Virtuālās apmaiņas projekti ietver tādas iedzīvotāju sadarbības darbības tiešsaistē, kas veicina starpkultūru dialogu un vispārīgo prasmju attīstību. Tie dod iespēju ikvienam jaunietim piekļūt kvalitatīvai starptautiskai un starpkultūru izglītībai bez fiziskas mobilitātes. Virtuālajām debatēm vai apmācībai nav pilnīgi visu fiziskās mobilitātes priekšrocību, tomēr virtuālās apmaiņas dalībniekiem būtu jāgūst daļa labumu, ko sniedz starptautiskās izglītības pieredze. Digitālās platformas ir vērtīgs rīks, kas ļauj daļēji pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītos globālos mobilitātes ierobežojumus. Virtuālā apmaiņa arī palīdz izplatīt Eiropas vērtības. Turklāt dažos gadījumos virtuālās apmaiņas var sniegt idejas un sagatavot augsni turpmākām fiziskām apmaiņām, kas netiek finansētas saskaņā ar šo pasākumu.

Virtuālā apmaiņa notiek nelielās grupās, un to vienmēr vada apmācīts koordinators. Tai vajadzētu būt vienkārši integrējamai jauniešu (neformālās izglītības) projektos vai augstākās izglītības kursos. Virtuālajā apmaiņā var iesaistīt dalībniekus gan no viena, gan no otra sektora, un tas, vai tajā būs iesaistīti dalībnieki tikai no viena vai no abiem sektoriem, būs atkarīgs no konkrētajiem projektiem. Visos projektos, uz ko attiecas šis uzaicinājums, būs iesaistītas organizācijas un dalībnieki gan no ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm, gan no programmas neasociētajām atbilstīgu reģionu trešām valstīm. 

Pasākuma Mērķi

Pasākuma mērķis būs:

• veicināt starpkultūru dialogu ar programmas neasociētajām trešām valstīm un sekmēt iecietību, izmantojot iedzīvotāju savstarpējo saziņu tiešsaistē, balstoties uz digitālām, jauniešiem ērti lietojamām tehnoloģijām,
• veicināt dažādus virtuālās apmaiņas veidus kā papildinājumu “Erasmus+” fiziskajai mobilitātei, ļaujot lielākam jauniešu skaitam gūt starpkultūru un starptautisku pieredzi,
• uzlabot kritisko domāšanu un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, it īpaši interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu lietošanā, lai apkarotu diskrimināciju, ideoloģisko apstrādi, polarizāciju un vardarbīgu radikalizāciju,
• sekmēt studentu, jauniešu un jaunatnes darbinieku¹  digitālo un vispārīgo prasmju² ​​​​​​​ attīstību, tostarp svešvalodu izmantošanu un darbu grupā, jo īpaši, lai uzlabotu nodarbināmību,
• ar izglītības palīdzību veicināt pilsoniskumu un kopējās vērtības — brīvību, iecietību un nediskrimināciju,
• stiprināt jaunatnes dimensiju ES attiecībās ar trešām valstīm.

Tematiskās Jomas / Konkrētie Mērķi

Virtuālās apmaiņas jāorganizē vienā vai vairākās no šādām tematiskajām jomām, kas atbilst programmas “Erasmus+” prioritātēm:

• iekļaušana un daudzveidība; 
• digitālā pārveide;
• vide un cīņa pret klimata pārmaiņām;
• līdzdalība demokrātiskajā dzīvē, kopējas vērtības un pilsoniskā iesaistīšanās.

Tā kā virtuālās apmaiņas ir augšupēja iniciatīva, šajā plašajā satvarā dalīborganizācijas var izvēlēties tematus, kuriem tās pievērsīs galveno uzmanību, bet priekšlikumiem jāparāda gaidāmā ietekme saistībā ar vienu vai vairākiem iepriekš minētajiem mērķiem (sk. arī sadaļu “Gaidāmā ietekme” turpmāk tekstā). Atkarībā no projektu darbības jomas un tēmām nepieciešamības gadījumā jāņem vērā dzimumaspekti (piemēram, apmācībās ieviešot dzimumu līdztiesības jautājumus). Īpaša uzmanība jāpievērš sociāli un ekonomiski neaizsargātu cilvēku iekļaušanai, kā arī tādu personu iekļaušanai, kuras nevar pieteikties fiziskai mobilitātei.

Darbības

Projekti tiks finansēti, pamatojoties uz darba plāniem, kas ietver tiešsaistes sadarbības pasākumus, tostarp:

• vadītas tiešsaistes diskusijas jauniešu projektos starp jauniešiem, kuri darbojas dažādās valstīs esošās jauniešu organizācijās. Tās var ietvert lomu spēļu simulācijas,
• apmācība jaunatnes darbiniekiem, kuri vēlas izstrādāt virtuālās apmaiņas projektu ar kolēģiem no citām valstīm,
• vadītas tiešsaistes diskusijas augstākās izglītības programmās starp dažādās valstīs esošu augstākās izglītības iestāžu studentiem,
• apmācība universitāšu profesoriem/personālam, kas vēlas izstrādāt virtuālās apmaiņas projektu ar kolēģiem no citām valstīm,
• interaktīvi atvērti tiešsaistes kursi, tostarp tradicionāli kursu materiāli, piemēram, filmētas lekcijas, priekšlasījumi un uzdevumu kopumi (tādi kā labi zināmie MOOC — masveida atvērtie interneta kursi —, bet ar uzsvaru uz interaktīviem lietotāju forumiem nelielās grupās, lai atbalstītu studentu, profesoru un mācīšanas palīgu, jauniešu un jaunatnes darbinieku kopienas mijiedarbību).

Projekta izveide

Visiem virtuālās apmaiņas projektiem jāatbilst šādām prasībām:

• tos vada apmācīti koordinatori,
• no dalībnieku un uzņēmēju viedokļa tie ir droši un nodrošina aizsardzību, pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības noteikumus³ ,
• tie ir politiski pārdomāti un kultūras ziņā atbilstīgi — virtuālās apmaiņas darbībām jābūt cieši integrētām jaunatnes un augstākās izglītības jomā, un tām jāatbilst jauniešu tiešsaistes un bezsaistes kultūrai iesaistītajās valstīs,
• tie ir atvērti un viegli izmantojami lietotāju pieredzes un mijiedarbības ziņā. Reģistrācijai un mijiedarbībai ar līdzgaitniekiem, koordinatoriem, administratoriem un citām ieinteresētajām personām vajadzētu būt vienkāršai un vieglai,
• tie galvenokārt ir sinhroni, bet tajos var būt asinhroni komponenti (piemēram, priekšlasījumi, video),
• visbeidzot, tajos ir jāparedz metode jauniešu dalības un mācīšanās rezultātu atzīšanai pēc apmaiņas beigām.

Iesaistītajām organizācijām jārīko virtuālā apmaiņa cilvēkiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem. Ja projektos piedalās cilvēki, kas jaunāki par 18 gadiem, dalīborganizācijām tiek prasīts saņemt iepriekšēju piekrišanu dalībai no viņu vecākiem vai personām, kuras rīkojas viņu vārdā. Visiem dalībniekiem jāatrodas valstīs, kurās atrodas projektā iesaistītās organizācijas.

Darbību veikšanai projektos, ciktāl iespējams, jāizmanto jau pastāvoši rīki un platformas.

Atbilstības kritēriji

Lai varētu saņemt “Erasmus+” dotāciju, projektu priekšlikumiem par virtuālo apmaiņu augstākās izglītības un jaunatnes jomā ir jāatbilst šādiem kritērijiem.

Atbilstīgās dalīborganizācijas (kas var iesniegt pieteikumu?)

Pieteikumu iesniedzējiem (dotācijas saņēmējiem un attiecīgos gadījumos saistītajām struktūrām) jābūt juridiskām personām (publiskām vai privātām struktūrām), un tie var atbilst šādām kategorijām:

• struktūras, kuras darbojas augstākās izglītības vai jaunatnes (neformālās izglītības) jomā,
• jauniešu organizācijas⁴ ,
• augstākās izglītības iestādes, augstāko izglītības iestāžu apvienības vai organizācijas, kā arī juridiski atzītas valsts vai starptautiskas rektoru, pasniedzēju vai studentu organizācijas.

Šī, struktūrām jābūt reģistrētām kādā no atbilstīgajām valstīm, t. i.:

• ES dalībvalstī,
• programmas asociētā trešā valstī,
• programmas neasociētā atbilstīga reģiona trešā valstī. Šis pasākums attiecas uz šādiem atbilstīgajiem reģioniem — 1., 2., 3. un 9. reģions (sk. sadaļu “Atbilstīgās valstis” šo vadlīniju A daļā). Katrā projekta priekšlikumā var piedalīties tikai organizācijas un dalībnieki no viena no atbilstīgajiem programmas neasociēto trešo valstu reģioniem.

Koordinētājai organizācijai vai augstākās izglītības iestādei jābūt likumīgi izveidotai un jāatrodas ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī. Koordinētāja organizācija iesniedz pieteikumu visu projektā iesaistīto dalīborganizāciju vārdā. Tā nedrīkst būt saistīta struktūra.

Citas struktūras var piedalīties citās konsorcija lomās, piemēram, kā asociētie partneri.

Konsorcija sastāvs (Dalīborganizāciju skaits un profils)

Priekšlikumi jāiesniedz konsorcijam, kurā ir vismaz četri pieteikumu iesniedzēji (dotācijas saņēmēji, nevis saistītās struktūras) un kurš atbilst šādiem nosacījumiem:

• vismaz četras neatkarīgas struktūras (nevis saistītās struktūras) no četrām dažādām atbilstīgajām valstīm;
• vismaz divas augstākās izglītības iestādes vai jauniešu organizācijas no divām ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm un divas augstākās izglītības iestādes vai jauniešu organizācijas no divām atbilstīgām programmas neasociētajām trešām valstīm, kuras atrodas vienā un tai pašā atbilstīgajā reģionā,
• ES dalībvalstu un programmas asociēto trešo valstu organizāciju skaits nedrīkst pārsniegt programmas neasociēto trešo valstu organizāciju skaitu.

Konsorcija sastāvā ieskaita tikai dotācijas saņēmējus (nevis saistītās struktūras). Asociētie partneri netiek ieskaitīti konsorcija sastāvā.

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta (darbību norises vieta)

Darbībām jānotiek dalīborganizāciju valstīs.

Projekta ilgums

Parasti projektiem būtu jāilgst 36 mēnešus (ar dotācijas nolīguma grozījumu ir iespējams ilgumu pagarināt, ja pagarinājums ir pienācīgi pamatots).

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (EACEA), izmantojot Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālu (FTOP).

Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS-EDU-2024-VIRT-EXCH.

Pirms pieteikuma iesniegšanas skatīt attiecīgos BUJ Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā.

Kad pieteikties?

Pieteikumu iesniedzējiem dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 25. aprīļa plkst. 17.00.00 (pēc Briseles laika).

Pieteikumu iesniedzējas organizācijas tiks novērtētas, pamatojoties uz attiecīgajiem izslēgšanas un atlases kritērijiem. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

Piešķiršanas kritēriji

Projekta atbilstība - (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

• Atbilstība Pieteikums atbilst izvēlētajiem uzaicinājuma vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem. Tas atbilst uzaicinājuma prasībām un ir skaidri izklāstīts. Pieteikumā aplūkotas šajā uzaicinājumā noteiktās tematiskās jomas.
• ES vērtības: priekšlikums ir saistīts ar ES kopīgo vērtību, piemēram, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, kā arī jebkāda veida diskriminācijas apkarošanas, ievērošanu un veicināšanu.
• Vajadzību analīze: pieteikums balstās uz problēmu un vajadzību pienācīgu analīzi; ir noteiktas un pienācīgi ņemtas vērā dažādo partneru dažādās vajadzības;
• Konsekvence: dažādi pieteikuma komponenti ir saskaņoti un konsekventi; pieteikuma mērķi ir skaidri noteikti, reālistiski un vērsti uz jautājumiem, kas ir būtiski dalīborganizācijām un mērķgrupām.
• Darbības: virtuālā apmaiņa ir skaidri definēta un veicina starpkultūru dialogu un vispārīgo prasmju attīstību, kā arī galvenokārt sekmē to dalībnieku izglītības, personīgo vai profesionālo izaugsmi, kuri ir no trešām valstīm, kas nav iesaistītas programmā. ir sniegti pierādījumi par ierosinātās virtuālās apmaiņas pieejas lietderīgumu.
• Izvēršana: pieteikumā ir parādīts potenciāls izvērst tajā atspoguļoto praksi dažādos līmeņos (piemēram, vietējā, reģionālā, valsts un ES mērogā) un pārnest to uz dažādām nozarēm. Izvēršana varētu izraisīt ietekmi ne tikai dažādu partnerorganizāciju līmenī, bet arī sistēmas un/vai politikas līmenī. Priekšlikums var vairot savstarpējo uzticēšanos un veicināt pārrobežu sadarbību.
• Eiropas pievienotā vērtība: pieteikums rada pievienoto vērtību ES līmenī, gūstot rezultātus, kas netiktu sasniegti atsevišķas valsts līmenī, un pastāv iespēja nodot rezultātus valstīm, kuras nepiedalās projektā; projekta iznākumus var ņemt vērā atbilstīgajās ES politikas programmās. 

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte - (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

• Saskaņotība: projekta vispārējā struktūra nodrošina konsekvenci starp projekta mērķiem, metodiku, darbībām un ierosināto budžetu. Priekšlikumā ir atspoguļots saskaņots un vispusīgs atbilstošu darbību kopums, kas atbilst apzinātajām vajadzībām un palīdz gūt iecerētos rezultātus.
• Metodika: ierosinātās metodikas kvalitāte un pamatotība, kā arī tās piemērotība apzināto vajadzību apmierināšanai, tostarp dažādu partneru vajadzību apmierināšanai. ir izstrādāta skaidra koncepcija, kā tiks pārvaldītas minētās dažādās vajadzības; izvēlētā(-ās) pedagoģiskā(-ās) pieeja(-as) arī atbilst šīm dažādajām vajadzībām.
• Mācīšanās rezultāti: mācīšanās rezultāti tiek izvērtēti un atzīti (piemēram, Youthpass), mācīšanās rezultāti tiek skaidri noteikti pirms katras virtuālās apmaiņas darbības un izmērīti pēc katras darbības, kā arī tiek reģistrēts progress un atzīti sasniegumi;
• Darba plāns: Darba plāna kvalitāte un efektivitāte ir skaidra un aptver visus projekta posmus.
• Vadība: projekta vadības plāns ir pārdomāts, un tajā ir piešķirti pietiekami resursi dažādiem uzdevumiem; termiņi, organizācija, uzdevumi un pienākumi ir skaidri noteikti un reālistiski;
• Budžets: budžets atspoguļo izmaksu lietderību un saimniecisko izdevīgumu; pastāv atbilstība starp partneriem piešķirtajiem uzdevumiem, lomām un finanšu resursiem; finanšu pārvaldības pasākumi ir skaidri un piemēroti.
• Izvērtēšana: konkrēti pasākumi procesu un nodevumu pārraudzībai (t. i., mērķu sasniegšanas rādītāji un pārbaudes līdzekļi) nodrošina augstu projekta īstenošanas kvalitāti; ir skaidrs kvalitātes nodrošināšanas plāns, kas pienācīgi aptver arī projekta vadību; pārraudzības stratēģija ietver riska identificēšanu un riska mazināšanas rīcības plānu.

Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte - (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

• Konfigurācija: partnerība var nodrošināt projekta mērķu pilnīgu izpildi; konsorcijam ir visas nepieciešamās prasmes, zinātība un pieredze projekta aptvertajās jomās; ir nodrošināta pienācīga laika un ieguldījuma sadale starp partneriem; partnerības prasmes un kompetences cita citu papildina.
• Apņēmība: katra dalīborganizācija apliecina pilnīgu iesaistīšanos atbilstoši tās spējām un konkrētajai zinātības jomai.
• Sadarbība: sadarbības pasākumi ir līdzsvaroti; ir ierosināti efektīvi mehānismi, kas nodrošina koordināciju, lēmumu pieņemšanu un saziņu starp dalīborganizācijām, ieinteresētajām personām un jebkuru citu attiecīgu personu.

Ietekme - (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

• Izplatīšana: skaidra izpratnes veicināšanas, izplatīšanas un komunikācijas stratēģija nodrošina, ka projekta darbības termiņā tiek sasniegtas attiecīgās mērķgrupas, kā arī plašāks ieinteresēto personu loks un sabiedrība. Šī stratēģija ietver plānus, kā nodrošināt izveidoto materiālu pieejamību ar atvērtas piekļuves licencēm.
• Izmantošana: pieteikumā ir parādīts, ka atlasīto(-ās) virtuālās apmaiņas pieeju(-as) var sekmīgi izplatīt, ka tā(-ās) rada plašāku ietekmi un ietekmē sistēmiskas izmaiņas, izmantošanas pieeja ir skaidri aprakstīta, un ierosinātie pasākumi projekta rezultātu izmantošanai ir potenciāli efektīvi.
• Ietekme: ir skaidri noteikta paredzamā ietekme, jo īpaši uz noteiktajām mērķgrupām, un ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu, ka ietekmi var panākt un izvērtēt; ir paredzams, ka darbību rezultāti būs nozīmīgi; projekta iznākumi varētu veicināt ilgtermiņa izmaiņas, uzlabojumus vai norises attiecīgo mērķgrupu un sistēmu interesēs; pieteikumā arī ir paskaidrots, kā tiks izvērtēta virtuālās apmaiņas ietvaros īstenotās mācīšanās (mācīšanās rezultātu) ietekme, lai sniegtu (uz datiem balstītus) ieteikumus, kā uzlabot mācīšanos un mācīšanu virtuālās apmaiņas ietvaros pēc projekta darbības laika.
• Ilgtspēja: pieteikumā ir ietverti attiecīgi pasākumi un resursi, lai nodrošinātu, ka rezultāti un ieguvumi pastāvēs arī pēc projekta darbības laika.

Lai pretendētu uz finansējumu, priekšlikumiem jāiegūst vismaz 60 punktu. Turklāt tiem jāiegūst vismaz puse no maksimālā punktu skaita katrā no iepriekš minētajām piešķiršanas kritēriju kategorijām (t. i., vismaz 15 punkti kategorijās “Projekta atbilstība” un “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte”; 10 punkti kategorijās “Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte” un “Ietekme”).

Līdzvērtīgiem priekšlikumiem prioritāte tiks piešķirta, ņemot vērā punktu skaitu, ko tie ieguvuši par piešķiršanas kritēriju “Atbilstība”. Ja šis punktu skaits ir vienāds, prioritāte tiks piešķirta, pamatojoties uz to punktu skaitu par kritēriju “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte”. Ja šis punktu skaits ir vienāds, prioritāte tiks piešķirta, pamatojoties uz to punktu skaitu par kritēriju “Ietekme”.

Ja šādi nav iespējams noteikt prioritāti, var veikt turpmāku prioritāšu noteikšanu, ņemot vērā kopējo projektu portfeli un pozitīvas sinerģijas radīšanu starp projektiem vai citus ar uzaicinājuma mērķiem saistītus faktorus. Šie faktori tiks dokumentēti ekspertu grupas ziņojumā.

Gaidāmā ietekme

Dažādu projektu darbību un rezultātu mērķis ir panākt labvēlīgu ietekmi saistībā ar uzaicinājuma mērķiem, kuri var atšķirties atkarībā no projektu specifikas, bet kuriem tomēr jābūt cieši saistītiem ar virtuālās apmaiņas mācīšanās aspektu.

Katrā projekta priekšlikumā būtu jāiekļauj informācija par šo paredzamo ietekmi. Pieteikumu iesniedzēji tiek mudināti paredzēt iespēju saņemt atsauksmes no iesaistītajām personām un organizācijām, jo īpaši attiecībā uz mācīšanās noderīgumu, un šīs atsauksmes ņemt vērā, ziņojot par projektu ietekmi.

Ģeogrāfiskās mērķvērtības

ES ārējās darbības instrumenti sniedz ieguldījumu šajā pasākumā. Pieejamais budžets ir sadalīts starp dažādiem reģioniem, un katra budžeta finansējuma apjoms ir atšķirīgs. Detalizēta informācija par katra budžeta finansējuma ietvaros pieejamajām summām tiks publicēta Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP).

Subsahāras Āfrika: pieteikumu iesniedzēji tiek aicināti piešķirt prioritāti vismazāk attīstītajām valstīm⁵  šajā reģionā un īpašu uzmanību pievērst prioritārajām valstīm migrācijas jomā⁶ ; nevienai valstij nedrīkst piešķirt vairāk kā 8 % no šim reģionam paredzētā finansējuma. Pieteikumu iesniedzēji arī tiek mudināti priekšlikumā iesaistīt dalībniekus no dažādām valstīm, tostarp partnerus, kuriem ir mazāka pieredze programmā “Erasmus+”.

Parasti esošā nacionālā un Eiropas tiesiskā regulējuma robežās rezultāti būtu jāpadara pieejami kā atvērtie izglītības resursi (AIR), kā arī jāpublicē attiecīgajās profesionālajās, nozaru vai kompetento iestāžu platformās. Priekšlikumā jāizklāsta, kā tiks nodrošināta sagatavoto datu, materiālu, dokumentu, audiovizuālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu darbību bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.

Kādi ir finansējuma noteikumi?

Šim pasākumam izmanto fiksētas summas finansējuma modeli. Vienreizējās fiksētās summas ieguldījuma apmēru nosaka katrai dotācijai, pamatojoties uz pieteikumu iesniedzēju ierosināto pasākuma aplēsto budžetu. Summu fiksēs piešķīrēja iestāde, pamatojoties uz aplēsto projekta budžetu, izvērtējuma rezultātu un finansējuma likmi 95 % apmērā.

ES dotācija vienam projektam būs ne vairāk kā 500 000 EUR, un maksimālais ieguldījums organizācijās ir 200 EUR par dalībnieku (t. i., projektam, kura vērtība ir 500 000 EUR, būtu jāsasniedz vismaz 2500 dalībnieku).

Piešķirtā dotācija var būt mazāka par pieprasīto summu.

Finansiāls atbalsts trešām personām dotāciju vai balvu veidā nav atļauts.

Brīvprātīgo izmaksas ir atļautas. Šīs izmaksas ir vienības izmaksas, kā noteikts Komisijas lēmumā par vienības izmaksām attiecībā uz brīvprātīgajiem⁷ .

MVU vienības izmaksas MVU īpašniekiem ir atļautas. Šīm izmaksām ir jābūt vienības izmaksām, kā noteikts Komisijas lēmumā par vienības izmaksām attiecībā uz MVU īpašniekiem⁸ .

Kā tiek noteikta projekta fiksētā summa?

Pieteikumu iesniedzējiem jāaizpilda detalizēta budžeta tabula saskaņā ar pieteikuma veidlapu, ņemot vērā šādus aspektus:

1. dotācijas saņēmējam(-iem) atbilstoši sīki jāapraksta budžets un tas jāsakārto saskaņotās darba pakotnēs (piemēram, jāsadala šādos elementos — “projekta vadība”, “apmācība”, “pasākumu rīkošana”, “mobilitātes pasākumu sagatavošana un īstenošana”, “saziņa un izplatīšana”, “kvalitātes nodrošināšana” u. c.);
2. priekšlikumā jāapraksta katrā darba pakotnē ietvertās darbības;
3. pieteikumu iesniedzējiem jāsniedz savā priekšlikumā fiksētās summas sadalījums, norādot katrai darba pakotnei atvēlēto daļu (un katrā darba pakotnē norādot katram dotācijas saņēmējam un saistītajai vienībai piešķirto daļu);
4. norādītās izmaksas var ietvert personāla izmaksas, ceļa un uzturēšanās izdevumus, aprīkojuma izmaksas un apakšuzņēmumu līgumu izmaksas, kā arī citas izmaksas (piemēram, par informācijas izplatīšanu, publicēšanu vai tulkošanu).

Priekšlikumi tiks izvērtēti saskaņā ar standarta izvērtēšanas procedūrām, piesaistot iekšējos un/vai ārējos ekspertus. Eksperti novērtēs priekšlikumu kvalitāti, pamatojoties uz uzaicinājumā noteiktajām prasībām un pasākuma paredzamo ietekmi, kvalitāti un efektivitāti.

Pēc priekšlikuma izvērtēšanas kredītrīkotājs nosaka fiksētās summas apmēru, ņemot vērā veiktā vērtējuma konstatējumus.

Dotācijas parametri (maksimālā dotācijas summa, finansējuma likme, kopējās attiecināmās izmaksas utt.) tiks noteikti dotācijas nolīgumā. Skatiet šo programmas vadlīniju C daļas sadaļu “Attiecināmās tiešās izmaksas”.

Projekta sasniegumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz iegūtajiem iznākumiem. Šī finansējuma shēma ļaus likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis izmantotajiem resursiem, tādējādi uzsverot izmērāmu mērķu sasniegšanas kvalitāti un līmeni.

Plašāka informācija ir izklāstīta dotācijas nolīguma paraugā, kas pieejams Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP).

Footnote

1. Jaunatnes darbinieki ir neformālās mācīšanās procesā iesaistīti profesionāļi vai brīvprātīgie, kas atbalsta jauniešus personīgajā sociālizglītojošajā un profesionālajā attīstībā. ↩ back
2. Vispārīgās prasmes ietver spēju domāt kritiski, būt zinātkāram un radošam, uzņemties iniciatīvu, risināt problēmas un sadarboties, efektīvi komunicēt daudzkultūru un starpdisciplinārā vidē, spēt pielāgoties kontekstam un pārvarēt stresu un nenoteiktību. Šīs prasmes ietilpst pamatkompetencēs atbilstoši Padomes Ieteikumam par pamatkompetencēm mūžizglītībā (OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.). ↩ back
3. https://ec.europa.eu/info/law/law-topic/data-protection/eu-data-protection-rules_lv. ↩ back
4. T. i., jebkura publiska vai privāta organizācija, kas strādā ar jauniešiem vai jauniešu labā ārpus formālās vides. Šādas organizācijas citu starpā var būt: bezpeļņas organizācija, apvienība, NVO (tostarp Eiropas jaunatnes NVO), valsts jaunatnes padome, vietēja, reģionāla vai valsts līmeņa publiska iestāde, izglītības un pētniecības iestāde, vai fonds. ↩ back
5. Atbilstoši ESAO Attīstības palīdzības komitejas vismazāk attīstīto valstu sarakstam: https://www.oecd.org/dac/financing-sustainable-development/development-finance-standards/DAC-List-of-ODA-Recipients-for-reporting-2024-25-flows.pdf  ↩ back
6. Šīs ir galvenās programmas neasociētās trešās valstis migrācijas jomā: Burkinafaso, Burundi, Dienvidāfrika, Dienvidsudāna, Etiopija, Gambija, Gvineja, Kotdivuāra, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Senegāla un Sudāna. ↩ back
7. https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/common/guidance/unit-cost-decision-volunteers_en.pdf. ↩ back
8. unit-cost-decision-sme-owners-natural-persons_en.pdf (europa.eu). ↩ back