Skip to main content

Erasmus+

EU programme for education, training, youth and sport
Search the guide

Šī tīmekļvietne vēl neatspoguļo programmas “Erasmus+” 2023. gada vadlīnijas.

Tomēr, noklikšķinot uz “Lejupielādēt” (“Download”) šīs lapas labajā pusē, varat lejuplādēt 2023. gada vadlīniju PDF versiju jūsu izvēlētajā valodā.

Spēju veidošana augstākajā izglītībā

Pasākums “Spēju veidošana augstākajā izglītībā” (CBHE) atbalsta starptautiskās sadarbības projektus, kas balstās uz daudzpusējām partnerībām starp organizācijām, kuras darbojas augstākās izglītības jomā. Tas atbalsta programmas “Erasmus+” neasociētajās trešās valstīs sniegtās augstākās izglītības nozīmīgumu, kvalitāti, modernizāciju un reaģētspēju ar mērķi nodrošināt sociālekonomisko atveseļošanu, izaugsmi un labklājību un reaģēt uz nesenajām tendencēm, jo īpaši ekonomikas globalizāciju, bet arī neseno tautas attīstības samazināšanos, nestabilitāti un augošo sociālo, ekonomisko un vidisko nevienlīdzību, ko pastiprina Covid-19 pandēmija.

Paredzams, ka pasākums palīdzēs sasniegt Eiropas Komisijas galvenās prioritātes, kas ir zaļais kurss (tostarp klimata pārmaiņas, vide un enerģētika), digitālā pārveide un datu tehnoloģijas, apvienības ilgtspējīgai izaugsmei un darbvietām, migrācijas partnerības un pārvaldība, miers un drošība, kā arī palīdzēs īstenot ES iekšpolitikas ārējo dimensiju izglītības jomā. Tas atbalstīs veiksmīgu zaļu un ilgtspējīgu ekonomikas vispārējo atveseļošanu programmas “Erasmus+” neasociētajās trešās valstīs, kas saistīta ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Parīzes nolīgumu.

CBHE projektu darbībām un iznākumiem jābūt tādiem, lai tie sniegtu labumu atbilstīgajām Programmas neasociētajām trešām valstīm, to augstākās izglītības iestādēm un sistēmām.

Pasākuma mērķi

Konkrētāk, ar šo pasākumu:

  • uzlabo augstākās izglītības kvalitāti Programmas neasociētajās trešās valstīs un palielina tās nozīmīgumu darba tirgum un sabiedrībai,
  • uzlabo Programmas neasociētajās trešās valstīs esošo AII studentu kompetenču līmeni, prasmes un nodarbināmības iespējas, izstrādājot jaunas un novatoriskas izglītības programmas,
  • sekmē iekļaujošu izglītību, līdztiesību, taisnīgumu, nediskrimināciju un pilsonisko prasmju veicināšanu augstākās izglītības jomā Programmas neasociētajās trešās valstīs,
  • uzlabo mācīšanu, novērtēšanas mehānismus AII personālam un studentiem, kvalitātes nodrošināšanu, pārvaldību, vadību, iekļaušanu, inovāciju, zināšanu bāzi, digitālās un uzņēmējdarbības spējas, kā arī AII internacionalizāciju Programmas neasociētajās trešās valstīs,
  • palielina Programmas neasociētajās trešās valstīs esošo AII, par augstāko izglītību atbildīgo struktūru un kompetento iestāžu spējas modernizēt to augstākās izglītības sistēmas, jo īpaši pārvaldības un finansēšanas ziņā, atbalstot reformu procesu formulēšanu, īstenošanu un pārraudzību,
  • uzlabo skolotāju apmācību un tālāko profesionālo attīstību, lai ietekmētu izglītības sistēmas ilgāka termiņa kvalitāti Programmas neasociētajās trešās valstīs,
  • stimulē iestāžu sadarbību, spēju veidošanu un labas prakses apmaiņu,
  • veicina sadarbību starp dažādiem pasaules reģioniem, īstenojot kopīgas iniciatīvas.

Viscaur pasākumā tiks nodrošināts taisnīgums un iekļaušana, sistēmas stiprināšana un spēju veidošana, kā arī nodarbināmība. Turpmāk intervences pasākumi attieksies ne tikai uz mācīšanas programmas modernizāciju — tajos būtu jāņem vērā arī plašāku augstākās izglītības ekonomisko un sociālo ekosistēmu pārvaldība, vadība un stiprināšana. Ir ļoti ieteicams pievērsties reģionālo jautājumu risināšanai, apvienību un koalīciju veidošanai un jaunu tādu pieeju un iniciatīvu izmēģināšanai, par kurām atbildību uzņemas valsts. Zaļā kursa īstenošanas atbalstīšana, IKT spēju palielināšana Programmas neasociētajās trešās valstīs un studentu līdzdalība plānošanas un mācīšanās procesos būs pasākuma transversālie elementi. Tiks nodrošināta saskaņotība, sinerģija un papildināmība ar citiem attiecīgiem Eiropas Savienības intervences pasākumiem šajā jomā.

Gaidāmā ietekme

  • Modernizētas AII, kuras ne tikai nodos tālāk zināšanas, bet arī radīs ekonomisko un sociālo vērtību, nododot mācīšanas un pētniecības rezultātus sabiedrībai/valstij.
  • Kvalitatīvāka augstākā izglītība un uzlabota piekļuve tai, jo īpaši cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju un kuri atrodas nabadzīgākajās valstīs dažādos reģionos.
  • Aktīvāka tādu AII piedalīšanās, kuras atrodas attālos reģionos.
  • Tāda pārvaldība, kas nodrošina efektīvāku un lietderīgāku politikas veidošanu un politikas īstenošanu augstākās izglītības jomā.
  • Salīdzināmu atzīšanas, kvalitātes nodrošināšanas rīku izveide un reģionālā integrācija akadēmiskās sadarbības un studentu, personāla un pētnieku mobilitātes atbalstam.
  • Spēcīgāka saikne un sadarbība ar privāto sektoru, kura sekmē inovāciju un uzņēmējdarbību.
  • Akadēmiskās pasaules precīzāka atbilstība darba tirgum, kura uzlabo studentu nodarbināmību.
  • Lielāka studentu pašiniciatīva un uzņēmējdarbības gars.
  • Augstāks studentu un personāla digitālās kompetences līmenis.
  • Iestāžu atbildīgums par CBHE rezultātiem un tādējādi ilgtspējas nodrošināšana.
  • Valstu atbildības uzņemšanās, tām eksperimentējot un integrējot labu praksi un paraugpraksi augstākās izglītības jomā.
  • Palielināta spēja ar lielāku profesionalitāti darboties starptautiskā līmenī — uzlabotas pārvaldības kompetences un internacionalizācijas stratēģijas.
  • Uzlabota starptautisko projektu sagatavošanas, īstenošanas, pārraudzības un pēcpasākumu kvalitāte.

Darbības

Ierosinātajām darbībām jābūt tiešā veidā saistītām ar iepriekš minētajiem mērķiem, reģionālajām prioritārajām jomām, sadaļu raksturiezīmēm (sk. tālāk), un tām jābūt sīki aprakstītām projekta aprakstā, aptverot visu īstenošanas periodu.

Šajā pasākumā projekta darbībām jābūt vērstām uz to, lai stiprinātu atbilstīgās Programmas neasociētās trešās valstis, to AII un citas organizācijas, kuras darbojas augstākās izglītības un sistēmu jomā, un dotu tām labumu. 

Finansētie projekti varēs integrēt daudz dažādu sadarbības, apmaiņas, komunikācijas un citu darbību, kuru piemēri ir norādīti šajā pasākumā pieejamo trīs sadaļu aprakstā. Ierosinātajām darbībām ir jārada pievienotā vērtība un tieša ietekme uz projekta rezultātu sasniegšanu.

Ģeogrāfiskās mērķvērtības 

CBHE projekti var tikt īstenoti kā:                                            

  • nacionālie projekti, t. i., projekti, kuros piedalās iestādes tikai no vienas atbilstīgās “Erasmus+” Programmas neasociētās trešās valsts,
  • vairākvalstu (reģionālie) projekti vienā atsevišķā atbilstīgajā reģionā,
  • vairākvalstu projekti, kuros iesaistīti vairāki reģioni (starpreģionu projekti) un vismaz viena valsts no katra atbilstīgā reģiona1 .

Katram reģionam ir noteikts budžets, un papildu informācija par pieejamajām summām tiek publicēta Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP): https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/home.

Papildus tam, ka tiek pievērsta īpaša uzmanība līdztiesības un dzimumu līdzsvara uzlabošanai piekļuvē augstākās izglītības iestādēm Programmas neasociētajās trešās valstīs, jo īpaši cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju, pasākumā ir izmantota iekļaujoša pieeja visos reģionos, lai palielinātu nabadzīgāko un mazāk attīstīto Programmas neasociēto trešo valstu līdzdalību.

Reģionālās prioritārās jomas

1. un 2. sadaļā priekšlikumiem jāatbilst iepriekš noteiktām reģionālajām prioritātēm, kuras ir publicētas Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP): https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/home.

Projektu sadaļas

Lai reaģētu uz dažādām problēmām Programmas neasociētajās trešās valstīs, CBHE pasākums ietver trīs atsevišķas sadaļas.

1. Sadaļa. Sadarbības veidošanas iespēju uzlabošana augstākās izglītības jomā

Šī sadaļa ir izstrādāta ar mērķi piesaistīt mazāk pieredzējušas AII un maza mēroga dalībniekus CBHE pasākumam, lai sekmētu jaunpienācēju organizāciju2  piekļuvi šim pasākumam. Šīm partnerībām vajadzētu būt pirmajam solim, kas palīdz Programmas neasociētajās trešās valstīs esošām AII un organizācijām, kurām ir mazākas darbības spējas, piekļūt līdzekļiem, ar kuriem var sasniegt cilvēkus, kam ir mazāk iespēju, un palielināt šos līdzekļus. Šīs sadaļas ietvaros tiek finansēti maza mēroga projekti, kuru mērķis ir samazināt internacionalizācijas nevienlīdzību starp AII no atbilstīgām Programmas neasociētajām trešām valstīm — no vienas valsts vai viena reģiona. Projektiem būtu jāizveido partnerības, lai attīstītu sadarbības idejas, kā arī sekmētu zinātības, pieredzes un labas prakses nodošanu, veicinot piekļuvi spēju veidošanas iespējām un uzlabojot sociālo iekļaušanu un studentu/personāla, kuriem ir mazāk iespēju, piekļuvi kvalitatīvas augstākās izglītības piedāvājumam. Konkrētāk, šajos projektos īpaša uzmanība tiek pievērsta:

  • AII no vismazāk attīstītajām programmas “Erasmus+” neasociētajām valstīm,
  • AII, kuras atrodas programmas “Erasmus+” neasociēto trešo valstu attālos reģionos/apgabalos,
  • jaunpienācējām vai mazāk pieredzējušām AII un fakultātēm no Programmas neasociētajām trešām valstīm,
  • tādu studentu un personāla līdzdalībai, kuriem ir mazāk iespēju.

Darbības

Ierosinātajām darbībām un projekta rezultātiem jāsniedz skaidra pievienotā vērtība paredzētajiem dotāciju saņēmējiem. Tālāk ir neizsmeļoši uzskaitītas iespējamās darbības.

Darbības, kuru mērķis ir uzlabot mērķa AII pārvaldības/administratīvās spējas, piemēram:

  • universitātes pārvaldības reforma un modernizācija, tostarp pakalpojumu uzlabošana, jo īpaši studentiem paredzēto (studentu ievirze, konsultēšana un profesionālā orientācija utt.),
  • starptautisko attiecību biroju izveide vai stiprināšana un internacionalizācijas stratēģiju izstrāde,
  • jaunu kvalitātes nodrošināšanas vienību un procesu/stratēģiju izveide vai esošo vienību un procesu/stratēģiju attīstīšana augstākās izglītības iestādēs,
  • plānošanas un izvērtēšanas vienību izveide vai spēju palielināšana, 
  • starptautiskās sadarbības projektu rezultātu paziņošanas un izplatīšanas mehānismu uzlabošana,
  • studentu un personāla mobilitātes darbību atbalstīšanas spēju veidošana.

Darbības, kuru mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un atbilstīgu izglītību, piemēram:

  • moduļi vai studiju programmas, programmu tehniskā vai profesionālā orientācija,
  • tādu intensīvo studiju programmu izveide, kurās studenti un pedagoģiskais personāls no iesaistītajām AII strādā īsākus studiju periodus,
  • pēcdiploma studentu un akadēmiskā personāla spēju veidošana, kā arī pēcdiploma studentu un/vai personāla mobilitātes veicināšana,
  • apmācību kursu ieviešana AII akadēmiskajam personālam,
  • sinerģijas veidošana un saiknes stiprināšana ar uzņēmējdarbības sektora pārstāvjiem un ar privātām vai publiskām organizācijām, kuras darbojas darba tirgū un izglītības, apmācības un jaunatnes jomā.

Darbības, kuru mērķis ir uzlabot to studentu/personāla piekļuvi, kuriem ir mazāk iespēju, piemēram:

  • attālinātu un iekļaujošu mācīšanās veidu un iespēju izstrāde, izmantojot digitālās tehnoloģijas un e-mācības, neaizsargātiem studentiem,
  • digitālo tehnoloģiju atjaunināšana, lai izstrādātu īpašus pakalpojumus, kuru mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgas un taisnīgas mācību iespējas studentiem ar invaliditāti,
  • tādu uz pozitīvo diskrimināciju vērstu iniciatīvu veicināšana, kas nodrošina iespējas sievietēm un etniskajām/reliģiskajām minoritātēm,
  • tādu iniciatīvu izstrāde, ar kurām tiek novērsti un samazināti šķēršļi, ar ko saskaras nelabvēlīgā situācijā esošas grupas, cenšoties piekļūt mācību iespējām,
  • ieguldījuma sniegšana tādas iekļaujošas vides izveidē, kura veicina taisnīgumu un līdztiesību un kura reaģē uz plašākas sabiedrības vajadzībām.

2. Sadaļa. Partnerības pārveidei augstākajā izglītībā

Šīs sadaļas projekti pievēršas atbilstīgās Programmas neasociētajās trešās valstīs esošu AII atšķirīgajam progresam un problēmām, uzlabo programmas ietekmi un attiecīgos gadījumos papildina citus finansējuma avotus. Ar tiem augstākajā izglītībā ievieš jaunas pieejas un iniciatīvas, kas balstās uz savstarpēju mācīšanos un pieredzes un labas prakses nodošanu un kas ietekmē ne tikai iestādes, bet arī sabiedrību kopumā. Partnerības pārveidei augstākajā izglītībā ir sarežģīti un inovatīvi spēju veidošanas projekti, kuru pamatā ir pieredzes, kompetenču un labas prakses nodošana un kuros tiek izmantotas dažādas savstarpēji saistītas darbības, kā mērķis ir stiprināt mērķa AII spējas risināt 21. gadsimta problēmas, kuras saistītas, piemēram, ar migrāciju, klimata pārmaiņām, pārvaldību un pāreju uz digitālo ekonomiku. Projektu iznākumiem vajadzētu būt būtiskai un ilgtermiņa ietekmei uz mērķa AII arī pēc projekta darbības beigām, un tādējādi tiem būtu jānodrošina ieguvums sabiedrībai kopumā.

Konkrētāk, minētajos projektos ir apvienoti šādi elementi, sniedzot labumu programmas “Erasmus+” neasociētajās trešās valstīs esošām AII:

  • inovācija augstākajā izglītībā, lai uzlabotu tās nozīmīgumu darba tirgum un sabiedrībai. Paredzams, ka ierosinātie projekti novērsīs neatbilstību starp darba devēju prasībām un augstākās izglītības iestāžu piedāvājumu un piedāvās būtiskus risinājumus, kā uzlabot studentu nodarbināmību. To var panākt, īstenojot visaptverošus intervences pasākumus, kuri ietver:
    • inovatīvu mācību programmu izstrādi un inovatīvu elementu ieviešanu pastāvošajās mācību programmās,
    • inovatīvu mācīšanās un mācīšanas metožu ieviešanu (t. i., uz izglītības apguvējiem vērsta un reālām problēmām balstīta mācīšana un mācīšanās),
    • aktīvu sadarbību ar uzņēmumiem un pētniekiem, tālākizglītības programmu un darbību organizēšanu kopā ar uzņēmumiem un uzņēmumos,
    • AII spēju stiprināšanu programmas “Erasmus+” neasociētajās trešās valstīs, lai tās varētu efektīvi veidot tīklus pētnieciskās, zinātniskās un tehnoloģiskās inovācijas jomā,
  • reformu veicināšana augstākās izglītības iestādēs, lai tās kļūtu par ekonomiskās un sociālās attīstības katalizatoriem Programmas neasociētajās trešās valstīs. Projektiem būtu jāatbalsta AII tādu institucionālo reformu izstrādē un īstenošanā, kas ļautu tām kļūt demokrātiskākām, iekļaujošākām, taisnīgākām un pilnvērtīgākām pilsoniskās sabiedrības sastāvdaļām. Institucionālās reformas ietver jaunas pārvaldības un vadības sistēmas un struktūras, gatavību digitālo prasmju jomā, modernus universitātes pakalpojumus, kvalitātes nodrošināšanas procesus, rīkus un metodes akadēmiskā, tehniskā un administratīvā personāla profesionalizācijai un profesionālajai attīstībai.  Uz uzņēmējdarbību vērstas domāšanas attīstība un uzlabotas kompetences un prasmes iestādēs ir svarīgi aspekti veiksmīgai šīs sadaļas īstenošanai. Transversālu prasmju apguve, uzņēmējdarbības izglītība un uzņēmējdarbības prasmju praktiska lietošana ļaus AII izmantot savas zināšanas un resursus vietējo/valsts/reģionālo kopienu labā.

Darbības

Ierosinātajām darbībām un projekta rezultātiem jāsniedz skaidra pievienotā vērtība paredzētajiem dotāciju saņēmējiem. Tālāk ir neizsmeļoši uzskaitītas iespējamās darbības:

  • satura ziņā (pamatkompetences un transversālās prasmes (uzņēmējdarbība, problēmu risināšana, zaļās darbvietas utt.)), struktūras ziņā (modulāra, kopīga utt.) un mācīšanas/mācīšanās metožu ziņā (atvērtas un elastīgas mācīšanās, virtuālās mobilitātes, atvērto izglītības resursu, jaukta tipa mācīšanās, masveida atvērto interneta kursu (MOOC) u. c. elementu izmantošana) inovatīvu mācību programmu izstrāde, pārbaude un pielāgošana,
  • jaunu mācīšanās metožu, rīku un materiālu (piemēram, jaunas daudzdisciplīnu mācību programmas, uz izglītības apguvējiem vērsta un reālām problēmām balstīta mācīšana un mācīšanās) izstrāde, pārbaude un īstenošana, izmantojot studentu praktisku apmācību un norīkojumus,
  • Boloņas tipa reformu (trīslīmeņu cikla sistēma, pārredzamības rīki, piemēram, kredītpunktu sistēmas un diploma pielikums, kvalitātes nodrošināšana, izvērtēšana, valstu/reģionālās kvalifikācijas ietvarstruktūras, iepriekšēju un neformālu mācību atzīšana utt.) ieviešana iestāžu līmenī,
  • praktisku apmācības shēmu, stažēšanās un uzņēmējdarbības un rūpniecības nozarē sastopamu reālās dzīves situāciju izpētes ieviešana tā, lai tās būtu pilnībā integrētas mācību programmā, atzītas un par tām tiktu piešķirti kredītpunkti,
  • tādu duālās mācīšanās sistēmu ieviešana, kas savieno terciārā līmeņa studijas ar vidējo PIA, lai uzlabotu absolventu nodarbināmību,
  • problēmu risinājumu izstrāde, produktu un procesu inovācija (sadarbojoties studentiem, profesoriem un praktiķiem),
  • tādu risinājumu izstrāde un pārbaude, kuri paredzēti neatliekamām sociālajām vajadzībām, ko nerisina tirgus, un kuri attiecas uz neaizsargātām sabiedrības grupām; minētie risinājumi novērš sabiedrības problēmas vai ir saistīti ar izmaiņām attieksmē un vērtībās, stratēģijā un politikā, organizatoriskajā struktūrā un procesos, izpildes sistēmās un pakalpojumos,
  • atbalsts centru izveidei, inovācijas inkubatoriem, tehnoloģiju pārnesei un jaunuzņēmumiem un izglītības, pētniecības un inovācijas integrācijai iestāžu/reģionālā/valsts līmenī,
  • tālākās izglītības programmu un darbību izstrāde un pārbaude uzņēmumos un kopā ar tiem,
  • vides inovatīvu pasākumu izmēģināšanai; studentu, pētnieku, pedagoģiskā personāla un uzņēmumu darbinieku apmaiņa uz konkrētu laiku; stimulēšana uzņēmumu darbinieku iesaistīšanai mācīšanā un pētniecībā,
  • pārvaldības un vadības sistēmu un struktūru reformas iestāžu līmenī (ieskaitot kvalitātes nodrošināšanas metodes un sistēmas, finanšu pārvaldību un AII autonomiju, starptautiskās attiecības, pakalpojumus studentiem un konsultēšanu, karjeras virzību, akadēmiskās un pētniecības padomes utt.),
  • tādu stratēģiju un rīku izstrāde, kas sekmē AII internacionalizācijai (mācību programmu starptautiskā pieejamība, starpiestāžu mobilitātes shēmas) un uzlabo to spējas efektīvi veidot tīklus pētniecības, zinātnisko un tehnoloģisko jauninājumu jomā (zinātniskā sadarbība un zināšanu pārnese, utt.),
  • tādu risinājumu izstrāde un pārbaude, kuri paredzēti neatliekamām sociālajām vajadzībām, ko nerisina tirgus, un kuri attiecas uz neaizsargātām sabiedrības grupām; minētie risinājumi novērš sabiedrības problēmas vai ir saistīti ar izmaiņām attieksmē un vērtībās, stratēģijā un politikā, organizatoriskajā struktūrā un procesos, izpildes sistēmās un pakalpojumos,
  • problēmu risinājumu izstrāde, produktu un procesu inovācija (sadarbojoties studentiem, profesoriem un praktiķiem),
  • rīku un metožu izstrāde, pielāgošana un nodrošināšana akadēmiskā un administratīvā personāla kvalifikācijas celšanai, izvērtēšanai/novērtēšanai, profesionalizācijai un profesionālajai attīstībai, skolotāju sākotnējai apmācībai un tālākajai karjeras attīstībai.

3. Sadaļa. Strukturālo reformu projekti

Šīs sadaļas projekti atbalsta programmas “Erasmus+” neasociēto trešo valstu centienus izstrādāt saskaņotas un ilgtspējīgas augstākās izglītības sistēmas, lai apmierinātu šo valstu sociālekonomiskās vajadzības un sasniegtu vērienīgu mērķi izveidot uz zināšanām balstītu ekonomiku. Veiksmīgu rezultātu integrēšana un izvēršana, kā arī sinerģija ar atbalstu, kas jau tiek sniegts vai ir paredzēts šajā jomā divpusējās atbalsta programmās, arī ir šīs sadaļas elementi. Strukturālo reformu projekti palīdzēs apmierināt atbilstīgo programmas “Erasmus+” neasociēto trešo valstu vajadzības, lai atbalstītu ilgtspējīgus sistēmiskus un strukturālus uzlabojumus un inovāciju augstākās izglītības sektorā. Konkrētāk, šie projekti būs vērsti uz valstu centieniem izstrādāt saskaņotas un ilgtspējīgas augstākās izglītības sistēmas, lai apmierinātu savas sociālekonomiskās vajadzības un galu galā izveidotu uz zināšanām balstītu ekonomiku. Iesaistot Programmas neasociēto trešo valstu kompetentās valsts iestādes (proti, izglītības ministrijas), AII, pētniecības iestādes un citas attiecīgas iestādes/struktūras un ieinteresētās personas, šie projekti jo īpaši:

  • veicinās sadarbību un savstarpēju mācīšanos publisko iestāžu starpā ES dalībvalstu vai programmas “Erasmus+” asociēto valstu un atbilstīgo programmas “Erasmus+” neasociēto trešo valstu augstākajā iestāžu līmenī, lai veicinātu sistēmiskus uzlabojumus un inovāciju augstākās izglītības sektorā,
  • veicinās iekļaujošas augstākās izglītības sistēmas, kas var nodrošināt piemērotus apstākļus, lai dažādas izcelsmes studenti varētu iesaistīties mācībās un gūt panākumus. Tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš personām, kurām ir mazāk iespēju,
  • palielinās programmas “Erasmus+” neasociētajās trešās valstīs esošo AII spējas un par augstāko izglītību atbildīgo struktūru un kompetento iestāžu (proti, ministriju) spējas, tām piedaloties tādu reformu procesu noteikšanā, īstenošanā un pārraudzībā, kuru mērķis ir modernizēt augstākās izglītības sistēmas, jo īpaši pārvaldības un finansēšanas ziņā,
  • noteiks sinerģijas ar sāktajām ES iniciatīvām Programmas neasociētajā(-ās) trešās valstīs jomās, uz kurām attiecas programma “Erasmus+”.

Darbības

Projektos būtu jāierosina darbības, kuras nepārprotami nodrošina pievienoto vērtību augstākās izglītības sistēmai kopumā un kurām ir tieša ietekme uz paredzētajiem dotāciju saņēmējiem. Šīm darbībām būtu jāsniedz ieguldījums augstākās izglītības politikas reformās, kas palīdz apmierināt sabiedrības un darba tirgus vajadzības.

Tālāk ir neizsmeļoši uzskaitītas iespējamās darbības:

  • veicināt valstu atbildību, tām eksperimentējot un integrējot labu praksi un paraugpraksi augstākās izglītības jomā valsts un/vai reģionālā līmenī:
    • lai palielinātu absolventu nodarbināmību,
    • lai paplašinātu piekļuvi augstākajai izglītībai personām, kurām ir mazāk iespēju,
    • lai stiprinātu saikni starp izglītību, pētniecību un inovāciju,
  • sniegt ieguldījumu efektīvā un lietderīgā augstākās izglītības politikas veidošanā, iesaistot citas ieinteresētās personas augstākās izglītības jomā:
    • mudinot citu atbildīgo publisko iestāžu līdzdalību, lai palielinātu augstākās izglītības sektora būtiskumu un tā ietekmi uz sabiedrību kopumā,
    • nodrošinot studentu aktīvu līdzdalību augstākās izglītības sistēmas pārvaldībā un reformā,
    • iesaistot apvienības, kas darbojas citās atbilstīgās jomās, piemēram, profesionālās apmācības un jaunatnes jomā,
    • uzlabojot augstākās izglītības starptautisko dimensiju, īstenojot sadarbību starp augsta līmeņa iestādēm ES dalībvalstīs vai programmas “Erasmus+” asociētajās valstīs un atbilstīgās programmas “Erasmus+” neasociētajās trešās valstīs, konkrētāk, izstrādājot un īstenojot shēmas, kas sekmē studentu un akadēmiskā personāla mobilitāti, piemēram, izveidojot reģionālo kredītpunktu pārneses sistēmu vai atbalstot valstu kvalifikāciju ietvarstruktūru izstrādi,
    • nosakot valsts/reģionālu kvalitātes nodrošināšanas satvaru,
  • veicināt reģionālo akadēmisko sadarbību un sekmēt programmas “Erasmus+” neasociēto trešo valstu brīvprātīgu konverģenci virzībā uz vienotu reģionālo stratēģiju augstākās izglītības jomā:
    • nosakot reģionālas augstākās izglītības telpas izveides soļus,
    • veicinot valsts un pārrobežu atzīšanu,
    • novēršot mācīšanās šķēršļus, uzlabojot piekļuvi kvalitatīvai un uz inovācijām balstītai izglītībai un atvieglojot skolotāju, izglītības apguvēju un darbinieku pārvietošanos starp valstīm,
  • veicināt finansēšanas mehānismu ieviešanu ar mērķi:
    • palielināt tādu personu līdzdalību augstākajā izglītībā, kurām ir mazāk iespēju,
    • mazināt digitālo plaisu iestāžu un individuālā līmenī,
  • uzlabot pedagogu profesijas pievilcību, ieviešot pasākumus, kas, piemēram:
    • veicina karjeras attīstības iniciatīvas,
    • veicina to līdzdalību augstākās izglītības internacionalizācijā, radot stimulus.

Atbildīgās publiskās iestādes, kuru kompetencē ir jomas, uz ko attiecas projekts (piemēram, nodarbinātība, jauniešu lietas, finanses, sociālās lietas, iekšlietas, tieslietas, veselības aizsardzība utt.), kā arī iestādes no ES dalībvalstīm vai programmas “Erasmus+” asociētajām valstīm tiek mudinātas piedalīties projektos.

AII no atbilstīgajām programmas “Erasmus+” neasociētajām trešām valstīm jo īpaši tiek mudinātas iesniegt pieteikumus šajā sadaļā.

Atbilstības kritēriji

Kas var iesniegt pieteikumu?

1. un 2. sadaļā:

AII, AII apvienības vai organizācijas, kas izveidotas ES dalībvalstī vai programmas “Erasmus+” asociētajā trešā valstī vai atbilstīgā programmas “Erasmus+” neasociētajā trešā valstī. Pieteikuma iesniedzēja iestāde iesniedz pieteikumu visu priekšlikumā iesaistīto dalīborganizāciju vārdā3 .

Papildus tam 3. sadaļā:

juridiski atzītas valsts vai starptautiskas rektoru, skolotāju vai studentu organizācijas, kas izveidotas ES dalībvalstī vai programmas “Erasmus+” asociētajā trešā valstī vai atbilstīgā programmas “Erasmus+” neasociētajā trešā valstī.

Izņēmums: dalīborganizācijas no Baltkrievijas (2. reģions), Sīrijas (3. reģions) un Krievijas Federācijas (4. reģions) nevar būt pieteikuma iesniedzējas4 .

Kāda veida organizācijas var piedalīties projektā?

Katrai dalīborganizācijai jābūt izveidotai ES dalībvalstī vai programmas “Erasmus+” asociētajā trešā valstī vai atbilstīgā programmas “Erasmus+” neasociētajā trešā valstī (sk. sadaļu “Atbilstīgās valstis” šo vadlīniju A daļā).

Atbilstīgās programmas “Erasmus+” neasociētās trešās valstis šajā pasākumā:

visas Programmas neasociētās trešās valstis (sk. sadaļu “Atbilstīgās valstis” šo vadlīniju A daļā) 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. reģionā5 .

Izņēmums: organizācijas no Baltkrievijas (2. reģions) nav tiesīgas piedalīties šajā pasākumā.

Atbilstīgās dalīborganizācijas:

  • jebkura publiska vai privāta organizācija, kas ir definēta kā augstākās izglītības iestāde un ko par tādu atzinušas kompetentās iestādes tās atrašanās valstī, un kas piedāvā pilnas studiju programmas, pēc kuru pabeigšanas tiek piešķirti augstākās izglītības grādi un atzīti terciārā izglītības kvalifikācijas līmeņa diplomi6 , un ar šīm iestādēm saistītās vienības (ja tādas ir),
  • jebkura publiska vai privāta organizācija ar tās saistītajām vienībām (ja tādas ir), kas atrodas atbilstīgā programmas “Erasmus+” neasociētajā trešā valstī un darbojas darba tirgū vai izglītības, apmācības un jaunatnes jomā. Šāda organizācija var būt, piemēram:
    • valsts, privāts mazs, vidēji liels vai liels uzņēmums (tostarp sociālie uzņēmumi),
    • publiska struktūra vietējā, reģionālā vai valsts līmenī (arī ministrijas),
    • sociālais partneris vai cits darba dzīves pārstāvis, tostarp tirdzniecības kameras, amatnieku/profesionālās apvienības un arodbiedrības,
    • pētniecības institūts,
    • fonds,
    • skola/institūts (jebkurā līmenī, sākot no pirmsskolas līdz vidējai izglītībai, ieskaitot profesionālo un pieaugušo izglītību),
    • bezpeļņas organizācija, apvienība, NVO (tostarp valsts vai starptautiskas apvienības vai augstākās izglītības iestāžu apvienības/tīkli, studentu vai skolotāju apvienības u. c.),
    • kultūras organizācija, bibliotēka, muzejs,
    • struktūra, kas sniedz karjeras virzības, profesionālās konsultēšanas un informēšanas pakalpojumus.

AII, kas atrodas ES dalībvalstī vai programmas “Erasmus+” asociētajā trešā valstī, jābūt parakstījušām spēkā esošu “Erasmus” Augstākās izglītības hartu (ECHE). ECHE nav jāparaksta iesaistītajām AII no atbilstīgām programmas “Erasmus+” neasociētajām trešām valstīm.

AII apvienības vai organizācijas, kas pievēršas augstākās izglītības veicināšanai, uzlabošanai un reformai un sadarbībai Eiropā un starp Eiropu un citām pasaules daļām, ir atbilstīgas. Ja šādas apvienības, organizācijas vai tīkli aptver arī citus izglītības sektorus un apmācību, to darbībai jābūt vērstai galvenokārt uz augstāko izglītību — kam jābūt skaidri definētam organizācijas statūtos un pārvaldības struktūrās.

AII apvienību, organizāciju vai tīklu uzskata par vienu tiesību subjektu / partneriestādi; tas nozīmē, ka, izvērtējot atbilstību prasībai par dalīborganizāciju minimālo skaitu, to uzskata par vienu struktūru no valsts, kurā atrodas tās galvenā mītne. Šīs organizācijas netiks uzskatītas par AII. Dotāciju var saņemt tikai dalībnieki, kas ir izveidoti ES dalībvalstī, Programmas asociētajā trešā valstī vai atbilstīgā Programmas neasociētajā trešā valstī.

Starpvaldību organizācijas var piedalīties kā partneri CBHE projektos uz pašfinansējuma pamata.

Dalīborganizāciju skaits un specializācija

Nacionālie projekti, kuri attiecas tikai uz vienu “Erasmus+” Programmas neasociēto trešo valsti

Valstu līdzdalība

Projektā jāpiedalās vienai atbilstīgai Programmas neasociētajai trešai valstij un vismaz divām ES dalībvalstīm vai Programmas asociētajām valstīm.

AII līdzdalība

Projektiem kā pilntiesīgi partneri jāiekļauj vismaz šāds AII skaits:

  • vismaz viena AII no katras iesaistītās ES dalībvalsts vai Programmas asociētās trešās valsts un
  • vismaz divas AII no iesaistītās Programmas neasociētās trešās valsts.

Papildus tam (tikai 3. sadaļā):

  • projektiem kā pilntiesīgs partneris arī jāiekļauj valsts kompetentā iestāde (piemēram, ministrija), kas atbildīga par augstāko izglītību atbilstīgajā Programmas neasociētajā trešā valstī, uz kuru vērsts projekts.

Vairākvalstu projekti, kuri attiecas uz divām vai vairāk “Erasmus+” Programmas neasociētajām trešām valstīm

Valstu līdzdalība

Projektā jāpiedalās vismaz divām atbilstīgām Programmas neasociētajām trešām valstīm un vismaz divām ES dalībvalstīm vai Programmas asociētajām valstīm. Programmas neasociētās trešās valstis var būt no tā paša reģiona (reģionāli projekti) vai no dažādiem reģioniem (starpreģionu projekti), uz ko attiecas pasākums.

AII līdzdalība

Šiem projektiem kā pilntiesīgi partneri jāiekļauj vismaz šāds AII skaits:

  • vismaz viena AII no katras iesaistītās ES dalībvalsts vai programmas “Erasmus+” asociētās trešās valsts un
  • vismaz divas AII no katras iesaistītās programmas “Erasmus+” neasociētās trešās valsts.

Papildus tam (tikai 3. sadaļā):

  • projektiem kā pilntiesīgs partneris arī jāiekļauj valsts kompetentā iestāde (piemēram, ministrija), kas atbildīga par augstāko izglītību atbilstīgajā Programmas neasociētajā trešā valstī, uz kuru vērsts projekts.

Īpaši kritēriji attiecībā uz visiem CBHE projektiem:

ES dalībvalstu vai programmas “Erasmus+” asociēto valstu AII skaits nedrīkst pārsniegt Programmas neasociēto trešo valstu AII skaitu.

Izņēmums: ja Programmas neasociētajā trešā valstī AII skaits ir mazāks par piecām visā valstī vai ja viena atsevišķa iestāde pārstāv vairāk nekā 50 % no visa studentu kopskaita valstī, pieņem pieteikumus, kuros norādīta tikai viena AII no šādām valstīm.

Papildu īpašie kritēriji attiecībā uz:

  • projektiem, kuros piedalās partneri no 1. reģiona (1. un 2. sadaļā) — tajos jābūt iesaistītām vismaz divām programmas “Erasmus+” neasociētajām trešām valstīm no attiecīgā reģiona,
  • projektiem, kuros piedalās partneri no 4. reģiona — tajos jābūt iesaistītai vismaz vēl vienai programmas “Erasmus+” neasociētajai trešai valstij,
  • projektiem, kuros piedalās partneri no 10. un 11. reģiona (1. un 2. sadaļā) — tajos jābūt iesaistītām vismaz divām Programmas neasociētajām trešām valstīm no attiecīgajiem reģioniem.
  • Sīrija nevar piedalīties 3. sadaļas projektos.                                                                         

Projekta ilgums

Ilgums jāizvēlas pieteikuma iesniegšanas posmā, pamatojoties uz projekta mērķi un laika gaitā paredzēto darbību veidu. Atbilstības periods tikai īpašos izņēmuma gadījumos vienu reizi var tikt pagarināts ne vairāk kā par 12 mēnešiem, ja partnerībai kļūst neiespējami īstenot projektu noteiktajā termiņā.

1. sadaļa

Projekti var ilgt no 24 līdz 36 mēnešiem.

2. sadaļa

Projekti var ilgt no 24 līdz 36 mēnešiem.

3. sadaļa

Projekti var ilgt no 36 līdz 48 mēnešiem.

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (EACEA).

1. sadaļa

Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS -EDU-2022-CBHE.

Temata identifikators: ERASMUS -EDU-2022-CBHE-STRAND-1.

2. sadaļa

Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS -EDU-2022-CBHE.

Temata identifikators: ERASMUS -EDU-2022-CBHE-STRAND-2.

3. sadaļa

Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS -EDU-2022-CBHE.

Temata identifikators: ERASMUS -EDU-2022-CBHE-STRAND-3.

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 17. februāra plkst. 17.00.00 (pēc Briseles laika).

Piešķiršanas kritēriji

Projekts tiks izvērtēts divu posmu procedūrā pēc šādiem kritērijiem.

1. Posms

Projekta atbilstība - (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

  • Nolūks: priekšlikums atbilst CBHE pasākuma mērķiem un darbībām un attiecīgās sadaļas specifikai. Tas ir uzskatāms par atbilstošu reakciju uz pašreizējām mērķa valsts(-u) vai reģiona(-u) un mērķgrupu, un galīgo saņēmēju vajadzībām un ierobežojumiem. Ir ņemtas vērā tādu mērķa dalībnieku vajadzības, kuriem ir mazāk iespēju (attiecīgos gadījumos). Tas, ciktāl priekšlikums attiecas uz ES galvenajām prioritātēm.
  • Mērķi: mērķi ir balstīti uz pārdomātu vajadzību analīzi; tie ir skaidri definēti, konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, reālistiski un laika ziņā ierobežoti. Tie attiecas uz jautājumiem, kuri ir nozīmīgi dalīborganizācijām (saskaņā ar mērķa AII modernizācijas, attīstības un internacionalizācijas stratēģiju) un augstākās izglītības attīstības stratēģijām atbilstīgajās Programmas neasociētajās trešās valstīs.
  • Sasaiste ar ES politiku un iniciatīvām: priekšlikums vajadzības gadījumā ņem vērā un sekmē papildināmību/sinerģiju ar citiem intervences pasākumiem, kas saņēmuši ES un citu subjektu (publisku un privātu līdzekļu devēju) finansējumu.
  • ES pievienotā vērtība: priekšlikums parāda, ka līdzīgus rezultātus nevarētu sasniegt, ja netiktu īstenota ES dalībvalstu vai Programmas asociēto trešo valstu AII sadarbība un bez ES finansējuma.

Īpašas prasības 1. sadaļā

  • Priekšlikums skaidri attiecas uz iepriekš noteiktām reģionālajām prioritātēm mērķa valstij(-īm) vai reģionam(-iem).

Īpašas prasības 2. sadaļā

  • Priekšlikumā ir ietverti inovatīvi elementi un mūsdienīgas metodes un paņēmieni noteiktajā intervences jomā.
  • Priekšlikums skaidri attiecas uz iepriekš noteiktām reģionālajām prioritātēm mērķa valstij(-īm) vai reģionam(-iem).

Īpašas prasības 3. sadaļā

  • Priekšlikums attiecas uz augstākās izglītības sistēmas(-u) reformu un modernizāciju, kas atbilst attiecīgo Programmas neasociēto trešo valstu attīstības stratēģijām.
  • Priekšlikums parāda spēcīgu augstākās izglītības jomas kompetentās iestādes institucionālo atbalstu.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte - (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

  • Saskaņotība: projekta vispārējā struktūra nodrošina konsekvenci starp projekta mērķiem, metodiku, darbībām un ierosināto budžetu. Priekšlikumā ir atspoguļots saskaņots un vispusīgs atbilstošu darbību kopums, kas atbilst apzinātajām vajadzībām un palīdz gūt iecerētos rezultātus.
  • Metodika: intervences loģika ir kvalitatīva, plānotie rezultāti un iznākumi ir saskaņoti un sasniedzami, un galvenie pieņēmumi un riski ir skaidri noteikti. Loģiskā ietvara matricas struktūra un saturs, t. i., objektīvi pārbaudāmu rādītāju izvēle, datu pieejamība, atsauces dati, mērķvērtības utt., ir atbilstoši.
  • Darba plāns: darba plāna kvalitāte un efektivitāte, tostarp tas, kādā mērā darba pakotnēm piešķirtie resursi atbilst to mērķiem un nodevumiem, attiecība starp resursiem un gaidāmajiem rezultātiem ir atbilstoša un darba plāns ir reālistisks, ar precīzi definētām darbībām, termiņiem, skaidriem nodevumiem un sasniedzamajiem starpposma mērķiem.
  • Budžets: priekšlikums ir izmaksefektīvs, un ar to tiek piešķirti atbilstoši finanšu resursi, kas nepieciešami veiksmīgai projekta īstenošanai. Aplēstais budžets nav novērtēts ne pārāk augstu, ne pārāk zemu.
  • Kvalitātes kontrole: kontroles pasākumi (nepārtraukta kvalitātes izvērtēšana, profesionālizvērtēšana, salīdzinoša izvērtēšana, riska mazināšanas pasākumi utt.) un kvalitātes rādītāji nodrošina, ka projekts tiek īstenots augstā kvalitātē.
  • Vidiskā ilgtspēja: projekts ir izstrādāts videi draudzīgā veidā, un dažādos projekta posmos ir iekļauta videi draudzīga prakse (piemēram, videi draudzīgi transporta veidi).

Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte - (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

  • Pārvaldība: paredzēta stingra pārvaldības kārtība. Termiņi, pārvaldības struktūras, sadarbības kārtība un pienākumi ir skaidri noteikti un reālistiski.
  • Sastāvs: partnerībā ir tādu organizāciju atbilstošs kopums, kurām ir nepieciešamās kompetences atbilstoši priekšlikuma mērķiem un sadaļas specifikai; priekšlikumā ir iesaistīts visatbilstošākais un daudzveidīgs neakadēmisko partneru klāsts.
  • Uzdevumi: lomas un uzdevumi tiek piešķirti, balstoties uz katra partnera konkrēto zinātību, specializāciju un pieredzi, un ir atbilstoši.
  • Sadarbība: ir ierosināti efektīvi mehānismi, kas nodrošina efektīvu sadarbību, saziņu un konfliktu risināšanu starp partnerorganizācijām un jebkuru citu attiecīgu ieinteresēto personu.
  • Apņēmība: projekta partneru ieguldījums ir ievērojams, atbilstošs un papildinošs;  priekšlikums parāda partneru, jo īpaši no Programmas neasociētajām trešām valstīm, iesaistīšanos, apņēmību un atbildību attiecībā uz projekta konkrētajiem mērķiem un rezultātiem.

Īpašas prasības 2. sadaļā

  • Priekšlikumā ir iesaistītas attiecīgas neakadēmiskās organizācijas un ieinteresētās personas, kuras sniegs priekšlikuma mērķiem pievienoto vērtību novatorisma ziņā.

Īpašas prasības 3. sadaļā

  • Priekšlikums parāda, ka kompetentās valsts iestādes ir apmierinoši iesaistītas pasākuma vadībā un īstenošanā.

Gaidāmo rezultātu ilgtspēja, ietekme un izplatīšana - (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

  • Izmantošana: priekšlikumā ir parādīts, kā projekta iznākumus izmantos partneri un citas ieinteresētās personas, kā tiks nodrošināta multiplikatora ietekme (tostarp iespējas atkārtot un paplašināt pasākuma iznākumu nozares, kā arī vietējā/reģionālā/valsts vai starptautiskā līmenī), un tajā ir paredzēti līdzekļi izmantošanas novērtēšanai projekta finansēšanas laikā un pēc tam.
  • Izplatīšana: priekšlikums paredz skaidru un efektīvu plānu rezultātu izplatīšanai un ietver attiecīgas darbības un to termiņu, rīkus un kanālus, lai nodrošinātu rezultātu un ieguvumu efektīvu izplatīšanu visām attiecīgajām ieinteresētajām personām un neiesaistītām personām, uzrunājot attiecīgas ieinteresētās personas un piesaistot tās iznākumiem projekta finansēšanas laikā un pēc tam.
  • Ietekme: priekšlikums nodrošina taustāmu ietekmi uz mērķgrupām un attiecīgām ieinteresētajām personām vietējā, valsts vai reģionālā līmenī. Tas ietver līdzekļus, kā arī mērķus un rādītājus progresa pārraudzībai un iecerētās (īstermiņa un ilgtermiņa) ietekmes novērtēšanai individuālā, institucionālā un sistēmiskā līmenī.
  • Atvērta piekļuve: priekšlikumā attiecīgā gadījumā ir aprakstīts, kā tiks nodrošināta sagatavoto materiālu, dokumentu un mediju bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.
  • Ilgtspēja: priekšlikumā ir paskaidrots, kā projekta rezultāti tiks uzturēti finansiāli (pēc projekta finansējuma beigām) un institucionāli (darbības un pakalpojumi, kuri turpināsies) un kā tiks nodrošināta atbildība vietējā līmenī.

Īpašas prasības 1. sadaļā.

  • Priekšlikums nodrošina nepārtrauktu un ilgtspējīgu atbildi uz esošajiem šķēršļiem un nodrošina studentiem/personālam, kam ir mazāk iespēju, plašāku piekļuvi AII piedāvātajām mācīšanās iespējām un resursiem.
  • Paredzams, ka priekšlikums palielinās Programmas neasociēto trešo valstu iestāžu starptautiskās sadarbības spējas.

Īpašas prasības 2. sadaļā

  • Priekšlikums nodrošina būtisku ietekmi uz Programmas neasociēto trešo valstu iestādēm, jo īpaši uz to inovācijas spēju pilnveidošanu un to pārvaldības modernizāciju, tām kļūstot pieejamākām sabiedrībai kopumā, darba tirgum un plašākai pasaulei.
  • Priekšlikums parāda, ka tam ir potenciāls radīt ietekmi uz sabiedrību un/vai uz ekonomikas nozari.

Īpašas prasības 3. sadaļā

Priekšlikumā ir parādīts, kā projekta rezultāti izraisīs politikas reformas vai modernizāciju augstākās izglītības jomā sistēmiskā līmenī.

Pieteikumi var iegūt līdz 100 punktiem. Lai pretendētu uz finansējumu, priekšlikumiem jāiegūst vismaz 60 punktu kopā un vismaz puse no maksimālā punktu skaita, kas noteikts katram piešķiršanas kritērijam.

Vienādi novērtētu priekšlikumu gadījumā prioritāti piešķirs projektiem ar lielāko punktu skaitu kritērijā “Projekta atbilstība” un pēc tam — kritērijā “Gaidāmo rezultātu ilgtspēja, ietekme un izplatīšana”.

Pēc tam priekšlikumi, kas atbilst iepriekš minētajām kvalitātes prasībām, tiks sarindoti dilstošā secībā atbilstoši saņemtajam kopējam punktu skaitam. Lai varētu pāriet pie 2. posma, katram reģionam tiks sagatavots pieteikumu saraksts, kurā iekļauto finansējamo projektu skaits divreiz pārsniedz katrā sadaļā aplēsto (saskaņā ar reģionam pieejamo budžetu7 ).

2. Posms

Ar ES delegāciju(-ām) attiecīgajā(-ās) atbilstīgajā(-ās) programmas “Erasmus+” neasociētajā(-ās) trešā(-ās) valstī(-īs) tiks apspriesti šādi aspekti:

  • vai valsts kompetentās iestādes ir atzinušas AII,
  • projekta īstenojamība trešās(-o) valsts(-u) vietējā kontekstā,
  • vai projekts palīdz apmierināt vietējās vajadzības prioritārajā jomā,
  • pārklāšanās ar iniciatīvām, kas jau pastāv izvēlētajā tematiskajā jomā un ko finansē ES delegācija, valsts vai starptautiskie līdzekļu devēji.

ES finansējumam tiks izvirzīti tikai tie projekti, kuri būs veiksmīgi izturējuši apspriešanos ar ES delegāciju(-ām).

Tādējādi ES dotācijai tiks izvirzīti vairāki priekšlikumi saskaņā ar priekšlikumu sarindojumu dilstošā secībā, kurš noteikts, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, un apspriešanās ar ES delegāciju rezultātiem katram reģionam pieejamā budžeta robežās, turklāt tiks finansēti ne vairāk kā divi priekšlikumi no vienas pieteikuma iesniedzējas organizācijas. Katrai no trīs sadaļām ir paredzēts indikatīvs budžets, tomēr ir iespējama budžeta līdzekļu pārnešana no vienas sadaļas uz citu sadaļu.

Turklāt izvērtēšanas komiteja ņems vērā:

  • projektu tematisko dažādību un pietiekamu ģeogrāfisko pārstāvību reģionā katrā valstī īstenoto projektu skaita ziņā, 
  • šādiem reģioniem piemērojamo prasību ievērošanu:
    • Austrumu partnerības valstis:  1. un 2. sadaļā prioritāte tiks piešķirta AII, kas neatrodas galvaspilsētā un/vai kas atrodas lauku un/vai attālākos reģionos,  
    • Āzija, Vidusāzija, Tuvie Austrumi un Klusā okeāna reģions: 1. un 2. sadaļā prioritāte tiks piešķirta vismazāk attīstījām valstīm,
    • Subsahāras Āfrika: visās sadaļās prioritāte tiks piešķirta vismazāk attīstītajām valstīm; īpaša uzmanība arī tiek pievērsta migrācijas jomā prioritārajām valstīm un reģionālajiem projektiem, kuros iesaistītas AII no vairākām valstīm. Neviena valsts nedrīkst iegūt vairāk kā 8 % no reģionam paredzētā finansējuma.

Papildu informācija

Pieteikuma pieņemšana nav uzskatāma par apņemšanos piešķirt finansējumu, kas vienāds ar pieteikuma iesniedzēja pieprasīto summu. Pieprasīto finansējumu var samazināt, pamatojoties uz finanšu noteikumiem, kas piemērojami pasākuma sadaļām, un uz izvērtējuma rezultātiem.

Parasti esošā nacionālā un Eiropas tiesiskā regulējuma robežās rezultāti būtu jāpadara pieejami kā atvērtie izglītības resursi (AIR), kā arī jāpublicē attiecīgajās profesionālo, nozaru vai kompetento iestāžu platformās. Priekšlikumā jāizklāsta, kā tiks nodrošināta sagatavoto datu, materiālu, dokumentu, audiovizuālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu darbību bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.

Projekta izveide

Izstrādājot projektu, jāņem vērā šādi horizontālie aspekti

Pieteikumu iesniedzēji tiek mudināti ņemt vērā turpmāk minētās horizontālās prioritātes, izstrādājot projektu.

Vidiskā ilgtspēja

Augstākās izglītības sistēmas ir būtiskas zaļā kursa atbalstam, jo tās var ievērojami mainīt cilvēku uzvedību un prasmes. CBHE projektos ieteicams attīstīt kompetences dažādās ar ilgtspēju saistītās nozarēs, nozaru zaļo prasmju stratēģijas un metodikas, kā arī uz nākotni vērstas mācību programmas, kuras labāk atbilst cilvēku vajadzībām. “Erasmus+” arī atbalsta tādu inovatīvu metožu pārbaudi, ko var izmantot, lai palīdzētu izglītības apguvējiem un augstākās izglītības nodrošinātājiem kļūt par patiesiem pārmaiņu veicinātājiem.

Iekļaušana un daudzveidība

Augstākās izglītības iestādēm ir nozīmīga loma nākotnes pilsoņu, politikas veidotāju un ekspertu spēju veidošanā, lai nodrošinātu iekļaujošu izaugsmi un līdzdalību sabiedrībā, kā arī taisnīgākas izglītības sistēmas. Ir jāievieš arī mehānismi, ar kuriem palielināt tādu studentu, skolotāju, pētnieku un citu personu līdzdalību, kam ir mazāk iespēju, turklāt labāk jāņem vērā tādi aspekti kā nelabvēlīga sociālā vai ekonomiskā situācija, kā arī dzimums.

 Digitālā pārveide

Izglītībai būtu jāļauj piekļūt digitālo tehnoloģiju sniegtajām iespējām nabadzīgākajās valstīs, veidojot digitālo prasmju pamatus, uzlabojot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, lai palīdzētu izglītības sistēmām būt noturīgākām pret satricinājumiem, piemēram, Covid-19 pandēmiju, un lai mazinātu digitālo plaisu. Programma “Erasmus+” atbalsta digitālās pārveides plānus un sekmē digitālo tehnoloģiju mērķtiecīgu lietojumu. Tas ietver digitālās pedagoģijas un zinātības attīstīšanu digitālo rīku, tostarp piekļūstamu un atbalstošu tehnoloģiju, lietošanā un digitālās izglītības satura izveidi un inovatīvu izmantošanu.

Pilsoniskā iesaistīšanās un līdzdalība

CBHE var palīdzēt izveidot pamatus aktīva pilsoniskuma stiprināšanai un īpašas zinātības veidošanai tādās jomās kā demokrātija, cilvēktiesības un multilaterālisms. CBHE projekti var palīdzēt piekļūt tādu problēmu ilgtermiņa risinājumiem, kuras saistītas ar vāju pārvaldību augstākās izglītības jomā.

Izaugsme un darbvietas

Izglītība ir nepieciešama, lai veidotu prasmes visam mūžam un darbam, piemēram, pamatprasmes, vispārīgās prasmes (piemēram, problēmu risināšana, komunikācija), kā arī STEAM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes, māksla un matemātika) prasmes. Izglītība arī uzlabo nodarbināmību un ir priekšnoteikums ilgtspējīgai izaugsmei.

Partneriestāžu apņēmība projektā

Lai CBHE projekts būtu lietderīgs, ir jānodrošina, ka aktīvi piedalās visas partneriestādes, jo īpaši tās iestādes, kuras atrodas Programmas neasociētajās trešās valstīs. Kopīga atbildība par priekšlikuma izveidi nodrošinās, ka partneriestādes ir atbildīgas par projekta iznākumiem un projekta ilgtspēju. CBHE projektos var tikt iesaistīti “asociētie partneri”, kuri sniedz ieguldījumu konkrētu projekta uzdevumu/darbību veikšanā vai atbalstu projekta rezultātu izplatīšanā un projekta ilgtspējas nodrošināšanā. Līgumu pārvaldības ziņā “asociētie partneri” netiek uzskatīti par partnerības daļu un tie nesaņem finansējumu.

 Vajadzību analīze

Vajadzību izvērtēšana ir pirmais nopietnais solis CBHE priekšlikuma izstrādē. Vajadzību izvērtējuma mērķis ir noteikt jomas, kuras nepieciešams stiprināt, kā arī iemeslus, kāpēc attiecīgajās jomās radušies trūkumi.  Tas, savukārt, nodrošina pamatu tādu atbilstīgu intervences pasākumu izstrādei, ar ko novērst trūkumus un tādējādi veidot AII spējas.

Īstenošana un pārraudzība

Pēc vajadzību analīzes veikšanas var izveidot īstenošanas plānu konstatēto trūkumu novēršanai.

Ir jāņem vērā šādi pamatelementi:

  • modernizācija / jaunas mācību programmas: ja projektā ietilpst “mācību programmas izstrāde”, sagaidāms, ka tajā būs iekļauta apmācība pedagoģiskajam personālam un risināti ar to saistīti jautājumi, piemēram, kvalitātes nodrošināšana un absolventu nodarbināmība, izveidojot saiknes ar darba tirgu. Studiju programmām jābūt oficiāli akreditētām un/vai licencētām pirms projekta finansējuma perioda beigām. Jaunu vai atjauninātu kursu pasniegšana jāsāk projekta darbības laikā, piesaistot pietiekamu skaitu studentu un pārkvalificētu pedagogu, un tai jāilgst vismaz vienu trešdaļu projekta darbības laika. Apmācību, kas notiek mācību programmas reformas projektu laikā, var vērst arī uz administratīvo personālu, piemēram, bibliotekāriem, laborantiem un IT darbiniekiem. Projektos ir ļoti ieteicams modernizētajās mācību programmās paredzēt arī studentu norīkošanu uzņēmumā. Norīkojumam jābūt pietiekami ilgam, lai nodrošinātu iespēju apgūt nepieciešamās prasmes,
  • studentu līdzdalība: projektos būtu jāparedz studentu līdzdalība (piemēram, jaunu studiju programmu izstrādē), turklāt ne tikai projekta pārbaudes/izmēģinājuma posmā,
  • personāla un studentu mobilitāte: mobilitātei galvenokārt jābūt vērstai uz studentiem no Programmas neasociētajām trešām valstīm un personālu no Programmas neasociētajām trešām valstīm, un tā attiecas uz personālu (piemēram, vadītāji, pētnieki, skolotāji, pasniedzēji, tehniskais un administratīvais personāls), kam ir oficiāls līgums ar dotāciju saņēmēju iestādi un kuri piedalās projektā; studentiem (īsais cikls, pirmais cikls (bakalaura vai līdzvērtīgs cikls), otrais cikls (maģistra vai līdzvērtīgs cikls) un trešais jeb doktorantūras cikls), kas reģistrēti vienā no dotāciju saņēmējām iestādēm. Par studentu mobilitāti ES dalībvalstīs un Programmas asociētajās trešās valstīs un to starpā nevar saņemt dotāciju. Mobilitātei jābūt pietiekami ilgai, lai nodrošinātu mācīšanos un nepieciešamo prasmju apguvi saskaņā ar projekta mērķiem. Ir ieteicams apvienot fizisko mobilitāti ar virtuālo mobilitāti. Šādu mobilitāti var izmantot, lai sagatavotos fiziskajai mobilitātei, atbalstītu to un veiktu turpmākus pasākumus. To var arī organizēt, lai pievērstos personām ar īpašām vajadzībām vai personām, kurām ir mazāk iespēju, un lai palīdzētu viņām pārvarēt šķēršļus ilgtermiņa fiziskajai mobilitātei,
  • kvalitātes nodrošināšanai ir jābūt integrētai kā projekta komponentam, lai nodrošinātu, ka CBHE projekti veiksmīgi sasniedz iecerētos rezultātus un panāk ietekmi arī ārpus partnerības. Ir jāparedz kvalitātes kontroles pasākumi, tostarp rādītāji un kritēriji, lai nodrošinātu, ka projekts tiek īstenots augstā kvalitātē, pabeigts laikus un ir izmaksefektīvs,
  • partnerības nolīgums: projekta partneriem jāvienojas par precīzu projekta īstenošanas kārtību, un tā jānoformē partnerības nolīgumā, kas partneriem jāparaksta projekta sākumā. Sešu mēnešu laikā pēc dotācijas nolīguma parakstīšanas jāiesniedz izpildaģentūrai partnerības nolīguma kopija,
  • aprīkojums: par atbilstīgiem var uzskatīt tikai tādus izdevumus, kas saistīti ar tāda aprīkojuma iegādi, kurš ir tieši vajadzīgs sadaļas mērķu sasniegšanai un iegādāts ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms projekta beigām. Aprīkojums ir paredzēts vienīgi partnerībā iekļauto Programmas neasociēto trešo valstu AII, un tas jāiekļauj tās AII oficiālajā inventāra sarakstā, kurai tas ir iegādāts,
  • ietekme un ilgtspēja: paredzams, ka CBHE projektiem būs ilgtermiņa strukturālā ietekme atbilstīgajās Programmas neasociētajās trešās valstīs. Priekšlikumiem attiecīgos gadījumos ir jāapliecina paredzamā ietekme trīs līmeņos (individuālajā, institucionālajā un sistēmas līmenī), un tajos jābūt noteiktai metodikai un rīkiem ietekmes mērīšanai,
  • videi draudzīga īstenošana: projektu darbību īstenošanā, tostarp projektu vadībā, būtu jāizmanto videi nekaitīga prakse. Paredzams, ka projektos tiks sistemātiski reģistrēta un aprēķināta katra dalībnieka oglekļa pēda, kas saistīta ar izmantotajiem transportlīdzekļiem.

Kādi ir finansējuma noteikumi?

Šim pasākumam izmanto fiksētas summas finansējuma modeli. Vienreizējo fiksēto summu nosaka katrai dotācijai, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja ierosinātā pasākuma aplēsto budžetu. Piešķīrēja iestāde noteiks fiksētu summu katrai dotācijai, pamatojoties uz priekšlikumu, izvērtēšanas rezultātu, finansējuma likmi un uzaicinājumā noteikto maksimālo dotācijas summu.

ES dotācija vienam projektam ir šāda:

  • 1. sadaļā “Sadarbības veidošanas iespēju uzlabošana augstākās izglītības jomā”: no 200 000 EUR līdz 400 000 EUR vienam projektam,
  • 2. sadaļā “Partnerības pārveidei augstākajā izglītībā”: no 400 000 EUR līdz 800 000 EUR vienam projektam,
  • 3. sadaļā “Strukturālo reformu projekti”: no 800 000 EUR līdz 1 000 000 EUR vienam projektam.

Kā tiek noteikta projekta fiksētā summa?

Pieteikumu iesniedzējiem jāaizpilda detalizēta budžeta tabula saskaņā ar pieteikuma veidlapu, ņemot vērā šādus aspektus:

  1. dotācijas saņēmējiem atbilstoši sīki jāapraksta budžets un tas jāsakārto saskaņotās darba pakotnēs (piemēram, jāsadala šādos elementos — “projekta vadība”, “apmācība”, “pasākumu rīkošana”, “mobilitātes pasākumu sagatavošana un īstenošana”, “saziņa un izplatīšana”, “kvalitātes nodrošināšana”, “aprīkojums” u. c.);  
  2. priekšlikumā jāapraksta katrā darba pakotnē ietvertās darbības/nodevums;
  3. pieteikumu iesniedzējiem priekšlikumā jāsniedz aplēsto izmaksu sadalījums, norādot daļu uz vienu darba pakotni (un katras darba pakotnes ietvaros — daļu, kas piešķirta katram dotācijas saņēmējam un saistītajai vienībai);
  4. norādītās izmaksas var ietvert personāla izmaksas, ceļa un uzturēšanās izdevumus, aprīkojuma izmaksas un apakšuzņēmumu līgumu izmaksas, kā arī citas izmaksas (piemēram, par informācijas izplatīšanu, publicēšanu vai tulkošanu).

Priekšlikumi tiks izvērtēti saskaņā ar standarta izvērtēšanas procedūrām, piesaistot iekšējos un/vai ārējos ekspertus. Eksperti novērtēs priekšlikumu kvalitāti, pamatojoties uz uzaicinājumā noteiktajām prasībām un pasākuma paredzamo ietekmi, kvalitāti un efektivitāti. Fiksētā summa nedrīkst pārsniegt 90 % no aplēstā budžeta, kas noteikts pēc izvērtēšanas, un dotācijas parametri (maksimālā dotācijas summa, finansējuma likme, kopējās attiecināmās izmaksas utt.) tiks noteikti dotācijas nolīgumā.

Projekta sasniegumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz iegūtajiem iznākumiem. Finansējuma shēma ļautu likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis ievades datiem, tādējādi uzsverot izmērāmu mērķu sasniegšanas kvalitāti un līmeni.

Plašāka informācija ir izklāstīta dotācijas nolīguma paraugā, kas pieejams Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP): https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/home.

  • 1 Starpreģionu projektiem jātiek īstenotiem visu iesaistīto reģionu prioritārajās jomās, tiem ir jāapliecina savs nozīmīgums katram reģionam un tas jāpamato, sniedzot kopīgo vajadzību un mērķu sīku analīzi.
  • 2 Sk. jēdziena “jaunpienācēja organizācija” definīciju D daļā “Glosārijs”.
  • 3 Dalīborganizācijām būs jāsniedz pilnvarojums pieteikuma iesniedzējai organizācijai. Pilnvarojumi jāsniedz pieteikumu iesniegšanas posmā, un tie tiks pārbaudīti dotācijas nolīguma parakstīšanas laikā. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.
  • 4 Priekšlikumi atbilst Padomes 2018. gada 16. aprīļa secinājumam par Sīriju. Papildus tam finansējumu nepiešķir trešām personām — vienībām, privātpersonām vai privātpersonu grupai —, uz ko uzaicinājuma izsludināšanas laikā attiecas ES ierobežojošie pasākumi. Dotācijas saņēmējiem un darbuzņēmējiem arī jāpārliecinās, ka apakšuzņēmēji, fiziskās personas, ieskaitot darbsemināru un/vai apmācību dalībniekus un trešām personām sniegtā finansiālā atbalsta saņēmējus, nav iekļauti ES ierobežojošo pasākumu sarakstos.
  • 5 Izņemot valstis ar augstiem ienākumiem (AIV) 5., 7. un 8. reģionā (sk. sadaļu “Atbilstīgās valstis” šo vadlīniju A daļā).
  • 6 Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (ISCED 2013), terciārā izglītība, vismaz 5. līmenis. Pēcvidusskolas neterciārās izglītības ISCED 2011 4. līmenis netiek pieņemts.
  • 7 Katram reģionam pieejamās orientējošās summas ir publicētas Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP): https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/home
Tagged in:  Higher education