīt tiešsaistes forumos, lai palīdzētu sasniegt šā pasākuma mērķus. Šīm mobilitātes darbībām jābūt ļoti skaidri pamatotām saskaņā ar pasākuma mērķiem.

Visām darbībām būtu jāveicina jauniešu plašāka informēšana, lai tiktu sasniegti jaunieši gan jauniešu organizācijās, gan ārpus tām, ieskaitot jauniešus, kuriem ir mazāk iespēju, lai nodrošinātu, ka tiek sadzirdēti dažādi viedokļi.

Kādi kritēriji jāizpilda, lai pieteiktos pasākumam “Eiropas jaunatne kopā vietējā līmenī”?

Atbilstības kritēriji

Lai varētu saņemt “Erasmus” dotāciju, programmas “Eiropas jaunatne kopā” projekta priekšlikumiem ir jāatbilst šādiem kritērijiem.

Kas var iesniegt pieteikumu?

Projektā kā koordinatori var piedalīties šādas organizācijas un/vai partneri abos apakšpasākumos:

  • NVO (tostarp Eiropas jaunatnes NVO), kas darbojas jaunatnes jomā,
  • publiskas iestādes vietējā, reģionālā vai valsts līmenī.

Organizācija iesniedz pieteikumu visu to dalīborganizāciju vārdā, kuras piedalās projektā, un tai jābūt likumīgi izveidotai un jāatrodas ES dalībvalstī vai Programmas asociētajā trešā valstī.

Kāda veida organizācijas var piedalīties projektā?

Jebkura publiska vai privāta organizācija ar tās saistītajām vienībām (ja tādas ir), kas strādā ar jauniešiem vai jauniešu labā ārpus formālās vides un kas izveidota ES dalībvalstī vai Programmas asociētajā trešā valstī.

Šādas organizācijas cita starpā var būt:

  • bezpeļņas organizācija, apvienība, NVO (tostarp Eiropas jaunatnes NVO),
  • valsts jaunatnes padome,
  • vietēja, reģionāla vai valsts līmeņa publiska iestāde,
  • izglītības un pētniecības iestāde,
  • fonds.

Var tikt iekļauti publiski vai privāti komercuzņēmumi (mazs, vidējs vai liels uzņēmums, tostarp sociālie uzņēmumi). Tādēļ, lai gan šis pasākums galvenokārt ir vērsts uz bezpeļņas organizācijām, komercorganizācijas var piedalīties, ja var apliecināt skaidru pievienoto vērtību projektam.

Dalīborganizāciju skaits un specializācija

1. apakšpasākumā

Vismaz četri partneri no vismaz četrām ES dalībvalstīm un Programmas asociētajām trešām valstīm.

Vismaz pusei no konsorciju organizācijām iepriekšējos 2 gados jābūt saņēmušām ES līdzekļus no programmas “Erasmus+” 3. pamatpasākuma “Eiropas jaunatne kopā” projektiem.

2. apakšpasākumā

Tas attiecas uz organizācijām, kas ierosina projektus, kuros piedalās vismaz pieci partneri no piecām ES dalībvalstīm un Programmas asociētajām trešām valstīm un kuri spēj iesaistīt jauniešus partnerībās, kas aptver dažādas valstis un reģionus ES dalībvalstu un Programmas asociēto trešo valstu ietvaros.

Darbību norises vieta

Darbībām jānoris ES dalībvalstīs un Programmas asociētajās trešās valstīs.

Projekta ilgums

24 mēneši gan 1. apakšpasākumā, gan 2. apakšpasākumā.

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (EACEA), kuras mītne ir Briselē.

Tā pati organizācija līdz noteiktajam termiņam var iesniegt tikai vienu pieteikumu.

Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS-YOUTH-2022-YOUTH-TOG-1.

Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS-YOUTH-2022-YOUTH-TOG-2.

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 22. marta plkst. 17.00.00 (pēc Briseles laika).

Pieteikumu iesniedzējas organizācijas tiks novērtētas, pamatojoties uz attiecīgajiem izslēgšanas un atlases kritērijiem. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

Projekta izveide

Programmas “Eiropas jaunatne kopā” projekts sastāv no četriem posmiem, kuri sākas, vēl pirms projekta priekšlikums tiek izvēlēts finansējumam: 1) projekta noteikšana un uzsākšana; 2) projekta sagatavošana, izstrāde un plānošana; 3) projekta īstenošana un darbību pārraudzība; un 4) projekta pārbaude un ietekmes novērtējums. Darbībās iesaistītajām dalīborganizācijām un dalībniekiem aktīvi jāiesaistās visos projekta posmos, tādējādi bagātinot savu mācīšanās pieredzi.

  • Noteikšana un uzsākšana: noteikt problēmu, vajadzību vai iespēju, uz kuru var attiecināt projekta ideju uzaicinājuma kontekstā; noteikt galvenās darbības un galvenos paredzamos projekta iznākumus; kartēt attiecīgās ieinteresētās personas un potenciālos partnerus; formulēt projekta mērķi(-us); nodrošināt projekta atbilstību dalīborganizāciju stratēģiskajiem mērķiem; īstenot sākotnējo plānošanu veiksmīgai projekta uzsākšanai un apkopot informāciju, kas nepieciešama nākamajam posmam, utt.
  • Projekta sagatavošana, izstrāde un plānošana: norādīt projekta darbības jomu un piemēroto pieeju; pieņemt lēmumu par saistīto uzdevumu grafiku; aprēķināt nepieciešamos resursus un sīkāk izstrādāt projektu, piemēram, vajadzību novērtējumu; noteikt saprātīgus mērķus un ietekmes rādītājus (konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, būtiski un laika ziņā ierobežoti); noteikt projekta iznākumus un mācīšanās rezultātus; darba programmas izstrāde, darbību formāts, paredzamā ietekme, aplēstais kopējais budžets; sagatavot projekta īstenošanas plānu, ieskaitot projekta pārvaldības, pārraudzības, kvalitātes kontroles, ziņojuma sagatavošanas un rezultātu izplatīšanas stratēģiskos aspektus; noteikt praktiskos aspektus un apstiprināt mērķgrupas(-u) paredzētajām darbībām; panākt vienošanos ar partneriem un sagatavot priekšlikumu u. c.
  • Īstenošana un darbību pārraudzība: veikt projekta īstenošanu saskaņā ar plāniem, ievērojot prasības par ziņojumu sniegšanu un saziņu; pārraudzīt notiekošās darbības un novērtēt projekta rezultātus, salīdzinot ar projekta plāniem; noteikt un veikt korektīvos pasākumus, lai novērstu novirzes no plāniem un novērstu problēmas un riskus; noteikt neatbilstības paredzētajiem kvalitātes standartiem un veikt korektīvos pasākumus utt.
  • Pārbaude un ietekmes novērtējums: novērtēt projekta rezultātus, salīdzinot ar projekta mērķiem un īstenošanas plāniem; darbību un to ietekmes izvērtēšana dažādos līmeņos, projekta rezultātu kopīgošana un izmantošana u. c.

Izstrādājot projektu, jāņem vērā šādi horizontālie aspekti

Papildus atbilstības nodrošināšanai formālajiem kritērijiem un ilgtspējīgas sadarbības kārtības izveidošanai ar visiem projekta partneriem turpmāk izklāstītie elementi var sniegt ieguldījumu programmas “Eiropas jaunatne kopā” projektu ietekmes un kvalitatīvas īstenošanas veicināšanā dažādo projekta posmu norises gaitā. Pieteikumu iesniedzēji tiek mudināti ņemt vērā šīs iespējas un dimensijas, izstrādājot projektus.

Vidiskā ilgtspēja

Projekti jāveido videi draudzīgā veidā, un visos to aspektos jāīsteno videi draudzīga prakse. Izstrādājot savus projektus, organizācijām un dalībniekiem ir jāīsteno videi draudzīga pieeja, kura mudinās visas iesaistītās puses diskutēt un uzzināt vairāk par vides jautājumiem, iedziļināties pārdomās par to, kas ir paveicams dažādos līmeņos, kā arī palīdzēs organizācijām un dalībniekiem nākt klajā ar alternatīviem videi draudzīgākiem veidiem, kā īstenot projekta darbības.

Iekļaušana un daudzveidība

Programmas “Erasmus+” mērķis ir veicināt vienlīdzīgas iespējas, piekļuvi, iekļaušanu un taisnīgumu visos tās pasākumos. Lai īstenotu šos principus, ir izstrādāta Iekļaušanas un daudzveidības stratēģija, kuras mērķis ir kvalitatīvāk iesaistīt dažādas izcelsmes dalībniekus, jo īpaši tos, kuriem ir mazāk iespēju un kuri sastopas ar šķēršļiem, piedaloties Eiropas projektos. Organizācijām jāizstrādā piekļūstamas un iekļaujošas projekta darbības, ņemot vērā to dalībnieku viedokli, kuriem ir mazāk iespēju, un iesaistot viņus lēmumu pieņemšanā visa procesa gaitā.

Saskaņā ar transversālo principu dalīborganizācijām būtu jāīsteno stratēģijas, ar kuru palīdzību nodrošina saikni ar dažādas izcelsmes jauniešiem vietējā līmenī. Tas attiecas uz dažādu tādu jauniešu grupu iesaistīšanu, kuriem ir mazāk iespēju, tostarp jauniešiem no attālām/lauku teritorijām un/vai no migrantu ģimenēm. Tādēļ visām minētajām darbībām būtu jāveicina jauniešu plašāka informēšana un to aktīva iesaistīšanās, lai nodrošinātu daudzveidīgu viedokļu apkopošanu.

Digitālā dimensija

Virtuālā sadarbība un eksperimentācija ar virtuālajām un jaukta tipa mācīšanās iespējām ir veiksmīgu projektu atslēga. Konkrētāk, projektiem ļoti ieteicams izmantot Eiropas Jaunatnes portālu un Eiropas jaunatnes stratēģijas platformu, lai darbotos kopā pirms projekta darbību uzsākšanas, to laikā un pēc to noslēguma.

Kopējas vērtības, pilsoniskā iesaistīšanās un līdzdalība

Projekti atbalsta aktīvu pilsoniskumu un ētiku, kā arī veicina sociālo un starpkultūru kompetenču, kritiskās domāšanas un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstību. Uzmanība tiks pievērsta arī informētības vairošanai par Eiropas Savienības kontekstu un tā izpratnei.

Gaidāmā ietekme

Ar projektiem, kuriem piešķirts finansējums, ir jāapliecina to plānotais ieguldījums ES jaunatnes politikā:

  • balstoties uz ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam mērķiem, konkrētāk, apliecinot, kā tie sekmē stratēģijas prioritātes “Iesaistīties, veidot saikni, veicināt iespējas”,
  • balstoties uz iznākumiem, kas saistīti ar Eiropas jaunatnes mērķiem, jaunatnes dialogu un citiem jauniešu debašu projektiem un viedokļu apsekojumiem attiecībā uz Eiropas nākotni, kā arī saistot tos ar politikas attīstību vietējā/reģionālā/valsts/Eiropas līmenī,
  • balstoties uz tādu konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu, kas izriet no Eiropas pusgada, ciktāl tie attiecas uz jaunatnes jomu,
  • sekmējot jauniešu dalību demokrātiskajā dzīvē saistībā ar aktīvu pilsoniskumu, kā arī sadarbību ar lēmumu pieņēmējiem (iespēju veicināšana, jaunas prasmes, jauniešu iesaistīšana projektu izstrādē u. tml.),
  • palīdzot uzlabot vietējā līmenī aktīva jaunatnes sektora spēju darboties transnacionālā mērogā, pievēršot uzmanību iekļaušanai, solidaritātei un ilgtspējai un sekmējot transnacionālas mācības un sadarbību starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem,
  • izvēršot esošo paraugpraksi un tvērumu ārpus parastā(-ajiem) tīkla(-iem), tostarp pilnvērtīgi izmantojot digitālos līdzekļus, lai uzturētu sakarus jebkādos apstākļos, pat liela attāluma, izolācijas vai ierobežojumu apstākļos,
  • izplatot to rezultātus efektīvā un pievilcīgā veidā starp jauniešu organizācijās iesaistītajiem jauniešiem, kā arī starp jauniešiem, kuri nav saistīti ar jaunatnes struktūrām vai nāk no nelabvēlīgas vides, lai radītu piemērotus apstākļus sistemātiskākām partnerībām.

Piešķiršanas kritēriji

Projekta atbilstība

(maksimālais rezultāts — 30 punkti)

  • Nolūks un ES pievienotā vērtība: ar priekšlikumu izveido un attīsta projektu, kas atbalsta ar jauniešiem saistītu politiku ES līmenī — galvenokārt ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam. Priekšlikums skaidri apliecina ES pievienoto vērtību sistēmiskā līmenī, ko rada tā transnacionalitāte un potenciāla nodošanas spēja,
  • mērķi: priekšlikuma mērķi ir nozīmīgi saistībā ar vispārīgajiem pasākuma mērķiem un vismaz vienu no tā konkrētajiem mērķiem. Turklāt priekšlikuma mērķi ir konkrēti un skaidri definēti, sasniedzami, izmērāmi, reāli un savlaicīgi; tie attiecas uz dalīborganizācijām nozīmīgiem jautājumiem un nepārprotami nodrošina pievienoto vērtību izvēlētajām mērķgrupām,
  • vajadzības: priekšlikums apliecina, ka tas ir balstīts uz rūpīgu vajadzību novērtējumu, kura pamatā, ciktāl iespējams, ir pārbaudāmi fakti un skaitļi, ko atbalsta vispārīgi un konkrēti dati, kas attiecas uz visām valstīm un organizācijām konsorcijā. Ir nepieciešama skaidra vajadzību analīze, kas ir saistīta ar konkrētu pieteikumu iesniedzēju, partneru un mērķgrupu faktisko situāciju,
  • jauniešu iesaiste: partnerība apliecina, ka tā var nodrošināt aktīvu dažādu jauniešu grupu, piemēram, jauniešu no attālām/lauku teritorijām, no migrantu ģimenēm un/vai no sociāli nelabvēlīgas vides, iesaisti jau no tādu darbību izstrādes posma, kuras ir saistītas ar jauniešiem.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte

(maksimālais rezultāts — 30 punkti)

  • Plānošana: priekšlikums ir izklāstīts skaidri, pilnīgi un kvalitatīvi, un tajā ir ietverti attiecīgie projekta sagatavošanas, īstenošanas, pārraudzības un novērtēšanas posmi, balstoties uz uzticamu projekta vadības metodiku,
  • metodika: īstenošanas pamatā ir piemērota metodika; mērķi atbilst darbībām un ir skaidri noteikti, turklāt pastāv loģiskas saiknes starp noteiktajām problēmām, vajadzībām un risinājumiem; darba plāns ir saskaņots un konkrēts; pastāv piemēroti kvalitātes kontroles pasākumi un rādītāji, lai nodrošinātu, ka projekts tiks pienācīgi īstenots atbilstoši nepieciešamajai kvalitātei, ievērojot tvērumu, termiņus un budžeta ierobežojumus, ir izstrādāti konkrēti un piemēroti riska pārvaldības un ārkārtas situāciju plāni,
  • izmaksu lietderība: ierosinātais budžets ir saskaņots, pietiekami sīki izstrādāts, piemērots projekta īstenošanai, un projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu visizdevīgāko cenu attiecībā pret vērtību. Darba pakotnēm piešķirtie resursi atbilst to mērķiem un nodevumiem. Budžets atbilst tautas organizāciju un neaizsargātu jauniešu vajadzībām, lai veicinātu to iekļaušanu “Erasmus+” programmā.

Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte

(maksimālais rezultāts — 20 punkti)

  • Konfigurācija: partnerībā ir iesaistīts tādu savstarpēji papildinošu organizāciju kopums, kurām ir nepieciešamā specializācija, prasmes, pieredze, zinātība un pārvaldības atbalsts, lai sasniegtu tās mērķus; ja konsorcijā piedalās komercorganizācija, ir skaidri apliecināta tās pievienotā vērtība,
  • ģeogrāfiskais sastāvs: partnerība apliecina spēju atspoguļot Eiropas ekonomisko, sociālo un/vai kultūras daudzveidību, izmantojot tās ģeogrāfisko sastāvu (t. i., ir aptvertas Eiropas austrumu, rietumu, ziemeļu un dienvidu teritorijas), lai patiešām nodrošinātu viseiropas sadarbību,
  • vietējo NVO attīstība: partnerība var uzlabot tādu vietējo NVO spējas un zināšanas, kuras vēl nav pieredzējušas Eiropas līmenī, lai pilnveidotu vienādranga sadarbību starp NVO visā Eiropā,
  • apņemšanās un uzdevumi: pienākumu un uzdevumu sadalījums partnerībā ir skaidrs un atbilstošs; koordinators apliecina spēju kvalitatīvi pārvaldīt un koordinēt transnacionālus tīklus un spēju uzņemties vadību sarežģītā vidē,
  • sadarbības mehānismi: ierosinātais pārvaldības mehānisms nodrošinās produktīvu koordināciju, lēmumu pieņemšanu, saziņu un konfliktu risināšanu starp dalīborganizācijām, dalībniekiem un jebkurām citām ieinteresētajām personām,
  • jauniešu iesaiste: jaunieši tiek iesaistīti visos projekta īstenošanas posmos, un jauniešu iekļaušanai tiek pievērsta uzmanība visos projekta posmos un līmeņos, sniedzot viņiem iespējas un/vai konkrētas stratēģijas, lai nodrošinātu daudzveidīgu līdzdalību.

Ietekme

(maksimālais rezultāts — 20 punkti)

  • Ietekme: projekta iespējamā ietekme uz dalībniekiem un partnerorganizācijām ir liela, jo īpaši attiecībā uz tautas organizāciju tādu valsts, reģionālo vai vietējo darbību tvēruma paplašināšanu, kuras vēl netiek īstenotas pārrobežu līmenī, ja darbības tika izvērstas vai izstrādātas ES līmenī projekta darbības laikā un pēc tam, kā arī uz jauniešu sabiedrību kopumā. Paredzamie rezultāti norāda uz pieteikuma iesniedzēja un partneru izpratni un spēju paust Eiropas Savienības vērtības, jo īpaši attiecībā uz pilsoniskumu,
  • izplatīšana: priekšlikums apliecina spēju iesaistīt jauniešus un spēju efektīvi sazināties ar plašāku globālo auditoriju par problēmām un risinājumiem kopienās, kuras tie pārstāv; konkrētāk, priekšlikums paredz skaidru plānu rezultātu paziņošanai un izplatīšanai un ietver attiecīgas mērķvērtības, darbības un uzdevumu sadali partneru starpā, atbilstīgus termiņus, rīkus un kanālus, lai nodrošinātu rezultātu un ieguvumu efektīvu izplatīšanu politikas veidotājiem un pieejamību galalietotājiem projekta darbības laikā un pēc tam,
  • ilgtspēja: priekšlikumā ir skaidri noteikts, kā projekta iznākumi varētu sekmēt izmaiņas sistēmas līmenī jaunatnes sektorā gan projekta darbības laikā, gan pēc tam ar lielu potenciālu nodrošināt ilgstošu sadarbību ES līmenī un/vai stimulēt jaunas ES jaunatnes politikas un iniciatīvu izstrādi.

Lai pretendētu uz finansējumu, pieteikumiem jāiegūst vismaz 60 punktu, ņemot vērā arī katrā no četriem piešķiršanas kritērijiem iegūstamo minimālo pietiekamo punktu skaitu (t. i., vismaz 15 punkti kategorijās “Projekta atbilstība” un “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte”; 10 punkti kategorijās “Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte” un “Ietekme”). Vienādu rezultātu gadījumā prioritāte tiks piešķirta rezultātam piešķiršanas kritērijā “Atbilstība” un pēc tam — “Ietekme”.

Parasti esošā nacionālā un Eiropas tiesiskā regulējuma robežās rezultāti būtu jāpadara pieejami kā atvērtie izglītības resursi (AIR), kā arī jāpublicē attiecīgajās profesionālo, nozaru vai kompetento iestāžu platformās. Priekšlikumā jāizklāsta, kā tiks nodrošināta sagatavoto datu, materiālu, dokumentu, audiovizuālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu darbību bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.

Termiņš un vērtēšanas un dotāciju nolīgumu noslēgšanas orientējošais grafiks

Posmi

Datums un laiks vai aptuvenais periods

Pieteikumu iesniegšanas termiņš

22. marts plkst. 17.00 (pēc Briseles laika)

Vērtēšanas posms

2022. gada aprīlis–septembris

Pieteikumu iesniedzēju informēšana

2022. gada septembris

Dotācijas nolīguma parakstīšana

2022. gada oktobris–decembris

Pasākuma sākuma datums

1.1.2023.–31.3.2023.

Kādi ir finansējuma noteikumi?

Šim pasākumam izmanto fiksētas summas finansējuma modeli. Vienreizējo fiksēto summu nosaka katrai dotācijai, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja ierosinātā pasākuma aplēsto budžetu. Piešķīrēja iestāde noteiks fiksētu summu katrai dotācijai, pamatojoties uz priekšlikumu, izvērtēšanas rezultātu, finansējuma likmi un uzaicinājumā noteikto maksimālo dotācijas summu.

1. apakšpasākums. Maksimālā ES dotācija vienam projektam ir 150 000 EUR.

2. apakšpasākums. Minimālā dotācija vienam projektam ir 150 000 EUR, un maksimālā dotācija ir 500 000 EUR.

Kā tiek noteikta projekta fiksētā summa?

Pieteikumu iesniedzējiem jāaizpilda detalizēta budžeta tabula saskaņā ar pieteikuma veidlapu, ņemot vērā šādus aspektus:

  • dotācijas saņēmējam(-iem) atbilstoši sīki jāapraksta budžets un tas jāsakārto saskaņotās darba pakotnēs (piemēram, jāsadala šādos elementos — “projekta vadība”, “apmācība”, “pasākumu rīkošana”, “mobilitātes pasākumu sagatavošana un īstenošana”, “saziņa un izplatīšana”, “kvalitātes nodrošināšana” u. c.);
  • priekšlikumā jāapraksta katrā darba pakotnē ietvertās darbības;
  • pieteikumu iesniedzējiem priekšlikumā jāsniedz aplēsto izmaksu sadalījums, norādot daļu uz vienu darba pakotni (un katras darba pakotnes ietvaros — daļu, kas piešķirta katram dotācijas saņēmējam un saistītajai vienībai);
  • norādītās izmaksas var ietvert personāla izmaksas, ceļa un uzturēšanās izdevumus, aprīkojuma izmaksas un apakšuzņēmumu līgumu izmaksas, kā arī citas izmaksas (piemēram, par informācijas izplatīšanu, publicēšanu vai tulkošanu).

Priekšlikumi tiks izvērtēti saskaņā ar standarta izvērtēšanas procedūrām, piesaistot iekšējos un/vai ārējos ekspertus. Eksperti novērtēs priekšlikumu kvalitāti, pamatojoties uz uzaicinājumā noteiktajām prasībām un pasākuma paredzamo ietekmi, kvalitāti un efektivitāti.

Pēc priekšlikuma izvērtēšanas kredītrīkotājs nosaka fiksētās summas apmēru, ņemot vērā veiktā vērtējuma konstatējumus. Fiksētā summa nedrīkst pārsniegt 80 % no aplēstā budžeta, kas noteikts pēc izvērtēšanas.

Dotācijas parametri (maksimālā dotācijas summa, finansējuma likme, kopējās attiecināmās izmaksas utt.) tiks noteikti dotācijas nolīgumā.

Projekta sasniegumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz iegūtajiem iznākumiem. Finansējuma shēma ļautu likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis ievades datiem, tādējādi uzsverot izmērāmu mērķu sasniegšanas kvalitāti un līmeni.

Plašāka informācija ir izklāstīta dotācijas nolīguma paraugā, kas pieejams Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP).

Tagged in:  Youth