Skip to main content

Erasmus+

EU programme for education, training, youth and sport
Search the guide

Šī tīmekļvietne vēl neatspoguļo programmas “Erasmus+” 2023. gada vadlīnijas.

Tomēr, noklikšķinot uz “Lejupielādēt” (“Download”) šīs lapas labajā pusē, varat lejuplādēt 2023. gada vadlīniju PDF versiju jūsu izvēlētajā valodā.

Virtuālā apmaiņa augstākās izglītības un jaunatnes jomā

Virtuālās apmaiņas projekti ietver tādas iedzīvotāju sadarbības darbības tiešsaistē, kas veicina starpkultūru dialogu un vispārīgo prasmju attīstību. Tie sniedz ikvienam jaunietim piekļuvi kvalitatīvai starptautiskai un starpkultūru izglītībai (gan formālajai, gan neformālajai) bez fiziskās mobilitātes. Virtuālajām debatēm vai apmācībai nav pilnīgi visu fiziskās mobilitātes priekšrocību, tomēr virtuālās apmaiņas dalībniekiem būtu jāgūst daļa labumu, ko sniedz starptautiskās izglītības pieredze. Digitālās platformas ir vērtīgs rīks, kas ļauj daļēji pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītos globālos mobilitātes ierobežojumus. Virtuālā apmaiņa arī palīdz izplatīt Eiropas vērtības. Turklāt dažos gadījumos tā var sagatavot, padziļināt un paplašināt fizisko apmaiņu, kā arī sekmēt jaunu pieprasījumu pēc tās.

Virtuālā apmaiņa notiek nelielās grupās, un to vienmēr vada apmācīts koordinators. Tai vajadzētu būt vienkārši integrējamai jauniešu (neformālās izglītības) projektos vai augstākās izglītības kursos. Virtuālajā apmaiņā var iesaistīt dalībniekus gan no viena, gan no otra sektora, un tas, vai tajā būs iesaistīti dalībnieki tikai no viena vai no abiem sektoriem, būs atkarīgs no konkrētajiem projektiem. Visos projektos, uz ko attiecas šis uzaicinājums, būs iesaistītas organizācijas un dalībnieki gan no ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm, gan no programmas neasociētajām atbilstīgu reģionu trešām valstīm. 

Pasākuma mērķi

Pasākuma mērķis būs:

  • veicināt starpkultūru dialogu ar programmas neasociētajām trešām valstīm un sekmēt iecietību, izmantojot iedzīvotāju savstarpējo saziņu tiešsaistē, balstoties uz digitālām, jauniešiem ērti lietojamām tehnoloģijām,
  • veicināt dažādus virtuālās apmaiņas veidus kā papildinājumu “Erasmus+” fiziskajai mobilitātei, ļaujot lielākam jauniešu skaitam gūt starpkultūru un starptautisku pieredzi,
  • uzlabot kritisko domāšanu un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, it īpaši interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu lietošanā, lai apkarotu diskrimināciju, ideoloģisko apstrādi, polarizāciju un vardarbīgu radikalizāciju,
  • sekmēt studentu, jauniešu un jaunatnes darbinieku1 digitālo un vispārīgo prasmju2 attīstību, tostarp svešvalodu izmantošanu un darbu grupā, jo īpaši, lai uzlabotu nodarbināmību,
  • ar izglītības palīdzību veicināt pilsoniskumu un kopējās vērtības — brīvību, iecietību un nediskrimināciju,
  • stiprināt jaunatnes dimensiju ES attiecībās ar trešām valstīm.

Tematiskās jomas / konkrētie mērķi

“Erasmus+” virtuālā apmaiņa ir augšupēja iniciatīva. Šā uzaicinājuma ietvaros dalīborganizācijas var izvēlēties tematus, kuriem tās pievērsīs galveno uzmanību, bet priekšlikumiem jāparāda gaidāmā ietekme saistībā ar vienu vai vairākiem iepriekš minētajiem mērķiem (sk. arī sadaļu “Gaidāmā ietekme” turpmāk tekstā). Atkarībā no projektu darbības jomas un tēmām nepieciešamības gadījumā jāņem vērā dzimumaspekti (piemēram, apmācībās ieviešot dzimumu līdztiesības jautājumus). Īpaša uzmanība jāpievērš sociāli un ekonomiski neaizsargātu cilvēku iekļaušanai, kā arī tādu personu iekļaušanai, kuras nevar pieteikties fiziskai mobilitātei. Tā kā virtuālo apmaiņu ir vienkāršāk organizēt ar studentiem un universitātēm, pieteikumu iesniedzēji tiek mudināti iesaistīt jauniešus, kas nav augstākās izglītības apguvēji, un organizācijas, kas nedarbojas augstākās izglītības jomā.

Darbības

Projekti tiks finansēti, pamatojoties uz darba plāniem, kuros var tikt iekļauts plašs tiešsaistes sadarbības darbību loks, piemēram:

  • vadītas tiešsaistes diskusijas jauniešu projektos starp jauniešiem, kuri darbojas dažādās valstīs esošās jauniešu organizācijās. Tās var ietvert lomu spēļu simulācijas,
  • apmācība jaunatnes darbiniekiem, kuri vēlas izstrādāt virtuālās apmaiņas projektu ar kolēģiem no citām valstīm,
  • vadītas tiešsaistes diskusijas augstākās izglītības programmās starp dažādās valstīs esošu augstākās izglītības iestāžu studentiem,
  • apmācība universitāšu profesoriem/personālam, kas vēlas izstrādāt virtuālās apmaiņas projektu ar kolēģiem no citām valstīm, interaktīvi atvērti tiešsaistes kursi, tostarp tradicionāli kursu materiāli, piemēram, filmētas lekcijas, priekšlasījumi un uzdevumu kopumi (tādi kā labi zināmie MOOC — masveida atvērtie interneta kursi —, bet ar uzsvaru uz interaktīviem lietotāju forumiem nelielās grupās, lai atbalstītu studentu, profesoru un mācīšanas palīgu, jauniešu un jaunatnes darbinieku kopienas mijiedarbību).

Projekta izveide

Visiem virtuālās apmaiņas projektiem jāatbilst šādām prasībām:

  • tos vada apmācīti koordinatori,
  • no dalībnieku un uzņēmēju viedokļa tie ir droši un nodrošina aizsardzību, pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības noteikumus3 ,
  • tie ir politiski pārdomāti un kultūras ziņā atbilstīgi — virtuālās apmaiņas darbībām jābūt cieši integrētām jaunatnes un augstākās izglītības jomā, un tām jāatbilst jauniešu tiešsaistes un bezsaistes kultūrai iesaistītajās valstīs,
  • tie ir atvērti un viegli izmantojami lietotāju pieredzes un mijiedarbības ziņā. Reģistrācijai un mijiedarbībai ar līdzgaitniekiem, koordinatoriem, administratoriem un citām ieinteresētajām personām vajadzētu būt vienkāršai un vieglai,
  • tie galvenokārt ir sinhroni, bet tajos var būt asinhroni komponenti (piemēram, priekšlasījumi, video), un,
  • visbeidzot, tajos ir jāparedz metode jauniešu dalības un mācīšanās atzīšanai pēc apmaiņas beigām.

Iesaistītajām organizācijām jārīko virtuālā apmaiņa cilvēkiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem. Ja projektos piedalās cilvēki, kas jaunāki par 18 gadiem, dalīborganizācijām tiek prasīts saņemt iepriekšēju piekrišanu dalībai no viņu vecākiem vai personām, kuras rīkojas viņu vārdā. Visiem dalībniekiem jāatrodas valstīs, kurās atrodas projektā iesaistītās organizācijas.

Darbību veikšanai projektos, ciktāl iespējams, jāizmanto jau pastāvoši rīki un platformas.

Kādi kritēriji jāizpilda, lai pieteiktos virtuālajai apmaiņai augstākās izglītības un jaunatnes projektos?

Atbilstības kritēriji

Lai varētu saņemt “Erasmus+” dotāciju, projektu priekšlikumiem par virtuālo apmaiņu augstākās izglītības un jaunatnes jomā ir jāatbilst šādiem kritērijiem.

Kas var iesniegt pieteikumu?

Projektā kā koordinatori var piedalīties šādas organizācijas:

  • publiskas vai privātas organizācijas, kuras darbojas augstākās izglītības vai jaunatnes (neformālās izglītības) jomā,
  • augstākās izglītības iestādes, augstāko izglītības iestāžu apvienības vai organizācijas, kā arī juridiski atzītas valsts vai starptautiskas rektoru, pasniedzēju vai studentu organizācijas.

Organizācija iesniedz pieteikumu visu to dalīborganizāciju vārdā, kuras piedalās projektā, un tai jābūt likumīgi izveidotai un jāatrodas ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī.

Kāda veida organizācijas var piedalīties projektā?

Dalīborganizācijas var būt izveidotas ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī vai atbilstīgā programmas neasociētajā trešā valstī. Katrā projekta priekšlikumā var piedalīties tikai organizācijas un dalībnieki no viena no atbilstīgajiem programmas neasociēto trešo valstu reģioniem. Šis pasākums attiecas uz šādiem atbilstīgajiem reģioniem — 1., 2., 3. un 9. reģions (sk. sadaļu “Atbilstīgās valstis” šo vadlīniju A daļā).

Dalīborganizācijas var iedalīt šādās kategorijās:

  • jauniešu organizācijas4 ,
  • augstākās izglītības iestādes, augstāko izglītības iestāžu apvienības vai organizācijas, kā arī juridiski atzītas valsts vai starptautiskas rektoru, pasniedzēju vai studentu organizācijas,
  • izmaiņu virzītājspēki izglītības sistēmā (universitāšu vadītāji, starptautiskie departamenti, dekāni, kvalitātes nodrošināšanas aģentūras utt.); publiskas vai privātas organizācijas, kuras darbojas augstākās izglītības vai jaunatnes jomā un kuras izveidotas ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī vai kādā no atbilstīgajām programmas neasociētajām trešām valstīm.

Citi subjekti var iesaistīties kā citi konsorcija dalībnieki, piemēram, asociētie partneri, apakšuzņēmēji, trešās personas, kas sniedz ieguldījumu natūrā, u. tml. Saistītās vienības nevar saņemt finansējumu.

Dalīborganizāciju skaits un profils

Priekšlikumi jāiesniedz konsorcijam, kurā ietilpst vismaz četras organizācijas. Konsorcijiem ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

  • vismaz divas augstākās izglītības iestādes vai jauniešu organizācijas no divām ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm un divas augstākās izglītības iestādes vai jauniešu organizācijas no divām atbilstīgām programmas neasociētajām trešām valstīm, kuras atrodas vienā un tai pašā atbilstīgajā reģionā, un
  • ES dalībvalstu un programmas asociēto trešo valstu organizāciju skaits nedrīkst pārsniegt programmas neasociēto trešo valstu organizāciju skaitu,
  • Subsahāras Āfrikas gadījumā pieteikumu iesniedzēji tiek mudināti priekšlikumā iesaistīt dalībniekus no dažādām valstīm, arī no vismazāk attīstītajām valstīm5 , un/vai partnerus, kuriem ir mazāka pieredze programmā “Erasmus+”.

Saistītās vienības netiek ņemtas vērā, izvērtējot konsorcija sastāva atbilstību minimālajiem atbilstības kritērijiem.

Darbību norises vieta

Darbībām jānotiek dalīborganizāciju valstīs.

Projekta ilgums

Parasti projektiem būtu jāilgst 36 mēnešus (ar grozījumu ir iespējams ilgumu pagarināt, ja pagarinājums ir pienācīgi pamatots).

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (EACEA).

Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS-EDU-2023-VIRT-EXCH.

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 26. aprīļa plkst. 17.00.00 (pēc Briseles laika).

Pieteikumu iesniedzējas organizācijas tiks novērtētas, pamatojoties uz attiecīgajiem izslēgšanas un atlases kritērijiem. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

Gaidāmā ietekme

Dažādu projektu darbību un rezultātu mērķis ir panākt labvēlīgu ietekmi saistībā ar uzaicinājuma mērķiem, kuri var atšķirties atkarībā no projektu specifikas, bet kuriem tomēr jābūt cieši saistītiem ar virtuālās apmaiņas mācīšanās aspektu. Katrā projekta priekšlikumā būtu jāiekļauj informācija par šo paredzamo ietekmi. Pieteikumu iesniedzēji tiek mudināti paredzēt iespēju saņemt atsauksmes no iesaistītajām personām un organizācijām, jo īpaši attiecībā uz mācīšanās noderīgumu, un šīs atsauksmes ņemt vērā, ziņojot par projektu ietekmi.

Piešķiršanas kritēriji

Projekta atbilstība - (maksimālais rezultāts 30 punkti)

  • Pieteikums atbilst izvēlētajiem uzaicinājuma vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem. Projekta priekšlikums atbilst uzaicinājuma prasībām. Priekšlikums ir saprotami izskaidrots. 
  • Konsekvence: dažādi pieteikuma komponenti ir saskaņoti un konsekventi; pieteikums balstās uz problēmu un vajadzību pienācīgu analīzi; mērķi ir reālistiski un attiecas uz jautājumiem, kuri ir nozīmīgi dalīborganizācijām un tiešajām un netiešajām mērķgrupām; ir sniegti pierādījumi par ierosinātās virtuālās apmaiņas pieejas lietderīgumu.
  • Izvēršana: pieteikumā ir parādīts potenciāls izvērst tajā atspoguļoto praksi dažādos līmeņos (piemēram, vietējā, reģionālā, valsts un ES mērogā) un pārnest to uz dažādām nozarēm. Izvēršana varētu izraisīt ietekmi ne tikai dažādu partnerorganizāciju līmenī, bet arī sistēmas un/vai politikas līmenī. Priekšlikums var vairot savstarpējo uzticēšanos un veicināt pārrobežu sadarbību.
  • Eiropas pievienotā vērtība: pieteikums rada pievienoto vērtību ES līmenī, gūstot rezultātus, kas netiktu sasniegti atsevišķas valsts līmenī, un pastāv iespēja nodot rezultātus valstīm, kuras nepiedalās projektā; projekta iznākumus var ņemt vērā atbilstīgajās ES politikas programmās. 

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte - (maksimālais rezultāts 20 punkti)

  • Stratēģiskais plāns: pieteikumā ir izklāstīta skaidra stratēģija, kas balstīta uz īstenojamības analīzi, un noteiktas nepieciešamās darbības virtuālās apmaiņas prakses pārbaudei, pielāgošanai un/vai izvēršanai jaunajā projekta partnerības kontekstā. 
  • Vajadzības: ir noteiktas un pienācīgi ņemtas vērā dažādo partneru dažādās vajadzības; ir izstrādāta skaidra koncepcija, kā tiks pārvaldītas minētās dažādās vajadzības; izvēlētā(-ās) pedagoģiskā(-ās) pieeja(-as) arī atbilst šīm dažādajām vajadzībām.
  • Struktūra: darba programma ir skaidra un saprotama un aptver visus projekta posmus; katram iznākumam ir skaidri noteikti mērķu sasniegšanas rādītāji un pārbaudes līdzekļi.
  • Pārvaldība: projekta vadības plāns ir pārdomāts, un tajā ir piešķirti pietiekami resursi dažādiem uzdevumiem; ir ieviesti lietderīgas sadarbības un lēmumu pieņemšanas procesi, kas ir saprotami visām ieinteresētajām personām; budžets atspoguļo izmaksu lietderību un saimniecisko izdevīgumu; pastāv atbilstība starp partneriem piešķirtajiem uzdevumiem, lomām un finanšu resursiem; finanšu pārvaldības pasākumi ir skaidri un piemēroti.
  • Izvērtēšana: konkrēti pasākumi procesu un nodevumu pārraudzībai (t. i., mērķu sasniegšanas rādītāji un pārbaudes līdzekļi) nodrošina augstu projekta īstenošanas kvalitāti; mācīšanās rezultāti tiek izvērtēti un atzīti; ir skaidrs kvalitātes nodrošināšanas plāns, kas pienācīgi aptver arī projekta vadību; pārraudzības stratēģija ietver riska identificēšanu un riska mazināšanas rīcības plānu. Šie elementi ir ietverti un sīki aprakstīti arī loģiskajā struktūrā (uzaicinājuma obligātā veidne).

Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte - (maksimālais rezultāts 20 punkti)

  • Konfigurācija: partnerība var nodrošināt projekta mērķu pilnīgu izpildi; konsorcijam ir visas nepieciešamās prasmes, zinātība un pieredze projekta aptvertajās jomās; ir nodrošināta pienācīga laika un ieguldījuma sadale starp partneriem; partnerības prasmes un kompetences cita citu papildina.
  • Apņēmība: katra dalīborganizācija apliecina pilnīgu iesaistīšanos atbilstoši tās spējām un konkrētajai zinātības jomai.
  • Sadarbība: sadarbības pasākumi ir līdzsvaroti; ir ierosināti efektīvi mehānismi, kas nodrošina koordināciju, lēmumu pieņemšanu un saziņu starp dalīborganizācijām, ieinteresētajām personām un jebkuru citu attiecīgu personu.

Ietekme - (maksimālais rezultāts 30 punkti)

  • Izplatīšana: skaidra izpratnes veicināšanas, izplatīšanas un komunikācijas stratēģija nodrošina, ka projekta darbības termiņā tiek sasniegtas attiecīgās mērķgrupas, kā arī plašāks ieinteresēto personu loks un sabiedrība. Šī stratēģija ietver plānus, kā nodrošināt izveidoto materiālu pieejamību ar atvērtas piekļuves licencēm.
  • Izmantošana: pieteikumā ir parādīts, ka atlasīto(-ās) virtuālās apmaiņas pieeju(-as) var veiksmīgi izplatīt un/vai izvērst, ka tā(-ās) rada plašāku ietekmi un ietekmē sistēmiskas izmaiņas; izmantošanas pieeja ir skaidri aprakstīta, un ierosinātie pasākumi projekta rezultātu izmantošanai ir potenciāli efektīvi.
  • Ietekme: ir skaidri noteikta paredzamā ietekme, jo īpaši uz noteiktajām mērķgrupām, un ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu, ka ietekmi var panākt un izvērtēt; mācīšanās rezultāti tiek skaidri noteikti pirms katras virtuālās apmaiņas darbības un izmērīti pēc katras darbības, kā arī tiek reģistrēts progress un atzīti sasniegumi; ir paredzams, ka darbību rezultāti būs nozīmīgi; projekta iznākumi varētu veicināt ilgtermiņa izmaiņas, uzlabojumus vai norises attiecīgo mērķgrupu un sistēmu interesēs; pieteikumā arī ir paskaidrots, kā tiks izvērtēta virtuālās apmaiņas ietvaros īstenotās mācīšanās (mācīšanās rezultātu) ietekme, lai sniegtu (uz datiem balstītus) ieteikumus, kā uzlabot mācīšanos un mācīšanu virtuālās apmaiņas ietvaros pēc projekta darbības laika. Šie elementi ir ietverti un sīki aprakstīti arī loģiskajā struktūrā (uzaicinājuma obligātā veidne).
  • Ilgtspēja: pieteikumā ir ietverti attiecīgi pasākumi un resursi, lai nodrošinātu, ka rezultāti un ieguvumi pastāvēs arī pēc projekta darbības laika.

Lai pretendētu uz finansējumu, priekšlikumiem jāiegūst vismaz 60 punktu. Turklāt tiem jāiegūst vismaz puse no maksimālā punktu skaita katrā no iepriekš minētajām piešķiršanas kritēriju kategorijām (t. i., vismaz 15 punkti kategorijās “Projekta atbilstība” un “Ietekme”; 10 punkti kategorijās “Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte” un “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte”).

Vienādu rezultātu gadījumā prioritāti piešķirs projektiem ar lielāko punktu skaitu kritērijā “Projekta atbilstība” un pēc tam — “Ietekme”.

Ģeogrāfiskās mērķvērtības

ES ārējās darbības instrumenti sniedz ieguldījumu šajā pasākumā. Pieejamais budžets ir sadalīts starp dažādiem reģioniem, un katra budžeta finansējuma apjoms ir atšķirīgs. Detalizēta informācija par katra budžeta finansējuma ietvaros pieejamajām summām tiks publicēta Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP).

Subsahāras Āfrika: prioritāte tiek piešķirta vismazāk attīstītajām valstīm šajā reģionā; īpaša uzmanība arī tiek pievērsta migrācijas jomā prioritārajām valstīm6 ; nevienai valstij nedrīkst piešķirt vairāk kā 8 % no šim reģionam paredzētā finansējuma.

Parasti esošā nacionālā un Eiropas tiesiskā regulējuma robežās rezultāti būtu jāpadara pieejami kā atvērtie izglītības resursi (AIR), kā arī jāpublicē attiecīgajās profesionālajās, nozaru vai kompetento iestāžu platformās. Priekšlikumā jāizklāsta, kā tiks nodrošināta sagatavoto datu, materiālu, dokumentu, audiovizuālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu darbību bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.

Kādi ir finansējuma noteikumi?

Šim pasākumam izmanto fiksētas summas finansējuma modeli. Vienreizējo fiksēto summu nosaka katrai dotācijai, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja ierosināto pasākuma aplēsto budžetu. Piešķīrēja iestāde noteiks fiksētu summu katrai dotācijai, pamatojoties uz priekšlikumu, izvērtēšanas rezultātu, finansējuma likmi un uzaicinājumā noteikto maksimālo dotācijas summu.

ES dotācija vienam projektam ir ne vairāk kā 500 000 EUR, un maksimālais ieguldījums organizācijās ir 200 EUR par dalībnieku (t. i., projektam, kura vērtība ir 500 000 EUR, būtu jāsasniedz vismaz 2500 dalībnieku). Piešķirtā dotācija var būt mazāka par pieprasīto summu.

Kā tiek noteikta projekta fiksētā summa?

Pieteikumu iesniedzējiem jāaizpilda detalizēta budžeta tabula pieteikuma veidlapā, ņemot vērā šādus aspektus: 

  1. dotācijas saņēmējam(-iem) atbilstoši sīki jāapraksta budžets un tas jāsakārto saskaņotās darba pakotnēs (piemēram, jāsadala šādos elementos — “projekta vadība”, “apmācība”, “pasākumu rīkošana”, “mobilitātes pasākumu sagatavošana un īstenošana”, “saziņa un izplatīšana”, “kvalitātes nodrošināšana” u. c.); 
  2. priekšlikumā jāapraksta katrā darba pakotnē ietvertās darbības;
  3. pieteikumu iesniedzējiem priekšlikumā jāsniedz aplēsto izmaksu sadalījums, norādot daļu uz vienu darba pakotni (un katras darba pakotnes ietvaros — daļu, kas piešķirta katram dotācijas saņēmējam un saistītajai vienībai);
  4. norādītās izmaksas var ietvert personāla izmaksas, ceļa un uzturēšanās izdevumus, aprīkojuma izmaksas un apakšuzņēmumu līgumu izmaksas, kā arī citas izmaksas (piemēram, par informācijas izplatīšanu, publicēšanu vai tulkošanu).

Priekšlikumi tiks izvērtēti saskaņā ar standarta izvērtēšanas procedūrām, piesaistot iekšējos un/vai ārējos ekspertus. Eksperti novērtēs priekšlikumu kvalitāti, pamatojoties uz uzaicinājumā noteiktajām prasībām un pasākuma paredzamo ietekmi, kvalitāti un efektivitāti.

Pēc priekšlikuma izvērtēšanas kredītrīkotājs nosaka fiksētās summas apmēru, ņemot vērā veiktā vērtējuma konstatējumus. Fiksētā summa nedrīkst pārsniegt 95 % no aplēstā budžeta, kas noteikts pēc izvērtēšanas.

Dotācijas parametri (maksimālā dotācijas summa, finansējuma likme, kopējās attiecināmās izmaksas utt.) tiks noteikti dotācijas nolīgumā. Finansiāls atbalsts trešām personām nav atļauts. Brīvprātīgo un MVU izmaksas ir atļautas. Skatiet šo programmas vadlīniju C daļas sadaļu “Attiecināmās tiešās izmaksas”. Priekšlikumā jāietver izmaksas par divām sanāksmēm (līdz divām personām katrā pieteikumā) gadā, kuras organizē Eiropas Komisija vai pēc tās iniciatīvas.

Projekta sasniegumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz iegūtajiem iznākumiem. Finansējuma shēma ļautu likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis izmantotajiem resursiem, tādējādi uzsverot izmērāmu mērķu sasniegšanas kvalitāti un līmeni.

Plašāka informācija ir izklāstīta dotācijas nolīguma paraugā, kas pieejams Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP).

  • 1 Jaunatnes darbinieki ir neformālās mācīšanās procesā iesaistīti profesionāļi vai brīvprātīgie, kas atbalsta jauniešus personīgajā sociālizglītojošajā un profesionālajā attīstībā.
  • 2 Vispārīgās prasmes ietver spēju domāt kritiski, būt zinātkāram un radošam, uzņemties iniciatīvu, risināt problēmas un sadarboties, efektīvi komunicēt daudzkultūru un starpdisciplinārā vidē, spēt pielāgoties kontekstam un pārvarēt stresu un nenoteiktību. Šīs prasmes ietilpst pamatkompetencēs atbilstoši Padomes Ieteikumam par pamatkompetencēm mūžizglītībā (OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.).
  • 3 https://ec.europa.eu/info/law/law-topic/data-protection/eu-data-protection-rules_lv.
  • 4 T. i., jebkura publiska vai privāta organizācija, kas strādā ar jauniešiem vai jauniešu labā ārpus formālās vides. Šādas organizācijas citu starpā var būt: bezpeļņas organizācija, apvienība, NVO (tostarp Eiropas jaunatnes NVO), valsts jaunatnes padome, vietēja, reģionāla vai valsts līmeņa publiska iestāde, izglītības un pētniecības iestāde vai fonds.
  • 5 Atbilstoši ESAO Attīstības palīdzības komitejas vismazāk attīstīto valstu sarakstam: DAC-List-of-ODA-Recipients-for-reporting-2022-23-flows.pdf (oecd.org).
  • 6 Šīs ir galvenās programmas neasociētās trešās valstis migrācijas jomā: Burkinafaso, Burundi, Dienvidāfrika, Dienvidsudāna, Etiopija, Gambija, Gvineja, Kotdivuāra, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Senegāla un Sudāna.