Skip to main content

Erasmus+

EU programme for education, training, youth and sport
Search the guide

Šī tīmekļvietne vēl neatspoguļo programmas “Erasmus+” 2023. gada vadlīnijas.

Tomēr, noklikšķinot uz “Lejupielādēt” (“Download”) šīs lapas labajā pusē, varat lejuplādēt 2023. gada vadlīniju PDF versiju jūsu izvēlētajā valodā.

Profesionālās izcilības centri

Profesionālās izcilības centru (PIC) iniciatīva atbalsta augšupēju profesionālās izcilības pieeju, kurā piedalās plašs vietējo ieinteresēto personu loks. Tā ļauj PIA iestādēm ātri pielāgot prasmju nodrošināšanu mainīgajām ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, ieskaitot digitālo un zaļo pārkārtošanos. PIC darbojas noteiktā vietējā kontekstā, sasaistot prasmju ekosistēmas inovācijai, reģionālajai attīstībai un sociālajai iekļaušanai, un vienlaikus sadarbojas ar PIC citās valstīs, izmantojot starptautiskus sadarbības tīklus.

Tie nodrošina iespējas jauniešu sākotnējai apmācībai, kā arī turpmākai pieaugušo kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai, elastīgi un savlaicīgi piedāvājot apmācības, kas atbilst dinamiska darba tirgus vajadzībām zaļās un digitālās pārkārtošanās kontekstā. Tie darbojas kā katalizatori inovācijām vietējo komercuzņēmumu mērogā, cieši sadarbojoties ar komercuzņēmumiem, jo īpaši MVU.

Profesionālā izcilība nodrošina augstas kvalitātes prasmes un kompetences, kuras rada kvalitatīvu nodarbinātību un iespējas visos karjeras posmos un kuras atbilst inovatīvas, iekļaujošas un ilgtspējīgas1  ekonomikas vajadzībām.

Šajā dokumentā piedāvāto profesionālās izcilības koncepciju raksturo uz izglītības apguvēju vērsta holistiska pieeja, kurā PIA:

  • ir neatņemama prasmju ekosistēmu2  sastāvdaļa, kas sniedz ieguldījumu reģionālajā attīstībā3 , inovācijā4 , pārdomātā specializācijā5  un kopu stratēģijās6 , kā arī konkrētās vērtības ķēdēs un industriālajās ekosistēmās7 ,
  • ir zinību triāžu8  sastāvdaļa, cieši sadarbojoties ar citām izglītības un apmācības nozarēm, zinātniekiem, radošo nozari un uzņēmumiem,
  • ļauj izglītības apguvējiem iegūt gan profesionālās kompetences (saistītas ar darbu), gan arī pamatkompetences9 , izmantojot augstas kvalitātes nodrošinājumu, kura pamatā ir kvalitātes nodrošināšana,
  • veido inovatīvu veidu partnerības10  ar darba pasauli, un to atbalsta mācīšanas un apmācības personāla tālākā profesionālā attīstība, novatoriska pedagoģija, izglītības apguvēju un personāla mobilitāte un PIA internacionalizācijas stratēģijas.

Pasākuma mērķi

Šis pasākums atbalsta profesionālās izcilības centru starptautisku sadarbības tīklu pakāpenisku izveidi un attīstību, palīdzot izveidot prasmju ekosistēmas inovācijai, reģionālajai attīstībai un sociālajai iekļaušanai.

Profesionālās izcilības centri darbosies divos līmeņos:

  1. valsts līmenī — iesaistot vietējo ieinteresēto personu plašu loku, izveidojot prasmju ekosistēmas vietējai inovācijai, reģionālajai attīstībai un sociālajai iekļaušanai, vienlaikus sadarbojoties ar PIC citās valstīs, izmantojot starptautiskus sadarbības tīklus,
  2. starptautiskā līmenī — pulcējot vienkopus profesionālās izcilības centrus, kuriem ir kopīga interese par:
  • konkrētām nozarēm vai industriālajām ekosistēmām11 ,
  • inovatīvām pieejām sabiedrības problēmu risināšanai (piemēram, klimata pārmaiņas, digitalizācija, mākslīgais intelekts, ilgtspējīgas attīstības mērķi, migrantu integrācija, cilvēku, kuriem ir zems kvalifikācijas līmenis, kvalifikācijas celšana utt.) vai
  • inovatīvām pieejām pastāvošo PIC sasniegtās auditorijas palielināšanai un to kvalitātes un lietderīguma paaugstināšanai.

Tīkli apvienos dažādās valstīs pastāvošus PIC vai izstrādās profesionālās izcilības modeli, izveidojot saikni starp dažādās valstīs esošiem partneriem, kuri ir paredzējuši attīstīt profesionālo izcilību vietējā kontekstā, izmantojot starptautisko sadarbību. Tie varētu sniegt ieguldījumu, piemēram, iniciatīvas “Jauns Eiropas “Bauhaus”” īstenošanas posmā, sadarbojoties ar kopienām, kuras ir iesaistītas iniciatīvas veicinātajās vietējā mēroga izmaiņās.

Tīklu mērķis ir nodrošināt PIA izcilības “augšupēju konverģenci”. Tās būs atvērtas tādu valstu iesaistei, kurās pastāv labi attīstītas profesionālās izcilības sistēmas, kā arī tādām valstīm, kurās notiek līdzīgu pieeju izstrādes process, lai izpētītu PIA iestāžu maksimālo potenciālu proaktīvi iesaistīties izaugsmes un inovācijas atbalstīšanā.

Profesionālās izcilības centri ir paredzēti organizācijām, kuras nodrošina profesionālo izglītību un apmācību jebkurā EKI līmenī no 3. līdz 8. līmenim, tostarp vidējās izglītības augstākā posma, pēcvidusskolas neterciārā un terciārā līmeņa izglītību (piemēram, lietišķo zinātņu universitātes, politehniskie institūti utt.).

Taču pieteikumi nedrīkst ietvert tikai tādas darbības, kuras ir vērstas uz terciārā līmeņa izglītības apguvējiem; pieteikumiem, kuri ir vērsti uz terciārā līmeņa PIA (EKI 6.–8. līmenis), jāietver vismaz viens cits PIA kvalifikācijas līmenis (EKI 3.–5. līmenī), kā arī spēcīgs darba vidē balstītu mācību komponents12 .

Atbilstības kritēriji

Lai varētu pretendēt uz programmas “Erasmus+” dotācijām, profesionālās izglītības centru projektu priekšlikumiem jāatbilst turpmāk izklāstītajiem kritērijiem.

Kas var iesniegt pieteikumu?

Pieteikuma iesniedzējs var būt jebkura dalīborganizācija, kas ir likumīgi izveidota ES dalībvalstī vai Programmas asociētajā trešā valstī. Šī organizācija iesniedz pieteikumu visu projektā iesaistīto dalīborganizāciju vārdā.

Kāda veida organizācijas var piedalīties projektā?

Jebkura publiska vai privāta organizācija, kas darbojas profesionālās izglītības un apmācības jomā vai darba pasaulē un ir likumīgi izveidota ES dalībvalstī vai Programmas asociētajā trešā valstī vai jebkurā Programmas neasociētajā trešā valstī (sk. sadaļu “Atbilstīgās valstis” šo vadlīniju A daļā), var iesaistīties pilntiesīga partnera, saistītās vienības vai asociētā partnera statusā.

Šādas organizācijas var būt, piemēram (uzskaitījums nav izsmeļošs):

  • PIA nodrošinātāji,
  • komercuzņēmumi, rūpniecības sektoru vai nozari pārstāvošās organizācijas,
  • nacionālās/reģionālās kvalifikācijas iestādes,
  • pētniecības institūti,
  • inovācijas aģentūras,
  • reģionālās attīstības iestādes.

Izņēmums: organizācijas no Baltkrievijas (2. reģions) nav tiesīgas piedalīties šajā pasākumā.

Dalīborganizāciju skaits un specializācija

Partnerībai jāietver vismaz astoņi pilntiesīgie partneri no vismaz četrām ES dalībvalstīm vai Programmas asociētajām trešām valstīm (tostarp vismaz divām ES dalībvalstīm).

Katrai ES dalībvalstij vai Programmas asociētajai trešai valstij ir jāietver:

a) vismaz viens uzņēmums vai rūpniecības sektoru vai nozari pārstāvoša organizācija un

b) vismaz viens profesionālās izglītības un apmācības nodrošinātājs (vidusskolas un/vai terciārās izglītības līmeņa).

Turpmākai partnerības struktūrai jāatspoguļo priekšlikuma specifiskais raksturs.

Organizācijas no Programmas neasociētajām trešām valstīm arī var piedalīties pilntiesīgu partneru, saistītu vienību vai asociēto partneru statusā (nevis kā pieteikumu iesniedzējas), ja tiek parādīts, ka to dalība rada projektam būtisku pievienoto vērtību.

Projekta ilgums

Četri gadi.

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūra (EACEA).

Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS-EDU-2022-PEX-COVE.

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 7. septembra plkst. 17.00.00 (pēc Briseles laika).

Pieteikumu iesniedzējas organizācijas tiks novērtētas, pamatojoties uz attiecīgajiem izslēgšanas un atlases kritērijiem. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

Projekta izveide

PIC pieņem sistēmisku pieeju, kas nodrošina PIA iestāžu aktīvu dalību “prasmju ekosistēmu” veidošanā kopā ar plašu citu vietējo/reģionālo partneru loku. Paredzams, ka PIC darīs ievērojami vairāk, nekā vienkārši nodrošinās kvalitatīvu profesionālo izglītību.

Tālāk ir sniegts neizsmeļošs saraksts, kurā ietvertas ierastās darbības un pakalpojumi, ko nodrošina PIC. Projekti sasniedz savus mērķus, balstoties uz minēto darbību apakškopu kombināciju.

Projektam jāietver atbilstīgi nodevumi, kuri ir saistīti ar šādām trīs kopām:

  • vismaz trim pieteikuma veidlapā 1. kopā “Mācīšana un mācīšanās” norādītajām darbībām,
  • vismaz trim pieteikuma veidlapā 2. kopā “Sadarbība un partnerība” norādītajām darbībām,
  • vismaz divām pieteikuma veidlapā 3. kopā “Pārvaldība un finansējums” norādītajām darbībām.

1. kopa “Mācīšana un mācīšanās”

i)  Darba tirgum atbilstīgu prasmju nodrošināšana cilvēkiem, ieskaitot prasmes, kas nepieciešamas zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķiem13 , mūžizglītības un iekļaujošas14  pieejas ietvaros, nodrošinot mācīšanās iespējas visu vecumu un visu sociālekonomisko aprindu cilvēkiem15 . Sākotnējās PIA kvalifikāciju piedāvājumu apvienošana ar tālākapmācības piedāvājumiem kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai (ieskaitot mikroapliecinājumus), pamatojoties uz prasmju nepieciešamības izpētes informāciju16 .

ii)  Profesionālās orientācijas pakalpojumu un iepriekšējas mācīšanās validēšanas pakalpojumu nodrošināšana.

iii)  Gan uz tehniskajām prasmēm, gan pamatkompetencēm17  vērstu inovatīvu mācību programmu izstrāde, izmantojot Eiropas kompetenču satvarus un atvasinātos rīkus (piemēram, DigComp18 , EntreComp19 , LifeComp20 , SELFIE WBL21  un Eiropas digitālo prasmju sertifikātu22 ).

iv)  Inovatīvu, uz izglītības apguvējiem vērstu23  mācīšanas un mācīšanās metožu, tostarp starpdisciplināras, uz projektiem balstītas, uz kompetencēm balstītas mācīšanās, “mācību fabriku”, darbtelpu24 , izstrāde, kā arī starptautiskās mobilitātes iespēju nodrošināšana (ieskaitot internacionalizāciju pašu mājās25 ), pilnvērtīgi izmantojot digitālās tehnoloģijas, piemēram, MOOC, simulatorus, virtuālo realitāti, mākslīgo intelektu utt.

v)  Izglītības apguvēju izcilības26  sekmēšana, izmantojot pasākumus, kuri stimulē PIA apguvējus izpētīt savu inovācijas un radošo potenciālu27  un tādējādi rada pozitīvās mijiedarbības ciklu, kurš dod ieguvumus izglītības apguvējiem, skolotājiem un PIA iestādei, kas var iekļaut paraugpraksi standarta programmās.

vi)  Modulāra un uz izglītības apguvējiem vērsta starptautiska PIA mācību nodrošinājuma izstrāde, nodrošinot tā atzīšanu, kā arī mācīšanās sasniegumu pārredzamību, izpratni un pārnesamību, ko cita starpā panāk, izstrādājot un/vai izmantojot mikroapliecinājumus un Eiropas profesionālos “pamatprofilus” un izmantojot rīku “Europass digitālais apliecinājums”.

vii)  Augstāka līmeņa PIA programmu nodrošināšana, elastīgu pāreju izstrāde, kā arī PIA un augstākās izglītības iestāžu sadarbības mehānismu izstrāde.

viii)  Investīcijas sākotnējā un tālākajā skolotāju un pasniedzēju profesionālajā attīstībā28 , kuras mērķis ir attīstīt pedagoģiskās, tehniskās un jo īpaši digitālās prasmes, tostarp prasmes, kas nepieciešamas mācībām tiešsaistē un tālmācībai, kā arī veidot kvalitātes kultūru, kuras pamatā ir noteiktas pārvaldības sistēmas29 .

ix)  Tādu spēcīgu kvalitātes nodrošināšanas mehānismu izveide, kas ir saskaņoti ar Eiropas rīkiem un instrumentiem. Tā cita starpā var ietvert darbu ar mērķi izveidot izglītības un apmācības sniedzēju sertifikāciju, balstoties uz standartiem, kurus izstrādājušas attiecīgās nacionālās un/vai starptautiskās standartizācijas organizācijas, piemēram, ISO 21001 vai EFQM (sk. arī publikāciju par EVTA piešķirto PIA izcilības zīmi).

x)  Tādu lietderīgu atgriezenisko saišu un absolventu gaitu apzināšanas sistēmu iedibināšana, kas ļauj savlaicīgi pielāgot izglītības sniegšanu mainīgajām darba tirgus vajadzībām.

2. kopa “Sadarbība un partnerības”

xi)  Darījumdarbības un izglītības partnerību veidošana māceklības, stažēšanās, prasmju paredzēšanas, aprīkojuma kopīgošanas nolūkā un lai īstenotu personāla un skolotāju apmaiņu komercuzņēmumu un PIA centru starpā30 , kā arī lai pievienotos Prasmju pilnveides paktam31  utt.

xii)  Tehniskā atbalsta, vajadzību izvērtējuma, rīku un metodiku nodrošināšana MVU, kā arī pielāgota apmācība, lai atbalstītu MVU piedāvājumus māceklībai un kvalifikācijas celšanai / pārkvalifikācijai.

xiii)  Biznesa inkubatoru nodrošināšana PIA apguvējiem, lai tie varētu attīstīt savas uzņēmējdarbības prasmes un iniciatīvas, vai šādu inkubatoru atbalstīšana.

xiv)  Sadarbība ar vietējiem MVU, izmantojot inovāciju centrus, tehnoloģiju izplatīšanas centrus32 , prototipu izgatavošanas un lietišķo pētījumu33  projektus, iesaistot PIA apguvējus un personālu.

xv)  Piedalīšanās jaunu zināšanu radīšanā un izplatīšanā partnerībā ar citām ieinteresētajām personām, piemēram, īstenojot atvērtu inovāciju34 , kopīgu pētniecību un izstrādi ar universitātēm, komercuzņēmumiem un citiem pētniecības institūtiem utt.

xvi)  PIA internacionalizācijas stratēģiju izstrāde, ieskaitot stratēģijas PIA apguvēju, skolotāju un pasniedzēju, kā arī vadītāju starptautiskās mobilitātes (tostarp virtuālās mobilitātes) veicināšanai. Tas var ietvert arī sagatavošanās darbu mobilitātes veicināšanai, piemēram, mācību programmas vai kursus par ES studijām, lai uzlabotu izpratni par Eiropas integrācijas procesu un tā vietu globalizētā pasaulē (tiem iedvesmu var gūt, piemēram, no Žana Monē vārdā nosauktajiem pasākumiem).

xvii)  Tādu kampaņu un darbību35  sākšana, kuru mērķis ir uzlabot PIA pievilcību un informētību par dzīves un darba iespējām, ko sniedz PIA kvalifikācijas, kā arī aktīva līdzdalība šādās kampaņās un darbībās. Šādas iniciatīvas varētu piesaistīt vairāk cilvēku (tostarp izglītības apguvējus pamatskolās un vidusskolās) konkrētām profesijām un sniegt ieguldījumu Eiropas Arodprasmju nedēļā.

xviii)  Dalība valsts mēroga un starptautiskos prasmju konkursos, kuru mērķis ir vairot PIA pievilcību un izcilību.

xix)  “Starptautisku PIA universitātes pilsētiņu / akadēmiju” izveide. Tā ir vērsta uz izglītības apguvējiem pamatskolās, vidusskolās un PIA skolās, skolotājiem un pasniedzējiem, vadītājiem PIA iestādēs, arodbiedrībām36 , kā arī cilvēkiem, kuri izvērtē turpmākās profesionālo studiju iespējas. Galvenā uzmanība varētu tikt pievērsta konkrētām nodarbinātības jomām, produktiem vai pakalpojumiem, kā arī sociāli un ekonomiski nozīmīgām sarežģītām problēmām.

3. kopa “Pārvaldība un finansējums”

xx)  Pietiekamas autonomijas37  un efektīvas pārvaldības nodrošināšana visos līmeņos, iesaistot attiecīgas ieinteresētās personas, jo īpaši komercuzņēmumus, kameras, profesionālās un nozares apvienības, arodbiedrības, valsts un reģionālās iestādes un sociālos partnerus.

xxi)  Aktīva iesaistīšanās vispārējās valsts prasmju pārvaldības sistēmās un sasaistes izveide ar nodarbinātības un sociālo politiku vietējā, reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī.

xxii)  Prasmju ekosistēmu līdzradīšana inovāciju, pārdomātas specializācijas stratēģiju, kopu, nozaru un vērtības ķēžu (industriālo ekosistēmu) atbalstam.

xxiii)  Tādu ilgtspējīgu finansiālo modeļu izstrāde, kuros apvienots publiskais un privātais finansējums, kā arī ienākumus radošas darbības.

xxiv)  Ārvalstu investīciju projektu38  pievilcības vairošana, nodrošinot prasmju laicīgu sniegšanu komercuzņēmumiem, kas veic ieguldījumus vietējā tirgū.

xxv)  Valsts un ES finanšu instrumentu un fondu pilnvērtīga izmantošana. Tie cita starpā var sniegt atbalstu izglītības un apmācības pasākumiem, izglītības apguvēju un personāla mobilitātei, lietišķo pētījumu darbībām, ieguldījumiem infrastruktūrā ar mērķi modernizēt PIA centrus ar uzlabotām iekārtām, pārvaldības sistēmu ieviešanai ar mērķi nodrošināt PIA organizāciju un to sniegto pakalpojumu izcilību un ilgtspēju utt.

Profesionālās izcilības centri nav paredzēti tam, lai veidotu jaunas PIA iestādes vai infrastruktūru (lai arī tās var to darīt), bet gan tam, lai pulcētu vietējos/reģionālos partnerus, piemēram, sākotnējās un tālākās PIA izglītības nodrošinātājus, terciārās izglītības iestādes, tostarp lietišķo zinātņu un politehniskās universitātes, pētniecības iestādes, komercuzņēmumus, kameras, sociālos partnerus, valsts un reģionālās iestādes un attīstības aģentūras, valsts nodarbinātības dienestus utt.

Projektiem attiecīgajos gadījumos jāizmanto ES mēroga instrumenti un rīki39 .

Projektiem jāietver ilgtermiņa rīcības plāna izstrāde pakāpeniskai projekta nodevumu īstenošanai pēc projekta beigām. Šim plānam jābūt balstītam uz ilgstošām partnerībām starp izglītības un apmācību sniedzējiem un galvenajām industrijas ieinteresētajām personām atbilstošajā līmenī. Tajā jāiekļauj atbilstošu valdības struktūru identifikācija, kā arī plāni mērogojamībai un finansiālajai ilgtspējai. Tāpat tam jānodrošina pienācīga platformu darba pamanāmība un plaša izplatīšana, tostarp ES un nacionālajā politiskajā līmenī, nodrošinot informāciju par to, kā projekta ieviešana tiks īstenota Eiropas, nacionālajā un/vai reģionālajā līmenī sadarbībā ar attiecīgajiem partneriem. Tāpat rīcības plānam jāietver tas, kā ES finansējuma iespējas (piemēram, Eiropas struktūrfondi, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, programma “Erasmus+”, COSME, nozaru programmas) un nacionālais un reģionālais finansējums (kā arī privātais finansējums) var veicināt projekta ieviešanu. Tajā jāņem vērā nacionālās un reģionālās pārdomātas specializācijas stratēģijas.

Gaidāmā ietekme

Sagaidāms, ka Eiropas profesionālās izcilības centru platformu pakāpeniska izveide un attīstība veicinās profesionālās izglītības un apmācības pievilcīgumu, kā arī nodrošinās, ka tā būs tādu risinājumu rašanas priekšgalā, kas vērsti uz strauji mainošos prasmju vajadzību apmierināšanu.

Veidojot nozīmīgu “zinību triādes” daļu (kuru veido cieša uzņēmumu, izglītības un pētnieku savstarpēja sadarbība) un pildot nozīmīgas funkcijas tādu prasmju veidošanā, kuras atbalsta inovāciju un lietpratīgu specializāciju, tiek sagaidīts, ka profesionālās izcilības centri nodrošinās augstas kvalitātes prasmes un kompetences, kuras rada kvalitatīvu nodarbinātību un iespējas visos karjeras posmos un kuras atbilst inovatīvas, iekļaujošas un ilgtspējīgas tautsaimniecības vajadzībām. Sagaidāms, ka šī pieeja pavērs ceļu PIA darbībai visaptverošākā un iekļaujošākā prasmju nodrošināšanas konceptualizācijā, pievēršoties inovācijai, pedagoģijai, sociālajam taisnīgumam, mūžizglītībai, transversālajām prasmēm, organizatoriskajai un tālākajai profesionālās izglītības turpināšanai un sabiedrības vajadzībām.

Būdami cieši piesaistīti reģionālajam/vietējam kontekstam, taču, vienlaikus darbojoties transnacionālā līmenī, profesionālās izcilības centri veidos spēcīgas un noturīgas partnerības starp PIA kopienu un darba pasauli valsts līmenī un citur. Tādējādi tie nodrošinās nepārtrauktu tādu prasmju nodrošināšanu un rezultātu sasniegšanu, kurus būtu sarežģīti sasniegt bez zināšanu apmaiņas un pastāvīgas sadarbības.

Plaši izplatot projektu iznākumus transnacionālā, valsts un/vai reģionālā līmenī un izstrādājot ilgtermiņa rīcības plānu pakāpeniskai projekta nodevumu sasniegšanai, ņemot vērā valsts un reģionālās lietpratīgās specializācijas stratēģijas, sagaidāms, ka individuālie projekti piesaistīs attiecīgās ieinteresētās personas no dalīborganizācijām un ārpus tām, kā arī nodrošinās paliekošu ietekmi pēc projekta darbības laika.

Piešķiršanas kritēriji

Tiek piemēroti šādi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji:

Projekta atbilstība (maksimālais rezultāts — 35 punkti)

  • Saikne ar politiku — priekšlikums izveido un attīsta transnacionālu profesionālās izcilības centru sadarbības platformu, kuras mērķis ir veicināt PIA izcilību. Tajā ir izskaidrots, kā projekts sniegs ieguldījumu Padomes Ieteikuma par PIA ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai40  un Osnabrikas deklarācijas41  politikas prioritātēs noteikto mērķu sasniegšanā.
  • Konsekvence — tas, kādā mērā priekšlikums ir balstīts uz vajadzību pienācīgu analīzi; mērķi ir skaidri noteikti, reālistiski un vērsti uz jautājumiem, kas ir būtiski dalīborganizācijām un pasākumam.
  • Inovācija — priekšlikumā ir ņemtas vērā mūsdienīgas metodes un paņēmieni, un tajā iecerēts sasniegt inovatīvus rezultātus un risinājumus attiecīgajā jomā kopumā vai ģeogrāfiskajā kontekstā, kurā projekts tiek īstenots (piemēram, saturs, radītie rezultāti, izmantotās darba metodes un organizācijas un personas, kuras ir iesaistītas pasākumos vai uz kurām tie ir vērsti).
  • Reģionālā dimensija — priekšlikums demonstrē savu integrāciju un pienesumu reģionālajai attīstībai, inovācijai un lietpratīgajām specializācijas stratēģijām, nosakot vietējā/reģionālā līmeņa vajadzības un problēmas.
  • Sadarbība un partnerības — tas, kādā mērā priekšlikums ir piemērots spēcīgu un noturīgu attiecību veidošanai vietējā un transnacionālā līmenī tādu PIA kopienu un uzņēmumu (tos var pārstāvēt tirdzniecības kameras vai apvienības) starpā, kurās mijiedarbība ir abpusēja un abpusēji izdevīga.
  • Eiropas pievienotā vērtība — priekšlikums nepārprotami rada pievienoto vērtību individuālā (izglītības apguvēju un/vai personāla), institucionālā un sistēmas līmenī, un šo pievienoto vērtību veido rezultāti, kurus partneriem būtu grūti sasniegt bez Eiropas mēroga sadarbības.
  • Internacionalizācija — priekšlikums veicina PIA izcilības starptautisko dimensiju, tostarp tādu stratēģiju izstrādi, kuras sekmē PIA transnacionālo mobilitāti un ilgtspējīgu partnerību.
  • Digitālās prasmes — tas, kādā mērā priekšlikumā ir paredzētas ar digitālo prasmju attīstību saistītas darbības (piemēram, prasmju paredzēšana, inovatīvas mācību programmas un mācīšanas metodes, norādījumi utt.).
  • Zaļās prasmes — tas, kādā mērā priekšlikumā ir paredzētas ar pāreju uz aprites un zaļāku ekonomiku saistītas darbības (piemēram, prasmju paredzēšana, inovatīvas mācību programmas un mācīšanas metodes, norādījumi utt.).
  • Sociālais aspekts — priekšlikumā visos dažādajos pasākumos ir ietvertas horizontālas rūpes par daudzveidības jautājumiem un kopīgu vērtību, līdztiesības, tostarp dzimumu līdztiesības, un nediskriminēšanas un sociālās iekļaušanas veicināšanu, tostarp cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības / mazāk iespēju.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte (maksimālais rezultāts — 25 punkti)

  • Saskaņotība: projekta vispārējā struktūra nodrošina konsekvenci starp projekta mērķiem, darbībām un ierosināto budžetu. Priekšlikumā ir atspoguļots saskaņots un vispusīgs atbilstošu darbību un pakalpojumu kopums, kas atbilst apzinātajām vajadzībām un palīdz gūt iecerētos rezultātus. Projektam ir pienācīgi sagatavošanās, īstenošanas, pārraudzības, ekspluatācijas, novērtēšanas un rezultātu izplatīšanas posmi.
  • Metodika — ierosinātās metodikas kvalitāte un pamatotība un tās atbilstība iecerēto rezultātu sasniegšanai.
  • Pārvaldība — paredzēta stingra pārvaldības kārtība. Termiņi, organizācija, uzdevumi un pienākumi ir skaidri noteikti un reālistiski. Priekšlikums paredz piešķirt attiecīgus resursus katrai darbībai. Ir noteikta skaidra galveno darbības rādītāju kopa un laika grafiks to novērtēšanai un sasniegšanai.
  • Budžets — budžetā ir paredzēti atbilstoši resursi, kas vajadzīgi panākumu gūšanai, un tas nav novērtēts ne pārāk augstu, ne pārāk zemu.
  • Darba plāns — darba plāna kvalitāte un efektivitāte, tostarp tas, kādā mērā darba pakotnēm piešķirtie resursi atbilst to mērķiem un nodevumiem.
  • Finanšu un kvalitātes kontrole — kontroles pasākumi (nepārtraukta kvalitātes novērtēšana, profesionālizvērtēšana utt.) un kvalitātes rādītāji nodrošina, ka projekta īstenošana ir kvalitatīva un izmaksefektīva. Projekta problēmas/riski ir skaidri noteikti, un ir pienācīgi ņemti vērā riska mazināšanas pasākumi, Kā neatņemama projekta sastāvdaļa ir ieplānotas ekspertu veiktas izvērtēšanas procedūras. Šī procedūra ietver arī neatkarīgu ārējo kvalitātes novērtējumu projekta vidusposmā un beigās.
  • Ja projekts ietver mobilitātes darbības (izglītības apguvējiem un/vai personālam):
    • praktisko pasākumu, pārvaldības un atbalsta pasākumu kvalitāte,
    • tas, kādā mērā šīs darbības ir atbilstošas projekta mērķiem un piesaista pienācīgu dalībnieku skaitu,
    • dalībnieku mācīšanās rezultātu atzīšanas un validēšanas kārtības kvalitāte atbilstoši Eiropas pārredzamības un atzīšanas instrumentiem un principiem.

Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

  • Konfigurācija — projektā ir iesaistīts tādu savstarpēji papildinošu dalīborganizāciju kopums, kurām ir vajadzīgā specializācija, kompetences, pieredze un zinātība, lai veiksmīgi īstenotu visus projekta aspektus.
  • Augšupēja konverģence — tas, kādā mērā partnerība pulcē organizācijas, kuras strādā profesionālās izglītības un apmācības jomā vai darba pasaulē un kuras atrodas dažādos profesionālās izcilības pieeju attīstības posmos, un ļauj šo partneru starpā efektīvi apmainīties ar zinātību un zināšanām.
  • Ģeogrāfiskais aspekts — tas, kādā mērā partnerība ietver atbilstīgus partnerus no dažādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kā arī tas, kādā mērā katrs pieteikuma iesniedzējs ir pamatojis partnerības ģeogrāfisko sastāvu un parādījis tā piemērotību profesionālo izcilības centru mērķu sasniegšanai, kā arī tas, kādā mērā katra partnerība ietver plašu un piemērotu atbilstīgo dalībnieku loku vietējā un reģionālajā līmenī.
  • Programmas neasociēto trešo valstu iesaistīšanās — ja piemērojams — dalīborganizāciju no Programmas neasociētajām trešām valstīm dalība sniedz būtisku pievienoto vērtību projektam.
  • Apņēmība — koordinators apliecina spēju kvalitatīvi pārvaldīt un koordinēt transnacionālus tīklus un uzņemties vadību sarežģītā vidē; pienākumu un uzdevumu sadalījums ir skaidrs, atbilstošs un apliecina visu dalīborganizāciju apņemšanos un aktīvu līdzdalību atbilstīgi to īpašajai zinātībai un spējām.
  • Sadarbība — ir ierosināts efektīvs mehānisms, kā nodrošināt labu koordināciju, lēmumu pieņemšanu un saziņu starp dalīborganizācijām, dalībniekiem un jebkuru citu ieinteresēto personu.

Ietekme (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

  • Izmantošana — priekšlikumā ir parādīts, kā projekta iznākumus izmantos partneri un citas ieinteresētās personas. Tajā ir paredzēti paņēmieni izmantošanas novērtēšanai projekta darbības laikā un pēc tam.
  • Izplatīšana — priekšlikums paredz skaidru plānu rezultātu izplatīšanai un ietver attiecīgas mērķvērtības, darbības, atbilstīgu laika plānojumu, rīkus un kanālus, lai nodrošinātu rezultātu un ieguvumu efektīvu izplatīšanu ieinteresētajām personām, politikas veidotājiem, profesionālās virzības profesionāļiem, uzņēmumiem, gados jauniem izglītības apguvējiem utt. projekta darbības laikā un pēc tam; tāpat priekšlikumā ir norādīts, kuri partneri uzņemsies atbildību par rezultātu izplatīšanu.
  • Ietekme — priekšlikumā ir izklāstīta projekta iespējamā ietekme:
    • uz dalībniekiem un dalīborganizācijām projekta darbības laikā un pēc tam,
    • ārpus organizācijām un privātpersonām, kas tieši piedalās projektā, vietējā, reģionālā, valsts un/vai Eiropas līmenī.
  • Priekšlikums ietver līdzekļus, kā arī skaidri noteiktas mērķvērtības un rādītājus progresa pārraudzībai un iecerētās (īstermiņa un ilgtermiņa) ietekmes novērtēšanai.
  • Ilgtspēja — priekšlikumā ir izklāstīts, kā tiks ieviesti un turpmāk attīstīti profesionālās izcilības centri. Priekšlikums ietver ilgtermiņa rīcības plāna izstrādi pakāpeniskai projekta rezultātu ieviešanai pēc projekta beigām. Šim plānam jābūt balstītam uz ilgstošām partnerībām starp izglītības un apmācību sniedzējiem un galvenajām industrijas ieinteresētajām personām atbilstošajā līmenī. Tajā jāiekļauj atbilstošu pārvaldības struktūru identifikācija, kā arī plāni mērogojamībai un finansiālajai ilgtspējai, tostarp finanšu resursu identifikācija (Eiropas, valsts un privāto), lai nodrošinātu sasniegto rezultātu un ieguvumu ilgtermiņa ilgtspēju.

Lai pretendētu uz finansējumu, pieteikumam jāiegūst vismaz 70 punktu (no pavisam 100 punktiem), ņemot vērā arī katrā no četriem piešķiršanas kritērijiem iegūstamo minimālo punktu skaitu: vismaz 18 punkti kritērijā “Projekta atbilstība”, vismaz 13 punkti kritērijā “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte” un 11 punkti kritērijos “Partnerības un sadarbības kārtības kvalitāte” un “Ietekme”. Vienādu rezultātu gadījumā prioritāte tiks piešķirta projektiem ar lielāko punktu skaitu kritērijā “Projekta atbilstība” un pēc tam — “Ietekme”.

Parasti esošā nacionālā un Eiropas tiesiskā regulējuma robežās rezultāti būtu jāpadara pieejami kā atvērtie izglītības resursi (AIR), kā arī jāpublicē attiecīgajās profesionālo, nozaru vai kompetento iestāžu platformās. Priekšlikumā jāizklāsta, kā tiks nodrošināta sagatavoto datu, materiālu, dokumentu, audiovizuālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu darbību bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.

Kādi ir finansējuma noteikumi?

Šim pasākumam izmanto fiksētas summas finansējuma modeli. Vienreizējo fiksēto summu nosaka katrai dotācijai, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja ierosinātā pasākuma aplēsto budžetu. Piešķīrēja iestāde noteiks fiksētu summu katrai dotācijai, pamatojoties uz priekšlikumu, izvērtēšanas rezultātu, finansējuma likmi un uzaicinājumā noteikto maksimālo dotācijas summu.

Maksimālā ES dotācijas summa par projektu ir 4 miljoni EUR.

Kā tiek noteikta projekta fiksētā summa?

Pieteikumu iesniedzējiem jāaizpilda detalizēta budžeta tabula saskaņā ar pieteikuma veidlapu, ņemot vērā šādus aspektus:

  1. dotācijas saņēmējam(-iem) atbilstoši sīki jāapraksta budžets un tas jāsakārto saskaņotās darba pakotnēs (piemēram, jāsadala šādos elementos — “projekta vadība”, “apmācība”, “pasākumu rīkošana”, “mobilitātes pasākumu sagatavošana un īstenošana”, “saziņa un izplatīšana”, “kvalitātes nodrošināšana” u. c.);
  2. priekšlikumā jāapraksta katrā darba pakotnē ietvertās darbības;
  3. pieteikumu iesniedzējiem jāsniedz savā priekšlikumā fiksētās summas sadalījums, norādot katrai darba pakotnei atvēlēto daļu (un katrā darba pakotnē norādot katram dotācijas saņēmējam un saistītajai vienībai piešķirto daļu);
  4. norādītās izmaksas var ietvert personāla izmaksas, ceļa un uzturēšanās izdevumus, aprīkojuma izmaksas un apakšuzņēmumu līgumu izmaksas, kā arī citas izmaksas (piemēram, par informācijas izplatīšanu, publicēšanu vai tulkošanu).

Priekšlikumi tiks izvērtēti saskaņā ar standarta izvērtēšanas procedūrām, piesaistot iekšējos un/vai ārējos ekspertus. Eksperti novērtēs priekšlikumu kvalitāti, pamatojoties uz uzaicinājumā noteiktajām prasībām un pasākuma paredzamo ietekmi, kvalitāti un efektivitāti.

Pēc priekšlikuma izvērtēšanas kredītrīkotājs nosaka fiksētās summas apmēru, ņemot vērā veiktā vērtējuma konstatējumus. Fiksētā summa nedrīkst pārsniegt 80 % no aplēstā budžeta, kas noteikts pēc izvērtēšanas.

Dotācijas parametri (maksimālā dotācijas summa, finansējuma likme, kopējās attiecināmās izmaksas utt.) tiks noteikti dotācijas nolīgumā.

Projekta sasniegumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz iegūtajiem iznākumiem. Finansējuma shēma ļautu likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis ievades datiem, tādējādi uzsverot izmērāmu mērķu sasniegšanas kvalitāti un līmeni.

Plašāka informācija ir izklāstīta dotācijas nolīguma paraugā, kas pieejams Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP).

  • 1 Sk. JRC publikāciju par ilgtspējas kompetencēm: https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC123624.
  • 2 Prasmju ekosistēmas tiek definētas kā reģionāli vai nozares mēroga sociāli veidojumi, kuros cilvēku spējas tiek attīstītas un izmantotas ražošanas mērķiem (Finegold 1999). To pamatelementi ir darījumdarbības vide un saistītie darījumdarbības modeļi, institucionālie/politikas satvari, darbaspēka iesaistīšanas veidi, darbavietu struktūra, kā arī prasmju līmenis un to veidošanas sistēmas (Buchanan et al., 2001). Sk. https://strathprints.strath.ac.uk/58001/26/Buchanan_etal_OUP_2016_Skills_ecosystems.pdf un https://www.voced.edu.au/content/ngv%3A12460.
  • 3 Reģionālās attīstības politika — reģionālā attīstība ir plašs jēdziens, taču to var interpretēt kā vispārējus centienus samazināt reģionālās atšķirības, atbalstot (nodarbinātību un labklājību radošas) saimnieciskās darbības reģionos. Sk. http://www.oecd.org/cfe/regional-policy/regionaldevelopment.htm.
  • 4 Inovācija ir jauna vai būtiski uzlabota produkta (preces vai pakalpojuma) vai procesa, jaunas tirgdarbības metodes vai jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmuma praksē, darbavietas organizācijā vai ārējās attiecībās. Sk. https://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=6865.
  • 5 Pārdomāta specializācija ir vietējiem apstākļiem pielāgota pieeja, ko raksturo stratēģisko intervences pasākumu jomu noteikšana, kuras pamatā ir gan ekonomikas stipro pušu un potenciāla analīze, gan uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas process ar plaša ieinteresēto personu loka piedalīšanos. Tā ir vērsta uz āru, un tai ir plašs skatījums uz inovāciju. Sk. http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/what-is-smart-specialisation un https://s3platform.jrc.ec.europa.eu/s3-thematic-platforms.
  • 6 Rūpniecības kopas ir noteiktā vietā izveidotas specializētu uzņēmumu (bieži — MVU) un citu saistītu atbalsta dalībnieku grupas, kuru dalībnieki cits ar citu cieši sadarbojas. Eiropā ir aptuveni 3000 specializētas kopas. Atjaunotā ES rūpniecības politika atzīst kopas par iedarbīgu rīku rūpnieciskās inovācijas atbalstam. Sk. https://ec.europa.eu/growth/industry/policy/cluster_en un Eiropas Klasteru kopdarbības programmu (ECCP).
  • 7 Sk. 14 industriālās ekosistēmas, kas aprakstītas Komisijas Paziņojumā par 2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšanu, https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/communication-industrial-strategy-update-2020_en.pdf, kā arī dokumentā SWD(2021) 351 Annual Single Market Report 2021, https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/annual-single-market-report-2021.pdf.
  • 8 Sk. izdevumu Education in the knowledge triangle, https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/ace9d95c-5e61-4e3a-9655-ca6c409d0605.
  • 9 Tās definētas Padomes Ieteikumā (2018. gada 22. maijs) par pamatkompetencēm mūžizglītībā. Sk. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/L/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018H0604(01)&from=LV.
  • 10 Sk. ETF darbu par publiskā un privātā sektora partnerībām iekļaujošai prasmju attīstībai: https://www.etf.europa.eu/en/news-and-events/news/public-private-partnerships-inclusive-skills-development.
  • 11 Sk. 14 industriālās ekosistēmas, kas aprakstītas Komisijas Paziņojumā par 2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšanu, https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/communication-industrial-strategy-update-2020_en.pdf, kā arī dokumentā SWD(2021) 351 Annual Single Market Report 2021, https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/annual-single-market-report-2021.pdf.
  • 12 Saskaņā ar Cedefop definīciju jēdziens “darba vidē balstītas mācības” attiecas uz zināšanām un prasmēm, kas iegūtas, veicot un vēlāk pārdomājot uzdevumus profesionālā vidē — darbavietā vai PIA iestādē. SPIA gadījumā saskaņā ar Komisijas 2013. gada ziņojumu (Darba vidē balstītas mācības Eiropā — metodes un politiskie pasākumi) pastāv trīs darba vidē balstītu mācību veidi: 1) maiņu izglītības sistēma vai māceklība, kas pazīstama kā “duālā sistēma”, 2) darba vidē balstītas mācības kā skolā balstīta PIA, kura ietver apmācības periodus darbavietā komercuzņēmumos, un 3) darba vidē balstītas mācības, kuras ir integrētas skolā balstītā programmā, īstenojot klātienes darbu laboratorijās, darbnīcās, virtuvēs, restorānos, jaunos vai prakses uzņēmumos, simulācijas vai reālus norīkojumus uzņēmumu/nozares projektos.

    Visa PIA terminoloģija, tostarp par darba vidē balstītām mācībām, ir pieejama Cedefop oficiālajā publikācijā:

    https://www.cedefop.europa.eu/en/publications-and-resources/publications/4117

  • 13 Sk. Cedefop publikāciju “Digital, greener and more resilient”: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/b0d89b58-9e80-11eb-b85c-01aa75ed71a1/language-en
  • 14 Sk. Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1. principu: https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/economy-works-people/jobs-growth-and-investment/european-pillar-social-rights_lv.
  • 15 SDO Guide on making TVET and skills development inclusive for all, https://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---ed_emp/---emp_ent/documents/publication/wcms_755869.pdf.
  • 16 Arī balstoties uz prasmju nepieciešamības izpētes esošo informāciju, piemēram, to, ko nodrošina Cedefop prasmju panorāma vai OVATE rīks un citas prasmju iniciatīvas, kuru mērķis ir sniegt darba tirgum atbilstīgu apmācību (piemēram, nozaru plāni).
  • 17 Tās definētas Padomes Ieteikumā (2018. gada 22. maijs) par pamatkompetencēm mūžizglītībā.
  • 18 Eiropas satvars digitālai kompetencei: https://ec.europa.eu/jrc/en/digcomp.
  • 19 EntreComp — Uzņēmējdarbības kompetenču satvars: https://ec.europa.eu/jrc/en/entrecomp.
  • 20 Eiropas personīgās, sociālās un mācīšanās mācīties pamatkompetences satvars: https://ec.europa.eu/jrc/en/lifecomp.
  • 21 Šajā izdevumā ir apkopota informācija par to, kā pielāgot rīku SELFIE darba vidē balstītām mācībām (WBL): https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC119707.
  • 22 EDSC ir pasākums, kas paredzēts Digitālās izglītības rīcības plānā: https://ec.europa.eu/education/education-in-the-eu/digital-education-action-plan_lv
  • 23 Sk. Michele Schweisfurtha publikāciju Learner-Centred Education in International Perspective, https://www.researchgate.net/publication/290243780_Learner-Centred_Education_in_International_Perspective.
  • 24 Darbtelpas (makerspace) ir kopdarbīgas darba vietas, kas paredzētas radīšanai, mācībām, pētīšanai un kopīgošanai (sk. JRC ziņojumu).
  • 25 To definē kā “starptautiskās un starpkultūru dimensijas mērķtiecīgu integrāciju formālās un ikdienējās mācību programmās visiem studentiem vietējā mācību vidē”. Sk. Beelen & Jones, 2015: https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-20877-0_5.
  • 26 Sk. Nīderlandes iniciatīvas “Izcilība vidējā profesionālajā izglītībā” piemēru: www.rocmn.nl/up.
  • 27 JRC ir pētījis, kā radošums tiek sekmēts mūžizglītības jomā, tostarp PIA; pētījuma nobeiguma ziņojums, kuram pievienots prakšu saraksts un gadījumu pētījumi, ir pieejams vietnē https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC122016.
  • 28 Sk. Cedefop publikāciju Teachers and trainers’ professional development: https://www.cedefop.europa.eu/en/events-and-projects/projects/teachers-and-trainers-professional-development.
  • 29 Sk. arī ES iniciatīvu par skolotāju akadēmijām: https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/programme-guide/part-b/key-action-2/partnerships-cooperation/erasmus-teacher-academies_en.
  • 30 Var ietvert apmācību apvienību (sk. Austrijas modeli) un starpuzņēmumu apmācības centru (ITC) (sk. Vācijas modeli) izveidošanu un darbību. Sk. arī Nīderlandes piemēru attiecībā uz darījumdarbības un izglītības partnerībām IKT nozarē: https://wearekatapult.eu/files/downloads/Handbook%20working%20together%20works.pdf.
  • 31 Prasmju pilnveides pakts: https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1517&langId=en.
  • 32 Sk. Fraunhofer piemēru par zināšanu nodošanu no institūtu pētījumiem privātiem komercuzņēmumiem: https://www.academy.fraunhofer.de/en/continuing-education.html.
  • 33 Sk. piemēru par Kanādas koledžām un institūtiem, kuri izmanto lietišķos pētījumus, lai stiprinātu savu inovācijas spēju un liktu lietā savus ciešos sakarus ar nozari un kopienu (https://www.collegesinstitutes.ca/policyfocus/applied-research/), un NCVER publikāciju Developing VET applied research: steps towards enhancing VET's role in the innovation system (https://www.ncver.edu.au/research-and-statistics/publications/all-publications/developing-vet-applied-research-steps-towards-enhancing-vets-role-in-the-innovation-system), kā arī publikāciju SMEs and TAFEs collaborating through applied research for growth (https://tda.edu.au/wp-content/uploads/2020/10/2020-10-19-SMEs_and_TAFEs_Collaborating_Through_Applied_Research_for_Growth-003.pdf).
  • 34 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/open-innovation-20
  • 35 Sk. Vācijas piemēru Sommer der Berufsausbildung: https://www.bmbf.de/de/partner-der-allianz-fuer-aus-und-weiterbildung-starten-den-sommer-der-berufsausbildung-14611.html
  • 36 Piemēram, sadarbība ar arodbiedrībām un profesionālām dalībnieku organizācijām, lai tām palīdzētu izstrādāt un īstenot stratēģijas, kas tām ļautu kļūtu par kompetences partneriem savu dalībnieku vārdā.
  • 37 Pedagoģisko, finansiālo un darbības pārvaldības autonomiju, kas papildināta ar efektīviem pārskatatbildības mehānismiem. Sk. arī GEORG SPÖTTL publikāciju Autonomy of (Vocational) Schools as an Answer to Structural Changes: https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.2304/pfie.2008.6.2.257
  • 38 Sk. Kanādas un Singapūras piemērus: https://unctad.org/system/files/official-document/diaepcb2010d5_en.pdf
  • 39 Piemēram, EKI, EQAVET, Padomes Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai, Padomes Ieteikums par pamatkompetencēm utt.
  • 40 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=uriserv:OJ.C_.2020.417.01.0001.01.LAV
  • 41 https://www.cedefop.europa.eu/files/osnabrueck_declaration_eu2020.pdf
Tagged in:  PIA izglītojamās personas un personāla locekļi