Spēju veidošanas projekti ir starptautiski sadarbības projekti, kas balstīti uz daudzpusējām partnerībām starp organizācijām, kuras darbojas PIA jomā ES dalībvalstīs, programmas asociētajās trešās valstīs un programmas neasociētajās trešās valstīs. To mērķis ir atbalstīt programmas neasociētajās trešās valstīs esošo PIA iestāžu un sistēmu nozīmīgumu, piekļūstamību un reaģētspēju, lai stiprinātu šo iestāžu un sistēmu kā ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību veicinoša faktora nozīmi.

Šā pasākuma mērķis ir, izmantojot kopīgas iniciatīvas, kas veicina sadarbību dažādos pasaules reģionos, vairot PIA nodrošinātāju spējas, īpaši vadības, pārvaldības, iekļaušanas, kvalitātes nodrošināšanas un inovācijas jomā, lai tie spētu labāk sadarboties ar privāto sektoru / uzņēmumiem / uzņēmumu apvienībām ar mērķi izpētīt nodarbinātības iespējas un kopīgi izstrādāt PIA intervences pasākumus, ar ko reaģēt uz aktuālajām vajadzībām. Starptautiskajām partnerībām būtu jāveicina PIA kvalitātes uzlabošanās programmas neasociētajās trešās valstīs, jo īpaši, pastiprinot PIA personāla un skolotāju spējas, kā arī nostiprinot saikni starp PIA nodrošinātājiem un darba tirgu.

Paredzams, ka PIA spēju veidošanas projekti palīdzēs sasniegt plašākus politikas mērķus, uz kuriem kopā virzās Eiropas Komisija un attiecīgās programmas neasociētās trešās valstis vai reģions, tostarp īstenot Global Gateway ieguldījumu pakotnes.

Pasākuma mērķi

Konkrētāk, ar šo pasākumu:

• tiks veidotas PIA nodrošinātāju spējas, lai stiprinātu sadarbību starp privātā un publiskā sektora ieinteresētajām personām profesionālās izglītības un apmācības jomā ar mērķi izstrādāt tādus PIA intervences pasākumus, kuri atbilst pieprasījumam un kuros tiek izmantotas radušās iespējas,
• tiks uzlabota PIA kvalitāte un spēja reaģēt uz ekonomikas un sociālām norisēm, lai uzlabotu prasmju nodrošinājuma atbilstību darba tirgum,
• PIA nodrošinājums tiks saskaņots ar vietējām, reģionālām un valsts attīstības stratēģijām.

Tematiskās jomas

Spēju veidošanai PIA jomā ir raksturīgas dažas tālāk minētās tematiskās jomas. Priekšlikumiem jābūt vērstiem uz vienu vai vairākām šādām tēmām:

• darba vidē balstītas mācības (jauniešiem un/vai pieaugušajiem),
• kvalitātes nodrošināšanas mehānismi,
• PIA skolotāju/pasniedzēju profesionālā attīstība,
• pamatkompetences, tostarp uzņēmējdarbības jomā,
• publiskā un privātā sektora partnerības PIA jomā,
• inovācija PIA jomā,
• zaļās un digitālās prasmes divējādās pārkārtošanās mērķiem,
• prasmju saskaņošana ar pašreizējām un turpmākām darba iespējām.

Papildus tam pieteikuma iesniedzēji var ietvert tematiskās jomas, kas nav minētas šajā uzskaitījumā. Tām ir jābūt acīmredzami un īpaši piemērotām uzaicinājuma mērķu sasniegšanai un noteikto vajadzību apmierināšanai.

Darbības

Ierosinātajām darbībām jābūt tiešā veidā saistītām ar pasākuma mērķiem un tematiskajām jomām, t. i., tām jāatbilst vienai vai vairākām iepriekš minētajām tematiskajām jomām, un tām jābūt sīki aprakstītām projekta aprakstā, aptverot visu īstenošanas periodu.

Šā starptautiskā globālā pasākuma kontekstā projekta darbībām jābūt vērstām uz PIA jomā aktīvu organizāciju spēju veidošanu un stiprināšanu, galvenokārt programmas neasociētajās trešās valstīs, uz kurām attiecas pasākums.

Finansētie projekti varēs integrēt daudz dažādu sadarbības, apmaiņas, saziņas un citu darbību, piemēram:

• tīklu un labas prakses apmaiņas izveidi un attīstīšanu starp PIA nodrošinātājiem programmas neasociētajās trešās valstīs un ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī,
• tādu rīku, programmu un citu materiālu izveide, kas paredzēti, lai veidotu programmas neasociēto trešo valstu iestāžu spējas (praktiskas apmācības shēmas, apmācības programmas un rīki mācīšanās rezultātu novērtēšanai un validēšanai PIA jomā, individuāli rīcības plāni iesaistītajām iestādēm, profesionālās virzības un konsultēšanas, kā arī izaugsmes vadības metodes utt.),
• tādu mehānismu izveide, kuru mērķis ir iesaistīt privātā sektora dalībniekus gan mācību programmu izstrādē, gan to īstenošanā un nodrošināt PIA apguvējiem kvalitatīvu darba vidē balstītu pieredzi,
• pedagoģisko pieeju, mācīšanas un apmācības materiālu un metožu izstrāde un pārnešana, ieskaitot darba vidē balstītu mācīšanos, virtuālo mobilitāti, atvērtos izglītības resursus un labāku IKT potenciāla izmantošanu,
• galvenokārt personālam (tostarp skolotājiem un nepedagoģiskajam personālam, piemēram, skolu vadītājiem un citiem vadītājiem, padomniekiem, konsultantiem u. c.) paredzētu starptautiskas (virtuālās) apmaiņas darbību izstrāde un īstenošana.

Ja ir ierosinātas izglītības apguvēju un personāla mobilitātes darbības, tām ir jāsniedz tiešs ieguldījums projekta mērķu sasniegšanā un jābūt cieši integrētām projekta kopējā loģikā.

Ierosinātajām darbībām ir jārada pievienotā vērtība un tieša ietekme uz projekta rezultātu sasniegšanu.

Reģionālās prioritātes

Pieejamais budžets tiek sadalīts pa dažādiem pasaules reģioniem (t. i., Rietumbalkāni, Austrumu kaimiņreģions, Vidusjūras dienvidu reģiona valstis, Subsahāras Āfrika, Latīņamerika un Karību jūras reģions), un katra budžeta finansējuma apjoms ir atšķirīgs. Detalizēta informācija par katra budžeta finansējuma ietvaros pieejamajām summām tiks publicēta Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP).

ES ir noteikusi vairākas ar ģeogrāfiskā pārklājuma līdzsvaru saistītas prioritātes un konkrētus mērķus. Turklāt organizācijas tiek mudinātas sadarboties ar partneriem no nabadzīgākajām un vismazāk attīstītajām programmas neasociētajām trešām valstīm.

Šim pasākumam ir noteiktas turpmāk izklāstītās reģionālās prioritātes.

Ja pieteikumā ir ietverta viena vai vairākas ETF (Eiropas Izglītības fonds) partnervalstis1 , priekšlikumā būtu jāsniedz pierādījums par reaģēšanu uz ETF ieteikumiem, kas izklāstīti attiecīgajos Turīnas procesa2 reģionālajos ziņojumos3 .

Rietumbalkāni  

• Prioritāte tiks piešķirta projektiem, kas palīdz īstenot reģiona Ekonomikas un investīciju plānu un/vai Eiropas Izglītības fonda ieteikumus, kuri sagatavoti Turīnas procesā (sk. iepriekš), 
• priekšroka tiks dota izglītības apguvēju (studentu) un personāla (skolotāju, pasniedzēju, direktoru, vadītāju utt.) mobilitātei.

Austrumu kaimiņreģions

• Prioritāte tiks piešķirta projektiem, kas palīdz īstenot reģiona Ekonomikas un investīciju plānu un/vai Eiropas Izglītības fonda ieteikumus, kuri sagatavoti Turīnas procesā (sk. iepriekš). 

Vidusjūras dienvidu reģiona valstis

• Prioritāte tiks piešķirta projektiem, kas palīdz īstenot reģiona Ekonomikas un investīciju plānu un/vai Eiropas Izglītības fonda ieteikumus, kuri sagatavoti Turīnas procesā (sk. iepriekš). 

Subsahāras Āfrika

• Prioritāte tiek piešķirta vismazāk attīstītajām valstīm; īpaša uzmanība arī tiek pievērsta migrācijas jomā prioritārajām valstīm; nevienai valstij nedrīkst piešķirt vairāk kā 8 % no reģionam paredzētā finansējuma. 
• Prioritāte tiks piešķirta projektiem, kas palīdz īstenot attiecīgās ģeogrāfiskās daudzgadu indikatīvās programmas4 valsts vai reģionālā mērogā.

Latīņamerika  

• Prioritāte tiks piešķirta reģionāliem projektiem (projektiem, kuros iesaistīta vairāk nekā viena atbilstīga programmas neasociētā trešā valsts) vai projektiem valstīs ar zemiem un vidēji augstiem ienākumiem.
• Prioritāte tiks piešķirta projektiem, kas palīdz īstenot attiecīgo ģeogrāfisko daudzgadu indikatīvo programmu5 valsts vai reģionālā mērogā.  

Karību jūras reģions

• Prioritāte tiks piešķirta reģionāliem projektiem (projektiem, kuros iesaistīta vairāk nekā viena atbilstīga programmas neasociētā trešā valsts) vai projektiem vismazāk attīstītajās valstīs un valstīs ar zemiem un vidēji augstiem ienākumiem. 
• Prioritāte tiks piešķirta projektiem, kas palīdz īstenot attiecīgo ģeogrāfisko daudzgadu indikatīvo programmu6 valsts vai reģionālā mērogā.  

Ja projekti ir vērsti uz iepriekš uzskaitītajām reģionālajām prioritātēm, projektiem jāpierāda, kā un cik daudz tie pievēršas šīm prioritātēm. 

Projekta izveide

Spēju veidošanas projekts PIA jomā sastāv no četriem posmiem:

• projekta noteikšana un uzsākšana;
• projekta sagatavošana, izstrāde un plānošana;
• projekta īstenošana un darbību pārraudzība;
• projekta pārbaude un ietekmes novērtējums.

Ņemiet vērā, ka, lai gan sagatavošanās darbības var tikt sāktas, pirms priekšlikums tiek iesniegts vai izvēlēts finansējumam, izmaksu rašanās un darbību īstenošana ir atļauta tikai pēc dotācijas nolīguma parakstīšanas.

Darbībās iesaistītajām dalīborganizācijām un dalībniekiem aktīvi jāiesaistās visos projekta posmos, tādējādi bagātinot savu mācīšanās pieredzi.

Noteikšana un uzsākšana

Noteikt problēmu, vajadzību vai iespēju, uz kuru var attiecināt projekta ideju uzaicinājuma kontekstā; noteikt galvenās darbības un galvenos paredzamos projekta iznākumus; kartēt attiecīgās ieinteresētās personas un potenciālos partnerus; formulēt projekta mērķi(-us); nodrošināt projekta atbilstību dalīborganizāciju stratēģiskajiem mērķiem; īstenot sākotnējo plānošanu veiksmīgai projekta uzsākšanai un apkopot informāciju, kas nepieciešama nākamajam posmam, utt.

Sagatavošana, izstrāde un plānošana

Norādīt projekta darbības jomu un piemēroto pieeju; skaidri aprakstīt ierosināto metodiku, nodrošinot konsekvenci starp projekta mērķiem un darbībām; pieņemt lēmumu par saistīto uzdevumu grafiku; aprēķināt nepieciešamos resursus un sīkāk izstrādāt projektu, piemēram, vajadzību novērtējumu; noteikt saprātīgus mērķus un ietekmes rādītājus (konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, būtiski un laika ziņā ierobežoti); noteikt projekta iznākumus un mācīšanās rezultātus; darba programmas izstrāde, darbību formāts, paredzamā ietekme, aplēstais kopējais budžets; sagatavot projekta īstenošanas plānu un stabilu un reālu komunikācijas plānu, ieskaitot projekta pārvaldības, pārraudzības, kvalitātes kontroles, ziņojuma sagatavošanas un rezultātu izplatīšanas stratēģiskos aspektus; noteikt praktiskos aspektus un apstiprināt mērķgrupas(-u) paredzētajām darbībām; panākt vienošanos ar partneriem un sagatavot priekšlikumu u. c.

Īstenošana un darbību pārraudzība

Veikt projekta īstenošanu saskaņā ar plāniem, ievērojot prasības par ziņojumu sniegšanu un saziņu; pārraudzīt notiekošās darbības un novērtēt projekta rezultātus, salīdzinot ar projekta plāniem; noteikt un veikt korektīvos pasākumus, lai novērstu novirzes no plāniem un novērstu problēmas un riskus; noteikt neatbilstības paredzētajiem kvalitātes standartiem un veikt korektīvus pasākumus utt.

Pārbaude un ietekmes novērtējums

Novērtēt projekta rezultātus, salīdzinot ar projekta mērķiem un īstenošanas plāniem; darbību un to ietekmes izvērtēšana dažādos līmeņos, projekta rezultātu kopīgošana un izmantošana u. c.

Turklāt attiecīgos gadījumos tiek sagaidīts, ka projektos, ievērojot samērīguma principu:

• tiks integrēts ilgtermiņa rīcības plāns pakāpeniskai projekta nodevumu ieviešanai pēc projekta beigām (pamatojoties uz ilgstošām partnerībām), ieskaitot pasākumus mērogojamībai un finansiālajai ilgtspējai,
• tiks nodrošināta projekta iznākumu pienācīga redzamība un plaša izplatīšana transnacionālā, valsts un/vai reģionālā līmenī kopā ar attiecīgajiem partneriem.

Izstrādājot projektu, jāņem vērā šādi horizontālie aspekti

Papildus atbilstības nodrošināšanai formālajiem kritērijiem un ilgtspējīgas sadarbības kārtības izveidošanai ar visiem projekta partneriem turpmāk izklāstītie elementi var sniegt ieguldījumu spēju veidošanas projektu ietekmes un kvalitatīvas īstenošanas veicināšanā dažādo projekta posmu norises gaitā.

Pieteikumu iesniedzēji (koordinators un pilntiesīgi partneri) tiek mudināti ņemt vērā šīs iespējas un dimensijas, izstrādājot projektu. 

Iekļaušana un daudzveidība

Programma atbalsta projektus, kuri veicina sociālo iekļaušanu un kuru mērķis ir vairāk iesaistīt cilvēkus, kuriem ir mazāk iespēju, tostarp cilvēkus ar invaliditāti un cilvēkus ar migrantu izcelsmi, kā arī cilvēkus, kas dzīvo attālos vai lauku reģionos, cilvēkus, kas sastopas ar sociālekonomiskām grūtībām vai jebkādu citu potenciālu diskriminācijas avotu, kura pamatā ir dzimums, rase, etniskā izcelsme, reliģija vai uzskati, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija. Šie projekti palīdzēs pārvarēt šķēršļus, ar kuriem sastopas šīs sabiedrības grupas piekļuvē programmas piedāvātajām iespējām, kā arī sniegs ieguldījumu tādas iekļaujošas vides izveidē, kas veicina taisnīgumu un līdztiesību un kas reaģē uz plašākas sabiedrības vajadzībām.

Vidiskā ilgtspēja

Programma atbalsta izpratnes veidošanu par vides un klimata pārmaiņu problēmām. Projektos ieteicams attīstīt kompetences dažādās ar ilgtspēju saistītās nozarēs, nozaru zaļo prasmju stratēģijas un metodiku, kā arī uz nākotni vērstas mācību programmas, kuras labāk atbilst cilvēku vajadzībām. Tāpat programma atbalsta inovatīvu metožu izmēģināšanu, lai sagatavotu izglītības apguvējus un PIA nodrošinātājus kļūšanai par patiesiem pārmaiņu veicinātājiem (piemēram, taupot resursus, samazinot enerģijas patēriņu un atkritumu daudzumu, kompensējot oglekļa pēdas emisijas, izvēloties ilgtspējīgu pārtiku un mobilitāti utt.).

Digitālā dimensija

Programma atbalsta pamatskolu, vidusskolu, profesionālās izglītības un apmācības (PIA) iestāžu digitālās pārveides plānus. Tā sekmē digitālo tehnoloģiju mērķtiecīgu lietojumu. Tas ietver digitālās pedagoģijas un zinātības attīstīšanu digitālo rīku, tostarp piekļūstamu un atbalstošu tehnoloģiju, lietošanā un digitālās izglītības satura izveidi un inovatīvu izmantošanu.

Kopējas vērtības, pilsoniskā iesaistīšanās un līdzdalība

Programma atbalsta aktīvu pilsoniskumu un ētiku mūžizglītībā. Projektos jāpiedāvā iespējas iedzīvotāju līdzdalībai demokrātiskajā dzīvē, kā arī viņu sociālajai un pilsoniskajai iesaistei. Uzmanības centrā būs arī informētības veicināšana un izpratne par Eiropas Savienības kontekstu, jo īpaši par ES kopējām vērtībām, vienotības un daudzveidības principiem, kā arī tās kultūras identitāti, kultūrizpratni un sociālo un kultūrvēsturisko mantojumu.

Kādi kritēriji jāizpilda, lai pieteiktos spēju veidošanas projektam PIA jomā?

Atbilstības kritēriji

Lai varētu saņemt “Erasmus” dotāciju, projektu priekšlikumiem par spēju veidošanu PIA jomā ir jāatbilst šādiem kritērijiem.

Kas var iesniegt pieteikumu?

Jebkura publiska vai privāta organizācija, kas darbojas PIA jomā un ir likumīgi izveidota ES dalībvalstī vai atbilstīgā programmas asociētajā trešā valstī (sk. šo vadlīniju A daļu). Organizācijas no programmas neasociētajām trešām valstīm nevar būt projekta koordinatori. Koordinators iesniedz pieteikumu visu projektā iesaistīto dalīborganizāciju vārdā.

Kāda veida organizācijas var piedalīties projektā?

Katrai dalīborganizācijai jādarbojas PIA jomā vai darba tirgū. Tā var būt iesaistīta kā pilntiesīgs partneris, saistītā vienība vai asociētais partneris, un tai jābūt izveidotai ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī (sk. šo vadlīniju A daļu) vai atbilstīgā programmas neasociētajā trešā valstī (sk. turpmāk tekstā). 

Atbilstīgās programmas neasociētās trešās valstis šajā pasākumā:

• visas 1., 2., 3., 9., 10. un 11. reģiona programmas neasociētās trešās valstis (sk. šo vadlīniju A daļu). 

Izņēmums: organizācijas no Baltkrievijas (2. reģions) nav tiesīgas piedalīties šajā pasākumā.

Atbilstīgo organizāciju veidi var būt šādi (uzskaitījums nav izsmeļošs):

• PIA nodrošinātāji,
• komercuzņēmumi, rūpniecības sektoru vai nozari pārstāvošās organizācijas,
• nacionālās/reģionālās kvalifikācijas iestādes,
• nodarbinātības dienesti,
• pētniecības institūti,
• inovācijas aģentūras,
• reģionālās attīstības iestādes u. c.

Asociētie partneri var piedalīties, ciktāl tiek parādīts, ka to dalība projektam sniedz būtisku pievienoto vērtību (piem., tie īsteno konkrētus projekta uzdevumus/darbības vai sniedz atbalstu projekta rezultātu izplatīšanā un projekta ilgtspējas nodrošināšanā). Līgumu pārvaldības ziņā asociētie partneri netiek uzskatīti par projekta partneriem un tie nesaņem finansējumu.   

Dalīborganizāciju skaits un profils

Spēju veidošanas projekti ir transnacionāli, un tajos jābūt iesaistītām vismaz četrām organizācijām (koordinatoram un pilntiesīgiem partneriem) no vismaz trīs valstīm: 

• vismaz viena organizācija no divām dažādām ES dalībvalstīm un vismaz divas organizācijas no vismaz vienas atbilstīgas programmas neasociētās trešās valsts vai
• vismaz viena organizācija no divām dažādām programmas asociētajām trešām valstīm un vismaz divas organizācijas no vismaz vienas atbilstīgas programmas neasociētās trešās valsts, vai
• vismaz viena organizācija no ES dalībvalsts un viena organizācija no programmas asociētās trešās valsts un vismaz divas organizācijas no vismaz vienas atbilstīgas programmas neasociētās trešās valsts. 

Konsorcijam jāietver vismaz viens neterciārās izglītības līmeņa PIA nodrošinātājs.

ES dalībvalstu un programmas asociēto trešo valstu organizāciju skaits nedrīkst pārsniegt atbilstīgo programmas neasociēto trešo valstu organizāciju skaitu.

Saistītās vienības un asociētie partneri netiek ņemti vērā, izvērtējot iepriekš minēto prasību izpildi. 

Darbību norises vieta

Darbībai jānotiek to dalīborganizāciju valstīs, kuras iesaistītas projektā, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus saistībā ar pasākuma mērķiem.

Turklāt, ja tas ir pienācīgi pamatoti saistībā ar projekta mērķiem vai īstenošanu:

• darbības var notikt arī Eiropas Savienības iestādes mītnes vietā, pat tad, ja projektā nepiedalās neviena dalīborganizācija no valsts, kurā atrodas attiecīgās iestādes mītnes vieta, 
• darbības, kuras ietver apmainīšanos ar rezultātiem un to popularizēšanu, var notikt arī ES dalībvalstu vai programmas asociēto trešo valstu vai atbilstīgu programmas neasociēto trešo valstu attiecīgajos tematiskajos transnacionālajos pasākumos/konferencēs.

Projekta ilgums

Parasti projektiem būtu jāilgst 12, 24 vai 36 mēnešus (ar grozījumu ir iespējams ilgumu pagarināt, ja pagarinājums ir pienācīgi pamatots). Ilgums jāizvēlas pieteikuma iesniegšanas posmā, pamatojoties uz projekta mērķi un laika gaitā paredzēto darbību veidu.

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (EACEA).

Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS-EDU-2023-CB-VET.

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 28. februāra plkst. 17.00.00 (pēc Briseles laika).

Citi kritēriji

Viens un tas pats koordinators katrā termiņā var iesniegt tikai vienu priekšlikumu. Ja tas pats koordinators iesniegs vairāk nekā vienu priekšlikumu, tiks ņemts vērā tikai visagrāk iesniegtais priekšlikums, savukārt pārējie priekšlikumi tiks automātiski noraidīti.

Pieteikumu iesniedzējas organizācijas tiks novērtētas, pamatojoties uz attiecīgajiem izslēgšanas un atlases kritērijiem. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

Gaidāmā ietekme

Ar projektiem, kuriem piešķirts finansējums, ir jāapliecina to paredzamā ietekme, sasniedzot šādus rezultātus:

• ciešākas saiknes starp programmas neasociēto trešo valstu PIA sistēmu un darba tirgu,
• uzlabotas saiknes starp PIA profiliem un vietējām/reģionālajām/valsts stratēģijām un prioritātēm,
• uzlabotas PIA nodrošinātāju spējas, jo īpaši vadības, pārvaldības, iekļaušanas, kvalitātes nodrošināšanas, inovācijas un internacionalizācijas jomā,
• personāla, vadītāju, politikas veidotāju un vecāko skolotāju plašāka saskare ar pieejām, kuras satuvina darba tirgu un PIA,
• labākas PIA skolotāju un pasniedzēju zināšanas, tehniskās, vadības un pedagoģiskās prasmes,
• labāks skolotāju/pasniedzēju, PIA apguvēju un darba devēju devums mācību programmas izveidē, profilu izstrādē un apmācības reformā,
• uzlabots PIA apguvēju kompetenču līmenis, prasmes un nodarbināmības iespējas,
• uzlabota sadarbība starp dažādiem pasaules reģioniem, īstenojot kopīgas iniciatīvas,
• dalīborganizāciju kompetenču attīstība vidiskās ilgtspējas jomā,
• ar atbilstošām darbībām un iniciatīvām uzlabotas mērķgrupas digitālās prasmes un kompetences,
• uzlabotas sociālās un starpkultūru kompetences PIA jomā.

Piešķiršanas kritēriji

Par katru priekšlikumu pieteikuma B daļā ir jābūt aptvertiem visiem punktiem, kas uzskaitīti visos četros piešķiršanas kritērijos turpmāk tekstā.

Projekta atbilstība - (maksimālais rezultāts 30 punkti)

• Saikne ar tematiskajām jomām: priekšlikuma atbilstība pasākuma mērķiem un tematiskajām jomām.
• Reģionālās prioritātes: priekšlikums pievēršas reģionālajām prioritātēm, ieskaitot atbilstošos politikas dokumentus, kas uzskaitīti attiecībā uz šo pasākumu.
• Vietējais konteksts: priekšlikums ir balstīts uz pienācīgu vajadzību analīzi un ir īstenojams mērķa valsts(-u) vietējā kontekstā.
• Konsekvence: pieteikuma mērķi ir skaidri noteikti, reālistiski un vērsti uz jautājumiem, kas ir būtiski dalīborganizācijām un mērķgrupām.
• Inovācija: priekšlikumā ir ņemtas vērā mūsdienīgas metodes un paņēmieni, un tajā iecerēts sasniegt inovatīvus rezultātus un risinājumus attiecīgajā jomā kopumā vai ģeogrāfiskajā kontekstā, kurā projekts tiek īstenots (piemēram, saturs, radītie rezultāti, izmantotās darba metodes un organizācijas un personas, kuras ir iesaistītas pasākumos vai uz kurām tie ir vērsti).
• Papildināmība: priekšlikums papildina citas iniciatīvas, ko jau īsteno dalīborganizācijas.
• Spēju veidošana: spēju veidošanas darbības ir skaidri noteiktas un ir vērstas uz spēju nostiprināšanu, galvenokārt programmas neasociēto trešo valstu dalīborganizāciju spēju nostiprināšanu.
• Saikne ar stratēģijām: darbības iekļaujas attiecīgo PIA nodrošinātāju attīstības stratēģijās un atbalsta stratēģijas valsts līmenī, tostarp pievērš lielāku uzmanību nodarbināmībai, iekļaušanai, daudzveidībai un — attiecīgā gadījumā — sociālekonomiski nelabvēlīgā stāvoklī esošiem dalībniekiem.
• Horizontālie aspekti: tiek ņemti vērā programmas horizontālie aspekti.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte - (maksimālais rezultāts 30 punkti)

• Saskaņotība: projekta vispārējā struktūra nodrošina konsekvenci starp projekta mērķiem, darbībām un ierosināto budžetu. Priekšlikumā ir atspoguļots saskaņots un vispusīgs atbilstošu darbību un pakalpojumu kopums, kas atbilst apzinātajām vajadzībām un palīdz gūt iecerētos rezultātus. Projektam ir pienācīgi sagatavošanās, īstenošanas, pārraudzības, ekspluatācijas, novērtēšanas un rezultātu izplatīšanas posmi.
• Metodika: konstatēto vajadzību nodrošināšanai ierosinātās metodikas atbilstība un kvalitāte.
• Darba plāns: darba plāna kvalitāte un efektivitāte, tostarp tas, cik labi darba pakotnēm piešķirtie resursi atbilst to mērķiem un nodevumiem.
• Neformālās mācīšanās metodes: piedāvāto neformālās mācīšanās metožu kvalitāte, ja piemērojams, proti, ja pieteikumā ir piedāvātas neformālās mācīšanās metodes.
• Dalībnieku atlase: priekšlikumā iekļautajās darbībās iesaistīto dalībnieku atlases procesa kvalitāte saistībā ar iekļaušanas un daudzveidības mērķiem.
• Atzīšana un validēšana: dalībnieku mācīšanās rezultātu atzīšanas un validēšanas kārtības kvalitāte, kā arī Eiropas pārredzamības un atzīšanas instrumentu izmantošanas konsekvence.
• Kvalitātes kontroles pasākumi: tādu kvalitātes kontroles pasākumu esība un atbilstība, ar kuriem nodrošina, ka projekta īstenošana ir kvalitatīva, savlaicīga un saskaņā ar budžetu.
• Izmaksu lietderība: tas, kādā mērā projekts ir izmaksefektīvs un piešķir atbilstošus resursus katrai darbībai.
• Mobilitātes darbības: to pasākumu atbilstība, kurus veic, lai atlasītu un/vai iesaistītu dalībniekus mobilitātes darbībās (sk. sadaļu “Dalībnieku aizsardzība, veselība un drošība” šo vadlīniju A daļā, kā arī citas prasības un ieteikumus attiecībā uz 1. pamatpasākuma mobilitātes projektiem), ja piemērojams, proti, ja pieteikumā ir iekļautas mobilitātes darbības.

Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte - (maksimālais rezultāts 20 punkti)

• Konfigurācija: projektā ir iesaistīts tādu savstarpēji papildinošu dalīborganizāciju kopums, kurām ir vajadzīgais profils, pieredze un zinātība, lai veiksmīgi īstenotu visus projekta aspektus.
• Apņēmība: atbildības jomu un uzdevumu sadalījums apliecina visu dalīborganizāciju apņemšanos un aktīvu līdzdalību.
• Sadarbība: iedarbīgu mehānismu esība koordinācijai un saziņai starp dalīborganizācijām un ar citām attiecīgām ieinteresētajām personām.

Ietekme (maksimālais rezultāts 20 punkti)

• Ietekme: projekta iespējamā ietekme:  
  • uz dalībniekiem un dalīborganizācijām projekta darbības laikā un pēc tam,
  • ārpus organizācijām un privātpersonām, kas tieši piedalās projektā, vietējā, reģionālā, valsts un/vai starptautiskā līmenī.
• Izplatīšana: izplatīšanas plāna kvalitāte — to pasākumu atbilstība un kvalitāte, kuru mērķis ir izplatīt projekta iznākumus dalīborganizācijās un ārpus tām.
• Izmantošana: priekšlikumā ir parādīts, kā projekta iznākumus izmantos partneri un citas ieinteresētās personas. Tajā ir aprakstīti izmantošanas pasākumi, kas īstenojami projekta darbības laikā un pēc tam.
• Atvērta piekļuve: priekšlikumā ir aprakstīts, kā tiks nodrošināta sagatavoto materiālu, dokumentu un mediju brīva pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.
• Ilgtspēja: projekta ilgtspējas nodrošināšanas plānu kvalitāte — projekta spēja nodrošināt nepārtrauktu ietekmi un radīt rezultātus pēc ES dotācijas izmantošanas.

Lai pretendētu uz finansējumu, priekšlikumiem jāiegūst vismaz 60 punktu (no kopumā 100 punktiem).

Turklāt tiem jāiegūst vismaz puse no maksimālā punktu skaita katrā no iepriekš minētajiem četriem piešķiršanas kritērijiem (t. i., vismaz 15 punkti kritērijos “Projekta atbilstība” un “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte”; 10 punkti kritērijos “Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte” un “Ietekme”).

Ja diviem vai vairākiem pieteikumiem būs vienāds kopējais rezultāts (vienādu rezultātu gadījumi), prioritāti piešķirs pieteikumiem ar lielāko punktu skaitu kritērijā “Projekta atbilstība” un pēc tam — “Ietekme”.

Papildu informācija

Pieteikuma pieņemšana nav uzskatāma par apņemšanos piešķirt finansējumu, kas vienāds ar pieteikumu iesniedzēju pieprasīto summu. Pieprasīto finansējumu var samazināt, pamatojoties uz finanšu noteikumiem, kas piemērojami pasākumam, un uz izvērtējuma rezultātiem.

Parasti esošā nacionālā un Eiropas tiesiskā regulējuma robežās rezultāti būtu jāpadara pieejami kā atvērtie izglītības resursi (AIR), kā arī jāpublicē attiecīgajās profesionālajās, nozaru vai kompetento iestāžu platformās. Priekšlikumā jāizklāsta, kā tiks nodrošināta sagatavoto datu, materiālu, dokumentu, audiovizuālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu darbību bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.

Kādi ir finansējuma noteikumi?

Šim pasākumam izmanto fiksētas summas finansējuma modeli. Vienreizējās fiksētās summas ieguldījuma apmēru nosaka katrai dotācijai, pamatojoties uz pieteikumu iesniedzēju ierosināto pasākuma aplēsto budžetu. Piešķīrēja iestāde noteiks fiksētu summu katrai dotācijai, pamatojoties uz priekšlikumu, izvērtēšanas rezultātu, finansējuma likmi un uzaicinājumā noteikto maksimālo dotācijas summu.

ES dotācija vienam projektam ir robežās no 100 000 EUR līdz 400 000 EUR.

Kā tiek noteikta projekta fiksētā summa? 

Pieteikumu iesniedzējiem jāaizpilda detalizēta budžeta tabula saskaņā ar pieteikuma veidlapu, ņemot vērā šādus aspektus: 

• dotācijas saņēmējam(-iem) atbilstoši sīki jāapraksta budžets un tas jāsakārto saskaņotās darba pakotnēs (piemēram, jāsadala šādos elementos — “projekta vadība”, “apmācība”, “pasākumu rīkošana”, “mobilitātes pasākumu sagatavošana un īstenošana”, “saziņa un izplatīšana”, “kvalitātes nodrošināšana” u. c.); 
• priekšlikumā jāapraksta katrā darba pakotnē ietvertās darbības;
• pieteikumu iesniedzējiem jāsniedz savā priekšlikumā fiksētās summas sadalījums, norādot katrai darba pakotnei atvēlēto daļu (un katrā darba pakotnē norādot katram dotācijas saņēmējam un saistītajai vienībai piešķirto daļu);
• norādītās izmaksas var ietvert personāla izmaksas, ceļa un uzturēšanās izdevumus, aprīkojuma izmaksas un apakšuzņēmumu līgumu izmaksas, kā arī citas izmaksas (piemēram, par informācijas izplatīšanu, publicēšanu vai tulkošanu).

Priekšlikumi tiks izvērtēti saskaņā ar standarta izvērtēšanas procedūrām, piesaistot iekšējos un/vai ārējos ekspertus. Eksperti novērtēs priekšlikumu kvalitāti, pamatojoties uz uzaicinājumā noteiktajām prasībām un pasākuma paredzamo ietekmi, kvalitāti un efektivitāti. Pēc priekšlikuma izvērtēšanas kredītrīkotājs nosaka fiksētās summas apmēru, ņemot vērā veiktā vērtējuma konstatējumus. Fiksētā summa nedrīkst pārsniegt 80 % no aplēstā budžeta, kas noteikts pēc izvērtēšanas.

Dotācijas parametri (maksimālā dotācijas summa, finansējuma likme, kopējās attiecināmās izmaksas utt.) tiks noteikti dotācijas nolīgumā. Finansiāls atbalsts trešām personām nav atļauts. Brīvprātīgo un MVU izmaksas ir atļautas. Skatiet šo programmas vadlīniju C daļas sadaļu “Attiecināmās tiešās izmaksas”.

Projekta sasniegumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz iegūtajiem iznākumiem. Finansējuma shēma ļautu likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis izmantotajiem resursiem, tādējādi uzsverot izmērāmu mērķu sasniegšanas kvalitāti un līmeni.

Plašāka informācija ir izklāstīta dotācijas nolīguma paraugā, kas pieejams Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP).

• 1 Izņemot Baltkrieviju un Vidusāzijas valstis, kas nav tiesīgas piedalīties šajā pasākumā.
• 2 Turīnas process ir līdzdalības process, kurā tiek sagatavota uz pierādījumiem balstīta analīze par profesionālās izglītības un apmācības (PIA) politiku konkrētā valstī. 2010. gadā ieviestais Turīnas process tiek īstenots ik pēc diviem gadiem un sniedz pārskatu par PIA sistēmu attīstības stāvokli ETF partnervalstīs konkrētajā brīdī, pārskatu par panākto progresu un norāda nākotnes prioritātes.
• 3 https://www.etf.europa.eu/en/publications-and-resources/publications/policies-human-capital-development-southern-and-eastern; https://www.etf.europa.eu/en/publications-and-resources/publications/policies-human-capital-development-eastern-partnership-etf; https://www.etf.europa.eu/en/publications-and-resources/publications/policies-human-capital-development-south-eastern-europe-and.
• 4 https://ec.europa.eu/international-partnerships/global-europe-programming_en.
• 5 Sk. iepriekš.
• 6 Sk. iepriekš.