Profesionālās izcilības pieeju īstenošanai ir piešķirta nozīmīga vieta vispārējā ES politikas programmā, kas attiecas uz prasmēm un profesionālo izglītību un apmācību (PIA). Eiropas Prasmju programmā, Eiropas izglītības telpā, Padomes 2020. gada Ieteikumā par PIA¹ un Osnabrikas deklarācijā²  — tajos visos ir ļoti skaidras atsauces uz profesionālo izcilību kā reformu virzītājspēku PIA sektorā. 

Profesionālās izcilības centru (PIC) iniciatīvas mērķis ir īstenot šo politikas prioritāti, atbalstot PIA sektora reformas, nodrošinot augstas kvalitātes prasmes un kompetences, kas rada kvalitatīvu nodarbinātību un iespējas visos karjeras posmos, apmierinot inovatīvas, iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomikas vajadzības³ . PIC iniciatīva arī atbalsta Eiropas zaļā kursa, paziņojuma par prasmju un talantu piesaistīšanu un jaunās industriālās stratēģijas un MVU stratēģijas īstenošanu, jo prasmes ir to panākumu atslēgas,kā arī 2023. gadā pieņemto Paziņojumu par prasmju un talantu mobilitāti⁴ , rīcības plānu darbaspēka un prasmju trūkuma novēršanai un Padomes ieteikumu “Eiropa</span> kustībā”⁵ . 

PIC darbojas noteiktā vietējā kontekstā, izveidojot prasmju ekosistēmas inovācijai, reģionālajai attīstībai un sociālajai iekļaušanai, un vienlaikus sadarbojas ar PIC citās valstīs, izmantojot starptautiskus sadarbības tīklus. Tie izmanto augšupēju pieeju profesionālajai izcilībai, iesaistot plašu vietējo ieinteresēto personu loku un dodot PIA iestādēm iespēju ātri pielāgot prasmju nodrošināšanu mainīgajām ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām. 

Tie nodrošina iespējas jauniešu sākotnējai apmācībai, kā arī turpmākai pieaugušo kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai, elastīgi un savlaicīgi piedāvājot apmācības, kas atbilst dinamiska darba tirgus vajadzībām, tai skaitā zaļās un digitālās pārkārtošanās kontekstā. Tie darbojas kā katalizatori vietējās uzņēmējdarbības attīstībai un inovācijai, cieši sadarbojoties ar komercuzņēmumiem (īpaši MVU) lietišķās pētniecības projektos, izveidojot zināšanu un inovācijas centrus, kā arī atbalstot savu izglītības apguvēju iniciatīvas uzņēmējdarbības jomā.

Tīklu mērķis ir nodrošināt PIA izcilības “augšupēju konverģenci”. Tie būs atvērti tādu valstu iesaistei, kurās pastāv labi attīstītas profesionālās izcilības sistēmas, kā arī tādām valstīm, kurās notiek līdzīgu pieeju izstrādes process, lai izpētītu PIA iestāžu maksimālo potenciālu proaktīvi iesaistīties izaugsmes un inovācijas atbalstīšanā.

Šī iniciatīva piešķir profesionālajai izcilībai Eiropas dimensiju, atbalstot ES PIA politikas un pasākumu, par ko panākta vienošanās ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un PIA nodrošinātājiem, īstenošanu.

Šajā dokumentā piedāvāto profesionālās izcilības koncepciju raksturo uz izglītības apguvēju vērsta holistiska pieeja, kurā PIA: 

• ir neatņemama <strong>prasmju</strong> <strong>ekosistēmu</strong>⁶ sastāvdaļa, kas sniedz ieguldījumu reģionālajā attīstībā⁷ , inovācijā⁸ , pārdomātā specializācijā⁹ un klasteru stratēģijās¹⁰ , kā arī konkrētās vērtības ķēdēs un industriālajās ekosistēmās,
• ir <strong>zinību</strong> <strong>triāžu</strong>¹¹ sastāvdaļa, kas cieši sadarbojas ar citām izglītības un apmācības nozarēm, zinātniekiem un uzņēmumiem,
• ļauj izglītības apguvējiem iegūt gan profesionālās kompetences (saistītas ar darbu), gan arī  <strong>pamatkompetences</strong>¹² , izmantojot augstas kvalitātes nodrošinājumu, kura stūrakmens ir kvalitātes nodrošināšana,
• veido <strong>inovatīvu veidu</strong> <strong>partnerības</strong>¹³ ar darba pasauli, un to atbalsta mācīšanas un apmācības personāla tālākā profesionālā attīstība, novatoriska pedagoģija, izglītības apguvēju un personāla mobilitāte un PIA internacionalizācijas stratēģijas.

Šis pasākums atbalsta profesionālās izcilības centru starptautisko sadarbības tīklu pakāpenisku izveidi un attīstīšanu. Profesionālās izcilības centru mērķis ir sasniegt šādus mērķus:

• izmantojot elastīgus un uz izglītības apguvējiem vērstus PIA noteikumus, nodrošināt augstas kvalitātes prasmes, kas nodrošina kvalitatīvu nodarbinātību un iespējas visos karjeras posmos, ātri reaģējot uz inovatīvas, iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomikas vajadzībām, kā arī uz sabiedrības vajadzībām,
• atbalstīt vietējo un reģionālo attīstību, inovāciju un sociālo iekļaušanu un darboties kā to virzītājspēkam zaļās un digitālās pārkārtošanās kontekstā,
• veicināt PIA izcilības augšupēju konverģenci, palielināt PIA kvalitāti sistēmas līmenī arvien lielākā skaitā valstu,
• nodrošināt, ka iznākumi un rezultāti tiek izmantoti un ka tiem ir ietekme ārpus projekta partnerorganizācijām un pēc projekta perioda beigām.

Profesionālās izcilības centri darbojas divos līmeņos:

1. valsts līmenī — iesaistot vietējo ieinteresēto personu plašu loku, izveidojot prasmju ekosistēmas vietējai inovācijai, reģionālajai attīstībai un sociālajai iekļaušanai, vienlaikus sadarbojoties ar PIC citās valstīs, izmantojot starptautiskus sadarbības tīklus;
2. starptautiskā līmenī — pulcējot vienkopus profesionālās izcilības centrus, kuriem ir kopīga interese par:

• konkrētām nozarēm¹⁴ vai industriālajām ekosistēmām¹⁵ ,
• inovatīvām pieejām ekonomikas un sabiedrības problēmu risināšanai (piemēram, klimata pārmaiņas, digitalizācija, mākslīgais intelekts, ilgtspējīgas attīstības mērķi¹⁶ , migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu integrācija, cilvēku, kuriem ir zems kvalifikācijas līmenis, kvalifikācijas celšana utt.), vai
• inovatīvām pieejām pastāvošo PIC sasniegtās auditorijas palielināšanai un to kvalitātes un lietderīguma paaugstināšanai.

Tīkli apvienos pastāvošus PIC vai izstrādās profesionālās izcilības modeli, izveidojot saikni starp dažādās valstīs esošiem partneriem, kuri ir paredzējuši attīstīt profesionālo izcilību vietējā kontekstā, izmantojot starptautisko sadarbību. Tie varētu sniegt ieguldījumu, piemēram, iniciatīvas “Jaunais Eiropas “Bauhaus””¹⁷ īstenošanas posmā, sadarbojoties ar kopienām, kuras ir iesaistītas iniciatīvas veicinātajās vietējā mēroga izmaiņās.

PIC sasniedz savus mērķus, pulcējot dažādus vietējos/reģionālos partnerus, piemēram, sākotnējās un tālākās PIA nodrošinātājus, augstākās izglītības iestādes, ieskaitot lietišķo zinātņu un politehniskās universitātes, pētniecības iestādes, zinātnes parkus, inovācijas aģentūras, komercuzņēmumus, citus darba devējus, kameras un to apvienības, sociālos partnerus, sociālos uzņēmumus, nozaru prasmju padomes, profesionālās/nozaru apvienības, valsts un reģionālās iestādes un attīstības aģentūras, nodarbinātības dienestus, kvalifikācijas iestādes, sociālās iekļaušanas un reintegrācijas organizācijas u. c., un cieši sadarbojoties ar tiem.

Tāpēc šā uzaicinājuma ietvaros tiks atbalstīti tādi projekti, kas pulcē vietējos vai reģionālos partnerus no dažādām valstīm, kuri izstrādā vairākas darbības trīs kopās: 1) mācīšana un mācīšanās, 2) sadarbība un partnerības un 3) pārvaldība un finansējums.

PIC attiecīgajos gadījumos jāizmanto ES mēroga instrumenti un rīki¹⁸ .

Projektiem jāietver ilgtermiņa rīcības plāna izstrāde pakāpeniskai projekta nodevumu īstenošanai pēc projekta beigām. Šim plānam jābūt balstītam uz ilgstošām partnerībām starp izglītības un apmācību sniedzējiem un galvenajiem darba tirgus dalībniekiem atbilstošajā līmenī. Tajā būtu jānosaka atbilstošas pārvaldības struktūras, kā arī jāiekļauj mērogojamības un finansiālās ilgtspējas plāni. 

Lai gan “Erasmus+” PIC iniciatīva veicina PIA izcilības Eiropas dimensiju, ES PIA izcilības politikai ir arī starptautiska dimensija, ko atbalsta Eiropas Izglītības fonds (ETF). ETF ir izstrādājis pašnovērtējuma rīku (ISATCOVE), izcilības zīmes koncepciju, un sniedz atbalsta pakalpojumus organizācijām, kas ir ieinteresētas profesionālajā izcilībā. 

Lai iepazītos ar jau finansēto PIC projektu sarakstu, apmeklējiet ES Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālu. Informācijas lapas par finansētajiem projektiem ir pieejamas arī Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē¹⁹ .

Lai varētu pretendēt uz programmas “Erasmus+” dotācijām, profesionālās izcilības centru projektu priekšlikumiem jāatbilst turpmāk izklāstītajiem kritērijiem.

Atbilstīgas dalīborganizācijas (kas var iesniegt pieteikumu?)

Lai pieteikumu iesniedzēji (dotācijas saņēmēji un attiecīgā gadījumā ar tiem saistītās struktūras) būtu atbilstīgi, tiem ir:

• jābūt juridiskām personām (publiskas vai privātas struktūras),
• jābūt izveidotiem kādā no atbilstīgajām valstīm, t. i., ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī,
• jādarbojas profesionālās izglītības un apmācības jomā vai darba vidē.

Dotācijas saņēmējas vai saistītās struktūras statusā var piedalīties arī organizācijas, kuras darbojas profesionālās izglītības un apmācības jomā vai darba vidē programmas neasociētajās 1.–3. reģiona trešās valstīs, bet tās nedrīkst piedalīties koordinatora statusā. Organizācijas no citām programmas neasociētajām trešām valstīm var piedalīties asociēto partneru statusā.

Izņēmums: organizācijas no Baltkrievijas (2. reģions) nav tiesīgas piedalīties šajā pasākumā.

Dalīborganizācijas var būt, piemēram (uzskaitījums nav izsmeļošs):

• PIA nodrošinātāji
• PIA nodrošinātājus pārstāvošās organizācijas,
• uzņēmumi, nozare, citi darba devēji vai nozares pārstāvju organizācijas,
• nacionālās/reģionālās kvalifikācijas iestādes,
• Pētniecības institūti
• inovācijas aģentūras,
• reģionālās attīstības iestādes.
• starptautiskās organizācijas, kas darbojas PIA jomā.

Konsorcija sastāvs (dalīborganizāciju skaits un profils)

Partnerībai jāietver vismaz astoņi pieteikumu iesniedzēji (dotācijas saņēmēji) no vismaz četrām ES dalībvalstīm vai programmas asociētajām trešām valstīm.

Katrai ES dalībvalstij vai programmas asociētajai trešai valstij ir jāietver:

1. vismaz viens uzņēmums, nozare, citi darba devēji vai rūpniecības sektoru pārstāvoša organizācija un
2. vismaz viens profesionālās izglītības un apmācības nodrošinātājs (vidusskolas un/vai terciārās izglītības līmeņa).

Saistītās struktūras un asociētie partneri netiek ieskaitīti šajā minimālajā konsorcija konfigurācijā. Tās nevar būt koordinējošās organizācijas.

Koordinējošajām organizācijām jābūt no ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts.

Organizācijas no atbilstīgām programmas neasociētajām 1.–3. reģiona trešām valstīm arī var piedalīties dotācijas saņēmēju vai saistīto struktūru statusā, ja tiek parādīts, ka to dalība rada projektam būtisku pievienoto vērtību.

Izņēmums: organizācijas no Baltkrievijas (2. reģions) nav tiesīgas piedalīties šajā pasākumā.

Atbilstīgās darbības

Pieteikuma iesniedzējam jāaplūko trīs pasākumu kopas (sniedzot sīkāku informāciju par konkrētām darbībām un sasniedzamajiem rezultātiem). Katrai kopai no tālāk minētā saraksta jāizvēlas minimālais darbību skaits:

• vismaz četras 1. kopā “Mācīšana un mācīšanās” norādītās darbības,
• vismaz trīs 2. kopā “Sadarbība un partnerība” norādītās darbības, un
• vismaz divas 3. kopā “Pārvaldība un finansējums” norādītās darbības.

Kopas ir aprakstītas tālāk sadaļā “Projekta izveide”.

Profesionālās izglītības un apmācības darbības jebkurā EKI līmenī no 3. līdz 8. līmenim, tostarp vidējās izglītības, pēcvidusskolas neterciārā un terciārā līmeņa izglītību (piemēram, lietišķo zinātņu universitātes, politehniskie institūti utt.) ir atbilstīgas. Taču pieteikumi nedrīkst ietvert tikai tādas darbības, kuras ir vērstas uz terciārā līmeņa izglītības apguvējiem; pieteikumiem, kuri ir vērsti uz pēcvidusskolas līmeņa PIA (EKI 6.–8. līmenis), jāietver vismaz viens cits PIA kvalifikācijas līmenis (EKI 3.–5. līmenis), kā arī spēcīgs darba vidē balstītu mācību komponents.

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta (darbību norises vieta)

Darbībām jānotiek jebkurā atbilstīgajā valstī (skatīt šo vadlīniju A daļu).

Projekta ilgums

Parasti projektiem būtu jāilgst 48 mēnešus (ar grozījumu ir iespējams ilgumu pagarināt, ja pagarinājums ir pienācīgi pamatots).

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (EACEA), izmantojot ES Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālu.

Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS-EDU-2025-PEX-COVE.

Pirms pieteikuma iesniegšanas lūdzu FTOP skatīt attiecīgos BUJ.

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 11. jūnija plkst. 17.00.00 (pēc Briseles laika).

Pieteikumu iesniedzējas organizācijas tiks novērtētas, pamatojoties uz attiecīgajiem izslēgšanas un atlases kritērijiem. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

PIC pieņem sistēmisku pieeju, kas nodrošina PIA iestāžu aktīvu dalību “prasmju ekosistēmu” veidošanā kopā ar plašu citu vietējo/reģionālo partneru loku. Paredzams, ka PIC darīs ievērojami vairāk, nekā vienkārši nodrošinās kvalitatīvu profesionālo izglītību. 

Tālāk ir sniegts saraksts, kurā ietvertas ierastās darbības, ko nodrošina PIC. Projekti sasniedz savus mērķus, izmantojot šo darbību kombināciju (ar aizzīmēm apzīmēti orientējoši piemēri pasākumiem, kādus varētu veikt katras darbības ietvaros)²⁰ .

Kopu apraksts

1. Kopa “Mācīšana un mācīšanās”

1. Darbība. Nodrošināt cilvēkiem darba tirgum atbilstīgas prasmes:

• paredzot nākotnē vajadzīgās prasmes, izmantojot efektīvus līdzekļus, lai ātri apzinātu mainīgās darba tirgus vajadzības²¹ , un saskaņojot prasmju nodrošinājumu ar darba iespējām, ņemot vērā arī darbu, kas veikts saskaņā ar nozaru plāniem²² , ja tas ir lietderīgi un iespējami,
• koncentrējoties gan uz tehniskajām prasmēm, gan uz  <strong>pamatkompetencēm</strong>²³ ,
• iekļaujot tās prasmes, kas vajadzīgas saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos²⁴ .

2. Darbība. Izmantot mūžizglītības un iekļaujošu pieeju profesionālajā izglītībā un apmācībā:

• nodrošinot mācību iespējas cilvēkiem neatkarīgi no viņu vecuma un sociālekonomiskās izcelsmes²⁵ ,
• apvienojot sākotnējās PIA kvalifikāciju piedāvājumus ar tālākapmācībaspiedāvājumiem kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai, pamatojoties uz prasmju nepieciešamības izpētes informāciju²⁶ ,
• nodrošinot augstāka līmeņa PIA programmas, izstrādājot elastīgas pārejas, kā arī PIA un augstākās izglītības iestāžu sadarbības mehānismus²⁷ .

3. Darbība. Izstrādāt PIA mācību programmas un kvalifikācijas, kuru nodrošināšanā ir iespējams elastīgums un individualizācija:

• izstrādājot individuālus mācību plānus²⁸ vai ceļus katram izglītības apguvējam²⁹ , arī pieaugušajiem,
• mācību programmās integrējot mācību apguvēju starptautisko mobilitāti³⁰ , nodrošinot ārvalstīs gūto mācību rezultātu validāciju un atzīšanu,
• izstrādājot kvalifikācijas, kurās integrēti gan skolā, gan darba vidē balstītu mācību³¹ komponenti,
• izstrādājot Eiropas profesionālos pamatprofilus³² , kas veicina izglītības apguvēju un darbinieku mobilitāti, tai pašā laikā nodrošinot tās atzīšanu, kā arī mācību rezultātu pārredzamību, izpratni un pārnesamību³³ ,
• izstrādājot un/vai izmantojot mikroapliecinājumus tirgum,³⁴ , ar ko atzīt rezultātus, kuri gūti īso mācību iespējās, kas pielāgotas ātri mainīgajai sabiedrībai un darba
• izmantojot  Eiropas digitālos mācību apliecinājuma dokumentus, kas ļauj viegli noteikt jebkāda lieluma, formas un veida apliecinājumu autentiskumu, tos validēt un atzīt,
• veidojot nozaru plānus, ja tas ir lietderīgi un iespējami.

4. Darbība. Izstrādāt inovatīvus uz izglītības apguvēju vērstus mācīšanas un mācīšanās materiālus un metodikas:

• ieskaitot starpdisciplināru, uz projektiem balstītu, uz kompetencēm balstītu mācīšanos, “mācību fabrikas”,  darbtelpas ,³⁵ un pozitīvo izglītību³⁶
• izmantojot tādus Eiropas kompetenču satvarus³⁷ un atvasinātos rīkus kā      DigComp³⁸ ,  EntreComp³⁹ , FreenComp,  LifeComp⁴⁰ ,  GreenComp⁴¹ , SELFIE WBL⁴² , “Pārbaudiet savas digitālās prasmes”⁴³ un Eiropas digitālo prasmju sertifikāts⁴⁴ ,
• izmantojot inovatīvu mācīšanas aprīkojumu un digitālās tehnoloģijas, piemēram, MOOC, simulatorus, virtuālo un paplašināto realitāti, mākslīgo intelektu, gan skolā balstītās, gan darba vidē balstītās mācībās,
• sekmējot izglītības apguvēju izcilību⁴⁵ ar pasākumiem, kuri mudina PIA apguvējus izpētīt savu inovācijas un radošo potenciālu⁴⁶ un tādējādi rada pozitīvās mijiedarbības ciklu, kurš dod ieguvumus izglītības apguvējiem, skolotājiem/pasniedzējiem un PIA iestādei, kas var iekļaut paraugpraksi standarta programmās⁴⁷ .

5. Darbība. Investēt skolotāju un pasniedzēju sākotnējā profesionālās kvalifikācijas iegūšanā un tās paaugstināšanā⁴⁸ :

• pedagoģisko, tehnisko, zaļo un digitālo prasmju, tostarp tiešsaistes mācībām un tālmācībai nepieciešamo prasmju, ieguvei,
• integrējot skolotāju un pasniedzēju mobilitāti mācību, attīstības un internacionalizācijas stratēģijās⁴⁹ ,
• atbalstot tādas kvalitātes kultūras ieviešanu, kas balstīta uz noteiktām pārvaldības sistēmām⁵⁰ .

6. Darbība. Izveidot spēcīgus kvalitātes nodrošināšanas mehānismus:

• kas balstīti uz Eiropas rīkiem un instrumentiem, piemēram, EQAVET,
• cenšoties panākt, ka izglītības un apmācības nodrošinātāju sertifikācija tiek balstīta uz standartiem, ko izstrādājušas attiecīgas valsts un/vai starptautiskās standartizācijas iestādes, piemēram, ISO 21001 vai EFQM standartiem (sk. arī Eiropas Profesionālās apmācības asociācijas (EVTA) PIA izcilības zīmi).

7. Darbība. Izveidot iedarbīgas atgriezeniskās saites cilpas un absolventu gaitu apzināšanas sistēmas:

• izveidot procedūras, mehānismus un instrumentus, ar ko iedarbīgi īstenot atgriezeniskās saites un pārskatīšanas procesu kā daļu no stratēģiskā mācību procesa PIA organizācijā, lai palīdzētu attīstīt augstas kvalitātes nodrošinājumu un uzlabotu izglītības apguvējiem pieejamās iespējas,
• dot iespēju laikus pielāgot mācību nodrošinājumu, pamatojoties uz iedarbīgām absolventu gaitu apzināšanas sistēmām⁵¹ .

8. Darbība. Sniegt karjeras atbalsta pakalpojumus:

• nodrošināt kvalitatīvas konsultācijas⁵² gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, lai palīdzētu tiem izdarīt ar karjeru un izglītību un apmācību saistītas izvēles un atbalstītu viņu dalību mūžizglītībā,
• nodrošināt pielāgotu atbalstu neaizsargātiem cilvēkiem,
• dot pieaugušajiem iespēju izmantot savas tiesības uz apmācību.

9. Darbība. Nodrošināt iepriekšēju mācību validāciju:

• nodrošināt prasmju validāciju neatkarīgi no tā, kā tās iegūtas, arī tad, ja tās iegūtas ārpus formālās izglītības un apmācības — darbā, mājās vai brīvprātīgās darbībās⁵³  —, kā pamatu personalizētas apmācības sniegšanai.

2. Kopa “Sadarbība un partnerības”

10. Darbība. Veidot uzņēmumu un izglītības iestāžu partnerības:

• izkopt savstarpēji izdevīgas attiecības ar uzņēmējdarbības sektoru, izveidojot ilgtermiņa partnerības starp uzņēmumiem un izglītības iestādēm, arī tādēļ, lai radītu inovācijas un prognozētu, kādas prasmes būs nepieciešamas,
• strādāt kopā, lai pastāvīgi pārskatītu un atjauninātu mācību programmas ar mērķi nodrošināt to atbilstību izglītības apguvēju un darba tirgus vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz darbā balstītām mācībām un māceklību, saskaņā ar Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai un veidojot sinerģiju ar Eiropas Māceklību aliansi⁵⁴ ,
• atbalstīt komercuzņēmumus, citus darba devējus un īpaši MVU, nodrošinot pielāgotas apmācības kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas nolūkā,
• sadarboties ar valsts nodarbinātības dienestiem un pilsonisko sabiedrību, lai celtu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo personu kvalifikāciju vai tos pārkvalificētu,
• atbalstīt nozaru un reģionālo sadarbību, tostarp pievienoties <strong>Prasmju pilnveides</strong> <strong>paktam</strong>⁵⁵ un veidot sinerģiju ar nozaru plānu, ja tas ir lietderīgi un pieejami.
• sniegt MVU tehnisko atbalstu, vajadzības pēc prasmēm novērtējumu, rīkus un metodikas,
• organizēt darba vidē balstītu mācību, māceklības un stažēšanās iespējas izglītības apguvējiem, aprīkojuma kopīgošanu, kā arī skolotāju un pasniedzēju apmaiņu starp komercuzņēmumiem un PIA centriem⁵⁶ .

11. Darbība. Lietišķā pētniecība un inovācija:

• strādāt kopā ar komercuzņēmumiem, īpaši MVU, <strong>lietišķās</strong> <strong>pētniecības</strong>⁵⁷ projektos, kuros iesaistīti PIA apguvēji un darbinieki,
• izmantot vai kopīgi izveidot inovācijas centrus un <strong>tehnoloģiju izplatīšanas</strong> <strong>centrus</strong>⁵⁸ , lai atbalstītu MVU inovācijas procesu, iesaistot PIA apguvējus un darbiniekus,
• veicināt jaunu zināšanu radīšanu un izplatīšanu⁵⁹ .

12. Darbība. PIA internacionalizācija un mobilitāte ārvalstīs:

• attīstīt starptautisko darbību stratēģisko plānošanu ciešā saistībā ar PIA iestādes attīstību un paaugstināt mācīšanas un mācīšanās prakses kvalitāti⁶⁰ ,
• izveidot atbalsta struktūras un pasākumus, lai paaugstinātu un nodrošinātu PIA mobilitātes (arī virtuālās mobilitātes) pieredzes kvalitāti PIC tīklā darbojošos partneru vidū saskaņā ar “Erasmus” kvalitātes standartiem⁶¹ ,
• sākt iniciatīvas ar mērķi mobilizēt izglītības apguvējus, skolotājus un pasniedzējus (arī komercuzņēmumu pasniedzējus), kā arī ekspertus, lai izmantotu programmas “Erasmus+” (1. pamatpasākuma) piedāvātās iespējas iesaistīties mobilitātē ārvalstīs.

13. Darbība. Veicināt uzņēmējdarbības prasmes un iniciatīvas:

• attīstīt uzņēmējdarbības kultūru PIA organizācijās⁶² , iesaistot vadītājus, darbiniekus, skolotājus, pasniedzējus un arī izglītības apguvējus⁶³ ,
• sadarboties ar vietējiem partneriem, lai attīstītu izglītības apguvēju uzņēmējdarbības prasmes un attieksmi, kas nepieciešamas reālās pasaules problēmu risināšanai,
• nodrošināt vietējus biznesa inkubatorus PIA apguvējiem vai veidot saiknes ar šādiem inkubatoriem, lai izglītības apguvēji varētu attīstīt savas uzņēmējdarbības⁶⁴ iniciatīvas.

14. Darbība. Vairot PIA pievilcību: 

• organizējot komunikācijas kampaņas un darbības⁶⁵ , kuru mērķis ir vairot PIA pievilcību, un aktīvi piedaloties šādās kampaņās,
• informējot par darba iespējām, kas pieejamas pēc PIA, un piesaistot jauniešus un pieaugušos (arī pamatskolas un vidusskolas skolēnus) PIA mācību veidiem,
• izveidojot starptautiskus PIA kompleksus vai organizējot vasaras <strong>nometnes</strong>⁶⁶ , kas paredzētas izglītības apguvējiem, skolotājiem un pasniedzējiem, vadītājiem PIA iestādēs, arodbiedrībām, kā arī cilvēkiem, kuri apsver turpmākās profesionālo studiju iespējas. Galvenā uzmanība varētu tikt pievērsta konkrētām nodarbinātības jomām, produktiem vai pakalpojumiem, kā arī sabiedrībai un ekonomikai nozīmīgām sarežģītām problēmām.

15. Darbība. Prasmju konkursi:

• veicināt izglītības apguvēju dalību nozaru, valsts un starptautiskos prasmju konkursos, kuru mērķis ir vairot PIA pievilcību un izcilību (piem., konkursos Worlds Skills un/vai EuroSkills). Lūdzu, ņemiet vērā, ka balvas nav attiecināmās budžeta izmaksas.

3. Kopa “Pārvaldība un finansējums”

16. Darbība. Autonomija un rezultatīva PIA pārvaldība:

• attīstīt PIA nodrošinātāju spēju savā darbā, kas tiek veikts valsts noteikumos noteiktā tvēruma robežās⁶⁷ , neatkarīgi pieņemt lēmumus par izglītības, organizatoriskiem, finanšu, ar personālu saistītiem un citiem jautājumiem un atbildēt par saviem lēmumiem,
• PIA sistēmu pārvaldībā iesaistīt attiecīgas ieinteresētās personas, īpaši komercuzņēmumus, kameras, profesionālās un nozaru apvienības, arodbiedrības, valsts un reģionālās iestādes un sociālos partnerus, ieskaitot izglītības apguvēju pārstāvjus.

17. Darbība. Stratēģiska pieeja prasmju attīstīšanai un pārvaldībai:

• aktīvi iesaistīties valsts un reģionālās prasmju pārvaldības sistēmās,
• ar savu skatījumu uz prasmēm iesaistīties nodarbinātības un sociālās politikas veidošanā vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī.

18. Darbība. Prasmju ekosistēmu kopīga izveide:

• mudināt attiecīgos ekonomikas un sociālos partnerus, kā arī citas izglītības un apmācības iestādes iesaistīties vietējās prasmju ekosistēmās, kuru mērķis ir atbalstīt inovāciju, pārdomātas specializācijas stratēģijas, kopas, nozares un vērtības ķēdes (industriālās ekosistēmas), vai radīt šādas ekosistēmas,
• dot vietējām prasmju ekosistēmām iespēju palīdzēt piesaistīt ārvalstu ieguldījumus⁶⁸ , savlaicīgi nodrošinot prasmes komercuzņēmumiem, kas veic ieguldījumus vietējā mērogā.
• sadarboties ar citiem “Erasmus+” PIC projektiem, jo īpaši ar profesionālās izcilības centru prakses kopienas⁶⁹  starpniecību, daloties pieredzē un rezultātos, tādējādi veicinot PIC iniciatīvas plašāku ietekmi. 

19. Darbība. Ilgtspējīgu finanšu modeļu izstrāde:

• kombinēt publisko un privāto finansējumu⁷⁰ , kā arī peļņu nesošas darbības un pilnvērtīgi izmantot uz rezultātiem balstītas finansēšanas shēmas (attiecīgā gadījumā).

20. Darbība. Valsts un ES finanšu instrumentu pilnvērtīga izmantošana:

• tie cita starpā var sniegt atbalstu izglītības un apmācības pasākumiem, izglītības apguvēju un personāla mobilitātei, lietišķās pētniecības darbībām, ieguldījumiem infrastruktūrā, kuru mērķis ir modernizēt PIA centrus ar uzlabotām iekārtām, pārvaldības sistēmu ieviešanai, kuras mērķis ir nodrošināt PIA organizāciju un to sniegto pakalpojumu izcilību un ilgtspēju.

Projektā ir skaidri jānorāda, kādas darbības pieteikuma veidlapā ir izvēlētas, un jāpaskaidro, kāpēc katra darbība ir izvēlēta, kā arī jāapraksta, kāds būs šajās darbībās veicamā darba konkrētais ieguldījums attiecīgajās darba pakotnēs un projekta vispārējo mērķu sasniegšanā.

Sagaidāms, ka Eiropas profesionālās izcilības centru tīklu pakāpeniska izveide un attīstība veicinās PIA sistēmu spēju reaģēt un pielāgot prasmju nodrošinājumu mainīgajām ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, padarot PIA par vienu no galvenajiem avotiem, kas sniedz risinājumus problēmām, kuras rada nepieciešamo prasmju klāsta straujais mainīgums.

Veidojot nozīmīgu “zinību triādes” daļu (projektiem būtu jāveicina uzņēmumu, izglītības iestāžu un pētnieku savstarpējā sadarbība) un pildot nozīmīgas funkcijas tādu prasmju veidošanā, kuras atbalsta inovāciju un pārdomātu specializāciju, tiek sagaidīts, ka profesionālās izcilības centri nodrošinās augstas kvalitātes prasmes un kompetences, kuras rada kvalitatīvu nodarbinātību un iespējas visos karjeras posmos un kuras atbilst inovatīvas, iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomikas vajadzībām. 

Sagaidāms, ka, plaši izplatot projektu iznākumus transnacionālā, valsts un/vai reģionālā līmenī un izstrādājot ilgtermiņa rīcības plānu pakāpeniskai projekta nodevumu izvēršanai, ņemot vērā valsts un reģionālās attīstības un pārdomātas specializācijas stratēģijas, individuālie projekti piesaistīs attiecīgās ieinteresētās personas no dalīborganizācijām un ārpus tām, kā arī nodrošinās paliekošu ietekmi pēc projekta darbības laika. 

Tiek piemēroti šādi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji.

Projekta atbilstība (maksimālais rezultāts: 35 punkti)

• Saikne ar politiku: priekšlikumā ir izskaidrots, kā Profesionālās izcilības centru transnacionālais sadarbības tīkls projekts sniegs ieguldījumu Padomes Ieteikuma par PIA ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai⁷¹ un Osnabrikas deklarācijas⁷² politikas prioritātēs noteikto mērķu sasniegšanā,
• ES vērtības: priekšlikums ir saistīts ar ES kopīgo vērtību, piemēram, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, kā arī jebkāda veida diskriminācijas apkarošanas, ievērošanu un veicināšanu,
• Konsekvence: tas, kādā mērā priekšlikums atbilst uzaicinājuma mērķiem, mērķi ir skaidri definēti, reālistiski un attiecas uz jautājumiem, kas ir būtiski dalīborganizācijām, tas, kādā mērā priekšlikums nodrošina vajadzību pienācīgu analīzi.
• Inovācija: priekšlikumā ir ņemtas vērā mūsdienīgas metodes un paņēmieni, un tajā iecerēts sasniegt inovatīvus rezultātus un risinājumus attiecīgajā jomā kopumā vai ģeogrāfiskajā kontekstā, kurā projekts tiek īstenots (piemēram, saturs, radītie rezultāti, izmantotās darba metodes un organizācijas un personas, kuras ir iesaistītas pasākumos vai uz kurām tie ir vērsti).
• Reģionālā dimensija: priekšlikums demonstrē savu pienesumu reģionālajai attīstībai un pārdomātas specializācijas stratēģijām, pamatojoties uz apzinātajām vietējā/reģionālā līmeņa problēmām katrā iesaistītajā valstī.
• Sadarbība un partnerības: tas, kādā mērā priekšlikums pienācīgi nosaka un iesaista visatbilstošākos partnerus, kuri ir nepieciešami projekta mērķu sasniegšanai, un paskaidro, kā tas starp PIA kopienu un uzņēmumiem (tos var pārstāvēt kameras vai apvienības) izveidos spēcīgas un noturīgas attiecības gan vietējā, gan transnacionālā līmenī, kurās mijiedarbība ir abpusēja un abpusēji izdevīga.
• Eiropas pievienotā vērtība: priekšlikums nepārprotami rada pievienoto vērtību individuālā (izglītības apguvēju un/vai personāla), institucionālā un sistēmas līmenī, un šo pievienoto vērtību veido rezultāti, kurus partneriem būtu grūti sasniegt bez Eiropas mēroga sadarbības.
• Internacionalizācija: priekšlikums demonstrē savu pienesumu PIA izcilības starptautiskajai dimensijai, tostarp tādu stratēģiju izstrādei, kuras sekmē PIA apguvēju un personāla transnacionālo mobilitāti un ilgtspējīgas partnerības.
• Digitālās prasmes: tas, kādā mērā priekšlikumā ir paredzētas ar digitālo prasmju attīstību saistītas darbības (piemēram, prasmju paredzēšana, inovatīvas mācību programmas un mācīšanas metodes, norādījumi utt.).
• Zaļās prasmes: tas, kādā mērā priekšlikumā ir paredzētas ar pāreju uz aprites un zaļu ekonomiku saistītas darbības (piemēram, prasmju paredzēšana, inovatīvas mācību programmas un mācīšanas metodikas, norādījumi utt.).
• Sociālā dimensija: priekšlikumā visos dažādajos pasākumos ir ietvertas horizontālas rūpes par daudzveidības jautājumiem un kopīgu vērtību, līdztiesības, tostarp dzimumu līdztiesības, un nediskriminēšanas un sociālās iekļaušanas veicināšanu, tostarp cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības / mazāk iespēju.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte (maksimālais rezultāts 25 punkti)

• Saskaņotība: projekta vispārējā struktūra nodrošina konsekvenci starp projekta mērķiem un darbībām. Priekšlikumā ir atspoguļots saskaņots un vispusīgs atbilstošu darbību un pakalpojumu kopums, kas atbilst apzinātajām vajadzībām un palīdz gūt iecerētos rezultātus,
• Darbības: ir skaidri aprakstīts darbs, kas veicams katrā darbībā, kura izvēlēta no trim kopām, proti, ir skaidri aprakstīts paredzamais to iznākums/nodevumi, to konkrētais ieguldījums atbilstošajās darba pakotnēs un projekta vispārējos mērķos.
• Metodika: ierosinātās metodikas kvalitāte un īstenojamība un tās atbilstība iecerēto rezultātu sasniegšanai.
• Pārvaldība: koordinators apliecina spēju kvalitatīvi pārvaldīt un koordinēt transnacionālus tīklus un uzņemties vadību sarežģītā vidē, kā arī izveido pienācīgi izstrādātu pārvaldības kārtību. termiņi, organizācija, uzdevumi un pienākumi ir skaidri noteikti un reālistiski;  Ir noteikta skaidra galveno darbības rādītāju kopa un laika grafiks to novērtēšanai un sasniegšanai.
• Budžets: budžetā ir paredzēti atbilstoši resursi, kas vajadzīgi panākumu gūšanai, un tas nav novērtēts ne pārāk augstu, ne pārāk zemu, priekšlikums ir izmaksefektīvs un piešķir atbilstošus resursus katrai darbībai.
• Darba plāns: darba plāna kvalitāte un efektivitāte, tostarp tas, kādā mērā darba pakotnēm piešķirtie resursi atbilst to mērķiem un nodevumiem, ir pienācīgi sagatavošanās, īstenošanas, pārraudzības, ekspluatācijas, novērtēšanas un rezultātu izplatīšanas posmi.
• Kvalitātes kontrole: kontroles pasākumi (nepārtraukta kvalitātes izvērtēšana, profesionālizvērtēšana, salīdzinoša izvērtēšana, riska mazināšanas pasākumi utt.) un kvalitātes rādītāji nodrošina, ka projekts tiek īstenots augstā kvalitātē. projekta problēmas/riski ir skaidri noteikti, un ir pienācīgi ņemti vērā riska mazināšanas pasākumi; kā neatņemama projekta sastāvdaļa ir ieplānotas ekspertu veiktas izvērtēšanas procedūras; Šī procedūra ietver arī neatkarīgu ārējo kvalitātes novērtējumu projekta vidusposmā un beigās.
• Ja projekts ietver mobilitātes darbības (izglītības apguvējiem un/vai personālam):
  • praktisko pasākumu, pārvaldības un atbalsta pasākumu kvalitāte,
  • tas, kādā mērā šīs darbības ir atbilstošas projekta mērķiem un piesaista pienācīgu dalībnieku skaitu,
  • dalībnieku mācīšanās rezultātu atzīšanas un validēšanas kārtības kvalitāte atbilstoši Eiropas pārredzamības un atzīšanas instrumentiem un principiem.

Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte (maksimālais rezultāts 20 punkti)

• Konfigurācija: projektā ir iesaistīts tādu savstarpēji papildinošu dalīborganizāciju kopums, kurām ir vajadzīgā specializācija, kompetences, pieredze un zinātība, lai veiksmīgi īstenotu visus projekta aspektus. Ir skaidri definēta katra partnera loma un tā sniegtā pievienotā vērtība.
• Augšupēja konverģence: tas, kādā mērā partnerība pulcē organizācijas, kuras strādā profesionālās izglītības un apmācības jomā vai darba pasaulē un kuras atrodas dažādos profesionālās izcilības pieeju attīstības posmos, un ļauj šo partneru starpā efektīvi apmainīties ar zinātību un zināšanām.
• Ģeogrāfiskā dimensija: tas, kādā mērā partnerība ietver atbilstīgus partnerus no dažādiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kā arī tas, kādā mērā pieteikuma iesniedzējs ir pamatojis partnerības ģeogrāfisko sastāvu un parādījis tā piemērotību profesionālo izcilības centru mērķu sasniegšanai, kā arī tas, kādā mērā katra partnerība ietver plašu un piemērotu atbilstīgo dalībnieku loku vietējā un reģionālajā līmenī, tai skaitā, ciktāl iespējams, publiskās iestādes;
• Programmas neasociēto trešo valstu iesaistīšanās: ja piemērojams: dalīborganizāciju no programmas neasociētajām trešām valstīm dalība sniedz būtisku pievienoto vērtību projektam.
• Sadarbība: lēmumu pieņemšana un saziņa starp iesaistītajām organizācijām, dalībniekiem un jebkuru citu attiecīgo ieinteresēto personu ir skaidri un pietiekami sīki aprakstīta (piemēram, sanāksmju skaits un laiks, grupu konfigurācija, mērķu un gaidāmo sasniegumu apraksts u. c.) un ilustrēta projekta Genta diagrammā / laika grafikā.

Ietekme (maksimālais rezultāts 20 punkti)

• Izmantošana: priekšlikumā ir parādīts, kā projekta iznākumus izmantos partneri un citas ieinteresētās personas. Tajā ir paredzēti paņēmieni izmantošanas novērtēšanai projekta darbības laikā un pēc tam.
• Izplatīšana: priekšlikums paredz skaidru plānu rezultātu izplatīšanai un ietver attiecīgas mērķvērtības, darbības, atbilstīgu laika plānojumu, rīkus un kanālus, lai nodrošinātu rezultātu un ieguvumu efektīvu izplatīšanu ieinteresētajām personām, politikas veidotājiem, profesionālās virzības profesionāļiem, uzņēmumiem, gados jauniem izglītības apguvējiem utt. projekta darbības laikā un pēc tam; tāpat priekšlikumā ir norādīts, kuri partneri uzņemsies atbildību par rezultātu izplatīšanu.
• Ietekme: priekšlikumā ir izklāstīta projekta iespējamā ietekme:
  • uz dalībniekiem un dalīborganizācijām projekta darbības laikā un pēc tam,
  • ārpus organizācijām un privātpersonām, kas tieši piedalās projektā, kā arī iespējas to integrēt reģionālā, valsts un/vai Eiropas PIA prasmju attīstīšanā.
• Priekšlikums ietver līdzekļus, kā arī skaidri noteiktas mērķvērtības un rādītājus progresa pārraudzībai un iecerētās (īstermiņa un ilgtermiņa) ietekmes novērtēšanai.
• Ilgtspēja: priekšlikumā ir izklāstīts, kā tiks turpmāk attīstīti PIC; priekšlikumā ir iekļauts ilgtermiņa rīcības plāns projekta rezultātu pakāpeniskai ieviešanai un ilgtspējīgām partnerattiecībām starp izglītības un apmācības nodrošinātājiem un galvenajām nozares ieinteresētajām personām atbilstošā līmenī;  izveidotajā plānā nosaka atbilstošas pārvaldības struktūras, kā arī jāiekļauj mērogojamības un finansiālās ilgtspējas plāni, tostarp jānosaka finanšu resursi (Eiropas, valsts un privātie), lai nodrošinātu sasniegto rezultātu un ieguvumu ilgtermiņa ilgtspēju.

Lai pretendētu uz finansējumu, pieteikumam jāiegūst vismaz 75 punkti (no pavisam 100 punktiem), ņemot vērā arī minimālo punktu skaitu, kas jāiegūst katrā no četriem piešķiršanas kritērijiem: vismaz 18 punkti kritērijā “Projekta atbilstība”, vismaz 13 punkti kritērijā “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte” un 11 punkti kritērijos “Partnerības un sadarbības kārtības kvalitāte” un “Ietekme”. 

Līdzvērtīgi priekšlikumi tiks noteikti, ņemot vērā rezultātu piešķiršanas kritērijā “Atbilstība”. Ja šis punktu skaits ir vienāds, prioritāte tiks piešķirta, pamatojoties uz to punktu skaitu par kritēriju “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte”. Ja šis punktu skaits ir vienāds, prioritāte tiks piešķirta, pamatojoties uz to punktu skaitu par kritēriju “Ietekme”.

Ja šādi nav iespējams noteikt prioritāti, var veikt turpmāku prioritāšu noteikšanu, ņemot vērā kopējo projektu portfeli un pozitīvas sinerģijas radīšanu starp projektiem vai citus ar uzaicinājuma mērķiem saistītus faktorus. Šie faktori tiks dokumentēti ekspertu grupas ziņojumā. 

Esošā nacionālā un Eiropas tiesiskā regulējuma robežās rezultāti būtu jāpadara pieejami kā atvērtie izglītības resursi (AIR), kā arī jāpublicē attiecīgajās profesionālajās, nozaru vai kompetento iestāžu platformās. Priekšlikumā jāizklāsta, kā tiks nodrošināta sagatavoto datu, materiālu, dokumentu, audiovizuālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu darbību bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.

Izcilības zīmogs

Projektu priekšlikumiem, kuru kvalitāte novērtēta augstāk par minimālajām robežvērtībām un kuru kopējais rezultāts ir vismaz 75 vai augstāks, bet kuriem nevar piešķirt “Erasmus+” finansējumu, jo šajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus pieejamais budžets nav pietiekams, var piešķirt izcilības zīmoga sertifikātu, kas apliecina priekšlikuma kvalitāti un atvieglo cita finansējuma saņemšanu valsts vai reģionālā līmenī. 

Izcilības zīmogs ir izcilības zīmes sertifikāts, ko piešķir kvalitatīviem projektu priekšlikumiem, kuriem nevar piešķirt “Erasmus+” finansējumu līdzekļu nepietiekamības dēļ⁷³ . Ar šo zīmi tiek atzīta priekšlikuma kvalitāte un atviegloti cita finansējuma meklējumi. Valsts vai reģionālās finansēšanas struktūras var nolemt uzreiz finansēt zīmoga saņēmēja projekta priekšlikumu, pamatojoties uz kvalitatīvo izvērtēšanu, ko veikuši Komisijas neatkarīgie eksperti, un neveikt pilnu izvērtējumu no jauna. Izcilības zīmoga piešķiršana var atvieglot arī alternatīva finansējuma saņemšanu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vai Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+)⁷⁴ . 

Pieteikumu iesniedzējiem būtu jāapzinās, ka izcilības zīmoga sertifikāta piešķiršana negarantē automātisku cita finansējuma piešķiršanu, jo lēmums par to, vai finansēt zīmogu saņēmušos projektu priekšlikumus, ir tikai un vienīgi kohēzijas politikas fondu vadošo iestāžu (ja runa ir par ERAF vai ESF+) vai citu valsts un reģionālo finansēšanas struktūru ziņā.  

Ja pieteikuma iesniedzējs pieteikuma veidlapā ir sniedzis iepriekšēju atļauju, zīmogu saņēmušo projektu priekšlikumu dati var ar valsts aģentūru starpniecību tikt kopīgoti ar kohēzijas politikas fondu vadošajām iestādēm un citām potenciāli ieinteresētām valsts vai reģionālām finansēšanas struktūrām, pilnīgi ievērojot noteikumus par priekšlikuma konfidencialitāti un personas datu aizsardzību. 

Šim pasākumam izmanto fiksētas summas finansējuma modeli. Vienreizējās fiksētās summas ieguldījuma apmēru nosaka katrai dotācijai, pamatojoties uz pieteikumu iesniedzēju ierosināto pasākuma aplēsto budžetu. Summu fiksēs piešķīrēja iestāde, pamatojoties uz aplēsto projekta budžetu, izvērtējuma rezultātu un finansējuma likmi 80 % apmērā.

Finansiāls atbalsts trešām personām dotāciju vai balvu veidā nav atļauts.

Finanšu revīziju izmaksas nav atļautas.

Brīvprātīgo izmaksas ir atļautas. Šīs izmaksas ir vienības izmaksas, kā noteikts Komisijas lēmumā par vienības izmaksām attiecībā uz brīvprātīgajiem⁷⁵ . 

MVU vienības izmaksas MVU īpašniekiem ir atļautas. Šīm izmaksām ir jābūt vienības izmaksām, kā noteikts Komisijas lēmumā par vienības izmaksām attiecībā uz MVU īpašniekiem⁷⁶ .

Atbilstošajā darba pakotnē jāietver izmaksas par vismaz vienu sanāksmi (viens katra pilntiesīgā projekta partnera pārstāvis) gadā, kuru organizē vai iesaka Eiropas Komisija / Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūra un kuras mērķis ir labas prakses apmaiņa un mācīšanās citam no cita profesionālās izcilības centru starpā.

Pieteikumu iesniedzējiem jāaizpilda detalizēta budžeta tabula saskaņā ar pieteikuma veidlapu, ņemot vērā šādus aspektus: 

1. dotācijas saņēmējam(-iem) atbilstoši sīki jāapraksta budžets un tas jāsakārto saskaņotās darba pakotnēs (piemēram, jāsadala šādos elementos — “projekta vadība”, “apmācība”, “pasākumu rīkošana”, “mobilitātes pasākumu sagatavošana un īstenošana”, “saziņa un izplatīšana”, “kvalitātes nodrošināšana” u. c.);
2. priekšlikumā jāapraksta katrā darba pakotnē ietvertās darbības;
3. pieteikumu iesniedzējiem jāsniedz savā priekšlikumā fiksētās summas sadalījums, norādot katrai darba pakotnei atvēlēto daļu (un katrā darba pakotnē norādot katram dotācijas saņēmējam un saistītajai vienībai piešķirto daļu);
4. norādītās izmaksas var ietvert personāla izmaksas, ceļa un uzturēšanās izdevumus, aprīkojuma izmaksas un apakšuzņēmumu līgumu izmaksas, kā arī citas izmaksas (piemēram, par informācijas izplatīšanu, publicēšanu vai tulkošanu).

Priekšlikumi tiks izvērtēti saskaņā ar standarta izvērtēšanas procedūrām, piesaistot iekšējos un/vai ārējos ekspertus. Eksperti novērtēs priekšlikumu kvalitāti, pamatojoties uz uzaicinājumā noteiktajām prasībām un pasākuma paredzamo ietekmi, kvalitāti un efektivitāti.

Pēc priekšlikuma izvērtēšanas kredītrīkotājs nosaka fiksētās summas apmēru, ņemot vērā veiktā vērtējuma konstatējumus. 

Dotācijas parametri (maksimālā dotācijas summa, finansējuma likme, kopējās attiecināmās izmaksas utt.) tiks noteikti dotācijas nolīgumā. Skatiet šo programmas vadlīniju C daļas sadaļu “Attiecināmās tiešās izmaksas”. 

Projekta sasniegumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz iegūtajiem iznākumiem. Šī finansējuma shēma ļaus likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis izmantotajiem resursiem, tādējādi uzsverot izmērāmu mērķu sasniegšanas kvalitāti un līmeni.

Plašāka informācija ir izklāstīta dotācijas nolīguma paraugā, kas pieejams ES Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā.

Footnote

1. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32020H1202%2801%29 . ↩ back
2. https://www.cedefop.europa.eu/files/osnabrueck_declaration_eu2020.pdf . ↩ back
3. Sk. brošūru  “Profesionālā izglītība un apmācība. Prasmes  tagadnei un nākotnei” . ↩ back
4. https://commission.europa.eu / publications/communication-skills-and-talent-mobility_en ↩ back
5. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=C E LEX:32018H0502(01) ↩ back
6. Prasmju ekosistēmas  ir definētas kā reģionāli vai nozares mēroga sociāli veidojumi, kuros cilvēku spējas tiek attīstītas un izmantotas ražošanas mērķiem ( Finegold , 1999). To pamatelementi ir darījumdarbības vide un saistītie darījumdarbības modeļi, institucionālie/politikas satvari, darbaspēka iesaistīšanas veidi, darbavietu struktūra, kā arī prasmju līmenis un to veidošanas sistēmas ( Buchanan et al.  2001 ).  Sk. “ A guide to the skill ecosystem approach to workforce development ”. ↩ back
7. Reģionālās attīstības politika  —  reģionālā attīstība  ir plašs jēdziens, taču to var interpretēt kā vispārējus centienus samazināt reģionālās atšķirības, atbalstot (nodarbinātību un labklājību radošas) saimnieciskās darbības reģionos. ↩ back
8. Inovācija  ir jauna vai būtiski uzlabota produkta (preces vai pakalpojuma) vai procesa, jaunas tirgdarbības metodes vai jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmuma praksē, darbavietas organizācijā vai ārējās attiecībās. ↩ back
9. Pārdomāta specializācija ir vietējiem apstākļiem pielāgota pieeja, ko raksturo stratēģisko intervences pasākumu jomu noteikšana, kuras pamatā ir gan ekonomikas stipro pušu un potenciāla analīze, gan uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas process ar plaša ieinteresēto personu loka piedalīšanos. Tā ir vērsta uz āru, un tai ir plašs skatījums uz inovāciju. ↩ back
10. Industriālie  klasteri ir noteiktā vietā izveidotas specializētu uzņēmumu (bieži — MVU) un citu saistītu atbalsta dalībnieku grupas, kuru dalībnieki cits ar citu cieši sadarbojas. Eiropā ir aptuveni 3000 specializētas kopas. Atjaunotā ES rūpniecības politika atzīst kopas par iedarbīgu rīku rūpnieciskās inovācijas atbalstam. Sk.  Eiropas klasteru sadarbības platformu  (ECCP). ↩ back
11. Sk.  Education in the knowledge triangle . ↩ back
12. Tās definētas  Padomes Ieteikumā (2018. gada 22. maijs) par pamatkompetencēm mūžizglītībā. ↩ back
13. Sk. Eiropas Izglītības fonda ( ETF ) darbu par publiskā un privātā sektora partnerībām iekļaujošai prasmju attīstībai . ↩ back
14. Sk., piemēram, lauksaimniecības jomas  Eiropas inovāciju partnerības ( EIP-AGRI ) padarīto konkurētspējīgas un ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības veicināšanai. ↩ back
15. Sk. 14 industriālās ekosistēmas, kas aprakstītas  Komisijas Paziņojumā par 2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšanu , kā arī dokumentā SWD(2021) 351,  Annual Single Market Report 2021 . ↩ back
16. Sk. Berlīnes deklarāciju par  izglītību ilgtspējīgai attīstībai . ↩ back
17. https://new-european-bauhaus.europa.eu/index_lv ↩ back
18. Piemēram, EKI,  EQAVET , Padomes Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai, Padomes Ieteikums par pamatkompetencēm u. c. ↩ back
19. https://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=25692&langId=en ;  https://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=25693&langId=en ;  https://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=26252&langId=en ;  https://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=26951&langId=lv . ↩ back
20. Tās var papildināt arī ar citām darbībām, par ko partneri savā starpā vienojušies. ↩ back
21. Sk.  Cedefop      darbu  darba tirgum atbilstīgu prasmju  un  prasmju pieskaņošanas jomā . ↩ back
22. https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1415&langId=en . ↩ back
23. Tās definētas  Padomes Ieteikumā (2018. gada 22. maijs) par pamatkompetencēm mūžizglītībā . ↩ back
24. Sk.  Cedefop  publikācijas “ Digital, greener and more resilient ” un “ The green employment and skills transformation ”, kā arī  ESCO   ar zaļo pārkārtošanos saistīto prasmju taksonomiju . ↩ back
25. SDO ceļvedis  “ TVET and skills development inclusive for all ”. ↩ back
26. Arī balstoties uz pastāvošajiem  prasmju nepieciešamības izpētes  rīkiem, piemēram, tiem, ko nodrošina Cedefop      OVATE rīks , un citām prasmju iniciatīvām, kuru mērķis ir sniegt darba tirgum atbilstīgu apmācību (piemēram,  Prasmju pilnveides pakts  un nozaru plāni). ↩ back
27. Sk.  PIA un AI iestāžu sadarbības procesa modeli  un gaidāmo ESAO pētījumu “Pathways to Professions: Understanding higher vocational and professional tertiary education systems”. ↩ back
28. Sk.      Michele Schweisfurtha      publikāciju  “ Learner-Centred Education in International Perspective ”. ↩ back
29. Sk. Somijas  piemēru . ↩ back
30. Ieskaitot “internacionalizāciju pašu mājās”, ko definē kā “starptautiskās un starpkultūru dimensijas mērķtiecīgu integrāciju formālās un ikdienējās mācību programmās visiem studentiem vietējā mācību vidē”.  Sk.  Beelen & Jones , 2015 . ↩ back
31. Sk. ETF publikāciju “A handbook for policy makers and social partners”  Work based learning . ↩ back
32. Eiropas profesionālajos pamatprofilos ir aprakstīti galveno mācību rezultātu kopumi, kas atbilst profesionālajiem profiliem, kuri ir ierasti un atbilstīgi valstu PIA programmām ES valstīs konkrētās profesionālajās jomās. ↩ back
33. Sk. Cedefop pētījumu      “ Comparing Vocational Education and Training Qualifications ”. ↩ back
34. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32022H0627%2802%29&qid=1656349729862 . ↩ back
35. Darbtelpas (makerspace) ir kopdarba vietas, kas paredzētas radīšanai, mācībām, pētīšanai un kopīgošanai (sk.  JRC ziņojumu ). ↩ back
36. Sk. publikāciju      “ The state of positive education ”      un  IPEN — Starptautisko pozitīvās izglītības tīklu . ↩ back
37. Sk.  Margherita Bacigalupo  referātu      “ Competence frameworks as orienteering tools ”. ↩ back
38. Eiropas      satvars digitālai kompetencei . ↩ back
39. EntreComp —  uzņēmējdarbības kompetenču satvars . ↩ back
40. Eiropas personīgās, sociālās un mācīšanās mācīties pamatkompetences satvars . ↩ back
41. Sk.  Eiropas ilgtspējas kompetenču sistēmu , “GreenComp” un  UNESCO-UNEVOC  praktisko ceļvedi “ Greening Technical and Vocational Education and Training:      A Practical Guide for Institutions ”. ↩ back
42. Visa informācija par SELFIE darba vidē balstītām mācībām ir pieejama      tiešsaistē . ↩ back
43. Sk. vietni  Pārbaudiet savas digitālās prasmes  |  Europass . ↩ back
44. EDSC  ir pasākums, kas paredzēts  Digitālās izglītības rīcības plānā . ↩ back
45. Sk.  Nīderlandes iniciatīvas “Izcilība vidējā profesionālajā izglītībā”      piemēru. ↩ back
46. JRC ir pētījis,  kā tiek veicināts radošums mūžizglītībā , arī profesionālajā izglītībā un apmācībā. ↩ back
47. Piemērus sk. JRC pētījuma “Creativity — a transversal skill for lifelong learning” 3. tabulā. ↩ back
48. Sk.  Cedefop darbu par skolotāju un pasniedzēju  profesionālo attīstību. ↩ back
49. Sk.  Padomes secinājumus  par skolotāju un pasniedzēju mobilitātes, jo īpaši mobilitātes Eiropā, uzlabošanu viņu sākotnējā un tālākizglītībā un mācībās. ↩ back
50. Sk. arī ES iniciatīvu par      skolotāju akadēmijām . ↩ back
51. Sk. publikācijas  “ Tracking Learning and Career Paths of VET  graduates to improve quality of VET provision ” ,  “ Mapping of VET graduate tracking measures ”      un  “ Mapping the state of graduate tracking policies and practices ” , kā arī  Padomes Ieteikumu  par absolventu gaitu apzināšanu. ↩ back
52. Sk.      Euroguidance  tīklu ,  Padomes Rezolūciju  par mūžilga karjeras atbalsta sekmīgāku iekļaušanu mūžizglītības stratēģijās, publikāciju “ Investing in career guidance ” , kā arī  Cedefop  darbu      mūžilga karjeras atbalsta jomā . ↩ back
53. Sk. Cedefop darbu  neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas jomā , kā arī  Padomes Ieteikumu  par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu. ↩ back
54. Eiropas Māceklību alianse – Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība – Eiropas Komisija (europa.eu) . ↩ back
55. Sk.  Prasmju pilnveides paktu . ↩ back
56. Var ietvert apmācību apvienību (sk.  Austrijas modeli ) un starpuzņēmumu apmācības centru (ITC) (sk.  Vācijas modeli ) izveidošanu un darbību.  Sk. arī  Nīderlandes piemēru attiecībā uz uzņēmumu un izglītības iestāžu partnerībām IKT nozarē . ↩ back
57. Sk. piemēru par Kanādas koledžām un institūtiem, kuri izmanto  lietišķos pētījumus , lai stiprinātu savu inovācijas spēju un liktu lietā savus ciešos sakarus ar nozari un kopienu, un  NCVER  publikāciju “ Developing VET applied research : steps towards enhancing VET's role in the innovation system”, kā arī publikāciju “ SMEs and TAFEs collaborating through applied research for growth ”. ↩ back
58. Sk.  Fraunhofer  piemēru par  zināšanu nodošanu no institūtu pētījumiem privātiem komercuzņēmumiem . ↩ back
59. Sk.  “ EU valorisation policy : making research results work for society” un      Komisijas Ieteikumu par rūpniecības un akadēmisko aprindu līdzradīšanas prakses kodeksu zināšanu valorizācijai . ↩ back
60. Sk. publikāciju  “ GO-international – A practical guide on strategic internationalisation in VET ”. ↩ back
61. Sk. “Erasmus” kvalitātes standartus mobilitātes projektiem PIA, pieaugušo izglītības un skolu izglītības jomā, kā arī  mobilitātes un mācību līgumu  modeļus. ↩ back
62. Sk.  UNESCO UNEVOC   praktisko rokasgrāmatu “Entrepreneurial learning for TVET institutions” . ↩ back
63. Sk.  EntreComp  — uzņēmējdarbības kompetenču satvaru. Sk.  JA Europe  tīmekļa vietni par cilvēku sagatavošanu nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai. ↩ back
64. Sk. galīgo ziņojumu Entrepreneurship in Vocational Education and Training , piemēru, ko sniedz  Austrijas nacionālais rīcības plāns  attiecībā uz izglītību uzņēmējdarbības jomā, un ceļvedi  A guide for fostering entrepreneurship education . ↩ back
65. Sk. Vācijas pasākuma  Sommer der Berufsausbildung piemēru. ↩ back
66. Sk.  vasaras nometnes ,  tehnoloģiju nometnes  un bērniem ar invaliditāti paredzētas vasaras nometnes  piemērus. ↩ back
67. Runa ir par pedagoģisko, finansiālo un darbības pārvaldības autonomiju, kas papildināta ar efektīviem pārskatatbildības mehānismiem. Sk. arī GEORG SPÖTTL publikāciju “ Autonomy of (Vocational) Schools as an Answer to Structural Changes ” . ↩ back
68. Sk. Kanādas un Singapūras  piemērus . ↩ back
69. Sk. informāciju par  profesionālās izcilības centru prakses kopienu (copcoves.eu) . ↩ back
70. Sk. ESAO avotu  OECD Education GPS  un publikāciju  “ Funding Mechanisms for Financing Vocational Training:  An Analytical Framework ” . ↩ back
71. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=uriserv:OJ.C_.2020.417.01.0001.01.LAV . ↩ back
72. https://www.cedefop.europa.eu/files/osnabrueck_declaration_eu2020.pdf . ↩ back
73. “Erasmus+” regulas ((ES) 2021/817) 32. panta 3. punkts. ↩ back
74. Kopīgo noteikumu regulas (KNR) ((ES) 2021/1060) 73. panta 4. punkts,  EUR-Lex - 32021R1060 - LV - EUR-Lex (europa.eu) . ↩ back
75. https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/common/guidance/unit-cost-decision-volunteers_en.pdf . ↩ back
76. unit-cost-decision-sme-owners-natural-persons_en.pdf (europa.eu) . ↩ back