Projekti spēju veidošanai jaunatnes jomā ir starptautiski sadarbības projekti, kuru pamatā ir daudzpusējas partnerības starp organizācijām, kas darbojas jaunatnes jomā ES un programmas asociētajās valstīs, no vienas puses, un programmas neasociētās trešās valstīs, no otras puses. Attiecībā uz programmas neasociētām trešām valstīm šī darbība attiecas tikai uz 1. reģiona (Rietumbalkāni), 2. reģiona (Austrumu partnerība) un 3. reģiona (Vidusjūras dienvidu reģions) valstīm. Projektu mērķis ir atbalstīt starptautisko sadarbību jaunatnes un neformālās mācīšanās jomā kā jauniešu organizāciju un jauniešu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību un labjutību veicinošu faktoru.

Pasākuma Mērķi

Pasākums ir paredzēts organizācijām, kas darbojas jaunatnes jomā, un tā mērķis ir:

• uzlabot tādu organizāciju spējas, kuras strādā ar jauniešiem ārpus formālās mācību vides,  
• veicināt neformālās izglītības pasākumus atbilstīgajās programmas neasociētajās trešās valstīs, jo īpaši organizācijās, kuru mērķauditorija ir jaunieši ar ierobežotām iespējām, un sekmēt jauniešu līdzdalību visā to daudzveidībā, lai uzlabotu viņu kompetences līmeni un darbības iespējas, tādējādi ļaujot tām nodrošināt jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē,
• atbalstīt darba ar jaunatni attīstību atbilstīgajās programmas neasociētajās trešās valstīs, uzlabojot tā kvalitāti un atzīšanu,  
• veicināt tādu shēmu un programmu izstrādi, testēšanu un uzsākšanu, kas ļauj organizācijām veicināt neformālās izglītības mobilitāti atbilstīgajās programmas neasociētajās trešās valstīs,  
• atbalstīt organizācijas atbilstīgajās programmas neasociētajās trešās valstīs, lai palīdzētu īstenot ES Jaunatnes stratēģiju (2019.–2027. gadam), tostarp 11 Eiropas jaunatnes mērķus, Eiropas Jaunatnes darba programmu, Jaunatnes rīcības plānu ES ārējās darbības jomā (2022.–2027. gadam) un 2023. gadā uzsāktā Eiropas Prasmju gada turpmākos pasākumus;  
• veicināt sadarbību starp jauniešu organizācijām dažādos pasaules reģionos, īstenojot kopīgas iniciatīvas,  
• sekmēt mazāku organizāciju, kā arī organizāciju no attālākiem apgabaliem un mazākām apdzīvotām vietām līdzdalību, 
• stiprināt jaunatnes organizāciju, kas strādā ar jauniešiem ārpus formālās izglītības, sinerģiju un savstarpējo papildināmību ar formālās izglītības sistēmām un/vai darba tirgu.

Tematiskās jomas / konkrētie mērķi

Priekšlikumiem jābūt vērstiem uz atbalstu jaunatnes organizācijām, kas strādā ar jauniešiem ārpus formālās izglītības, vienā vai vairākās no šādām tematiskajām jomām:

• politiskā līdzdalība, pilsoniskā iesaistīšanās un dialogs ar lēmumu pieņēmējiem,
• to jauniešu iekļaušana, kuriem ir mazāk iespēju,
• demokrātija, tiesiskums un vērtības, jaunatnes līderība,
• iespēju nodrošināšana jauniešiem, viņu līdzdalība un nodarbināmība,
• miers un pēckonflikta izlīgums,
• vide un klimats,
• diskriminācijas aizliegums un dzimumu līdztiesība,
• digitālās un uzņēmējdarbības prasmes.

Darbības

Ierosinātajām darbībām jābūt tiešā veidā saistītām ar vispārīgajiem un konkrētajiem pasākuma mērķiem, t. i., tām jāatbilst vienai vai vairākām iepriekš minētajām tematiskajām jomām, un tām jābūt sīki aprakstītām projekta aprakstā, aptverot visu īstenošanas periodu. Svarīgi, ka šīs starptautiskās darbības kontekstā projekta darbībām jābūt vērstām uz jaunatnes organizāciju spēju veidošanu un stiprināšanu, lai tās būtu labāk sagatavotas atbalstīt jauniešus galvenokārt programmas, uz kuru attiecas šī darbība, neasociētajās trešās valstīs.

Finansētie projekti varēs integrēt plašu sadarbības, apmaiņas, saziņas un citu jaunatnes organizāciju, kas strādā ar jauniešiem ārpus formālās izglītības, pasākumu klāstu:  

• palīdz veicināt politisko dialogu, sadarbību, tīklošanos un prakses apmaiņu,
• veicina stratēģisko sadarbību starp jauniešu organizācijām, no vienas puses, un publiskām iestādēm, no otras puses, jo īpaši atbilstīgās programmas neasociētajās trešās valstīs,
• veicina sadarbību starp jauniešu organizācijām un organizācijām, kas darbojas izglītības un apmācības jomās, kā arī sadarbību ar darba tirgus organizācijām,
• vairo jaunatnes padomju, jaunatnes platformu un tādu vietēju, reģionālu un valsts iestāžu spējas, kuru darbs saistīts ar jauniešiem, jo īpaši atbilstīgās programmas neasociētajās trešās valstīs,
• uzlabo jauniešu organizāciju pārvaldību, inovācijas spēju, vadību un internacionalizāciju, jo īpaši atbilstīgās programmas neasociētajās trešās valstīs,
• atbalsta jaunatnes organizāciju, jo īpaši atbilstīgajās programmas neasociētajās trešās valstīs, informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņu izstrādi, kā arī informācijas, saziņas un plašsaziņas līdzekļu rīku izstrādi;
• palīdz jaunatnes organizācijām, jo īpaši atbilstīgās programmas neasociētajās trešās valstīs, izstrādāt jaunatnes darba metodes, rīkus un materiālus, tostarp veicinot iniciatīvas, kas vērstas uz projektu kopradīšanu un kopīgu izstrādi, ļaujot veidot projektus līdzdalīgi;
• palīdzēt jaunatnes organizācijām, jo īpaši atbilstīgajās programmas neasociētajās trešās valstīs, radīt jaunus jaunatnes darba veidus, kā arī nodrošināt apmācību un atbalstu, sekmē mobilitāti neformālās mācīšanās nolūkos.

Daži darbību piemēri:  

• rīku un metožu izstrāde jaunatnes darbinieku un pasniedzēju sociālprofesionālajai attīstībai,
• neformālās mācīšanās metožu izstrāde, jo īpaši to, kas veicina kompetenču, tostarp plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes, apguvi/uzlabošanu,
• jaunu praktiskās apmācības shēmu veidu un reālās dzīve situāciju simulācijas izstrāde,
• jaunu darba ar jaunatni veidu izstrāde, jo īpaši atvērtas un elastīgas mācīšanās, virtuālās sadarbības, atvērto izglītības resursu (AIR) stratēģiska izmantošana un IKT potenciāla labāka izmantošana,
• pasākumu / semināru / darbsemināru / labas prakses apmaiņas rīkošana sadarbības, tīklošanās, informētības veicināšanas un savstarpējas mācīšanās nolūkos,
• mobilitātes darbību rīkošana jauniešiem un/vai jaunatnes darbiniekiem, lai pārbaudītu partnerības izstrādātos rīkus un metodes. Ņemiet vērā, ka mobilitātes darbībām jābūt pakārtotām pasākuma galvenajiem mērķiem un tām jābūt saistītām ar šiem mērķiem un jābūt to sasniegšanas pamatā.

Projekta izveide

Spēju veidošanas projekts jaunatnes jomā sastāv no četriem posmiem, kuri sākas, vēl pirms projekta priekšlikums tiek izvēlēts finansējumam¹ , piemēram, 1) projekta noteikšana un uzsākšana; 2) projekta sagatavošana, izstrāde un plānošana; 3) projekta īstenošana un darbību pārraudzība un 4) projekta pārbaude un ietekmes novērtējums.

Darbībās iesaistītajām dalīborganizācijām un dalībniekiem aktīvi jāiesaistās visos projekta posmos, tādējādi bagātinot savu mācīšanās pieredzi.

• Noteikšana un uzsākšana: noteikt problēmu, vajadzību vai iespēju, uz kuru var attiecināt projekta ideju uzaicinājuma kontekstā; noteikt galvenās darbības un galvenos paredzamos projekta iznākumus; kartēt attiecīgās ieinteresētās personas un potenciālos partnerus; formulēt projekta mērķi(-us); nodrošināt projekta atbilstību dalīborganizāciju stratēģiskajiem mērķiem; īstenot sākotnējo plānošanu veiksmīgai projekta uzsākšanai un apkopot informāciju, kas nepieciešama nākamajam posmam, utt.
• Sagatavošana, izstrāde un plānošana: norādīt projekta darbības jomu un piemēroto pieeju; skaidri aprakstīt ierosināto metodiku, nodrošinot konsekvenci starp projekta mērķiem un darbībām; pieņemt lēmumu par saistīto uzdevumu grafiku; aprēķināt nepieciešamos resursus un sīkāk izstrādāt projektu, piemēram, vajadzību novērtējumu; noteikt saprātīgus mērķus un ietekmes rādītājus (konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, būtiski un laika ziņā ierobežoti); noteikt projekta iznākumus un mācīšanās rezultātus; darba programmas izstrāde, darbību formāts, paredzamā ietekme, aplēstais kopējais budžets; sagatavot projekta īstenošanas plānu un stabilu un reālu komunikācijas plānu, ieskaitot projekta pārvaldības, pārraudzības, kvalitātes kontroles, ziņojuma sagatavošanas un rezultātu izplatīšanas stratēģiskos aspektus; noteikt praktiskos aspektus un apstiprināt mērķgrupas(-u) paredzētajām darbībām; panākt vienošanos ar partneriem un sagatavot priekšlikumu u. c.
• Īstenošana un darbību pārraudzība: veikt projekta īstenošanu saskaņā ar plāniem, ievērojot prasības par ziņojumu sniegšanu un saziņu; pārraudzīt notiekošās darbības un novērtēt projekta rezultātus, salīdzinot ar projekta plāniem; noteikt un veikt korektīvos pasākumus, lai novērstu novirzes no plāniem un novērstu problēmas un riskus; noteikt neatbilstības paredzētajiem kvalitātes standartiem un veikt korektīvos pasākumus utt.
• Pārbaude un ietekmes novērtējums: novērtēt projekta rezultātus, salīdzinot ar projekta mērķiem un īstenošanas plāniem; izvērtēt darbības un to ietekmi dažādos līmeņos, kopīgot un izmantot projekta rezultātus u. c.

Izstrādājot projektu, jāņem vērā šādi horizontālie aspekti

Papildus atbilstības nodrošināšanai formālajiem kritērijiem un ilgtspējīgas sadarbības kārtības izveidošanai ar visiem projekta partneriem turpmāk izklāstītie elementi var sniegt ieguldījumu spēju veidošanas projektu ietekmes un kvalitatīvas īstenošanas veicināšanā dažādo projekta posmu norises gaitā. Pieteikumu iesniedzēji tiek mudināti ņemt vērā šīs iespējas un dimensijas, izstrādājot projektus.

Vidiskā ilgtspēja

Projekti jāveido videi draudzīgā veidā, un visos to aspektos jāīsteno videi draudzīga prakse. Izstrādājot savus projektus, organizācijām un dalībniekiem ir jāīsteno videi draudzīga pieeja, kura mudinās visas iesaistītās puses diskutēt un uzzināt vairāk par vides jautājumiem, iedziļināties pārdomās par to, kas ir paveicams dažādos līmeņos, kā arī palīdzēs organizācijām un dalībniekiem nākt klajā ar alternatīviem videi draudzīgākiem veidiem, kā īstenot projekta darbības.

Iekļaušana un Daudzveidība

Programmas “Erasmus+” mērķis ir veicināt vienlīdzīgas iespējas, piekļuvi, iekļaušanu un taisnīgumu visos tās pasākumos. Lai īstenotu šos principus, ir izstrādāta Iekļaušanas un daudzveidības stratēģija, kuras mērķis ir kvalitatīvāk iesaistīt dažādas izcelsmes dalībniekus, jo īpaši tos, kuriem ir mazāk iespēju un kuri sastopas ar šķēršļiem, piedaloties Eiropas projektos. Organizācijām jāizstrādā piekļūstamas un iekļaujošas projekta darbības, ņemot vērā to dalībnieku viedokli, kuriem ir mazāk iespēju, un iesaistot viņus lēmumu pieņemšanā visa procesa gaitā.

Digitālā dimensija

Virtuālā sadarbība un eksperimentācija ar virtuālajām un jaukta tipa mācīšanās iespējām ir veiksmīgu projektu atslēga. Konkrētāk, projektiem ļoti ieteicams izmantot Eiropas Jaunatnes portālu un Eiropas jaunatnes stratēģijas platformu, lai darbotos kopā pirms projekta darbību uzsākšanas, to laikā un pēc to noslēguma.

Kopējas vērtības, pilsoniskā iesaistīšanās un līdzdalība

Projekti atbalsta aktīvu pilsoniskumu un ētiku, kā arī veicina sociālo un starpkultūru kompetenču, kritiskās domāšanas un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstību. Uzmanība tiks pievērsta arī informētības vairošanai par Eiropas Savienības kontekstu pasaulē un tā izpratnei.

Kādi kritēriji jāizpilda, lai pieteiktos Spēju Veidošanas projektam jaunatnes jomā?

Atbilstības kritēriji

Lai varētu saņemt “Erasmus” dotāciju, projektu priekšlikumiem par spēju veidošanu jaunatnes jomā ir jāatbilst šādiem kritērijiem.

Kas var iesniegt pieteikumu?

Lai pieteikumu iesniedzēji (dotāciju saņēmēji un saistītās struktūras, ja tādas ir) būtu tiesīgi saņemt atbalstu, tiem jābūt: 

•  juridiskām personām:
  • NVO (tostarp Eiropas jaunatnes NVO un valstu jaunatnes padomes), kas darbojas jaunatnes jomā,  
  • vietēja, reģionāla vai valsts līmeņa publiskās iestādes.  
  • Publiski vai privāti komercuzņēmumi (mazs, vidējs vai liels uzņēmums, arī sociālie uzņēmumi) arī var piedalīties, bet ne koordinatora statusā.
• likumīgi izveidotiem ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī vai programmas neasociētajā 1. reģiona (Rietumbalkāni), 2. reģiona (Austrumu kaimiņreģions² ) vai 3. reģiona (Vidusjūras dienvidu reģiona valstis) trešā valstī. Sk. sadaļu “Atbilstīgās valstis” šo programmas vadlīniju A daļā.  

Konsorcija sastāvs  (Dalīborganizāciju skaits un profils)

Priekšlikumi jāiesniedz konsorcijam, kurā ir vismaz četri pieteikumu iesniedzēji (dotācijas saņēmēji, nevis saistītās struktūras) un kurš atbilst šādiem nosacījumiem: 

• vismaz viena juridiska persona no ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts; 
• vismaz divas juridiskas personas no divām dažādām atbilstīgām programmas neasociētām trešām valstīm tajā pašā atbilstīgajā reģionā, kurš minēts iepriekš sadaļā “Kas var iesniegt pieteikumus”.
  • Organizācijas no dažādiem atbilstīgiem reģioniem nevar piedalīties vienos un tajos pašos projektos. Starpreģionu projekti nav atbilstīgi.

Saistītās struktūras un asociētie partneri netiek ieskaitīti konsorcija sastāvā.  

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta (darbību norises vieta)

Darbībām jānotiek pieteikuma iesniedzēju organizāciju (koordinatora, dotāciju saņēmēju un saistīto struktūru, ja tādas ir) valstīs.

Pienācīgi pamatotos gadījumos darbības var notikt arī citās valstīs, kas ir tiesīgas piedalīties šajā pasākumā.

Projekta ilgums

Parasti projektiem būtu jāilgst 12 līdz 36 mēnešus (ar grozījumu ir iespējams ilgumu pagarināt, ja pagarinājums ir pienācīgi pamatots).

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (EACEA).

Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS-YOUTH-2023-CB.

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 6. marta plkst. 17.00.00 (pēc Briseles laika).

Pieteikumu iesniedzējas organizācijas tiks novērtētas, pamatojoties uz attiecīgajiem izslēgšanas un atlases kritērijiem. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

Piešķiršanas kritēriji

Projekta atbilstība (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

• Priekšlikuma atbilstība pasākuma mērķiem,
• priekšlikums ir saistīts ar ES kopīgo vērtību, piemēram, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, kā arī jebkāda veida diskriminācijas apkarošanas, ievērošanu un veicināšanu.
• tas, kādā mērā:
  • vajadzību analīze ir balstīta uz pārbaudāmiem vispārīgiem un specifiskiem datiem, kas ir saistīti ar konkrēto pieteikuma iesniedzēju, partneru un mērķa grupu realitāti,
  • mērķi ir skaidri noteikti, reālistiski un vērsti uz jautājumiem, kas ir būtiski dalīborganizācijām un mērķgrupām,
  • priekšlikums ir inovatīvs un/vai papildina citas iniciatīvas, ko jau īsteno dalīborganizācijas,
  • spēju veidošanas darbības ir skaidri noteiktas un ir vērstas uz dalīborganizāciju spēju nostiprināšanu.
  • projekts uzlabo jaunatnes organizāciju spējas iesaistīt jauniešus ar ierobežotām iespējām, jo īpaši programmas neasociētajās trešās valstīs.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

• Darba programmas, tostarp attiecīgo sagatavošanās, īstenošanas, pārraudzības, izvērtēšanas un izplatīšanas posmu, saprotamība, pabeigtība un kvalitāte,
• konstatēto vajadzību nodrošināšanai ierosinātās metodikas atbilstība un kvalitāte,
• saskaņotība starp projekta mērķiem un ierosinātajām darbībām,
• darba plāna kvalitāte un efektivitāte, tostarp tas, kādā mērā darba pakotnēm piešķirtie resursi atbilst to mērķiem un nodevumiem,
• ierosināto neformālās mācīšanās metožu kvalitāte,
• dalībnieku mācīšanās rezultātu atzīšanas un validēšanas kārtības kvalitāte, kā arī Eiropas pārredzamības un atzīšanas instrumentu izmantošanas konsekvence,
• tādu kvalitātes kontroles pasākumu esība un atbilstība, ar kuriem nodrošina, ka projekta īstenošana ir kvalitatīva, savlaicīga un saskaņā ar budžetu,
• tas, kādā mērā projekts ir izmaksefektīvs un piešķir atbilstošus resursus katrai darbībai.
• to pasākumu atbilstība, kurus veic, lai atlasītu un/vai iesaistītu dalībniekus mobilitātes darbībās, ja tādi ir (skatiet sadaļu “Dalībnieku aizsardzība, veselība un drošība” šo vadlīniju A daļā, kā arī citas prasības un ieteikumus attiecībā uz 1. pamatpasākuma mobilitātes projektiem).

Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

• tas, kādā mērā:  
  • projektā ir iesaistīts tādu savstarpēji papildinošu dalīborganizāciju kopums, kurām ir vajadzīgais profils, pieredze un zinātība, lai sekmīgi īstenotu visus projekta aspektus,
  • atbildības jomu un uzdevumu sadalījums apliecina visu dalīborganizāciju apņemšanos un aktīvu līdzdalību,
• efektīvu mehānismu esība koordinācijai un saziņai starp dalīborganizācijām un ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Ietekme (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

• Projekta iznākumu izvērtēšanas pasākumu kvalitāte,
• projekta iespējamā ietekme:  
  • uz dalībniekiem un dalīborganizācijām projekta darbības laikā un pēc tam,
  • attiecībā uz iesaistīto organizāciju spēju sniegt jauniešiem iespējas un veicināt viņu aktīvu iesaistīšanos pasākumos, kas tiek īstenoti ārpus projekta,
  • ārpus organizācijām un privātpersonām, kas tieši piedalās projektā, vietējā, reģionālā, valsts un/vai starptautiskā līmenī,
• izplatīšanas plāna kvalitāte — to pasākumu atbilstība un kvalitāte, kuru mērķis ir izplatīt projekta iznākumus dalīborganizācijās un ārpus tām,
• attiecīgā gadījumā ir apraksts par to, kā tiks nodrošināta sagatavoto materiālu, dokumentu un mediju bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem,
• projekta ilgtspējas nodrošināšanas plānu kvalitāte — projekta spēja nodrošināt nepārtrauktu ietekmi un radīt rezultātus pēc ES dotācijas izmantošanas.

Lai pretendētu uz finansējumu, priekšlikumiem jāiegūst vismaz 60 punktu. Turklāt tiem jāiegūst vismaz puse no maksimālā punktu skaita katrā no iepriekš minētajām piešķiršanas kritēriju kategorijām (t. i., vismaz 15 punkti kategorijās “Projekta atbilstība” un “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte”; 10 punkti kategorijās “Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte” un “Ietekme”).

Līdzvērtīgiem priekšlikumiem prioritāte tiks piešķirta, ņemot vērā punktu skaitu, ko tie ieguvuši par piešķiršanas kritēriju “Atbilstība”. Ja šis punktu skaits ir vienāds, prioritāte tiks piešķirta, pamatojoties uz to punktu skaitu par kritēriju “izstrādes un īstenošanas kvalitāte”. Ja šis punktu skaits ir vienāds, prioritāte tiks piešķirta, pamatojoties uz to punktu skaitu par kritēriju “Ietekme”.

Ja šādi nav iespējams noteikt prioritāti, var veikt turpmāku prioritāšu noteikšanu, ņemot vērā kopējo projektu portfeli un pozitīvas sinerģijas radīšanu starp projektiem vai citus ar uzaicinājuma mērķiem saistītus faktorus. Šie faktori tiks dokumentēti ekspertu grupas ziņojumā.

Parasti esošā nacionālā un Eiropas tiesiskā regulējuma robežās rezultāti būtu jāpadara pieejami kā atvērtie izglītības resursi (AIR), kā arī jāpublicē attiecīgajās profesionālajās, nozaru vai kompetento iestāžu platformās. Priekšlikumā jāizklāsta, kā tiks nodrošināta sagatavoto datu, materiālu, dokumentu, audiovizuālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu darbību bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.

Gaidāmā ietekme

Projektiem, kuriem ir piešķirtas dotācijas, jāpierāda paredzamā ietekme, uzlabojot jaunatnes organizāciju spējas, jo īpaši atbilstīgās programmas neasociētās trešās valstīs, lai:  

• sekmētu ES Jaunatnes stratēģijas (2019.–2027. gadam) prioritāšu “Iesaistīties, veidot saikni, veicināt iespējas” un Eiropas Jaunatnes darba programmas īstenošanā,
• balstoties uz iznākumiem, kas saistīti ar Eiropas jaunatnes mērķiem, jaunatnes dialogu un citiem jauniešu projektiem,
• sekmētu jauniešu dalību demokrātiskajā dzīvē saistībā ar aktīvu pilsoniskumu, kā arī sadarbību ar lēmumu pieņēmējiem (iespēju veicināšana, jaunas prasmes, jauniešu iesaistīšana projektu izstrādē u. tml.), jo īpaši atbilstīgajās programmas neasociētajās trešās valstīs,
• uzlabotu jauniešu uzņēmējdarbības un inovācijas spējas atbilstīgās programmas neasociētajās trešās valstīs,
• strādātu transnacionālā mērogā, vienlaikus nodrošinot iekļautību, solidaritāti un ilgtspēju,
• sekmētu un veicinātu transnacionālas mācības un sadarbību starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem, jo īpaši atbilstīgajās programmas neasociētajās trešās valstīs,
• izvērstu esošo praksi un tvērumu ārpus partnerības, tostarp pilnvērtīgi izmantotu digitālos līdzekļus, lai uzturētu sakarus jebkādos apstākļos, pat liela attāluma, izolācijas vai ierobežojumu apstākļos,
• saistītu rezultātus ar vietējām kopienām, izveidojot nodarbinātības iespējas un attīstot inovatīvas idejas, kuras var pārņemt un izvērst citos apstākļos programmas neasociētajās trešās valstīs,
• apliecināt tādu mērķgrupu, kurām ir mazāk iespēju, un personu programmas neasociētajās trešās valstīs iekļaušanu un piekļūstamību,
• izstrādāt jaunus rīkus un neformālās mācīšanās metodes, jo īpaši tādas, kas veicina kompetenču, tostarp plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes, un inovatīvas prakses apguvi/uzlabošanu, jo īpaši atbilstīgajās programmas neasociētajās trešās valstīs,
• izplatīt to rezultātus efektīvā un pievilcīgā veidā starp jauniešu organizācijās iesaistītajiem jauniešiem.

Kādi ir finansējuma noteikumi?

Dotācija būs fiksētas summas dotācija. Tas nozīmē, ka ar dotāciju tiks atmaksāta fiksēta summa, pamatojoties uz vienreizēju maksājumu vai finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām. Summu fiksēs piešķīrēja iestāde, pamatojoties uz aplēsto projekta budžetu un finansējuma likmi 80 % apmērā.

Maksimālais ES atbalsts vienam projektam: 300 000 EUR. 

Finansiāls atbalsts trešām personām dotāciju vai balvu veidā nav atļauts. 

Brīvprātīgo izmaksas nav atļautas.

Kā tiek noteikta projekta fiksētā summa?  

1. dotācijas saņēmējam(-iem) atbilstoši sīki jāapraksta budžets un tas jāsakārto saskaņotās darba pakotnēs (piemēram, jāsadala šādos elementos — “projekta vadība”, “apmācība”, “pasākumu rīkošana”, “mobilitātes pasākumu sagatavošana un īstenošana”, “saziņa un izplatīšana”, “kvalitātes nodrošināšana” u. c.); 
2. priekšlikumā jāapraksta katrā darba pakotnē ietvertās darbības; 
3. pieteikumu iesniedzējiem priekšlikumā jāsniedz aplēsto izmaksu sadalījums, norādot daļu uz vienu darba pakotni (un katras darba pakotnes ietvaros — daļu, kas piešķirta katram dotācijas saņēmējam un saistītajai vienībai); 
4. norādītās izmaksas var ietvert personāla izmaksas, ceļa un uzturēšanās izdevumus, aprīkojuma izmaksas un apakšuzņēmumu līgumu izmaksas, kā arī citas izmaksas (piemēram, par informācijas izplatīšanu, publicēšanu vai tulkošanu). 

Priekšlikumi tiks izvērtēti saskaņā ar standarta izvērtēšanas procedūrām, piesaistot iekšējos un/vai ārējos ekspertus. Eksperti novērtēs priekšlikumu kvalitāti, pamatojoties uz uzaicinājumā noteiktajām prasībām un pasākuma paredzamo ietekmi, kvalitāti un efektivitāti.

Pēc priekšlikuma izvērtēšanas kredītrīkotājs noteiks fiksētās summas apmēru, ņemot vērā veiktā vērtējuma konstatējumus. Dotācijas parametri (maksimālā dotācijas summa, finansējuma likme, kopējās attiecināmās izmaksas utt.) tiks noteikti dotācijas nolīgumā. Projekta sasniegumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz iegūtajiem iznākumiem. Finansējuma shēma ļautu likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis izmantotajiem resursiem, tādējādi uzsverot izmērāmu mērķu sasniegšanas kvalitāti un līmeni.

Plašāka informācija ir izklāstīta dotācijas nolīguma paraugā, kas pieejams Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP).

Footnote

1. Ņemiet vērā, ka, lai gan sagatavošanās darbības var tikt sāktas, pirms priekšlikums tiek iesniegts vai izvēlēts finansējumam, izmaksu rašanās un darbību īstenošana ir atļauta tikai pēc dotācijas nolīguma parakstīšanas. ↩ back
2. Organizācijas no Baltkrievijas nav tiesīgas piedalīties šajā pasākumā. Armēnijas un Azerbaidžānas organizācijas var piedalīties, bet ne kā koordinatori. ↩ back