2020. gada maija Padomes secinājumos par Eiropas skolotājiem un pasniedzējiem nākotnei¹ tika atkārtoti norādīts, ka skolotāji ir Eiropas izglītības telpas balsti, un tika pausts aicinājums arī turpmāk nodrošināt atbalstu skolotāju karjeras un kompetenču attīstībai, kā arī labklājību visos to karjeras posmos. Secinājumos tika uzsvērti skolotāju mobilitātes ieguvumi un nepieciešamība iestrādāt mobilitāti skolotāju sākotnējā un tālākajā izglītībā. Turklāt secinājumos Komisija tika aicināta atbalstīt ciešāku sadarbību starp skolotāju izglītības nodrošinātājiem skolotāju profesionālās attīstības gaitā.

2020. gada Komisijas paziņojumā par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam² ir atzīta skolotāju un pasniedzēju svarīgā loma un ir noteikta vīzija par augsti kompetentiem un motivētiem izglītotājiem, kuri var izmantot dažādas atbalsta un profesionālās attīstības iespējas visā to daudzveidīgās karjeras gaitā. Tajā ir ierosināti vairāki pasākumi, lai risinātu problēmas, ar kurām pedagogu profesija saskaras mūsdienās, tostarp plāns uzsākt “Erasmus+” skolotāju akadēmiju darbību.

Komisijas Digitālās izglītības rīcības plānā (2021–2027)³ ir uzsvērta vajadzība nodrošināt, lai visiem skolotājiem un pasniedzējiem būtu pārliecība un kompetence efektīvi un radoši izmantot tehnoloģijas nolūkā iesaistīt un motivēt savus izglītības apguvējus, kā arī nodrošināt, lai visi izglītības apguvēji attīstītu savas digitālās kompetences, lai mācītos, dzīvotu un strādātu arvien digitalizētākā pasaulē.

Padome 2023. gada novembrīIeteikumu par galvenajiem sekmīgu digitālo izglītību un digitālo mācību veicinošajiem faktoriem un apmācību pieņēma⁴ , aicinot ES dalībvalstis nodrošināt vispārēju piekļuvi iekļaujošai un kvalitatīvai digitālajai izglītībai un apmācībai. Ieteikumā ES dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt valsts stratēģijas, kas veicina digitālo izglītību un prasmes, cieši sadarboties ar ieinteresētajām personām, ieguldīt digitālajā aprīkojumā, infrastruktūrā, rīkos un saturā un veicināt mērķtiecīgu apmācību, lai atbalstītu skolotājus digitālo tehnoloģiju izmantošanā mācīšanas un mācīšanās procesā. Turklāt Padome pieņēma Ieteikumu par digitālo prasmju nodrošināšanas uzlabošanu izglītībā un mācībās⁵ , kurā ES dalībvalstis tiek aicinātas saskaņotā veidā nodrošināt digitālās prasmes visās izglītības un apmācības nozarēs. Ieteikumā ES dalībvalstīm ir ieteikts veikt pasākumus, kas veicina digitālo prasmju attīstību visos izglītības un apmācības līmeņos, sākot no pamatprasmēm un beidzot ar padziļinātām un specializētajām digitālajām prasmēm, ietverot MI.

Padomes ieteikumā “Ceļi uz panākumiem</span> skolā”⁶ ir arī atzīts, ka skolotāji, pasniedzēji un skolu vadītāji ir neaizstājams izglītības un mācību virzītājspēks, un uzsvērts, ka ir svarīgi turpināt attīstīt un atjaunināt to kompetences. Starp ierosinātajiem pasākumiem tā iesaka dalībvalstīm integrēt iekļaušanas, vienlīdzības un daudzveidības jautājumus, izpratni par nesekmību un saiknes zaudēšanu, kā arī labklājību, garīgo veselību un iebiedēšanas novēršanu visās skolotāju sākotnējās izglītības programmās. Turklāt ieteikumā uzsvērts, ka ir jānodrošina, ka kvalitatīva, pētījumos balstīta skolotāju sākotnējā izglītība un profesionālās kvalifikācijas celšana sagatavo skolu vadītājus, skolotājus, pasniedzējus un citu akadēmisko personālu izprast risku un aizsardzības faktorus, kam varētu būt ietekme uz mācību rezultātiem, saiknes zaudēšanu vai izglītības un mācību priekšlaicīgu pamešanu, kā arī sociālām, emocionālām un uzvedības grūtībām, izprast labklājību, invaliditāti un garīgās veselības problēmas, kas ietver posttraumatisko stresu, un atbalstīt izglītības apguvēju sociālās un emocionālās kompetences attīstību.

Neraugoties uz mācību mobilitātes ārvalstīs pozitīvo ietekmi uz skolotāju profesionālo pilnveidi, kā arī uz izglītības sistēmām, tā joprojām faktiski nav iestrādāta skolotāju izglītībā daudzu praktisku šķēršļu dēļ, kuri būtu jānovērš, izmantojot konsekventāku politiku. Šajā nolūkā Padomes ieteikumā “Eiropa kustībā&nbsp;— mācību mobilitātes iespējas</span> visiem”⁷ ir iekļauts īpašs pielikums, kurā galvenā uzmanība pievērsta skolotāju mobilitātei. Minētajā pielikumā ir izklāstīts pasākumu kopums, kas veicami, lai novērstu ES dalībvalstīs konstatētos šķēršļus skolotāju mobilitātei, piemēram, to panāk, integrējot mobilitāti skolotāju sākotnējā izglītībā un turpmākajā profesionālajā pilnveidē, uzlabojot sadarbību vietējā līmenī, izstrādājot un īstenojot stratēģisku pieeju skolotāju mobilitātei, iekļaujot skolotāju mobilitāti vispārējā skolu attīstībā, piešķirot nepieciešamos resursus, popularizējot ieguvumus no mācību mobilitātes un atbalstot to ar nepieciešamajām mācībām.

Ir jāuzlabo šīs profesijas pievilcība: ES valstīs, kuras piedalās ESAO TALIS apsekojumā, vidēji mazāk nekā 20 % pamatskolas skolotāju uzskatīja, ka sabiedrība novērtē viņu profesiju. 

Skolotāju novecošana rada bažas, jo gaidāmie pensionēšanās viļņi varētu izraisīt iespējamu mācībspēku trūkumu valstī. Lai gan pastāv plašs tālākās profesionālās attīstības piedāvājums, kā liecina ESAO TALIS apsekojums, skolotāji joprojām ziņo par profesionālās attīstības iespēju trūkumu.

Padomes Rezolūcijā par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) ir minēts “Erasmus+” skolotāju akadēmiju potenciāls atvieglot tīklošanos, zināšanu apmaiņu un mobilitāti un nodrošināt skolotājiem un pasniedzējiem mācīšanās iespējas visos skolotāja un pasniedzēja karjeras posmos.

2023. gada Izglītības un apmācības pārskatā ir arī norādīts, ka gandrīz visās Eiropas valstīs ir ievērojams skolotāju trūkums visos priekšmetos vai atsevišķos priekšmetos, piemēram, dabaszinātnēs, vai noteiktās specializācijās, piemēram, audzēkņu ar īpašām vajadzībām mācīšanā.

“Erasmus+” skolotāju akadēmijas mērķis ir risināt šos jautājumus, sekmējot ciešu sadarbību starp organizācijām, kas darbojas skolotāju sākotnējās izglītības un apmācības un tālākizglītības un tālākapmācības jomā, papildinās citu darbu izglītības telpas izveidē un palīdzēs izmantot rezultātus valsts un reģionālā līmeņa politikas veidošanai un, visbeidzot, skolotāju izglītības un skolu atbalsta nodrošināšanai.

To pamatā ir inovācijas un lietderīgā prakse, kas pastāv skolotāju izglītības jomā valstu līmenī, un Eiropas sadarbība, un tās nodrošinātu turpmāku attīstību minētajās jomās. Īpaša uzmanība jāpievērš lietderīgas prakses izplatīšanai un izmantošanai visās valstīs un skolotāju izglītības nodrošinātāju darbības ietvaros, kā arī atgriezeniskās saites un ietekmes nodrošināšanai arī politikas līmenī.

Šā pasākuma vispārējais mērķis ir veidot skolotāju⁸ izglītības iestāžu un apmācību sniedzēju partnerības Eiropas mērogā, lai izveidotu skolotāju akadēmijas, kuras attīstīs Eiropas un starptautisko skatījumu skolotāju izglītības jomā.

Šīs akadēmijas attīstīs skolotāju izglītību saskaņā ar ES prioritātēm izglītības politikas jomā, kā arī sniegs ieguldījumu Eiropas izglītības telpas mērķu sasniegšanā. Pasākums ir vērsts uz tīklošanos, mobilitāti un inovatīvām metodēm, un tas aptvers arī daudzvalodību, valodu izpratnes un kultūras daudzveidības jautājumus.

“Erasmus+” skolotāju akadēmijām ir šādi mērķi:

• veicināt skolotāju izglītības politikas un prakses uzlabošanu Eiropā, izveidojot skolotāju izglītības tīklus un prakses kopienas, kuras apvieno skolotāju sākotnējās izglītības nodrošinātājus (iepriekšēja izglītība topošiem skolotājiem) un tālākas profesionālās attīstības nodrošinātājus (izglītība darbavietā), citus attiecīgos dalībniekus, piemēram, skolotāju apvienības, ministrijas, un ieinteresētās personas, lai izstrādātu un pārbaudītu stratēģijas un programmas attiecībā uz mācībām profesionālajā jomā, kuras ir iedarbīgas, piekļūstamas un izmantojamas citos kontekstos,
• izstrādāt un kopīgi pārbaudīt dažādus mobilitātes modeļus (virtuālā, fiziskā un jaukta mobilitāte) skolotāju sākotnējā izglītībā un tālākajā skolotāju profesionālajā attīstībā, lai uzlabotu mobilitātes kvalitāti un apjomu, kā arī padarītu mobilitāti par neatņemamu skolotāju izglītības nodrošināšanas sastāvdaļu Eiropā,
• attīstīt ilgtspējīgu sadarbību starp skolotāju izglītības nodrošinātājiem, lai uzlabotu Eiropā sniegtās skolotāju izglītības kvalitāti un lai papildinātu skolotāju izglītības rīcībpolitikas Eiropas un valsts līmenī,
• uzlabot Eiropas dimensiju un skolotāju izglītības internacionalizāciju, īstenojot inovatīvu un praktisku sadarbību ar skolotāju izglītotājiem un skolotājiem citās Eiropas valstīs un apmainoties ar pieredzi turpmākai attīstībai skolotāju izglītības jomā Eiropā. 

Skolotāju akadēmijām jānosaka viena vai vairākas prioritātes, kas ir īpaši svarīgas to partnerībai, un jāizpēta sinerģija ar citām prioritātēm, lai veicinātu augstas kvalitātes izglītību / profesionālo pilnveidi un apmierinātu (topošo) skolotāju aktuālās vajadzības, jo īpaši piedāvājot skolotājiem kursus, moduļus un citas mācību iespējas saistībā ar: 

1. Iekļaušanu un daudzveidību, jo īpaši:

palīdzēt skolotājiem apgūt nepieciešamās kompetences, piemēram, zināšanas, prasmes un attieksmes, kas nepieciešamas, lai iekļautu izglītībā bērnus/studentus ar ierobežotām iespējām, tostarp bērnus/studentus ar invaliditāti vai īpašām vajadzībām, ar migrantu/bēgļu izcelsmi, kā arī bērnus/studentus, kas dzīvo lauku un attālos reģionos, piemēram, attālākajos reģionos, bērnus/studentus, kas saskaras ar dzimumu nevienlīdzību, sociālekonomiskām grūtībām vai citiem iespējamiem diskriminācijas iemesliem dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tas nozīmē arī izpratni par nesekmību, par ko liecina 2022. gada Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultāti⁹ . Piemēram: pilnveidot kompetences mācīt daudzvalodu un daudzkultūru vidē, kompetences par dzimumsensitīvu mācīšanas praksi, iekļaujošu izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām, par atbalstošas mācību vides radīšanu un stratēģijām, kas vērstas uz skolēnu un skolotāju labklājību skolā, par psihosociālā atbalsta sniegšanu, par to, kā izmantot dažādas mācību pieejas un jaukto mācīšanos, ietverot starpdisciplināro pedagoģiju dažādos priekšmetos un galveno uzmanību pievēršot mākslai, kā arī par formatīvā vērtējuma metodēm un rīkiem,   

sagatavot skolotājus, lai tie varētu novērst šķēršļus, ar kuriem šīs grupas saskaras saistībā ar izglītības pieejamību, kā arī veicināt pozitīvas mācību vides un iekļaujošas gaisotnes radīšanu, kas sekmē taisnīgumu un vienlīdzību un atbilst plašākas sabiedrības vajadzībām, uz uzticību balstītu attiecību veidošana ar izglītības apguvējiem, vecākiem, ģimenēm un aprūpētājiem, sadarbības prakses izmantošana un darbs daudzdisciplīnu komandās skolās. 

Papildu informācija: 

• Padomes ieteikums par kopīgu vērtību sekmēšanu, iekļaujošu izglītību un mācīšanas Eiropas dimensiju¹⁰ ,
• Padomes Ieteikums “Ceļi uz panākumiem skolā” (ar ko aizstāj Padomes 2011.&nbsp;gada 28.&nbsp;jūnija Ieteikumu par politiku mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas mazināšanai)¹¹ ,
• Eiropas izglītības telpas darba grupas rezultāti saistībā ar ceļiem uz panākumiem skolā¹² ; 

2. Labklājību, jo īpaši:

pilnībā integrēt labklājības principus skolotāju sākotnējās izglītības (ITE) programmās: likt pamatus, kas nepieciešami, lai topošie skolotāji varētu uzņemties atbildību par savu labklājību (piemēram, pašpalīdzības intervences stratēģijas, sociālā un emocionālā mācīšanās), attīstīt kompetences, kas vajadzīgas sirsnīgu, gādīgu un uz sadarbību vērstu attiecību veidošanai ar (turpmākajiem) studentiem, kolēģiem un vecākiem, ietverot kompetences konstruktīvai konfliktu atrisināšanai, nodrošināt mentorēšanu pedagoģijas studentiem un lomu modeļu programmas,

nodrošināt tālāku profesionālo attīstību (CPD) un atbalstīt skolotājus, izglītotājus un skolu vadītājus labklājības jautājumos: izstrādāt CPD apmācību, norādījumus un standartus, kas ietver skolotāju divējādu apmācības perspektīvu, lai nodrošinātu viņu personīgo labklājību un nodrošinātu viņiem rīkus, ar kuriem atbalstīt izglītības apguvējus; 

3. Vidi, klimata pārmaiņām un ilgtspēju, jo īpaši:

palīdzēt izglītības apguvējiem kļūt par pārmaiņu veicinātājiem, kā arī rīkoties gan individuāli, gan kolektīvi vietējā un globālā mērogā ilgtspējīgākas pasaules veidošanā.  Klimata pārmaiņu novēršana un ilgtspējas iekļaušana mācīšanas un mācīšanās procesā ir steidzams izglītības un apmācības uzdevums. Skolotāju izglītība ir viens no nozīmīgākajiem zaļās pārkārtošanās katalizatoriem, jo tās rezultātā tiek attīstītas ilgtspējas kompetences, tādējādi palīdzot izglītības apguvējiem veidot šo pārkārtošanos,

piedāvāt (topošajiem) skolotājiem profesionālo apmācību / izglītību par klimata pārmaiņām,  vides krīzēm un ilgtspēju, attīstīt (topošo) skolotāju/izglītotāju un izglītības vadītāju zināšanas par ilgtspēju, veicināt pašnovērtējuma pieejas un pārdomātu praksi, 

atbalstīt skolotājus pedagoģijas metožu ieviešanā un tādu inovatīvu prakšu testēšanā kā, piemēram, starpdisciplināras pieejas un uz problēmu risināšanu balstītas pieejas, kas uzlabo mācīšanu un mācīšanos par ilgtspēju, ieskaitot sociāli emocionālos aspektus un ekoloģiskās trauksmes jautājumu risināšanu. Piedāvāt integrētas pieejas, kurās apvienoti tematiskie un pedagoģiskie aspekti, 

izpētīt, kā digitālie rīki un tehnoloģijas var uzlabot mācīšanu un mācīšanos par klimatu, vides krīzi un ilgtspēju un kā skolotāju izglītībā var risināt ar digitālo un zaļo pārkārtošanos saistītus jautājumus savstarpēji pastiprinošā veidā,

veicināt visu iestādi aptverošas pieejas ilgtspējai, novērtējot mācīšanos ilgtspējas jomā, izstrādājot kvalitatīvus mācīšanas resursus, kā arī uz nākotni vērstas mācību programmas, 

izpētīt iespēju sertificēt skolotāju apmācību par ilgtspēju, izmantojot mikroapliecinājumus, izstrādāt pamatnostādnes profesionālās attīstības programmu efektivitātes un ar ilgtspēju saistīto resursu izvērtēšanai.

Papildu informācija: 

• Padomes Ieteikums par mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai¹³ ,
• GreenComp sistēma¹⁴ ,
• Eiropas izglītības telpas darba grupas par ilgtspēju sekmējošu mācīšanos rezultāti¹⁵ ;

4. Skolotāju, izglītības apguvēju un organizāciju digitālo spēju veidošanu, jo īpaši:

atbalstīt vajadzību iesaistīt (topošos) skolotājus digitālajā pārveidē, lai izmantotu digitālo tehnoloģiju, tai skaitā mākslīgā intelekta, potenciālu mācīšanas un mācīšanās procesā, vienlaikus pilnībā izprotot un risinot ar šādām tehnoloģijām saistītos ētiskos aspektus, attīstīt digitālās prasmes visiem,   atbalstīt skolotāju un studentu digitālo komfortu un veidot iestāžu digitālās spējas un gatavību, 

atbalstīt Digitālās izglītības rīcības plāna stratēģiskās prioritātes — 1) augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstību, visu veidu izglītības un apmācības iestādēs stiprinot spējas un kritisku izpratni par to, kā izmantot mācīšanai un apguvei visos līmeņos un visos sektoros digitālo tehnoloģiju piedāvātās iespējas un pārvaldīt riskus, kā arī izstrādāt un īstenot izglītības iestāžu digitālās stratēģijas, un 2) uzlabot digitālās prasmes un kompetences digitālās pārveides vajadzībām, arī izmantojot Pamatnostādnes skolotājiem un pedagogiem dezinformācijas apkarošanai un digitālās pratības veicināšanai izglītības un mācību procesā.

Atbalstīt digitālo tehnoloģiju jēgpilnu izmantošanu profesionālajā iesaistīšanā, mācīšanā, mācībās un vērtēšanā, dot iespēju izglītības apguvējiem apgūt digitālās prasmes un atbalstīt viņus šo prasmju veidošanā, veicināt pašizvērtēšanu kā mehānismu skolotāju darbam, pašefektivitātei un rīcībai, atbalstīt digitālās pedagoģijas un zinātības attīstīšanu digitālo rīku, tostarp piekļūstamu un atbalstošu tehnoloģiju, lietošanā un digitālās izglītības satura izveidi un inovatīvu izmantošanu.   Īpaša uzmanība tiks pievērsta dzimumu līdztiesības veicināšanai un atšķirību novēršanai attiecībā uz nepietiekami pārstāvētu grupu piekļuvi un to īstenotu lietojumu. 

Tiek mudināts izmantot Eiropas izglītotāju, iedzīvotāju un organizāciju digitālo kompetenču ietvarus, kā arī rīkus “SELFIE” un “SELFIE skolotājiem”.

Papildu informācija: 

• Digitālās izglītības rīcības plāns (2021–2027)¹⁶ ,
• Padomes Ieteikums par galvenajiem sekmīgu digitālo izglītību un digitālo mācību veicinošajiem faktoriem¹⁷ ,
• Padomes Ieteikums par digitālo prasmju nodrošināšanas uzlabošanu izglītībā un mācībās¹⁸ ,
• Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvars (DigCompEdu )¹⁹ ,
• SELFIE rīki²⁰ .

5. STEM un STEAM, jo īpaši:

palīdzēt skolotājiem apgūt vajadzīgās kompetences, izmantojot skolotāju sākotnējo izglītību un tālāku profesionālo attīstību, lai padarītu STEM mācīšanu un mācīšanos atbilstošāku un iekļaujošāku. Tas ietver inovatīvas pedagoģijas un novērtēšanas metodes, piemēram, integrētu/starpdisciplināru STE(A)M mācīšanos kultūras, vides, ekonomikas un citos kontekstos, iesaistot visas akadēmiskās disciplīnas, studentu STEM kompetenču uzlabošanu, iesaisti, līdzdalību un (karjeras veidošanas) centienus, partnerību ar vietējās kopienas dalībniekiem un vecākiem veidošanu, lai atbalstītu STEM izglītības iespējas skolu sistēmās un ārpus tām, meiteņu intereses par STEM veicināšanu un ar dzimumu saistītu stereotipu izglītībā un izglītības karjerā pārvarēšanu (sk. arī Digitālās izglītības rīcības plāna 13. pasākumu), to studentu vajadzību apmierināšanu, kuri pārstāv dažādas kultūras un sociālekonomiskās aprindas;

6. Kopējām vērtībām, pilsonisko iesaistīšanos un līdzdalību, jo īpaši: 

• apmācīt un atbalstīt (topošos) skolotājus,
• atbalstīt aktīvu pilsoniskumu un ētiku mūžizglītībā, veicināt sociālo un starpkultūru kompetenču attīstību, kritisko domāšanu un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi,
• piedāvāt iespējas bērnu/skolēnu līdzdalībai demokrātiskajā dzīvē, kā arī sociālai un pilsoniskai iesaistei formālās un neformālās mācīšanās darbību veidā,
• veicināt informētību un izpratni par Eiropas Savienības kontekstu, jo īpaši par ES kopējām vērtībām, vienotības un daudzveidības principiem, kā arī tās kultūras identitāti, kultūrizpratni un sociālo un kultūrvēsturisko mantojumu.

Papildu informācija: 

Padomes ieteikums par kopīgu vērtību, iekļaujošas izglītības un mācīšanas Eiropas dimensijas veicināšanu²¹ .

Lai varētu saņemt “Erasmus+” dotāciju, “Erasmus+” skolotāju akadēmiju projekta priekšlikumiem ir jāatbilst šādiem kritērijiem.

Atbilstīgās dalīborganizācijas (kas var iesniegt pieteikumu?)

Lai pieteikumu iesniedzēji (dotācijas saņēmēji un attiecīgā gadījumā ar tiem saistītās struktūras) būtu atbilstīgi, tiem ir:

• jābūt juridiskām personām (publiskas vai privātas struktūras),
• jābūt izveidotiem kādā no atbilstīgajām valstīm, t. i., ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī (sk. sadaļu “Atbilstīgās valstis” šo vadlīniju A daļā).

Organizācijas, kas ir izveidotas programmas neasociētajās trešās valstīs, nevar piedalīties darbībā.

Koordinējošajai organizācijai jābūt skolotāju izglītības iestādei. Tā iesniedz pieteikumu visu projektā iesaistīto dalīborganizāciju vārdā. Tas nedrīkst būt saistīta struktūra.

Pieteikumu iesniedzēji (dotācijas saņēmēji un attiecīgā gadījumā saistītās struktūras) var būt, piemēram (saraksts nav izsmeļošs):

• skolotāju izglītības iestādes (koledžas, institūti, universitātes, kas nodrošina skolotāju sākotnējo izglītību un/vai tālāku profesionālo attīstību) skolotājiem un pirmsskolas izglītības un aprūpes personālam ISCED 0.–3. līmenī, tostarp PIA skolotājiem,
• ministrijas vai līdzīgas publiskas struktūras, kas atbildīgas par skolu izglītības politiku,
• publiskas (vietējas, reģionālas vai valsts) un privātas struktūras, kas atbildīgas par politikas un skolotāju izglītības piedāvājuma izstrādi, kā arī skolotāju kvalifikāciju standartu noteikšanu,
• skolotāju apvienības vai citi valsts mērogā atzīti skolotāju izglītības un tālākas profesionālās attīstības nodrošinātāji,
• iestādes, kas atbildīgas par skolotāju izglītību un apmācību un to tālākas profesionālās attīstības un kvalifikāciju uzraudzību,
• skolas, kas strādā ar skolotāju izglītības nodrošinātājiem, lai sniegtu praktiskās apmācības iespēju skolotāju izglītības ietvaros,
• citas pirmsskolas izglītības un aprūpes organizācijas vai skolas (no sākumskolas līdz sākotnējās PIA līmenim) vai citas organizācijas (piemēram, NVO, skolotāju apvienības), kas ir saistītas ar projektu.

Citas struktūras var piedalīties citās konsorcija lomās, piemēram, kā asociētie partneri.

Konsorcija sastāvs (dalīborganizāciju skaits un profils)

Vismaz seši pieteikumu iesniedzēji (dotāciju saņēmēji; nevis saistītās struktūras) no vismaz četrām ES dalībvalstīm vai programmas asociētajām trešām valstīm, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

• vismaz 4 valsts mērogā atzītiem skolotāju sākotnējās izglītības nodrošinātājiem no 3 dažādām ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm un
• vismaz 1 valsts mērogā atzītam skolotāju tālākas profesionālās attīstības nodrošinātājam (apmācība darbavietā), un
• vismaz viena prakses/profesionāli tehniskā skola.

Konsorcijā var ietilpt arī saistītās struktūras vai asociētie partneri, citas organizācijas, kurām ir attiecīgā zinātība skolotāju izglītības jomā, un/vai struktūras, kuras nosaka standartus, kvalifikācijas vai kvalitātes nodrošināšanu skolotāju izglītībai.

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta (darbību norises vieta)

Darbībām jānoris ES dalībvalstīs vai programmas asociētajās trešās valstīs.

Darbības, kas notiek programmas neasociētajās trešās valstīs, nav atbilstīgas.

Projekta ilgums

Parasti projektiem būtu jāilgst 36 mēnešus (ar grozījumu ir iespējams ilgumu pagarināt, ja pagarinājums ir pienācīgi pamatots).

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (EACEA), izmantojot ES Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālu.

Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS-EDU-2025-PEX-TEACH-ACA.

Pirms pieteikuma iesniegšanas lūdzu FTOP skatīt attiecīgos BUJ.

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 26. marta plkst. 17.00.00 (pēc Briseles laika).

Kā pieteikties?

Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

Pieteikumu iesniedzējas organizācijas tiks novērtētas, pamatojoties uz attiecīgajiem izslēgšanas un atlases kritērijiem. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

Katra skolotāju akadēmija īstenos saskaņotu un vispusīgu darbību kopumu, piemēram:

• sadarbosies un izveidos tīklus un starptautiskas prakses kopienas ar skolotāju izglītības nodrošinātājiem, skolotāju apvienībām, publiskām organizācijām, kuras piedalās skolotāju izglītībā, un citiem attiecīgajiem dalībniekiem, lai izstrādātu inovatīvas stratēģijas un programmas attiecībā uz sākotnējo un tālāko profesionālo attīstību skolotājiem un skolām,
• izstrādās un īstenos kopīgus, inovatīvus un produktīvus skolotāju izglītības mācību moduļus, kas palīdzēs pilnveidot skolotāju kompetences attiecībā uz vispārēji nozīmīgiem problemātiskiem un/vai jauniem pedagoģiskiem jautājumiem. Tie atbilst pedagoģijas studentu (sākotnējās izglītības ietvaros) un strādājošo skolotāju (tālākās profesionālās attīstības ietvaros) atšķirīgajām vajadzībām, un tie jābalsta uz rūpīgu vajadzību analīzi un jāpārbauda projekta laikā,
• izstrādās kopīgu mācību piedāvājumu ar spēcīgu Eiropas dimensiju, kas ietver visu veidu mobilitātes darbības, piemēram, vasaras skolu izveidi, izpētes vizītes studentiem un skolotājiem, kā arī citus sadarbības veidus starp universitāšu pilsētiņām gan fiziski, gan virtuāli,
• noteiks efektīvus veidus, kā likvidēt mobilitātes šķēršļus, un noteiks apstākļus, tostarp praktiskus aspektus un mācību atzīšanu, lai palielinātu mobilitātes gadījumu skaitu un kvalitāti un tās iekļaušanu kā skolotāju sākotnējās un tālākās apmācības piedāvājuma neatņemamu sastāvdaļu,
• iesaistīs skolas un jo īpaši profesionāli tehniskās skolas, lai eksperimentētu un dalītos ar jauniem mācīšanas paņēmieniem (tostarp attiecībā uz tālmācības un jaukta tipa mācīšanas un mācīšanās pieejām),
• saskaņā ar šā uzaicinājuma mērķiem veiks pētījumus, izpēti un/vai apsekojumus vai apkopojumus par lietderīgu praksi, lai sagatavotu kopsavilkumus, apspriežu dokumentus, ieteikumus u. c. ar mērķi veicināt apspriešanu un sniegt informāciju politikas veidotājiem izglītības jomā,
• popularizēs un dos priekšroku esošajiem “Erasmus+” rīkiem, piemēram, eTwinning, kas ir daļa no Eiropas skolu izglītības platformas, virtuālajai mobilitātei, sadarbībai, saziņai testēšanas un rezultātu apmaiņas jomā un tiešsaistes valodas atbalstam (OLS), lai uzlabotu mobilitātes vajadzībām nepieciešamās valodu prasmes.

Projekta atbilstība (maksimālais rezultāts: 35 punkti)

• Saikne ar uzaicinājuma mērķiem: cik lielā mērā ar priekšlikumu tiek izveidota Skolotāju akadēmija, lai uzlabotu skolotāju sākotnējo un tālākizglītību ar inovatīvu mācību piedāvājumu skolotājiem saistībā ar vismaz vienu no pasākuma prioritātēm:
  • iekļaušana un daudzveidība,
  • labklājība,
  • vide, klimata pārmaiņas un ilgtspēja,
  • skolotāju, izglītības apguvēju un organizāciju digitālo spēju veidošana,
  • STEM un STEAM,
  • kopējas vērtības, pilsoniskā iesaistīšanās un līdzdalība.
• ES vērtības: priekšlikums ir saistīts ar ES kopīgo vērtību, piemēram, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, kā arī jebkāda veida diskriminācijas apkarošanas, ievērošanu un veicināšanu.
• Konsekvence: cik lielā mērā priekšlikums ir balstīts uz atbilstošu vajadzību analīzi, skaidri definētiem un reālistiskiem mērķiem un risina jautājumus, kas attiecas uz dalīborganizācijām un darbību.
• Inovatīva pieeja: priekšlikumā ir skaidri aprakstītas modernākās metodes un paņēmieni, kā arī projekta rezultātu pievienotā vērtība. Projektā iecerēts sasniegt inovatīvus rezultātus un risinājumus attiecīgajā jomā kopumā vai ģeogrāfiskajā kontekstā, kurā projekts tiek īstenots (piemēram, saturs, radītie rezultāti, izmantotās darba metodes un organizācijas un personas, kuras ir iesaistītas pasākumos vai uz kurām tie ir vērsti).
• Eiropas pievienotā vērtība: priekšlikums nepārprotami rada pievienoto vērtību individuālā (izglītības apguvēju un/vai personāla), institucionālā un sistēmas līmenī, un šo pievienoto vērtību veido rezultāti, kurus partneriem būtu grūti sasniegt bez Eiropas mēroga sadarbības. priekšlikumā ir izmantoti un ar to tiek veicināti esošie ES līmeņa rīki, piemēram, eTwinning un Eiropas skolu izglītības platforma, lai nodrošinātu sadarbību, komunikāciju un rezultātu pārbaudi un izplatīšanu.
• Internacionalizācija: priekšlikums skaidri apliecina ieguldījumu skolotāju izglītības starptautiskajā dimensijā, ieskaitot kopīgu mobilitātes modeļu (virtuālā, fiziskā un jaukta mobilitāte) un cita mācību piedāvājuma izstrādi skolotāju sākotnējās izglītības un skolotāju tālākās profesionālās attīstības jomā.
• Dzimumsensitivitāte: priekšlikumā ir ņemta vērā dzimumu līdztiesība, un tas palīdz rast risinājumus, lai efektīvi veicinātu dzimumsensitīvu mācīšanu skolās.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte (maksimālais rezultāts 25 punkti)

• Saskaņotība: projekta vispārējā struktūra nodrošina konsekvenci starp projekta mērķiem, darbībām un ierosināto budžetu. Priekšlikumā ir atspoguļots saskaņots un vispusīgs atbilstošu darbību un pakalpojumu kopums, kas atbilst apzinātajām vajadzībām un palīdz gūt iecerētos rezultātus.
• Metodika: ierosinātās metodikas kvalitāte un īstenojamība un tās atbilstība iecerēto rezultātu sasniegšanai.
• Struktūra: darba programmas, tostarp attiecīgo sagatavošanās, īstenošanas, pārraudzības, izmantošanas, izvērtēšanas un izplatīšanas posmu, saprotamība, pabeigtība un kvalitāte.
• Pārvaldība: paredzēta stingra pārvaldības kārtība; termiņi, organizācija, uzdevumi un pienākumi ir skaidri noteikti un reālistiski; Priekšlikums paredz piešķirt attiecīgus resursus katrai darbībai.
• Budžets: budžetā ir paredzēti atbilstoši resursi, kas vajadzīgi panākumu gūšanai, un tie nav novērtēti ne pārāk augstu, ne pārāk zemu.
• Riska pārvaldība: projekta problēmas/riski ir skaidri noteikti, un ir pienācīgi ņemti vērā riska mazināšanas pasākumi.
• Kvalitātes nodrošināšana: ir pienācīgi ieviesti kontroles pasākumi (nepārtraukta kvalitātes izvērtēšana, profesionālizvērtēšana, salīdzinoša izvērtēšana utt.).
• Pārraudzības instrumenti: rādītāji ir noteikti, lai nodrošinātu, ka projekts tiek īstenots augstā kvalitātē un izmaksefektīvi.

Partnerības un sadarbības kārtības kvalitāte (maksimālais rezultāts 20 punkti)

• Konfigurācija: projektā ir iesaistīts tādu savstarpēji papildinošu dalīborganizāciju kopums, kurām ir vajadzīgā specializācija, kompetences, pieredze un zinātība, lai sekmīgi īstenotu visus projekta aspektus.
• Sadarbība ar ieinteresētajām personām: partnerība izveido spēcīgus un pastāvīgus tīklus un prakses kopienas vietējā, valsts un transnacionālā līmenī ar skolotāju iepriekšējas izglītības un izglītības darba vietā nodrošinātājiem, publiskām iestādēm, kuras piedalās skolotāju izglītībā, un citiem attiecīgajiem dalībniekiem un sniedz iespēju rezultatīvi veikt zinātības un zināšanu apmaiņu starp šīm ieinteresētajām personām.
• Ģeogrāfiskais līdzsvars: partnerība ietver atbilstīgus partnerus no dažādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas aktīvi piedalās projektā; pieteikuma iesniedzējs ir pamatojis partnerības ģeogrāfisko sastāvu un pierādījis tās atbilstību skolotāju akadēmiju mērķu sasniegšanai; partnerībā ietilpst plašs un atbilstošs attiecīgo dalībnieku klāsts vietējā un reģionālā līmenī.
• Virtuālā sadarbība un mobilitāte: sadarbība ir saistīta ar esošiem “Erasmus+” rīkiem, piemēram, eTwinning un Eiropas skolu izglītības platformu.
• Apņēmība: pienākumu un uzdevumu sadalījums ir skaidrs, atbilstošs un apliecina visu dalīborganizāciju apņemšanos un aktīvu līdzdalību atbilstīgi to īpašajai zinātībai un spējām.
• Uzdevumi: koordinators apliecina spēju kvalitatīvi pārvaldīt un koordinēt transnacionālus tīklus un uzņemties vadību sarežģītā vidē. individuāli uzdevumi tiek piešķirti, balstoties uz specifisku katra partnera zinātību.
• Sadarbība: ir ierosināts efektīvs mehānisms, kā nodrošināt labu koordināciju, lēmumu pieņemšanu un saziņu starp dalīborganizācijām, dalībniekiem un jebkuru citu ieinteresēto personu.

Ietekme (maksimālais rezultāts 20 punkti)

• Izmantošana: priekšlikumā ir parādīts, kā projekta iznākumus izmantos partneri un citas ieinteresētās personas. Tajā ir paredzēti paņēmieni izmantošanas novērtēšanai projekta darbības laikā un pēc tam.
• Izplatīšana: priekšlikums paredz skaidru plānu projekta darbības laikā un pēc projekta beigām rezultātu izplatīšanai un ietver attiecīgas mērķvērtības, darbības, piemērotu laiku, rīkus un kanālus, lai nodrošinātu rezultātu un ieguvumu efektīvu izplatīšanu ieinteresētajām personām, politikas veidotājiem, skolotāju izglītības nodrošinātājiem, publiskām iestādēm utt. projekta darbības laikā un pēc tam. Priekšlikumā arī norāda, kurš partneris būs atbildīgs par rezultātu izplatīšanu, un norāda attiecīgo pieredzi, kas viņam ir izplatīšanas darbībās. Priekšlikumā ir noteikts izplatīšanas veids, priekšroku dodot “Erasmus+” rīkiem, piemēram, eTwinning un Eiropas skolu izglītības platformai,
• Ietekme: priekšlikumā ir izklāstīta projekta iespējamā ietekme:
  • uz dalībniekiem un dalīborganizācijām, kā arī tas, kādas izmaiņas ir sagaidāmas projekta darbības laikā un pēc tam,
  • ārpus organizācijām un privātpersonām, kas tieši piedalās projektā, vietējā, reģionālā, valsts un/vai Eiropas līmenī.

Priekšlikums ietver līdzekļus, kā arī mērķvērtības un rādītājus progresa pārraudzībai un iecerētās (īstermiņa un ilgtermiņa) ietekmes novērtēšanai.

• Ilgtspēja: priekšlikumā ir izskaidrots, kā tiks veikta “Erasmus+” skolotāju akadēmiju ieviešana un turpmāka attīstība. Priekšlikums ietver ilgtermiņa rīcības plāna izstrādi pakāpeniskai projekta rezultātu ieviešanai pēc projekta beigām. Šis plāns balstīsies uz ilgstošām partnerībām starp skolotāju sākotnējās izglītības nodrošinātājiem (iepriekšēja izglītība topošiem skolotājiem) un tālākās profesionālās attīstības nodrošinātājiem (izglītība darbavietā). Tajā būtu jānosaka atbilstošas pārvaldības struktūras, kā arī jāiekļauj mērogojamības un finansiālās ilgtspējas plāni, tostarp jānosaka finanšu resursi (Eiropas, valsts un privātie), lai nodrošinātu sasniegto rezultātu un ieguvumu ilgtermiņa ilgtspēju.

Lai pretendētu uz finansējumu, pieteikumam jāiegūst vismaz 70 punktu (no pavisam 100 punktiem), ņemot vērā arī minimālo punktu skaitu, kas jāiegūst katrā no 4 piešķiršanas kritērijiem: vismaz 25 punkti kritērijā “Projekta atbilstība”, vismaz 13 punkti kritērijā “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte” un 11 punkti kritērijos “Partnerības un sadarbības kārtības kvalitāte” un “Ietekme”.

Līdzvērtīgiem priekšlikumiem prioritāte tiks piešķirta, ņemot vērā punktu skaitu, ko tie ieguvuši par piešķiršanas kritēriju “Atbilstība”. Ja šis punktu skaits ir vienāds, prioritāte tiks piešķirta, pamatojoties uz to punktu skaitu par kritēriju “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte”. Ja šis punktu skaits ir vienāds, prioritāte tiks piešķirta, pamatojoties uz to punktu skaitu par kritēriju “Ietekme”.

Ja šādi nav iespējams noteikt prioritāti, var veikt turpmāku prioritāšu noteikšanu, ņemot vērā kopējo projektu portfeli un pozitīvas sinerģijas radīšanu starp projektiem vai citus ar uzaicinājuma mērķiem saistītus faktorus. Šie faktori tiks dokumentēti ekspertu grupas ziņojumā. 

Paredzēts, ka “Erasmus+” skolotāju akadēmiju attīstība uzlabos pedagogu profesijas pievilcību un nodrošinās kvalitatīvu sākotnējo izglītību un tālāko profesionālo attīstību skolotājiem, izglītotājiem un skolu vadītājiem. Skolotāji, izglītotāji un skolu vadītāji būs labāk sagatavoti risināt pašreizējās un jaunās sociālās un citas problēmas klasē un ārpus tās.

Tiek sagaidīts, ka “Erasmus+” skolotāju akadēmijas uzlabos Eiropas dimensiju un skolotāju izglītības internacionalizāciju, izveidojot skolotāju izglītības un apmācību nodrošinātāju partnerības Eiropas mērogā. Ciešā sadarbība starp attiecīgajiem dalībniekiem pāri Eiropas robežām paredz inovatīvu Eiropas mēroga sadarbību un ievērojamu skolotāju izglītības politikas un prakses attīstību, balstoties uz esošajām inovācijām un efektīvo praksi valstu skolotāju izglītības sistēmu ietvaros un uz iesaistītajiem skolotājiem rīkoto mācību kopīgu piedāvājumu. Paredzams, ka šī pieeja pavērs ceļu tam, lai mobilitāte kļūtu par skolotāju izglītības neatņemamu sastāvdaļu Eiropā, novēršot faktiskos mobilitātes šķēršļus un nosakot apstākļus sekmīgām mobilitātes stratēģijām un programmām. 

Darbojoties valstu un Eiropas līmenī, “Erasmus+” skolotāju akadēmijas veidos stipras un ilgstošas partnerības starp skolotāju sākotnējās izglītības un tālākās profesionālās attīstības nodrošinātājiem. Tās nodrošinās ciešāku sadarbību starp skolotāju izglītības nodrošinātājiem, radot iespēju strukturālām partnerībām un kopīgām programmām starp iestādēm. Tādējādi “Erasmus+” skolotāju akadēmijas nodrošinās kvalitatīvu un produktīvu sākotnējo un tālāko profesionālo attīstību un sasniegs rezultātus, kurus būtu grūti panākt, neīstenojot zināšanu apmaiņu un lietderīgu sadarbību.

Izmantojot dažādus izplatīšanas kanālus transnacionālā, valstu un/vai reģionālā līmenī, kā arī ieviešot ilgtermiņa rīcības plānu pakāpeniskai projekta rezultātu ieviešanai, paredzams, ka projektos piedalīsies attiecīgās ieinteresētās personas dalīborganizācijās un ārpus tām un tiks nodrošināta ilgstoša ietekme pēc projekta darbības laika.

Šim pasākumam izmanto fiksētas summas finansējuma modeli. Vienreizējās fiksētās summas ieguldījuma apmēru nosaka katrai dotācijai, pamatojoties uz pieteikumu iesniedzēju ierosināto pasākuma aplēsto budžetu. Summu fiksēs piešķīrēja iestāde, pamatojoties uz aplēsto projekta budžetu, izvērtējuma rezultātu un finansējuma likmi 80 % apmērā.

Finansiāls atbalsts trešām personām dotāciju vai balvu veidā nav atļauts.

Finanšu revīziju izmaksas nav atļautas.

Brīvprātīgo izmaksas ir atļautas. Norādītajām vienības izmaksām jābūt saskaņotām ar vienības izmaksām Lēmumā par vienības izmaksām attiecībā uz brīvprātīgajiem²² .

MVU vienības izmaksas MVU īpašniekiem ir atļautas. Norādītajām vienības izmaksām jābūt saskaņotām ar vienības izmaksām Lēmumā par vienības izmaksām attiecībā uz MVU īpašniekiem²³ .

Atbilstošajā darba pakotnē jāietver izmaksas par vismaz vienu sanāksmi (viens katra pilntiesīgā projekta partnera pārstāvis) gadā, kuru organizē Eiropas Komisija / Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūra vai pēc tās iniciatīvas un kuras mērķis ir labas prakses apmaiņa un mācīšanās citam no cita “Erasmus+” skolotāju akadēmiju starpā.

Pieteikumu iesniedzējiem jāaizpilda detalizēta budžeta tabula saskaņā ar pieteikuma veidlapu, ņemot vērā šādus aspektus: 

1. dotācijas saņēmējam(-iem) atbilstoši sīki jāapraksta budžets un tas jāsakārto saskaņotās darba pakotnēs (piemēram, jāsadala šādos elementos — “projekta vadība”, “apmācība”, “pasākumu rīkošana”, “mobilitātes pasākumu sagatavošana un īstenošana”, “saziņa un izplatīšana”, “kvalitātes nodrošināšana” u. c.);
2. priekšlikumā jāapraksta katrā darba pakotnē ietvertās darbības;
3. pieteikumu iesniedzējiem jāsniedz savā priekšlikumā fiksētās summas sadalījums, norādot katrai darba pakotnei atvēlēto daļu (un katrā darba pakotnē norādot katram dotācijas saņēmējam un saistītajai vienībai piešķirto daļu);
4. norādītās izmaksas var ietvert personāla izmaksas, ceļa un uzturēšanās izdevumus, aprīkojuma izmaksas un apakšuzņēmumu līgumu izmaksas, kā arī citas izmaksas (piemēram, par informācijas izplatīšanu, publicēšanu vai tulkošanu).

Priekšlikumi tiks izvērtēti saskaņā ar standarta izvērtēšanas procedūrām, piesaistot iekšējos un/vai ārējos ekspertus. Eksperti novērtēs priekšlikumu kvalitāti, pamatojoties uz uzaicinājumā noteiktajām prasībām un pasākuma paredzamo ietekmi, kvalitāti un efektivitāti.

Pēc priekšlikuma izvērtēšanas kredītrīkotājs nosaka fiksētās summas apmēru, ņemot vērā veiktā vērtējuma konstatējumus. 

Dotācijas parametri (maksimālā dotācijas summa, finansējuma likme, kopējās attiecināmās izmaksas utt.) tiks noteikti dotācijas nolīgumā. Skatiet šo programmas vadlīniju C daļas sadaļu “Attiecināmās tiešās izmaksas”. 

Projekta sasniegumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz iegūtajiem iznākumiem. Šī finansējuma shēma ļaus likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis izmantotajiem resursiem, tādējādi uzsverot izmērāmu mērķu sasniegšanas kvalitāti un līmeni.

Plašāka informācija ir izklāstīta dotācijas nolīguma paraugā, kas pieejams ES Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā.

Footnote

1. https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-8269-2020-INIT/lv/pdf . ↩ back
2. https://ec.europa.eu/education/resources-and-tools/document-library/eea-communication-sept2020_en . ↩ back
3. https://ec.europa.eu/education/education-in-the-eu/digital-education-action-plan_lv . ↩ back
4. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32024H01115 . ↩ back
5. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C_202401030 . ↩ back
6. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32022H1209%2801%29 . ↩ back
7. https://erasmus-plus.ec.europa.eu/document/proposal-for-a-council-recommendation-europe-on-the-move-learning-mobility-for-everyone . ↩ back
8. Šajā uzaicinājumā termins “skolotājs” ir jāsaprot paplašināti, ietverot arī pasniedzējus un pirmsskolas izglītības un aprūpes personālu. ↩ back
9. Sk. arī 2022. gada PISA  rezultātu ES salīdzinošo analīzi:  https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/d9d9adad-c71b-11ee-95d9-01aa75ed71a1/language-en . ↩ back
10. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32018H0607(01)&from=LV . ↩ back
11. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32022H1209%2801%29&qid=1671106078506 . ↩ back
12. https://wikis.ec.europa.eu/display/EAC/Pathways+to+School+Success ↩ back
13. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32022H0627(01) . ↩ back
14. https://joint-research-centre.ec.europa.eu/greencomp-european-sustainability-competence-framework_en . ↩ back
15. https://wikis.ec.europa.eu/display/EAC/Learning+for+Sustainability . ↩ back
16. https://education.ec.europa.eu/lv/focus-topics/digital-education/action-plan . ↩ back
17. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32024H01115 . ↩ back
18. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C_202401030 . ↩ back
19. https://joint-research-centre.ec.europa.eu/digcompedu_en . ↩ back
20. https://education.ec.europa.eu/focus-topics/digital-education/tools-for-schools-and-educators . ↩ back
21. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32018H0607(01)&from=LV . ↩ back
22. https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/common/guidance/unit-cost-decision-volunteers_en.pdf . ↩ back
23. unit-cost-decision-sme-owners-natural-persons_en.pdf (europa.eu) . ↩ back