Skip to main content

Erasmus+

EU programme for education, training, youth and sport
Search the guide

Šī tīmekļvietne vēl neatspoguļo programmas “Erasmus+” 2023. gada vadlīnijas.

Tomēr, noklikšķinot uz “Lejupielādēt” (“Download”) šīs lapas labajā pusē, varat lejuplādēt 2023. gada vadlīniju PDF versiju jūsu izvēlētajā valodā.

3. Posms. Finansiālo nosacījumu pārbaude

Dotācijas formas

Ir pieejamas šādu veidu dotācijas:

  1. jaukta tipa faktisko izmaksu dotācija:
    1. faktiski radušos attiecināmo izmaksu atlīdzināšana, piemēram, 1. pamatpasākuma mobilitātes pasākumos radušos izņēmuma izmaksu atlīdzināšana,
    2. atlīdzība, kuras pamatā ir vienības izmaksas, kas sedz atsevišķu konkrētu kategoriju attiecināmās izmaksas, kuras ir skaidri noteiktas iepriekš, norādot summu par vienību, piemēram, 1. pamatpasākuma mobilitātes projektos sniegtais individuālais atbalsts;
  2. fiksētas summas iemaksas, kas kopumā sedz visu kategoriju attiecināmās izmaksas, kuras ir skaidri noteiktas iepriekš, piemēram, izmaksas 2. pamatpasākuma maza mēroga partnerību projektos. Fiksētās summas apmērs jāaprēķina saskaņā ar metodiku, kas izklāstīta lēmumā par fiksēto summu1 , un izmantojot detalizēto budžeta tabulu / kalkulatoru (ja tā/tas ir nodrošināta(-s)). Ja fiksētās summas aprēķina pamatā ir projekta budžeta aplēses, aplēstajam budžetam jāatbilst atbilstības pamatnosacījumiem, ko piemēro faktisko izmaksu ES dotācijām (sk. vispārīgā DNP 6. pantu);
  3. iepriekš minēto veidu kombinācija.

Finansēšanas mehānisms, ko piemēro programmā “Erasmus+”, dotācijas pārsvarā nodrošina kā atmaksu, kuras pamatā ir vienības izmaksas vai fiksētas summas. Šie dotāciju veidi palīdz pieteikumu iesniedzējiem vienkārši aprēķināt vajadzīgo dotācijas summu un atvieglo reālistisku projekta finanšu plānošanu.

Lai uzzinātu, kāda veida dotāciju piemēro katrai finansējuma pozīcijai katrā programmas “Erasmus+” pasākumā, uz kuru attiecas šīs vadlīnijas, skatiet katra pasākuma aprakstu B daļas sadaļā “Kādi ir finansējuma noteikumi?”.

Principi, kas attiecas uz ES dotācijām

Atpakaļejoša spēka neesība

ES dotācijas nevar piešķirt ar atpakaļejošu spēku par jau pabeigtiem projektiem.

ES dotāciju var piešķirt projektam, kas jau ir sākts, tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs var projekta priekšlikumā pierādīt vajadzību sākt projektu pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas. Tādos gadījumos izmaksas, par kurām var saņemt finansējumu, nedrīkst būt radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas.

Ja pieteikuma iesniedzējs sāk īstenot projektu pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas, viņš pats uzņemas risku.

Vairāki pieteikumi

Izpildaģentūras pārvaldīto pasākumu gadījumā pieteikumu iesniedzēji vienā uzaicinājumā var iesniegt vairāk nekā vienu priekšlikumu par dažādiem projektiem (un saņemt par tiem finansējumu). Organizācijas var piedalīties vairākos priekšlikumos. Tomēr, ja būs iesniegti vairāki priekšlikumi par ļoti līdzīgiem projektiem, tiks pieņemts un izvērtēts tikai viens priekšlikums; pieteikumu iesniedzējiem tiks lūgts vienu no tiem atsaukt (vai arī tas tiks noraidīts).

Līdz iesniegšanas termiņa beigām priekšlikumos var veikt izmaiņas un tos var iesniegt atkārtoti.

Valstu aģentūru pārvaldīto pasākumu gadījumā — ja vienu un to pašu pieteikumu viens un tas pats pieteikuma iesniedzējs iesniedz vairākkārt dažādām aģentūrām, visus pieteikumus noraida. Ja viens un tas pats vai dažādi pieteikuma iesniedzēji iesniedz gandrīz identiskus vai līdzīgus pieteikumus vienai un tai pašai vai dažādām aģentūrām, tos visus īpaši izvērtē un pastāv iespēja, ka tos visus noraida.

Oriģinālsaturs un autorība

Visu projektu un akreditācijas pieteikumu saturam jābūt oriģinālam, un tā autoram jābūt pieteikuma iesniedzējam. Augstākās izglītības iestādes, kas piesakās starptautiskās mobilitātes darbībām, pieteikuma sagatavošanā var iesaistīt arī savas partneres AII no programmas neasociētajām valstīm. Aizliegts par pieteikuma sagatavošanu maksāt vai citādi atlīdzināt citām organizācijām vai personām, kas sniedz ārpakalpojumu. Valsts aģentūra var jebkurā laikā noraidīt pieteikuma iesniedzēju atlases procesā vai izbeigt projektu, kam piešķirts finansējums, vai piešķirtu akreditāciju, ja tā konstatē, ka šie noteikumi nav ievēroti.

Piešķirto līdzekļu nesummēšana

Par katru ES finansēto projektu var saņemt tikai vienu dotāciju no ES budžeta jebkuram vienam dotācijas saņēmējam. Vienas un tās pašas izmaksas nekādā gadījumā nevar finansēt no Savienības budžeta divreiz.

Lai izvairītos no divkāršās finansēšanas riska, pieteikuma iesniedzējam jānorāda jebkura cita tāda finansējuma avots un summa, ko viņš saņēmis vai kam pieteicies attiecīgā gada laikā vai nu tam pašam projektam, vai jebkuram citam projektam, ieskaitot darbības dotācijas. Valstu aģentūru pārvaldīto pasākumu gadījumā to norāda pieteikuma veidlapā. Izpildaģentūras pārvaldīto pasākumu gadījumā to pārbauda, izmantojot godprātīgo apliecinājumu.

Bezpeļņas princips

No Savienības budžeta finansētās dotācijas mērķis vai ietekme nedrīkst būt peļņas gūšana dotācijas saņēmēja īstenotajā projektā. Peļņa tiek definēta kā atlikuma maksājuma brīdī aprēķināta summa, par kādu ieņēmumi pārsniedz pasākuma vai darba programmas attiecināmās izmaksas, un ieņēmumus veido tikai Savienības dotācija un ieņēmumi no šā pasākuma vai darba programmas2 . Bezpeļņas princips neattiecas uz dotācijām, ko piešķir kā vienības izmaksas, fiksētu summu vai vienotas likmes finansējumu, tostarp stipendijas, kā arī uz dotāciju pieprasījumiem par summu, kas nepārsniedz 60 000 EUR.

Ja tiek gūta pelņa, Komisija ir tiesīga atgūt tādu peļņas procentuālo daļu, kas atbilst Savienības ieguldījumam to attiecināmo izmaksu segšanā, kuras dotācijas saņēmējam faktiski radušās saistībā ar pasākuma īstenošanu.

Lai aprēķinātu dotācijas radīto peļņu, līdzfinansējums, ko piešķir kā ieguldījumu natūrā, netiks ņemts vērā.

Līdzfinansējums

Turklāt ES dotācija ir stimuls īstenot projektu, kas nebūtu iespējams bez ES finansiālā atbalsta, un ir balstīta uz līdzfinansējuma principu. Līdzfinansējums nozīmē, ka no ES dotācijas nedrīkst finansēt pilnīgi visas projekta izmaksas; projekts jāfinansē no līdzfinansējuma avotiem, kas nav ES dotācija (piemēram, no dotācijas saņēmēja paša resursiem, pasākuma nodrošinātiem ieņēmumiem, trešo pušu finansiāla ieguldījuma).

Ja ES dotācija tiek piešķirta kā vienības izmaksas, fiksēta summa vai vienotas likmes finansējums, kā tas ir lielākajai daļai pasākumu, uz kuriem attiecas šīs vadlīnijas, tad bezpeļņas un līdzfinansējuma principu Komisija nodrošina visam pasākumam kopumā jau iepriekš, kad tā nosaka šādu vienības izmaksu, fiksētu summu un nemainīgu likmju lielumu vai procentuālo daļu. Parasti pieņem, ka bezpeļņas princips un līdzfinansējuma princips tiek ievēroti, un tāpēc pieteikumu iesniedzējiem nav jāiesniedz informācija par finansējuma avotiem, kas papildina ES dotāciju, un nav jāpamato projektā radušās izmaksas.

Tomēr dotācijas samaksa, balstoties uz atmaksu, kuras pamatā ir vienības izmaksas, fiksētas summas vai vienotas likmes finansējums, neskar tiesības piekļūt dotāciju saņēmēju likumīgajiem uzskaites datiem. Ja pārbaudē vai revīzijā tiek atklāts, ka izmaksas izraisošais notikums nav noticis (piemēram, projekta darbības nav īstenotas, kā apstiprināts pieteikuma iesniegšanas posmā, dalībnieki nepiedalās darbībās utt.) un ka dotācijas saņēmējam ir piešķirts nepamatots maksājums par dotāciju, balstoties uz atmaksu, kuras pamatā ir vienības izmaksas, fiksētas summas vai vienotas likmes finansējums, valsts aģentūra vai izpildaģentūra ir tiesīga atgūt dotācijas summu. Līdzīgi, ja veiktās darbības vai radītie rezultāti nav īstenoti nemaz vai nav pietiekami kvalitatīvi (tostarp nav ievērotas līgumsaistības), dotāciju var samazināt, ņemot vērā pasākuma pabeigšanas apmēru. Turklāt statistikas un pārraudzības nolūkos Eiropas Komisija var veikt atlasītu dotāciju saņēmēju apsekojumus, lai noskaidrotu faktisko izmaksu apmēru, kas radies projektos, kuri finansēti, veicot atmaksu, kuras pamatā ir vienības izmaksas, fiksētas summas vai vienotas likmes finansējums.

Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas un iemaksas, ko piemēro jaukta tipa faktisko izmaksu dotācijām

Lai izmaksas un iemaksas uzskatītu par attiecināmām, tām jāatbilst turpmāk norādītajiem attiecināmības nosacījumiem.

Attiecināmās izmaksas: vispārīgie nosacījumi

Faktiskās izmaksas:

  • tām jābūt izmaksām, kas saņēmējam faktiski radušās,
  • to rašanās laikam jāietilpst projekta darbības laikā, izņemot izmaksas, kas saistītas ar nobeiguma ziņojumiem un revīzijas sertifikātiem, — tās var būt radušās pēc projekta darbības laika beigām,
  • tām jābūt norādītām projekta budžeta aplēsē,
  • tām jābūt nepieciešamām tā projekta īstenošanai, kam dotācija paredzēta,
  • tām jābūt nosakāmām un pārbaudāmām, jo īpaši reģistrētām dotācijas saņēmēja grāmatvedībā un noteiktām saskaņā ar tajā valstī piemērojamajiem grāmatvedības standartiem, kurā dotācijas saņēmējs ir izveidots, un saskaņā ar dotācijas saņēmēja izmaksu uzskaites ierasto praksi,
  • tām jāatbilst nodokļu un sociālajā jomā piemērojamo tiesību aktu prasībām,tās ir saprātīgas, pamatotas un atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam, jo īpaši attiecībā uz taupību un lietderību.

Vienības izmaksas un iemaksas:

  • tām jābūt deklarētām kādā no budžeta kategorijām, kas minētas projekta budžeta aplēsē;
    • vienībām:
      • jābūt dotācijas saņēmēja faktiski izmantotām vai radītām īstenošanas laikposmā,
      • jābūt nepieciešamām pasākuma īstenošanai, un
    • vienību skaitam jābūt nosakāmam un pārbaudāmam un vajadzības gadījumā pamatotam ar uzskaiti un dokumentāciju

 Fiksētas summas iemaksas:

  • tām jābūt deklarētām kādā no darbībām / darba pakotnēm, kas minētas projekta budžeta aplēsē,
  • dotācijas saņēmējam jābūt pienācīgi īstenojušam darbu saskaņā ar dotācijas nolīgumu,
  • nodevumi/rezultāti jāgūst īstenošanas perioda laikā.

Attiecināmās izmaksas: konkrēti nosacījumi

Attiecināmās izmaksas var būt tiešas vai netiešas.

Tiešās izmaksas

Pasākuma attiecināmās tiešās izmaksas ir tās izmaksas, kuras saskaņā ar iepriekš minētajiem atbilstības nosacījumiem var identificēt kā konkrētas izmaksas, kuras tieši saistītas ar pasākuma īstenošanu un kuras var tieši attiecināt uz to.

Papildus attiecināmajām tiešajām izmaksām, kuras tiks norādītas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, par attiecināmām uzskata arī šādas izmaksu kategorijas:

  • izmaksas, kas saistītas ar priekšfinansējuma garantiju, kuru iesniedz dotācijas saņēmējs, ja garantiju pieprasa valsts aģentūra,
  • izmaksas, kas saistītas ar finanšu pārskatu un darbības pārbaudes ziņojumu apliecinājumiem, ja šādi apliecinājumi vai pārskati ir vajadzīgi, lai pamatotu valsts aģentūras maksājuma pieprasījumus,
  • amortizācijas izmaksas, ja vien tās dotācijas saņēmējam faktiski radušās.

Dotācijas saņēmēja iekšējām grāmatvedības un revīzijas procedūrām jāļauj tieši salīdzināt izmaksas un ieņēmumus, kas deklarēti attiecībā uz projektu, ar atbilstošajiem grāmatvedības pārskatiem un apliecinošajiem dokumentiem.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

Pievienotās vērtības nodoklis tiks uzskatīts par attiecināmajām izmaksām tikai tad, ja tas nebūs atgūstams atbilstoši piemērojamajiem valsts tiesību aktiem par PVN3 . Vienīgais izņēmums ir darbības vai darījumi, kuros valstis, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes un citas publiskas struktūras ir iesaistītas kā publiskas iestādes4 . Turklāt:

  • atskaitāmais PVN, kas faktiski nav atskaitīts (valsts nosacījumu vai dotāciju saņēmēju paviršības dēļ), nav attiecināms,
  • PVN direktīva nav piemērojama valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Organizācijas no programmas neasociētajām trešām valstīm var atbrīvot no nodokļiem (tostarp PVN), nodevām un maksājumiem, ja ir parakstīts nolīgums starp Eiropas Komisiju un programmas neasociēto trešo valsti, kurā organizācija izveidota.

Attiecināmās netiešās izmaksas

Netiešās izmaksas ir izmaksas, kas nav tieši saistītas ar pasākuma īstenošanu un ko tāpēc nevar tieši attiecināt uz šo pasākumu.

Konkrētu veidu projektiem (sīkāku informāciju par pasākumu finansējuma noteikumiem skatīt šo vadlīniju B daļā) vienotas likmes summa, kas nepārsniedz 7 % no projekta attiecināmajām tiešajām izmaksām (izņemot brīvprātīgo darba izmaksas, ja tādas ir), ir attiecināma kā netiešās izmaksas, kuras ir dotācijas saņēmēja vispārējās administratīvās izmaksas, kas nav jau iekļautas tiešajās attiecināmajās izmaksās (piemēram, elektroenerģijas vai interneta rēķini, telpu izmaksas u. c.), bet ko var uzskatīt par sedzamām no projekta.

Netiešās izmaksas nedrīkst ietvert izmaksas, kas norādītas citā budžeta kategorijā. Netiešās izmaksas nav attiecināmas, ja dotācijas saņēmējs jau saņem darbības dotāciju no Savienības budžeta (piemēram, saistībā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par pilsoniskās sabiedrības sadarbību programmas “Erasmus+” ietvaros).

Ja konkrētam pasākumam ir atļautas brīvprātīgo izmaksas, tās nav parasta izmaksu kategorija. Izmaksu nav, jo brīvprātīgie strādā bez atlīdzības, taču to darbu tomēr var iekļaut budžetā kā iepriekš noteiktas vienības izmaksas (uz vienu brīvprātīgo)5 , un tas jums dod iespēju saistībā ar dotāciju izmantot brīvprātīgo darbu (palielinot atlīdzināmās summas apmēru līdz 100 % no parastajām izmaksām, t. i., izmaksu kategorijām, kas nav brīvprātīgo izmaksas).

Kad aprēķināt ceļa, izmitināšanas un uzturēšanās izmaksas pasākumos, ko pārvalda izpildaģentūra, izmantojiet Komisijas Lēmumā C(2021) 356 norādītās ceļa, izmitināšanas un uzturēšanās vienības izmaksas. Turklāt ņemiet vērā, ka MVU īpašnieki un dotācijas saņēmēji, kas ir fiziskas personas, ir atbalsttiesīgi atbilstoši Komisijas 2020. gada 20. oktobra Lēmumam, ar ko atļauj izmantot vienības izmaksas personāla izmaksām, kuras radušās mazu un vidēju uzņēmumu īpašniekiem un dotācijas saņēmējiem, kas ir fiziskas personas, kuras nesaņem algu par pasākuma vai darba programmas ietvaros pašu veikto darbu7 .

Saistībā ar projektu tīmekļu vietnēm attiecināmas ir komunikācijas izmaksas, kas radušās par iepazīstināšanu ar projektu dalībnieku tīmekļa vietnēs vai sociālo plašsaziņas līdzekļu kontos.

Finansiāls atbalsts trešām personām ir attiecināms tikai tad, ja tas ir paredzēts uzaicinājumā (šo programmas vadlīniju B daļa).

Neattiecināmās izmaksas

Par attiecināmām nav uzskatāmas šādas izmaksas:

  • dotācijas saņēmēja izmaksātie ienākumi no kapitāla un dividendes,
  • parāds un parāda apkalpošanas izmaksas,
  • uzkrājumi zaudējumiem vai parādiem,
  • procentu maksājumi,
  • nedroši parādi,
  • zaudējumi, kas radušies valūtas kursa svārstību rezultātā,
  • izmaksas, kuras dotācijas saņēmējs deklarējis saistībā ar citu pasākumu, kam no Savienības budžeta piešķirta dotācija,
  • pārmērīgi vai nepārdomāti izdevumi,
  • trešo personu ieguldījumi natūrā,
  • aprīkojuma nomas vai līzinga gadījumā — izmaksas, kas saistītas ar izpirkšanas iespēju nomas vai līzinga termiņa beigās,
  • bankas kontu atvēršanas un izmantošanas izmaksas (tostarp dotācijas saņēmēja bankas iekasētās maksas par pārskaitījumiem no valsts aģentūras vai izpildaģentūras vai pārskaitījumiem šīm aģentūrām),
  • PVN, ja to uzskata par atgūstamu atbilstoši valstī piemērojamiem tiesību aktiem par PVN (sk. iepriekš punktu par pievienotās vērtības nodokli),
  • ieguldījums natūrā ir atļauts, taču to nevar deklarēt kā izmaksas.

Finansējuma avoti

Pieteikuma iesniedzējam pieteikuma veidlapā jānorāda ieguldījums no avotiem, kas nav ES dotācija. Ārējais līdzfinansējums var būt dotācijas saņēmēja paša resursi, finanšu ieguldījums no trešām personām vai projekta radītie ienākumi. Ja nobeiguma ziņojuma sagatavošanas un atlikuma maksājuma pieprasīšanas brīdī ir pierādījumi, ka ir radies ienākumu pārpalikums (skatīt sadaļu par bezpeļņas principu un līdzfinansējumu) salīdzinājumā ar attiecināmajām izmaksām, kas radušās projektā, valsts aģentūra vai izpildaģentūra ir tiesīga atgūt proporcionālu peļņas daļu, kas atbilst Savienības ieguldījumam to attiecināmo izmaksu segšanā, kuras faktiski radušās dotācijas saņēmējam, īstenojot projektu. Šis noteikums neattiecas uz projektiem, kuros pieprasītā dotācija nepārsniedz 60 000 EUR.

Trešo personu ieguldījumu natūrā neuzskata par iespējamu līdzfinansējuma avotu.