Pasākums “Spēju veidošana augstākajā izglītībā” (CBHE) atbalsta starptautiskās sadarbības projektus, kas balstās uz daudzpusējām partnerībām starp organizācijām, kuras darbojas augstākās izglītības jomā. CBHE projektu darbībām un iznākumiem jābūt tādiem, lai tie sniegtu labumu atbilstīgajām programmas neasociētajām trešām valstīm, to augstākās izglītības iestādēm un sistēmām. Saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un Parīzes nolīgumu ar šo darbību tiek atbalstīta augstākās izglītības atbilstība, kvalitāte, modernizācija un atbilstība trešās valstīs, kas nav pievienojušās programmai, risinot sociālekonomiskās atveseļošanās, izaugsmes un labklājības jautājumus un reaģējot uz jaunākajām tendencēm, jo īpaši ekonomikas globalizāciju, kā arī neseno tautas attīstības lejupslīdi, nestabilitāti un sociālās, ekonomiskās un vides nevienlīdzības palielināšanos.

Pasākuma Mērķi

Programmas neasociētajās trešās valstīs pasākums jo īpaši:

• uzlabos augstākās izglītības kvalitāti un palielinās tās lietderību darba tirgum un sabiedrībai;
• uzlabos studentu kompetences, prasmes un nodarbinātības potenciālu augstskolās, izstrādājot jaunas, atbilstošas un inovatīvas izglītības programmas;
• veicinās iekļaujošu izglītību, vienlīdzību, taisnīgumu, nediskrimināciju un pilsoniskās kompetences veicināšanu augstākajā izglītībā;
• pilnveidos mācīšanu, augstskolu personāla un studentu novērtēšanas mehānismus, kvalitātes nodrošināšanu, pārvaldību, vadību, iekļaušanu, inovāciju, zināšanu bāzi, digitālās un uzņēmējdarbības spējas, kā arī augstskolu internacionalizāciju;
• palielinās programmas neasociētajās trešās valstīs esošo AII, par augstāko izglītību atbildīgo struktūru un kompetento iestāžu spējas, jo īpaši pārvaldības un finansēšanas ziņā, atbalstot reformu procesu formulēšanu, īstenošanu un pārraudzību,
• uzlabos skolotāju apmācību un nepārtrauktu profesionālo pilnveidi, lai ilgtermiņā ietekmētu izglītības sistēmas kvalitāti;
• stimulē iestāžu sadarbību, spēju veidošanu un labas prakses apmaiņu,
• veicina sadarbību starp dažādiem pasaules reģioniem, īstenojot kopīgas iniciatīvas.

Gaidāmā ietekme

• Modernizētas AII, kuras ne tikai nodos tālāk zināšanas, bet arī radīs ekonomisko un sociālo vērtību, nododot mācīšanas un pētniecības rezultātus sabiedrībai/valstij.
• Kvalitatīvāka augstākā izglītība un uzlabota piekļuve tai, jo īpaši cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju un kuri atrodas nabadzīgākajās valstīs dažādos reģionos.
• Aktīvāka tādu AII piedalīšanās, kuras atrodas attālos reģionos.
• Tāda pārvaldība, kas nodrošina efektīvāku un lietderīgāku politikas veidošanu un politikas īstenošanu augstākās izglītības jomā.
• Salīdzināmu atzīšanas, kvalitātes nodrošināšanas rīku izveide un reģionālā integrācija akadēmiskās sadarbības un studentu, personāla un pētnieku mobilitātes atbalstam.
• Spēcīgāka saikne un sadarbība ar privāto sektoru, kura sekmē inovāciju un uzņēmējdarbību.
• Akadēmiskās pasaules precīzāka atbilstība darba tirgum, kura uzlabo studentu nodarbināmību.
• Lielāka studentu pašiniciatīva un uzņēmējdarbības gars.
• Augstāks studentu un personāla digitālās kompetences līmenis.
• Iestāžu atbildīgums par CBHE rezultātiem un tādējādi ilgtspējas nodrošināšana.
• Valstu atbildības uzņemšanās, tām eksperimentējot un integrējot labu praksi un paraugpraksi augstākās izglītības jomā.
• Palielināta spēja ar lielāku profesionalitāti darboties starptautiskā līmenī — uzlabotas pārvaldības kompetences un internacionalizācijas stratēģijas.

Pasākuma prioritātes

Paredzams, ka pasākums palīdzēs sasniegt šādas prioritātes:

Zaļais Kurss 

Augstākās izglītības sistēmām ir izšķiroša loma zaļā kursa atbalstīšanā, attīstot zināšanas, kompetences, prasmes un vērtības un, iespējams, būtiski mainot cilvēku uzvedību. Šajā kontekstā priekšroka tiks dota projektiem, kuru mērķis ir: atbalstīt ekonomikas modernizāciju, padarot to konkurētspējīgāku un inovatīvāku, vienlaikus nodrošinot taisnīgu zaļo pāreju, stimulējot videi draudzīgu darbavietu rašanos un bruģējot ceļu uz klimatneitrālu sabiedrību; ar pārveidojošu pieeju dzimumu jautājumiem, nepievēršot uzmanību tikai jomām, kurās ir vīriešu pārsvars

• sniegt piemērotas atbildes vides izaicinājumiem, tostarp pilsētu un lauku reģionu attīstība, videi nekaitīga un efektīva enerģija, veselība, ūdens un atkritumu apsaimniekošana, ilgtspējīgs transports, pārtuksnešošanās, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, lauksaimniecības pārtikas vērtību ķēžu stiprināšana valsts un reģionālā līmenī,
• palielināt informētību par klimatu, ilgtspējību un noturību visās sabiedrības daļās un ekonomikas nozarēs 
• paātrināt pāreju uz taisnīgu zaļo un aprites ekonomiku un risināt reģionālas un pārreģionālas vides problēmas, jo īpaši stiprinot saikni ar privāto sektoru un pilnveidojot zināšanas un videi draudzīgas prasmes, kas nepieciešamas mūsdienīgam darbaspēkam;
• attīstīt kompetences dažādās ar ilgtspēju saistītās nozarēs, nozaru zaļo prasmju stratēģijas un metodiku, kā arī uz nākotni vērstas mācību programmas, kuras labāk atbilst cilvēku vajadzībām.

Digitālā pārveide 

ES un daudzām pasaules valstīm ir stratēģiski svarīgi paaugstināt izglītības kvalitāti un iekļautību, izmantojot digitālās tehnoloģijas, vienlaikus ļaujot izglītojamajiem apgūt būtiskas digitālās prasmes un nozarei specifiskas digitālās prasmes. Augstākās izglītības sistēmu arvien vairāk ietekmē digitālā transformācija, taču tai ir arī būtiska loma, lai izmantotu tās priekšrocības un iespējas un novērstu digitālo plaisu.  Šajā kontekstā priekšroka tiks dota projektiem, kuru mērķis ir:

• atbalstīt digitālo prasmju attīstīšanu un izmantošanu, lai padarītu digitālo pārveidi pēc iespējas vairāk aptverošu un iekļaujošu,
• palīdzēt mazināt digitālo plaisu, veicinot digitālo pratību, digitālo uzņēmējdarbību, dzimumu līdztiesības programmas un stratēģijas, jo īpaši attālos un lauku apvidos un neaizsargātās kopienās,
• izstrādāt savienojamības risinājumus, kas iespēcina iedzīvotājus, izmantojot tālmācības un mācību inovācijas,
• atbalstīt digitālo ekonomiku un stiprināt zinātniskās, tehniskās un inovācijas spējas, veicinot saiknes starp izglītību, pētniecību un uzņēmumiem digitalizācijas jomā, tostarp izmantojot projektus, kas saistīti ar datu infrastruktūru, datu pārvaldību un MVU/uzņēmumu digitalizāciju,
• uzlabot digitālās izglītības ekosistēmas, stiprinot skolotāju un akadēmiskā personāla digitālās prasmes un kompetences.

Migrantu integrācija 

Izglītības un apmācības sistēmām ir būtiska nozīme migrācijas radīto problēmu risināšanā, kā arī migrācijas radīto ieguvumu izmantošanā. Tās palīdz jauniebraucējiem apgūt nepieciešamās darba tirgus prasmes, izprast uzņēmējvalsts kultūru un palīdz vietējiem iedzīvotājiem būt atvērtiem dažādībai un pārmaiņām. Šajā kontekstā priekšroka tiks dota projektiem, kuru mērķis ir:

• atbalstīt grādu un kvalifikāciju atzīšanu un veicināt reģionālo kredītpunktu pārneses sistēmu, lai veidotu reģionālās augstākās izglītības jomas un starpreģionālo savienojamību;
• nodrošināt migrantu un pārvietoto personu piekļuvi izglītībai uzņemošajās valstīs, tostarp valodu izglītībai un stipendijām;
• izstrādāt vispusīgus modeļus, kuros ņemtas vērā bēgļu skolēnu unikālās vajadzības un nodrošināta piekļuve izglītībai ar spēcīgu atbalstu akadēmiskajai, sociālajai, fiziskajai un psiholoģiskajai attīstībai.

Pārvaldība, miers, drošība un cilvēkresursu attīstība

Apņemšanās ievērot tiesiskumu, cilvēktiesības un pamattiesības, vienlīdzību, demokrātiju un labu pārvaldību ir stabilas, taisnīgas un pārtikušas sabiedrības pamats. Šī darbība var palīdzēt likt pamatus aktīva pilsoniskuma stiprināšanai un specifisku zināšanu veidošanai šajās jomās. CBHE projekti var palīdzēt apzināt tādu problēmu ilgtermiņa risinājumus, kuras saistītas ar vāju pārvaldību augstākās izglītības jomā. Šajā kontekstā prioritāte tiks piešķirta projektiem, kuru mērķis ir atbalstīt akadēmisko sadarbību un iniciatīvas šādās jomās:

• pārvaldība, tiesiskums, demokrātija, pamatvērtības, cilvēktiesību aizsardzība un cīņa pret korupciju;
• cīņa pret diskrimināciju, plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšana, kā arī neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības nozīmes veicināšana;
• miers un drošība, tautas attīstība, starpkultūru dialogs, cieņa pret daudzveidību, iecietība, dzimumu līdztiesība, sieviešu un jauniešu līdzdalība;
• sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, veselība un labklājība.

Ilgtspējīga izaugsme un darbavietas 

Augstākā izglītība ir vajadzīga, lai veidotu prasmes dzīvei un darbam. Augstākā izglītība arī uzlabo nodarbināmību un ir priekšnoteikums ilgtspējīgai izaugsmei. Galvenais mērķis ir novērst pastāvošo neatbilstību starp izglītības rezultātiem un darba tirgus prasībām, tostarp attīstot mācības darba vidē. Šajā kontekstā priekšroka tiks dota projektiem, kuru mērķis ir:

• veicināt dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas (STEAM) prasmju piedāvājumu un apguvi un ar to saistīto dzimumu iekļaušanu, ņemot vērā saikni ar zaļo pārkārtošanos virzībā uz klimatneitralitāti,
• veicināt jauniešu un sieviešu uzņēmējdarbību, attīstīt inovāciju centrus un jaunuzņēmumus, lai palīdzētu radīt vietējās nodarbinātības iespējas un novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju,
• stiprināt saikni starp akadēmisko sektoru, pētniecību un uzņēmējdarbību, lai ņemtu vērā pašreizējās un nākotnes vajadzības pēc prasmēm, galvenokārt uzņēmējdarbības jomā, un prasmēm, kas nepieciešamas vērtību ķēžu attīstībai valsts un reģionālā līmenī,
• atbalstīt jauniešu kvalifikācijas celšanu,
• stiprināt saikni ar darba tirgu, lai veicinātu darbavietu radīšanu, darba iespējas un privātā sektora iesaistīšanos prasmju attīstīšanā,
• attīstīt sākumskolas un vidusskolas skolotāju izglītību un mācības darba vietā, lai novērstu strukturālos cēloņus, kas izraisa priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, un cīnītos pret joprojām pastāvošo ekonomisko un dzimumu nevienlīdzību.

Attiecībā uz 1. un 2. virzienu iepriekš minētās prioritātes katrā reģionālajā kontekstā ir piemērojamas šādi:

• Rietumbalkāni: Zaļais kurss, digitālā pārveide; migrantu integrācija, pārvaldība, miers, drošība un tautas attīstība, Ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība
• Austrumu kaimiņreģions: Zaļais kurss, digitālā pārveide; migrantu integrācija, pārvaldība, miers, drošība un tautas attīstība, Ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība
• Vidusjūras dienvidu reģions: Zaļais kurss, digitālā pārveide; migrantu integrācija, pārvaldība, miers, drošība un tautas attīstība, Ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība
• Āzija: Zaļais kurss, digitālā pārveide; pārvaldība, miers, drošība un tautas attīstība, Ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība
• Vidusāzija: Zaļais kurss, Ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība
• Tuvajos Austrumos: Zaļais kurss, Ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība
• Klusā okeāna reģions: Zaļais kurss, Ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība
• Subsahāras Āfrika: Zaļais kurss, digitālā pārveide; migrantu integrācija, pārvaldība, miers, drošība un tautas attīstība, Ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība
• Latīņamerika: Zaļais kurss, digitālā pārveide; pārvaldība, miers, drošība un tautas attīstība, Ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība
• Karību jūras reģions: Zaļais kurss, pārvaldība, miers, drošība un tautas attīstība, Ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība

Ģeogrāfiskās mērķvērtības

CBHE projekti var tikt īstenoti kā:

• nacionālie projekti, t. i., projekti, kuros piedalās iestādes tikai no vienas atbilstīgās programmas neasociētās trešās valsts,
• vairākvalstu (reģionālie) projekti vienā atsevišķā atbilstīgajā reģionā,
• daudzvalstu projekti, iesaistot vairākus atbilstīgos reģionus (starpreģionu projekti). Starpreģionu projektos jāpievēršas prioritārajām jomām, kas attiecas uz visiem iesaistītajiem reģioniem, jāpierāda to nozīmīgums katram reģionam un jāpamato ar detalizētu kopējo vajadzību un mērķu analīzi.

CBHE pasākuma budžets tiks izmantots projektu atbalstam turpmāk aprakstītajā veidā.

• Valsts un reģionālie projekti: orientējoši 90 % no pasākuma budžeta.
• Starpreģionu projekti: orientējoši 10 % no pasākuma budžeta.

Pasākuma mērķis būs atbalstīt tematiski daudzveidīgus projektus un pietiekamu ģeogrāfisko pārstāvību reģionā, ņemot vērā projektu skaitu katrā valstī. Katram reģionam ir noteikts budžets.

Subsahāras Āfrikā neviena valsts nedrīkst iegūt vairāk kā 8 % no reģionam piešķirtā finansējuma.

Plašāka informācija par pieejamajām summām tiek publicēta Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP): https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/home.

Projektu sadaļas

Lai reaģētu uz dažādām problēmām programmas neasociētajās trešās valstīs, CBHE pasākums ietver trīs atsevišķas sadaļas.

1. Sadaļa. Sadarbības veidošanas iespēju uzlabošana augstākās izglītības jomā

Šī sadaļa ir izstrādāta ar mērķi piesaistīt mazāk pieredzējušas AII un maza mēroga dalībniekus CBHE pasākumam, lai sekmētu jaunpienācēju organizāciju piekļuvi šim pasākumam¹ . Šīm partnerībām vajadzētu būt pirmajam solim, kas palīdz programmas neasociētajās trešās valstīs esošām AII un organizācijām, kurām ir mazākas darbības spējas, piekļūt līdzekļiem, ar kuriem var sasniegt cilvēkus, kam ir mazāk iespēju, un palielināt šos līdzekļus. Šajā sadaļā tiek finansēti maza mēroga projekti, kuru mērķis ir samazināt internacionalizācijas nevienlīdzību starp AII no atbilstīgām programmas neasociētajām trešām valstīm (no vienas un tās pašas valsts vai reģiona). Projektos, kas ietilpst šajā sadaļā, galvenokārt uzmanība tiks pievērsta šādām jomām programmas neasociētās trešās valstīs:

• AII no vismazāk attīstītajām programmas neasociētajām trešām valstīm,
• AII, kuras atrodas programmas neasociēto trešo valstu attālos reģionos/apgabalos,
• jaunpienācējām vai mazāk pieredzējušām AII un fakultātēm no programmas neasociētajām trešām valstīm,
• studentiem un personālam, kam ir mazāk iespēju.

Darbības

Ierosinātajām darbībām un projekta rezultātiem jāsniedz skaidra pievienotā vērtība paredzētajiem dotāciju saņēmējiem. Tālāk ir neizsmeļoši uzskaitītas iespējamās darbības:

Darbības, kuru mērķis ir uzlabot mērķa AII pārvaldības/administratīvās spējas, piemēram:

• universitātes pārvaldības reforma un modernizācija, tostarp pakalpojumu uzlabošana, jo īpaši studentiem paredzēto (studentu ievirze, konsultēšana un profesionālā orientācija utt.),
• starptautisko attiecību biroju izveide vai stiprināšana un internacionalizācijas stratēģiju izstrāde,
• jaunu kvalitātes nodrošināšanas vienību un procesu/stratēģiju izveide vai esošo vienību un procesu/stratēģiju attīstīšana augstākās izglītības iestādēs,
• plānošanas un izvērtēšanas vienību izveide vai spēju palielināšana,
• starptautiskās sadarbības projektu rezultātu paziņošanas un izplatīšanas mehānismu uzlabošana,
• studentu un personāla mobilitātes darbību atbalstīšanas spēju veidošana.

Darbības, kuru mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un atbilstīgu izglītību, piemēram:

• moduļi vai studiju programmas, programmu tehniskā vai profesionālā orientācija,
• tādu intensīvo studiju programmu izveide, kurās studenti un pedagoģiskais personāls no iesaistītajām AII strādā īsākus studiju periodus,
• pēcdiploma studentu un akadēmiskā personāla spēju veidošana, kā arī viņu mobilitātes veicināšana,
• apmācību kursu ieviešana AII akadēmiskajam personālam,
• sinerģijas veidošana un saiknes stiprināšana ar uzņēmējdarbības sektora pārstāvjiem un ar privātām vai publiskām organizācijām, kuras darbojas darba tirgū un izglītības, apmācības un jaunatnes jomā.

Darbības, kuru mērķis ir uzlabot to studentu/personāla piekļuvi, kuriem ir mazāk iespēju, piemēram:

• attālinātu un iekļaujošu mācīšanās veidu un iespēju izstrāde, izmantojot digitālās tehnoloģijas un e-mācības, neaizsargātiem studentiem,
• digitālo tehnoloģiju atjaunināšana, lai izstrādātu īpašus pakalpojumus, kuru mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgas un taisnīgas mācību iespējas studentiem ar invaliditāti,
• tādu uz pozitīvo diskrimināciju vērstu iniciatīvu veicināšana, kas nodrošina iespējas sievietēm un etniskajām/reliģiskajām minoritātēm,
• tādu iniciatīvu izstrāde, ar kurām tiek novērsti un samazināti šķēršļi, ar ko saskaras nelabvēlīgā situācijā esošas grupas, cenšoties piekļūt mācību iespējām,
• ieguldījuma sniegšana tādas iekļaujošas vides izveidē, kura veicina taisnīgumu un līdztiesību un kura reaģē uz plašākas sabiedrības vajadzībām.

2. Sadaļa. Partnerības pārveidei augstākajā izglītībā

Ar šīs sadaļas projektiem augstākajā izglītībā ievieš jaunas pieejas un iniciatīvas, kas balstās uz savstarpēju mācīšanos un pieredzes un labas prakses nodošanu un kas ietekmē ne tikai iestādes, bet arī sabiedrību kopumā. . Projektu iznākumiem vajadzētu būt būtiskai un ilgtermiņa ietekmei uz mērķa AII arī pēc projekta darbības beigām, un tādējādi tiem būtu jānodrošina ieguvums sabiedrībai kopumā.

Konkrētāk, minētajos projektos ir apvienoti šādi elementi, sniedzot labumu programmas neasociētajās trešās valstīs esošām AII:

• inovācija augstākajā izglītībā, lai uzlabotu tās nozīmīgumu darba tirgum un sabiedrībai. Paredzams, ka ierosinātie projekti novērsīs neatbilstību starp darba devēju prasībām un augstākās izglītības iestāžu piedāvājumu un piedāvās būtiskus risinājumus, kā uzlabot studentu nodarbināmību. To var panākt, īstenojot visaptverošus intervences pasākumus, kuri ietver: 
  • inovatīvu mācību programmu izstrādi un inovatīvu elementu ieviešanu pastāvošajās mācību programmās,
  • inovatīvu mācīšanās un mācīšanas metožu ieviešanu (t. i., uz izglītības apguvējiem vērsta un reālām problēmām balstīta mācīšana un mācīšanās),
  • aktīvu sadarbību ar uzņēmumiem un pētniekiem, tālākizglītības programmu un darbību organizēšanu kopā ar uzņēmumiem un uzņēmumos,
  • AII spēju stiprināšanu, lai tās varētu efektīvi veidot tīklus pētnieciskās, zinātniskās un tehnoloģiskās inovācijas jomā.
• Veicināt reformu AII, lai tās kļūtu par ekonomiskās un sociālās attīstības katalizatoriem. Projektiem būtu jāatbalsta AII tādu institucionālo reformu izstrādē un īstenošanā, kas ļaus tām kļūt demokrātiskākām, iekļaujošākām, taisnīgākām un pilnvērtīgākām pilsoniskās sabiedrības sastāvdaļām. Institucionālās reformas ietver jaunas pārvaldības un vadības sistēmas un struktūras, gatavību digitālo prasmju jomā, modernus universitātes pakalpojumus, kvalitātes nodrošināšanas procesus, rīkus un metodes vadītāju un akadēmiskā, tehniskā un administratīvā personāla profesionalizācijai un profesionālajai attīstībai. Uz uzņēmējdarbību vērstas domāšanas attīstība un uzlabotas kompetences un prasmes iestādēs ir svarīgi aspekti veiksmīgai šīs sadaļas īstenošanai. Transversālu prasmju apguve, uzņēmējdarbības izglītība un uzņēmējdarbības prasmju praktiska lietošana ļaus AII izmantot savas zināšanas un resursus vietējo/valsts/reģionālo kopienu labā.

Darbības

Ierosinātajām darbībām un projekta rezultātiem jāsniedz skaidra pievienotā vērtība paredzētajiem dotāciju saņēmējiem. Tālāk ir neizsmeļoši uzskaitītas iespējamās darbības:

• satura ziņā [pamatkompetences un transversālās prasmes (uzņēmējdarbība, problēmu risināšana, zaļās darbvietas utt.)], struktūras ziņā (modulāra, kopīga utt.) un mācīšanas/mācīšanās metožu ziņā [atvērtas un elastīgas mācīšanās, virtuālās mobilitātes, atvērto izglītības resursu, jaukta tipa mācīšanās, masveida atvērto interneta kursu (MOOC) u. c. elementu izmantošana] inovatīvu mācību programmu izstrāde, pārbaude un pielāgošana,
• jaunu mācīšanās metožu, rīku un materiālu (piemēram, jaunas daudzdisciplīnu mācību programmas, uz izglītības apguvējiem vērsta un reālām problēmām balstīta mācīšana un mācīšanās) izstrāde, pārbaude un īstenošana, izmantojot studentu praktisku apmācību un norīkojumus,
• Boloņas tipa reformu (trīslīmeņu cikla sistēma, pārredzamības rīki, piemēram, kredītpunktu sistēmas un diploma pielikums, kvalitātes nodrošināšana, izvērtēšana, valstu/reģionālās kvalifikācijas ietvarstruktūras, iepriekšēju un neformālu mācību atzīšana utt.) ieviešana iestāžu līmenī,
• praktisku apmācības shēmu, stažēšanās un uzņēmējdarbības un rūpniecības nozarē sastopamu reālās dzīves situāciju izpētes ieviešana tā, lai tās būtu pilnībā integrētas mācību programmā, atzītas un par tām tiktu piešķirti kredītpunkti,
• tādu duālās mācīšanās sistēmu ieviešana, kas savieno terciārā līmeņa studijas ar vidējo PIA, lai uzlabotu absolventu nodarbināmību,
• problēmu risinājumu izstrāde, produktu un procesu inovācija (sadarbojoties studentiem, profesoriem un praktiķiem),
• tādu risinājumu izstrāde un pārbaude, kuri paredzēti neatliekamām sociālajām vajadzībām, ko nerisina tirgus, un kuri attiecas uz neaizsargātām sabiedrības grupām; minētie risinājumi novērš sabiedrības problēmas vai ir saistīti ar izmaiņām attieksmē un vērtībās, stratēģijā un politikā, organizatoriskajā struktūrā un procesos, izpildes sistēmās un pakalpojumos,
• atbalsts centru izveidei, inovācijas inkubatoriem, tehnoloģiju pārnesei un jaunuzņēmumiem un izglītības, pētniecības un inovācijas integrācijai iestāžu/reģionālā/valsts līmenī,
• tālākās izglītības programmu un darbību izstrāde un pārbaude uzņēmumos un kopā ar tiem,
• vides inovatīvu pasākumu izmēģināšanai; studentu, pētnieku, pedagoģiskā personāla un uzņēmumu darbinieku apmaiņa uz konkrētu laiku; stimulēšana uzņēmumu darbinieku iesaistīšanai mācīšanā un pētniecībā,
• pārvaldības un vadības sistēmu un struktūru reformas iestāžu līmenī (ieskaitot kvalitātes nodrošināšanas metodes un sistēmas, finanšu pārvaldību un AII autonomiju, starptautiskās attiecības, pakalpojumus studentiem un konsultēšanu, karjeras virzību, akadēmiskās un pētniecības padomes utt.),
• tādu stratēģiju un rīku izstrāde, kas sekmē AII internacionalizācijai (mācību programmu starptautiskā pieejamība, starpiestāžu mobilitātes shēmas) un uzlabo to spējas efektīvi veidot tīklus pētniecības, zinātnisko un tehnoloģisko jauninājumu jomā (zinātniskā sadarbība un zināšanu pārnese, utt.),
• tādu risinājumu izstrāde un pārbaude, kuri paredzēti neatliekamām sociālajām vajadzībām, ko nerisina tirgus, un kuri attiecas uz neaizsargātām sabiedrības grupām, minētie risinājumi novērš sabiedrības problēmas vai ir saistīti ar izmaiņām attieksmē un vērtībās, stratēģijā un politikā, organizatoriskajā struktūrā un procesos, izpildes sistēmās un pakalpojumos,
• problēmu risinājumu izstrāde, produktu un procesu inovācija (sadarbojoties studentiem, profesoriem un praktiķiem),
• rīku un metožu izstrāde, pielāgošana un nodrošināšana akadēmiskā un administratīvā personāla kvalifikācijas celšanai, izvērtēšanai/novērtēšanai, profesionalizācijai un profesionālajai attīstībai, skolotāju sākotnējai apmācībai un tālākajai karjeras attīstībai.

Atbilstības kritēriji — 1. un 2. Sadaļa

Atbilstīgās dalīborganizācijas (Kas var iesniegt pieteikumu?)

Lai pieteikumu iesniedzēji (dotācijas saņēmēji un attiecīgos gadījumos saistītās struktūras) būtu atbilstīgi, tiem jābūt juridiskām personām (publiskām vai privātām struktūrām), un tie var atbilst šādām kategorijām:

• augstākās izglītības iestādes (AII) vai AII organizācijas,
• jebkura organizācija, kas darbojas darba tirgū vai izglītības, apmācības un jaunatnes jomā.

Šīm struktūrām jābūt reģistrētām kādā no atbilstīgajām valstīm:

• ES dalībvalstī,
• programmas asociēta trešā valsts
• programmas neasociētā atbilstīga reģiona trešā valstī. Šis pasākums attiecas uz šādiem atbilstīgajiem reģioniem — 1., 2.² , 3., 5.a, 6., 7.a, 8.a, 9., 10. un 11. reģions.

Koordinators

No iepriekš aprakstītajām struktūrām tikai augstākās izglītības iestādes (AII) vai AII organizācijas var būt CBHE pieteikuma koordinatori.

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz AII:

• AII, kas atrodas ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī, jābūt spēkā esošai “Erasmus” Augstākās izglītības hartai (ECHE).
• Kompetentām iestādēm ir jāatzīst AII, kas dibinātas atbilstīgās programmas neasociētās trešās valstīs, un to saistītās struktūras (ja tādas ir). Tām jāpiedāvā pilnas studiju programmas, kuru rezultātā iegūst augstākās izglītības grādus un atzītus diplomus augstākās izglītības kvalifikācijas līmenī³ .

Konsorcija sastāvs

Jāievēro šāds minimālais sastāvs:

Valsts projekti (atvērti tikai 2.⁴ , 3., 5.a, 6., 7.a, 8.a, 9. reģionam):

• vismaz divas ES dalībvalstis vai programmas asociētās trešās valstis,
  • katrā no šīm valstīm jāiesaista vismaz 1 AII.
• tikai viena atbilstīga programmas neasociētā trešā valsts,
  • iesaistot vismaz 2 AII⁵ .
• Programmas neasociēto trešo valstu dalīborganizāciju skaitam jābūt vienādam ar vai lielākam par ES dalībvalstu un programmas asociēto trešo valstu pieteikumu iesniedzēju skaitu.

Daudzvalstu projekti (atvērti visiem atbilstīgajiem reģioniem):

• vismaz divas ES dalībvalstis vai programmas asociētās trešās valstis,
  • katrā no šīm valstīm jāiesaista vismaz 1 AII.
• vismaz divas atbilstīgas programmas neasociētās trešās valstis.
  • Katrā no šīm valstīm jāiesaista vismaz 2 AII⁶ . Programmas neasociētās trešās valstis var būt no tā paša reģiona (reģionāli projekti) vai no dažādiem reģioniem (starpreģionu projekti),
• Programmas neasociēto trešo valstu dalīborganizāciju skaitam jābūt vienādam ar vai lielākam par ES dalībvalstu un programmas asociēto trešo valstu pieteikumu iesniedzēju skaitu.

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz konsorcijiem:

Attiecībā uz atbilstību iepriekš aprakstītajiem minimālajiem konsorcija sastāva kritērijiem AII organizācija netiks uzskatīta par AII.

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta (darbību norises vieta)

Darbībām jānotiek valstīs, kurās atrodas projektā iesaistītās organizācijas.

Projekta ilgums

Parasti projektiem būtu jāilgst 24 vai 36 mēnešus (ar grozījumu ir iespējams ilgumu pagarināt, ja pagarinājums ir pienācīgi pamatots).

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (EACEA), izmantojot elektroniskās iesniegšanas sistēmu Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP).

1. Sadaļa

• Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS-EDU-2024-CBHE.
• Temata identifikators: ERASMUS-EDU-2024-CBHE-STRAND-1

2. Sadaļa

• Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS-EDU-2024-CBHE.
• Temata identifikators: ERASMUS-EDU-2024-CBHE-STRAND-2

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 8. februāra plkst. 17.00.00 (pēc Briseles laika).

3. Sadaļa. Strukturālo reformu projekti

Šīs sadaļas projekti atbalsta programmas neasociēto trešo valstu centienus izstrādāt saskaņotas un ilgtspējīgas augstākās izglītības sistēmas, lai apmierinātu šo valstu sociālekonomiskās vajadzības un sasniegtu vērienīgu mērķi izveidot uz zināšanām balstītu ekonomiku. Veiksmīgu rezultātu integrēšana un izvēršana, kā arī sinerģija ar atbalstu, kas jau tiek sniegts vai ir paredzēts šajā jomā divpusējās atbalsta programmās, arī ir šīs sadaļas elementi. Strukturālo reformu projekti palīdzēs apmierināt atbilstīgo programmas neasociēto trešo valstu vajadzības, lai atbalstītu ilgtspējīgus sistēmiskus un strukturālus uzlabojumus un inovāciju augstākās izglītības sektorā. Iesaistot programmas neasociēto trešo valstu kompetentās valsts iestādes (jo īpaši izglītības ministrijas), AII, pētniecības iestādes un citas attiecīgas iestādes/struktūras un ieinteresētās personas, šie projekti jo īpaši:

• veicinās sadarbību un savstarpēju mācīšanos starp valstu valsts iestādēm un starp tām, lai sekmētu sistēmiskus uzlabojumus un inovācijas augstākās izglītības nozarē,
• veicinās iekļaujošas augstākās izglītības sistēmas, kas var nodrošināt piemērotus apstākļus, lai dažādas izcelsmes studenti varētu iesaistīties mācībās un gūt panākumus. Tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš personām, kurām ir mazāk iespēju,
• palielinās programmas neasociētajās trešās valstīs esošo AII spējas un par augstāko izglītību atbildīgo struktūru un kompetento iestāžu (jo īpaši ministriju) spējas, tām piedaloties tādu reformu procesu noteikšanā, īstenošanā un pārraudzībā, kuru mērķis ir modernizēt augstākās izglītības sistēmas, jo īpaši pārvaldības un finansēšanas ziņā,
• noteiks sinerģijas ar sāktajām ES iniciatīvām programmas neasociētajā(-ās) trešā(-ās) valstī(-īs) jomās, uz kurām attiecas programma “Erasmus+”.

Atbilstības kritēriji — 3. Sadaļa

Atbilstīgās dalīborganizācijas (Kas var iesniegt pieteikumu?)

Lai pieteikumu iesniedzēji atbilstu kritērijiem, tiem (attiecīgā gadījumā – dotāciju saņēmējiem un saistītajām struktūrām) jābūt (publiskām vai privātām) juridiskām personām, kas ietilpst šādās kategorijās:

• augstākās izglītības iestādes (AII) vai AII organizācijas,
• jebkura organizācija, kas darbojas darba tirgū vai izglītības, apmācības un jaunatnes jomā.

Šīm struktūrām jābūt reģistrētām kādā no atbilstīgajām valstīm:

• ES dalībvalstī,
• programmas asociēta trešā valsts
• programmas neasociētā atbilstīga reģiona trešā valstī. Šis pasākums attiecas uz šādiem atbilstīgajiem reģioniem — 1., 2.⁷ , 3.⁸ , 5.a, 6., 7.a, 8.a, 9., 10. un 11. reģions.

Koordinators

No iepriekš aprakstītajām struktūrām tikai augstākās izglītības iestādes (AII) vai AII organizācijas var būt CBHE pieteikuma koordinatori.

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz AII:

• AII, kas atrodas ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī, jābūt spēkā esošai “Erasmus” Augstākās izglītības hartai (ECHE).
• Kompetentām iestādēm ir jāatzīst AII, kas dibinātas atbilstīgās programmas neasociētās trešās valstīs, un to saistītās struktūras (ja tādas ir). Tām jāpiedāvā pilnas studiju programmas, kuru rezultātā iegūst augstākās izglītības grādus un atzītus diplomus augstākās izglītības kvalifikācijas līmenī⁹ .

Konsorcija sastāvs

Jāievēro šāds minimālais sastāvs:

• vismaz divas ES dalībvalstis vai programmas asociētās trešās valstis,
  • katrā no šīm valstīm jāiesaista vismaz 1 AII.
• vismaz viena atbilstīga programmas neasociētā trešā valsts,
  • katrā iesaistītajā valstī jāiesaista vismaz divas AII¹⁰  un valsts kompetentā iestāde (piemēram, ministrija), kas atbild par augstāko izglītību attiecīgajā valstī.
• Programmas neasociēto trešo valstu dalīborganizāciju skaitam jābūt vienādam ar vai lielākam par ES dalībvalstu un programmas asociēto trešo valstu pieteikumu iesniedzēju skaitu.

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz konsorcijiem

Attiecībā uz atbilstību iepriekš aprakstītajiem minimālajiem konsorcija sastāva kritērijiem AII organizācija netiks uzskatīta par AII.

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta (darbību norises vieta)

Darbībām jānotiek valstīs, kurās atrodas projektā iesaistītās organizācijas.

Projekta ilgums

Parasti projektiem būtu jāilgst 36 vai 48 mēnešus (ar grozījumu ir iespējams ilgumu pagarināt, ja pagarinājums ir pienācīgi pamatots).

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (EACEA), izmantojot elektroniskās iesniegšanas sistēmu Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP).

3. Sadaļa

• Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS-EDU-2024-CBHE.
• Temata identifikators: ERASMUS-EDU-2024-CBHE-STRAND-3

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 8. februāra plkst. 17.00.00 (pēc Briseles laika).

Visām sadaļām piemērojami piešķiršanas kritēriji

Projekts tiks izvērtēts divu posmu procedūrā pēc šādiem kritērijiem.

1. Posms

Projekta atbilstība - (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

• Nolūks: Priekšlikums skaidri attiecas uz mērķa reģiona(-u) iepriekš noteiktajām reģionālajām prioritātēm un ir atbilstošs CBHE darbības un virziena mērķiem un pasākumiem. Tas ir uzskatāms par atbilstošu reakciju uz pašreizējām mērķa valsts(-u) vai reģiona(-u) un mērķgrupu, un galīgo saņēmēju vajadzībām un ierobežojumiem. Ir ņemtas vērā tādu mērķa dalībnieku vajadzības, kuriem ir mazāk iespēju. Priekšlikums attiecas uz ES galvenajām prioritātēm.
• ES vērtības: priekšlikums ir saistīts ar ES kopīgo vērtību, piemēram, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, kā arī jebkāda veida diskriminācijas apkarošanas, ievērošanu un veicināšanu.
• Mērķi: mērķi ir balstīti uz pārdomātu vajadzību analīzi; tie ir skaidri definēti un konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, reālistiski un laika ziņā ierobežoti (SMART). Tie attiecas uz jautājumiem, kuri ir nozīmīgi dalīborganizācijām (saskaņā ar mērķa AII modernizācijas, attīstības un internacionalizācijas stratēģiju) un augstākās izglītības attīstības stratēģijām atbilstīgajās programmas neasociētajās trešās valstīs.
• Sasaiste ar ES politiku un iniciatīvām: priekšlikumā ņemta vērā un sekmēta papildināmība/sinerģija ar Global Gateway stratēģiju (tostarp investīcijas un citas ES finansētas intervences) vai attiecīgā gadījumā citām struktūrām (publisku un privātu līdzekļu devēju).
• ES pievienotā vērtība: priekšlikums parāda, ka līdzīgus rezultātus nevarētu sasniegt, ja netiktu īstenota ES dalībvalstu vai programmas asociēto trešo valstu AII sadarbība un bez ES finansējuma.

Īpašas prasības 2. Sadaļā

Priekšlikumā ir sniegta skaidra analīze par to, kā intervences joma atbilst sociālekonomiskās izaugsmes un autonomijas prioritārajām jomām attiecīgajā reģionā, un uzmanība ir pievērsta inovatīviem elementiem un jaunākajām metodēm un paņēmieniem noteiktajā intervences jomā.

Īpašas prasības 3. Sadaļā

Priekšlikums attiecas uz augstākās izglītības sistēmas(-u) reformu un modernizāciju, kas atbilst attiecīgo programmas neasociēto trešo valstu attīstības stratēģijām.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte - (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

• Saskaņotība: projekta vispārējā struktūra nodrošina konsekvenci starp projekta mērķiem, metodiku, darbībām un ierosināto budžetu. Priekšlikumā ir atspoguļots saskaņots un vispusīgs atbilstošu darbību kopums, kas atbilst apzinātajām vajadzībām un palīdz gūt iecerētos rezultātus.
• Metodika: intervences loģika ir kvalitatīva, plānotie rezultāti un iznākumi ir saskaņoti un sasniedzami, un galvenie pieņēmumi un riski ir skaidri noteikti. Loģiskā ietvara matricas struktūra un saturs, t. i., objektīvi pārbaudāmu rādītāju izvēle, datu pieejamība, atsauces dati, mērķvērtības utt., ir atbilstoši.
• Darba plāns: darba plāna kvalitāte un efektivitāte, tostarp tas, kādā mērā darba pakotnēm piešķirtie resursi atbilst to mērķiem un nodevumiem; attiecība starp resursiem un gaidāmajiem rezultātiem ir atbilstoša un darba plāns ir reālistisks, ar precīzi definētām darbībām, termiņiem, skaidriem nodevumiem un sasniedzamajiem starpposma mērķiem.
• Budžets: priekšlikums ir izmaksefektīvs, un ar to tiek piešķirti atbilstoši finanšu resursi, kas nepieciešami veiksmīgai projekta īstenošanai.
• Kvalitātes kontrole: kontroles pasākumi (nepārtraukta kvalitātes izvērtēšana, profesionālizvērtēšana, salīdzinoša izvērtēšana, riska mazināšanas pasākumi utt.) un kvalitātes rādītāji nodrošina, ka projekts tiek īstenots augstā kvalitātē.
• Vidiskā ilgtspēja: projekts ir izstrādāts videi draudzīgā veidā, un dažādos projekta posmos ir iekļauta videi draudzīga prakse (piemēram, videi draudzīgi transporta veidi).

Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte - (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

• Pārvaldība: paredzēta stingra pārvaldības kārtība; Termiņi, pārvaldības struktūras, sadarbības kārtība un pienākumi ir skaidri noteikti un reālistiski.
• Sastāvs: partnerībā ir tādu organizāciju atbilstošs kopums, kurām ir nepieciešamās kompetences atbilstoši priekšlikuma mērķiem un sadaļas specifikai; priekšlikumā ir iesaistīts visatbilstošākais un daudzveidīgs neakadēmisko partneru klāsts. 2. reģiona valstīm: 1. un 2. sadaļā prioritāte tiks piešķirta projektiem, kuros piedalās AII, kas neatrodas galvaspilsētā un/vai kas atrodas lauku un/vai attālākos reģionos, 5.a , 6., 7.a, 8.a reģiona valstīm: 1. un 2. sadaļā prioritāte tiks piešķirta projektiem, kuros iesaistītas AII vai organizācijas no vismazāk attīstītajām valstīm.
• Uzdevumi: lomas un uzdevumi tiek piešķirti, balstoties uz katra partnera konkrēto zinātību, profilu un pieredzi, un ir atbilstoši.
• Sadarbība: ir ierosināti efektīvi mehānismi, kas nodrošina efektīvu sadarbību, saziņu un konfliktu risināšanu starp partnerorganizācijām un jebkuru citu attiecīgu ieinteresēto personu.
• Apņēmība: projekta partneru ieguldījums ir ievērojams, atbilstošs un papildinošs; priekšlikums parāda partneru, jo īpaši no programmas neasociētajām trešām valstīm, iesaistīšanos, apņēmību un atbildību attiecībā uz projekta konkrētajiem mērķiem un rezultātiem.

Īpašas prasības 2. Sadaļā

Priekšlikumā ir iesaistītas attiecīgas neakadēmiskās organizācijas un ieinteresētās personas, kuras sniegs priekšlikuma mērķiem pievienoto vērtību novatorisma ziņā. Attiecībā uz priekšlikumiem, kuru mērķis ir atbalstīt vērtību ķēdes galvenajās prioritārajās ieguldījumu jomās valsts vai reģionālā līmenī, privātais sektors tiek iekļauts partnerībā un skaidri iesaistīts visos vajadzīgajos līmeņos.

Īpašas prasības 3. Sadaļā

Priekšlikums parāda, ka augstākās izglītības jomas kompetentās valsts iestādes ir ļoti iesaistītas pasākuma vadībā un īstenošanā.

Gaidāmo rezultātu ilgtspēja, ietekme un izplatīšana - (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

• Izmantošana: priekšlikumā ir parādīts, kā projekta iznākumus izmantos partneri un citas ieinteresētās personas, kā tiks nodrošināta multiplikatora ietekme (tostarp iespējas atkārtot un paplašināt pasākuma iznākumu nozares, kā arī vietējā/reģionālā/valsts vai starptautiskā līmenī), un tajā ir paredzēti līdzekļi izmantošanas novērtēšanai projekta finansēšanas laikā un pēc tam.
• Izplatīšana: priekšlikums paredz skaidru un efektīvu plānu rezultātu izplatīšanai un ietver attiecīgas darbības un to termiņu, rīkus un kanālus, lai nodrošinātu rezultātu un ieguvumu efektīvu izplatīšanu visām attiecīgajām ieinteresētajām personām un neiesaistītām personām, uzrunājot attiecīgas ieinteresētās personas un piesaistot tās iznākumiem projekta finansēšanas laikā un pēc tam.
• Ietekme: priekšlikums nodrošina taustāmu ietekmi uz mērķgrupām un attiecīgām ieinteresētajām personām vietējā, valsts vai reģionālā līmenī. Tas ietver līdzekļus, kā arī mērķus un rādītājus progresa pārraudzībai un iecerētās (īstermiņa un ilgtermiņa) ietekmes novērtēšanai individuālā, institucionālā un sistēmiskā līmenī.
• Ilgtspēja: priekšlikumā ir paskaidrots, kā projekta rezultāti tiks uzturēti finansiāli (pēc projekta finansējuma beigām) un institucionāli (darbības un pakalpojumi turpināsies), kā tiks nodrošināta vietējā līdzdalība un, ja nepieciešams, kā projekta finansēšanas laikā un pēc tā tiks iesaistīts privātais sektors.

Īpašas prasības 1. Sadaļā

• Priekšlikums nodrošina nepārtrauktu un ilgtspējīgu atbildi uz esošajiem šķēršļiem un nodrošina studentiem/personālam, kam ir mazāk iespēju, plašāku piekļuvi AII piedāvātajām mācīšanās iespējām un resursiem.
• Paredzams, ka priekšlikums palielinās programmas neasociēto trešo valstu iestāžu starptautiskās sadarbības spējas.

Īpašas prasības 2. Sadaļā

• Priekšlikums nodrošina būtisku ietekmi uz programmas neasociēto trešo valstu iestādēm, jo īpaši uz to inovācijas spēju pilnveidošanu un to pārvaldības modernizāciju, tām kļūstot pieejamākām sabiedrībai kopumā, darba tirgum un plašākai pasaulei.
• Priekšlikums parāda, ka tam ir potenciāls radīt plašāku ietekmi uz sabiedrību un/vai uz ekonomikas nozari.

Īpašas prasības 3. Sadaļā

• Priekšlikumā ir parādīts, kā projekta rezultāti izraisīs politikas reformas vai modernizāciju augstākās izglītības jomā sistēmiskā līmenī.

Pieteikumi var iegūt līdz 100 punktiem. Lai pretendētu uz finansējumu, priekšlikumiem jāiegūst vismaz 60 punktu (no kopumā 100 punktiem). Turklāt tiem jāiegūst vismaz puse no maksimālā punktu skaita katrā no iepriekš minētajām piešķiršanas kritēriju kategorijām (t. i., vismaz 15 punkti kategorijās “Projekta atbilstība” un “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte”; 10 punkti kategorijās “Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte” un “Ietekme”).

Līdzvērtīgiem priekšlikumiem prioritāte tiks piešķirta, ņemot vērā punktu skaitu, ko tie ieguvuši par piešķiršanas kritēriju “Atbilstība”. Ja šis punktu skaits ir vienāds, prioritāte tiks piešķirta, pamatojoties uz to punktu skaitu par kritēriju “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte”. Ja šis punktu skaits ir vienāds, prioritāte tiks piešķirta, pamatojoties uz to punktu skaitu par kritēriju “Ietekme”.

Ja šādi nav iespējams noteikt prioritāti, var veikt turpmāku prioritāšu noteikšanu, ņemot vērā kopējo projektu portfeli un pozitīvas sinerģijas radīšanu starp projektiem vai citus ar uzaicinājuma mērķiem saistītus faktorus. Šie faktori tiks dokumentēti ekspertu grupas ziņojumā.

Pēc tam priekšlikumi tiks sarindoti dilstošā secībā pēc reģiona un sadaļas.

2. Solis

Otrajā posmā par priekšlikumiem, ko izvērtēšanas komiteja ierosinājusi finansējuma piešķiršanai (un rezerves sarakstam), apspriedīsies ar ES delegāciju(-ām) attiecīgajā(-ās) atbilstīgajā(-ās) programmas neasociētajā(-ās) trešā(-ās) valstī(-īs).

ES finansējums tiks piešķirts tikai tiem projektiem, kas būs sekmīgi izturējuši apspriešanos ar ES delegāciju(-ām), nepārsniedzot katram reģionam pieejamo budžetu.

Katrai no trīs sadaļām ir paredzēts indikatīvs budžets, tomēr ir iespējama budžeta līdzekļu pārnešana no vienas sadaļas uz citu sadaļu.

Papildu informācija

Pieteikuma pieņemšana nav uzskatāma par apņemšanos piešķirt finansējumu pieteikuma iesniedzēja pieprasītajā apmērā. Pieprasīto finansējumu var samazināt, pamatojoties uz finanšu noteikumiem, kas piemērojami pasākuma sadaļām, un uz izvērtējuma rezultātiem.

Parasti esošā nacionālā un Eiropas tiesiskā regulējuma robežās rezultāti būtu jāpadara pieejami kā atvērtie izglītības resursi (AIR), kā arī jāpublicē attiecīgajās profesionālajās, nozaru vai kompetento iestāžu platformās. Priekšlikumā jāizklāsta, kā tiks nodrošināta sagatavoto datu, materiālu, dokumentu, audiovizuālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu darbību bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.

Projekta izveide

Būtu jāņem vērā šādi aspekti.

1. Partneriestāžu apņēmība projektā

Lai CBHE projekts būtu lietderīgs, ir jānodrošina, ka aktīvi piedalās visas partneriestādes, jo īpaši tās iestādes, kuras atrodas programmas neasociētajās trešās valstīs. Kopīga atbildība par priekšlikuma izveidi nodrošinās, ka partneriestādes ir atbildīgas par projekta iznākumiem un projekta ilgtspēju. CBHE projektos var tikt iesaistīti “asociētie partneri”, kuri sniedz ieguldījumu konkrētu projekta uzdevumu/darbību veikšanā vai atbalstu projekta rezultātu izplatīšanā un projekta ilgtspējas nodrošināšanā. Līgumu pārvaldības kontekstā “asociētie partneri” netiek uzskatīti par partnerības daļu un tie nesaņem finansējumu.

2. Vajadzību analīze

Vajadzību izvērtēšana ir pirmais nopietnais solis CBHE priekšlikuma izstrādē. Vajadzību izvērtējuma mērķis ir noteikt jomas, kuras nepieciešams stiprināt, kā arī iemeslus, kāpēc attiecīgajās jomās radušies trūkumi. Tas, savukārt, nodrošina pamatu tādu atbilstīgu intervences pasākumu izstrādei, ar ko novērst trūkumus un tādējādi veidot AII spējas.

3. Īstenošana un pārraudzība

Pēc vajadzību analīzes veikšanas var izveidot īstenošanas plānu konstatēto trūkumu novēršanai.

Ir jāņem vērā šādi pamatelementi:

• modernizācija / jaunas mācību programmas: ja projektā ietilpst “mācību programmas izstrāde”, sagaidāms, ka tajā būs iekļauta apmācība pedagoģiskajam personālam un risināti ar to saistīti jautājumi, piemēram, kvalitātes nodrošināšana un absolventu nodarbināmība, izveidojot saiknes ar darba tirgu. Studiju programmām jābūt oficiāli akreditētām un/vai licencētām pirms projekta finansējuma perioda beigām. Jaunu vai atjauninātu kursu pasniegšana jāsāk projekta darbības laikā, piesaistot pietiekamu skaitu studentu un pārkvalificētu pedagogu, un tai jāilgst vismaz vienu trešdaļu projekta darbības laika. Apmācību, kas notiek mācību programmas reformas projektu laikā, var vērst arī uz administratīvo personālu, piemēram, bibliotekāriem, laborantiem un IT darbiniekiem. Projektos ir ļoti ieteicams modernizētajās mācību programmās paredzēt arī studentu norīkošanu uzņēmumā. Norīkojumam jābūt pietiekami ilgam, lai nodrošinātu iespēju apgūt nepieciešamās prasmes,
• studentu līdzdalība: projektos būtu jāparedz studentu līdzdalība (piemēram, jaunu studiju programmu izstrādē), turklāt ne tikai projekta pārbaudes/izmēģinājuma posmā,
• personāla un studentu mobilitāte: mobilitātei galvenokārt jābūt vērstai uz studentiem no programmas neasociētajām trešām valstīm un personālu no programmas neasociētajām trešām valstīm, un tā attiecas uz personālu (piemēram, vadītāji, pētniecības un tehnoloģiju pārneses, tehniskais un administratīvais personāls), kam ir oficiāls līgums ar dotāciju saņēmēju iestādi un kas piedalās projektā; studentiem (īsais cikls, pirmais cikls (bakalaura vai līdzvērtīgs cikls), otrais cikls (maģistra vai līdzvērtīgs cikls) un trešais jeb doktorantūras cikls), kas reģistrēti vienā no dotāciju saņēmējām iestādēm. Par studentu mobilitāti ES dalībvalstīs un programmas asociētajās trešās valstīs un to starpā nevar saņemt dotāciju. Mobilitātei jābūt pietiekami ilgai, lai nodrošinātu mācīšanos un nepieciešamo prasmju apguvi saskaņā ar projekta mērķiem, un parasti tai nevajadzētu būt īsākai par vienu nedēļu. Ir ieteicams apvienot fizisko mobilitāti ar virtuālo mobilitāti. Šādu mobilitāti var izmantot, lai sagatavotos fiziskajai mobilitātei, atbalstītu to un veiktu turpmākus pasākumus. To var arī organizēt, lai pievērstos personām ar īpašām vajadzībām vai personām, kurām ir mazāk iespēju, un lai palīdzētu viņām pārvarēt šķēršļus ilgtermiņa fiziskajai mobilitātei,
• kvalitātes nodrošināšanai ir jābūt integrētai kā projekta komponentam, lai nodrošinātu, ka CBHE projekti sekmīgi sasniedz iecerētos rezultātus un panāk ietekmi arī ārpus partnerības. Ir jāparedz kvalitātes kontroles pasākumi, tostarp rādītāji un kritēriji, lai nodrošinātu, ka projekts tiek īstenots augstā kvalitātē, pabeigts laikus un ir izmaksefektīvs,
• Konsorcija nolīgums: praktisku un juridisku apsvērumu dēļ ir ļoti ieteicams starp konsorcija dalībniekiem izveidot iekšēju kārtību, kas ļauj risināt ārkārtas vai neparedzētus apstākļus.  Konsorcija dalībnieki to varētu parakstīt projekta sākumā.
• aprīkojums: par atbilstīgiem var uzskatīt tikai tādus izdevumus, kas saistīti ar tāda aprīkojuma iegādi, kurš ir tieši vajadzīgs sadaļas mērķu sasniegšanai un iegādāts ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms projekta beigām. Aprīkojums ir paredzēts vienīgi partnerībā iekļauto programmas neasociēto trešo valstu AII, un tas jāiekļauj tās AII oficiālajā inventāra sarakstā, kurai tas ir iegādāts,
• ietekme un ilgtspēja: paredzams, ka CBHE projektiem būs ilgtermiņa strukturālā ietekme atbilstīgajās programmas neasociētajās trešās valstīs. Priekšlikumiem attiecīgos gadījumos ir jāapliecina paredzamā ietekme trīs līmeņos (individuālajā, institucionālajā un sistēmas līmenī), un tajos jābūt noteiktai metodikai un rīkiem ietekmes mērīšanai,
• Videi nekaitīga īstenošana: projektu darbību īstenošanā, tostarp projektu vadībā, būtu jāizmanto videi nekaitīga prakse. Paredzams, ka projektos tiks sistemātiski reģistrēta un aprēķināta katra dalībnieka oglekļa pēda, kas saistīta ar izmantotajiem transportlīdzekļiem.
• Atvērta piekļuve: priekšlikumam būtu jānodrošina, ka sagatavotie materiāli, dokumenti un mediji tiek darīti brīvi pieejami un popularizēti ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.

Kādi ir finansējuma noteikumi?

Šim pasākumam izmanto fiksētas summas finansējuma modeli. Vienreizējās fiksētās summas ieguldījuma apmēru nosaka katrai dotācijai, pamatojoties uz pieteikumu iesniedzēju ierosināto pasākuma aplēsto budžetu. Piešķīrēja iestāde noteiks fiksētu summu katrai dotācijai, pamatojoties uz priekšlikumu, izvērtēšanas rezultātu, finansējuma likmi 90 % apmērā un maksimālo dotācijas summu.

ES dotācija vienam projektam ir šāda:

• 1. sadaļā “Sadarbības veidošanas iespēju uzlabošana augstākās izglītības jomā”: no 200 000 EUR līdz 400 000 EUR vienam projektam,
• 2. sadaļā “Partnerības pārveidei augstākajā izglītībā”: no 400 000 EUR līdz 800 000 EUR vienam projektam,
• 3. sadaļā “Strukturālo reformu projekti”: no 600 000 EUR līdz 1 000 000 EUR vienam projektam.

Kā tiek noteikta projekta fiksētā summa?

Pieteikumu iesniedzējiem jāaizpilda detalizēta budžeta tabula saskaņā ar pieteikuma veidlapu, ņemot vērā šādus aspektus:

• dotācijas saņēmējiem būtu pietiekami sīki jāapraksta budžets un tas jāsakārto saskaņotās darba pakotnēs (piemēram, jāsadala šādos elementos — “projekta vadība”, “apmācība”, “pasākumu rīkošana”, “mobilitātes pasākumu sagatavošana un īstenošana”, “saziņa un izplatīšana”, “kvalitātes nodrošināšana”, “aprīkojums” u. c.),
• priekšlikumā jāapraksta katrā darba pakotnē ietvertās darbības/nodevums,
• pieteikumu iesniedzējiem priekšlikumā jāsniedz aplēsto izmaksu sadalījums, norādot daļu uz vienu darba pakotni (un katras darba pakotnes ietvaros — daļu, kas piešķirta katram dotācijas saņēmējam un saistītajai vienībai),
• norādītās izmaksas var ietvert personāla izmaksas, ceļa un uzturēšanās izdevumus, aprīkojuma izmaksas un apakšuzņēmumu līgumu izmaksas, kā arī citas izmaksas (piemēram, par informācijas izplatīšanu, publicēšanu vai tulkošanu), 
• aprīkojuma izmaksām vajadzētu būt vismaz 35 % no piešķirtās ES dotācijas, un ES dotācija sedz 100 % attiecināmo izmaksu,
• apakšuzņēmumu līgumu slēgšanai būtu jāatvēl ne vairāk kā 10 % no piešķirtās ES dotācijas.
• Finansiāls atbalsts trešām personām nav atļauts.
• Izmaksas, kas saistītas ar projektā iesaistītajiem brīvprātīgajiem, ir pieļaujamas. Šīs izmaksas ir vienības izmaksas, kā noteikts Komisijas lēmumā par vienības izmaksām attiecībā uz brīvprātīgajiem¹¹ .
• MVU vienības izmaksas nav atļautas.

Priekšlikumi tiks izvērtēti saskaņā ar standarta izvērtēšanas procedūrām, piesaistot iekšējos un/vai ārējos ekspertus. Eksperti novērtēs priekšlikumu kvalitāti, pamatojoties uz uzaicinājumā noteiktajām prasībām un pasākuma paredzamo ietekmi, kvalitāti un efektivitāti.

Projekta sasniegumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz iegūtajiem iznākumiem. Finansējuma shēma ļautu likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis izmantotajiem resursiem, tādējādi uzsverot izmērāmu mērķu sasniegšanas kvalitāti un līmeni.

Plašāka informācija ir izklāstīta C daļā “Finansiālo nosacījumu pārbaude”, kā arī dotācijas nolīguma paraugā, kas pieejams Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP): https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/home. 

Footnote

• 1 Sk. jēdziena “jaunpienācēja organizācija” definīciju D daļā “Glosārijs”. ↩ back
• 2 Organizācijas no Baltkrievijas (2. reģions) nav tiesīgas piedalīties šajā pasākumā. ↩ back
• 3 Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (ISCED 2013), terciārā izglītība, vismaz 5. līmenis. Pēcvidusskolas neterciārās izglītības ISCED 2011 4. līmenis netiek pieņemts. ↩ back
• 4 Organizācijas no Baltkrievijas (2. reģions) nav tiesīgas piedalīties šajā pasākumā. ↩ back
• 5 Izņēmums: programmas neasociētās trešās valstīs, kurās kompetento valsts iestāžu atzīto AII skaits ir mazāks nekā piecas visā valstī, vai gadījumos, kad viena iestāde pārstāv vairāk nekā 50 % no kopējā studentu skaita valstī, tiks pieņemti pieteikumi, kuros būs iekļauta tikai viena AII no šīm valstīm. ↩ back
• 6 Izņēmums: sk. iepriekšējo zemsvītras piezīmi. ↩ back
• 7 Organizācijas no Baltkrievijas (2. reģions) nav tiesīgas piedalīties šajā pasākumā. ↩ back
• 8 Organizācijas no Sīrijas (3. reģions) nav tiesīgas piedalīties šajā sadaļā. ↩ back
• 9 Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (ISCED 2013), terciārā izglītība, vismaz 5. līmenis. Pēcvidusskolas neterciārās izglītības ISCED 2011 4. līmenis netiek pieņemts. ↩ back
• 10 Izņēmums: programmas neasociētās trešās valstīs, kurās kompetento valsts iestāžu atzīto AII skaits ir mazāks nekā piecas visā valstī, vai gadījumos, kad viena iestāde pārstāv vairāk nekā 50 % no kopējā studentu skaita valstī, tiks pieņemti pieteikumi, kuros būs iekļauta tikai viena AII no šīm valstīm. ↩ back
• 11 https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/common/guidance/unit-cost-decision-volunteers_en.pdf. ↩ back