Apvienību inovācijai mērķis ir stiprināt Eiropas inovācijas spēju, veicinot inovāciju, īstenojot sadarbību un zināšanu plūsmu starp augstākās izglītības, profesionālās izglītības un apmācības (gan sākotnējās, gan tālākās) un plašāku sociālekonomikas vidi, ieskaitot pētniecību.

To mērķis ir arī uzlabot jaunu prasmju nodrošināšanu un novērst prasmju neatbilstību, izstrādājot un izveidojot jaunas mācību programmas augstākajai izglītībai (AI) un profesionālajai izglītībai un apmācībai (PIA), kā arī atbalstot pašiniciatīvas un uz uzņēmējdarbību vērstas domāšanas attīstību ES.

Pasākuma Mērķi

Šīs partnerības īsteno saskaņotu un vispusīgu nozares vai starpnozaru darbību kopumu, un to darbībām vajadzētu būt pielāgojamām turpmākai zināšanu attīstībai ES.

Lai veicinātu inovāciju, galvenais uzsvars tiks likts uz talantu un prasmju attīstību. Pirmkārt, digitālās kompetences kļūst aizvien svarīgākas visu veidu amatos visā darba tirgū. Otrkārt, lai notiktu pāreja uz aprites un zaļāku ekonomiku, jāmaina kvalifikācijas un valstu izglītības un apmācību programmas tā, lai tās spētu apmierināt darba tirgū rodošās vajadzības pēc zaļajām prasmēm un ilgtspējīgas attīstības. Treškārt, lai īstenotu divkāršo — digitālo un zaļo — pārkārtošanos, ir jāpaātrina jauno tehnoloģiju ieviešana, īpaši ļoti inovatīvajās dziļo tehnoloģiju jomās, visos ekonomikas un sabiedrības sektoros.

Apvienību inovācijai mērķus var sasniegt, piesakoties vienā vai abās no tālāk minētajām daļām (organizācija var piedalīties vairākos priekšlikumos).

1. Daļa. Apvienības izglītībai un uzņēmējdarbībai

Apvienības izglītībai un uzņēmējdarbībai ir transnacionāli, strukturēti un uz rezultātiem vērsti projekti, kuros partneriem ir kopīgi mērķi un tie sadarbojas, lai sekmētu inovāciju, jaunas prasmes, pašiniciatīvu un uz uzņēmējdarbību vērstu domāšanu.

To mērķis ir veicināt inovāciju augstākajā izglītībā, profesionālajā izglītībā un apmācībā, uzņēmumos un plašākā sociālekonomiskajā vidē. Tas ietver tādu sabiedrības un ekonomikas problēmu risināšanu kā klimata pārmaiņas, demogrāfiskās pārmaiņas, digitalizācija, jaunu, revolucionāru (dziļo tehnoloģiju) tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, parādīšanās un straujas nodarbinātības izmaiņas, sekmējot sociālo inovāciju un kopienas izturētspēju, kā arī inovāciju darba tirgū.

Apvienības izglītībai un uzņēmējdarbībai apvieno uzņēmumu un augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības nodrošinātājus sadarbībai partnerībā. Darbojoties vienā ekonomikas nozarē vai vairākās dažādās ekonomikas nozarēs, tās izveido uzticamas un ilgtspējīgas attiecības un apliecina savu novatorismu un transnacionalitāti visos aspektos. Lai gan partnerībā jābūt vismaz vienai PIA un vismaz vienai augstākās izglītības organizācijai, tās var pievērst uzmanību gan abām, gan vienai no šīm izglītības jomām. Sadarbībai starp PIA un augstākās izglītības organizācijām vajadzētu būt atbilstošai un būtu jāsniedz labums abiem sektoriem.

Tās ir paredzētas, lai sasniegtu vienu vai vairākus no šādiem mērķiem:

• veicināt jaunas, inovatīvas un daudzdisciplīnu pieejas mācīšanas un mācīšanās jomā: veicināt inovācijas attiecībā uz izglītības izstrādi un īstenošanu, mācīšanas metodēm, novērtēšanas metodēm, mācību vidi un/vai jaunu prasmju attīstību,
• atbalstīt prasmju attīstību dziļo tehnoloģiju jomās; vairot Eiropas inovācijas spēju, paplašinot tās talantu kopumu šo jauno, revolucionāro tehnoloģiju jomā,
• veicināt inkubatoru izveidi izglītības un apmācības iestādēs visā Eiropā,
• veicināt korporatīvo sociālo atbildību (piemēram, taisnīgums, iekļaušana, klimata pārmaiņas, vides aizsardzība un ilgtspējīga attīstība),
• veicināt izglītības apguvēju, pedagoģiskā personāla un citu darbinieku pašiniciatīvu un uz uzņēmējdarbību vērstu pieeju, domāšanu un prasmes saskaņā ar Uzņēmējdarbības kompetenču satvaru (EntreComp)¹ ,
• uzlabot tādu prasmju kvalitāti un nozīmīgumu, kas attīstītas un apliecinātas, izmantojot izglītības un apmācības sistēmas (ieskaitot jaunas prasmes un prasmju neatbilstības novēršanu),
• veicināt zināšanu plūsmu un kopīgu radīšanu starp augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības, pētniecības, publiskā sektora un uzņēmējdarbības sektora pārstāvjiem,
• veidot un atbalstīt lietderīgas un efektīvas augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības sistēmas, kas ir savienotas un iekļaujošas un veicina inovāciju.

2. Daļa: Apvienības Nozaru Sadarbībai prasmju Jomā ( plāna²  īstenošanai)

Apvienību nozaru sadarbībai prasmju jomā mērķis ir izveidot jaunas stratēģiskas pieejas un sadarbību attiecībā uz konkrētiem prasmju attīstības risinājumiem (gan īstermiņā, gan vidējā termiņā) jomās, kurās tiek īstenots nozīmīgs Eiropas Prasmju programmas ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai pasākums — Prasmju pilnveides pakts. Pakta galvenais mērķis ir mobilizēt un stimulēt visas attiecīgās ieinteresētās personas veikt konkrētus pasākumus darbaspēka kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai, apvienojot centienus un izveidojot partnerības, arī ES līmenī pievēršot uzmanību darba tirgus vajadzībām, atbalstot zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī valsts, reģionālās un vietējās prasmju un izaugsmes stratēģijas. Tādēļ apvienību nozaru sadarbībai prasmju jomā nodevumi, t. i., nozaru prasmju nepieciešamības izpētes informācija, prasmju stratēģijas, profesionālie profili, apmācības programmas un ilgtermiņa plānošana, būs nozīmīgs ieguldījums tādu ekosistēmās balstītu lielapjoma partnerību darbā, kuras ir parakstījušas Prasmju pilnveides paktu.

Apvienību nozaru sadarbībai prasmju jomā mērķis ir risināt tādu prasmju trūkumu darba tirgū, kas kavē izaugsmi, inovāciju un konkurētspēju noteiktās nozarēs vai jomās, pievēršot uzmanību gan īstermiņa intervences pasākumiem, gan ilgtermiņa stratēģijām. Šīs apvienības tiks īstenotas 14 industriālajās ekosistēmās, kuras noteiktas Jaunajā Eiropas industriālajā stratēģijā³  (sk. atbilstības kritērijus).

Prasmju pilnveides pakta lielapjoma partnerības ekosistēmās balstīsies uz Plānu nozaru sadarbībai prasmju jomā. Līdz ar to 2. daļā iekļautās apvienības atbalstīs pakta ietvaros uzņemto saistību īstenošanu, izstrādājot nozaru prasmju stratēģijas. Šīm stratēģijām ir jānodrošina sistēmiska un strukturāla ietekme uz prasmju trūkuma, nepilnību un neatbilstību samazināšanu, kā arī jānodrošina atbilstoša prasmju kvalitāte un līmenis. Nozaru prasmju stratēģijās jāiekļauj skaidrs darbību, starpposma mērķu un skaidri definētu mērķu kopums ar nolūku saskaņot prasmju pieprasījumu un piedāvājumu, lai atbalstītu ekosistēmā balstītu lielapjoma prasmju partnerību vispārējo īstenošanu pakta ietvaros. Apvienību mērķis ir izveidot pamatus šīm prasmju partnerībām un noteikt virzienu, kas būtu jāturpina pēc projektu beigām.

Balstoties uz pierādījumiem par nepieciešamajām prasmēm saistībā ar profesionālajiem profiliem, plāna apvienības atbalsta transnacionālas izglītības un apmācības satura, kā arī mācību un apmācību metožu izstrādi un nodrošināšanu ātrai ieviešanai reģionālā un vietējā līmenī un jaunām profesijām. Šajā nolūkā apvienībām būtu jābalsta savi priekšlikumi uz profesionālās izcilības centru⁴ , reģionu, kas īsteno pārdomātas specializācijas stratēģijas⁵ , Eiropas klasteru partnerību⁶ ​​​​​​​ un Eiropas Tehnoloģiju institūta (ETI) zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK)⁷ ​​​​​​​, kas darbojas tajā pašā rūpniecības ekosistēmā, pašreizējo darbu.

Priekšlikumos jābūt ietvertai profesionālās tālākapmācības programmu izstrādei, lai nodrošinātu darbspējas vecuma iedzīvotājiem visvairāk nepieciešamās prasmes. Priekšlikumiem arī būtu jāietver jaunu profesionālo profilu un saistītu kvalifikāciju izstrāde, kurai jāaptver vidējās un pēcvidusskolas PIA līmeņi (EKI 3.–5. līmenis) un terciārie līmeņi (EKI 6.–8. līmenis). Turklāt priekšlikumos būtu jāietver tādu saistīto mācību pamatprogrammu un izglītības un apmācību programmu izstrāde, kuras izmanto minēto kvalifikāciju iegūšanai.

Katra projekta partneru vidū jābūt gan profesionālās izglītības un apmācības (PIA) un augstākās izglītības (AI) organizācijām, gan darba tirgus dalībniekiem. Ideālā gadījumā tie ietver arī politikas struktūras, sertifikācijas struktūras, kā arī Eiropas nozaru apvienības un nozares pārstāvjus.

Kādi kritēriji jāizpilda, lai pieteiktos Apvienībām Inovācijai?

Atbilstības kritēriji

Lai varētu saņemt “Erasmus+” dotāciju, projekta priekšlikumiem 1. daļā “Apvienības izglītībai un uzņēmējdarbībai” ir jāatbilst šādiem kritērijiem.

Atbilstīgās dalīborganizācijas (kas var iesniegt pieteikumu?)

Pieteikumu iesniedzējiem (dotācijas saņēmējiem un attiecīgā gadījumā saistītajām struktūrām) jābūt:

• publiskām vai privātām organizācijām, 
  • augstākās izglītības iestādēm,
  • PIA nodrošinātājiem,
  • PIA nodrošinātāju tīkliem,
  • maziem un vidējiem vai lieliem uzņēmumiem (arī sociālajiem uzņēmumiem),
  • pētniecības institūtiem,
  • nevalstiskām organizācijām,
  • vietēja, reģionāla vai valsts līmeņa publiskajām struktūrām,
  • organizācijām, kas darbojas izglītības, apmācības un jaunatnes
  • jomā, starpniekiem, kas pārstāv izglītības, apmācības vai jaunatnes jomas organizācijas vai uzņēmumus,
  • akreditācijas, sertifikācijas, atzīšanas vai kvalifikācijas struktūrām,
  • tirdzniecības, rūpniecības vai nodarbinātības kamerām, amatniecības kamerām,
  • Eiropas vai valsts sociālajiem partneriem,
  • slimnīcām vai citām aprūpes, arī ilgstošas aprūpes, iestādēm,
  • iestādēm, kas atbild par izglītību, apmācību vai nodarbinātību reģionālā vai valsts līmenī,
  • nodarbinātības dienestiem,
  • valsts statistikas birojiem,
  • ekonomikas attīstības aģentūrām,
  • nozaru vai profesionālajām apvienībām,
  • nozaru prasmju padomēm, struktūrām, kas sniedz karjeras
  • virzības, profesionālās konsultēšanas, informēšanas pakalpojumus un nodarbinātības pakalpojumus, 
• izveidotiem ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī.

Organizācijas no programmas neasociētajām trešām valstīm arī var piedalīties dotācijas saņēmēju vai saistītu vienību statusā, ja tiek parādīts, ka to dalība rada projektam būtisku pievienoto vērtību.

Izņēmums: organizācijas no Baltkrievijas (2. reģions) un Krievijas Federācijas (4. reģions) nav tiesīgas piedalīties šajā pasākumā.

Augstākās izglītības iestādēm, kas izveidotas ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī, jābūt spēkā esošai “Erasmus” Augstākās izglītības hartai (ECHE). ECHE nav nepieciešama iesaistītajām AII no programmas neasociētajām trešām valstīm. 

Konsorcija sastāvs  (Dalīborganizāciju skaits un profils)

Apvienībām izglītībai un uzņēmējdarbībai jāietver vismaz četras ES dalībvalstis vai programmas asociētās trešās valstis un vismaz astoņi pieteikumu iesniedzēji (dotāciju saņēmēji, nevis saistītās struktūras). Konsorcijā jābūt vismaz trīs darba tirgus dalībniekiem (uzņēmumiem vai komercuzņēmumiem, vai pārstāvošajām starpniekorganizācijām, piemēram, kamerām, arodbiedrībām vai arodasociācijām) un vismaz trīs izglītības un apmācības nodrošinātājiem (PIA un AII) kā pieteikumu iesniedzējiem (dotāciju saņēmēji, nevis saistītās struktūras). Katrā priekšlikumā vajadzētu būt vismaz vienai AI iestādei un vienam PIA nodrošinātājam, kas ir iesaistīti kā pieteikumu iesniedzēji (dotāciju saņēmēji un nesaistītās struktūras).

Saistītās struktūras un asociētie partneri netiek ieskaitīti minimālajos atbilstības kritērijos attiecībā uz konsorcija sastāvu un nevar būt koordinatori.

Projekta ilgums

Parasti projektiem būtu jāilgst 24 vai 36 mēnešus (ar grozījumu ir iespējams ilgumu pagarināt, ja pagarinājums ir pienācīgi pamatots).

Ilgums jāizvēlas pieteikuma iesniegšanas posmā, pamatojoties uz projekta mērķi un laika gaitā plānoto darbību veidu.

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (EACEA), izmantojot Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālu (FTOP).

Uzaicinājuma identifikators, 1. daļa: ERASMUS-EDU-2024-PI-ALL-INNO-EDU-ENTERP

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 7. marta plkst. 17.00.00 (pēc Briseles laika).

Pieteikumu iesniedzējas organizācijas tiks novērtētas, pamatojoties uz attiecīgajiem izslēgšanas un atlases kritērijiem. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

Lai varētu saņemt “Erasmus+” dotāciju, projekta priekšlikumiem 2. daļā “Apvienības nozaru sadarbībai prasmju jomā (plāna īstenošanai)” ir jāatbilst turpmāk izklāstītajiem kritērijiem.

Atbilstīgās dalīborganizācijas (kas var iesniegt pieteikumu?)

Pieteikumu iesniedzējiem (dotācijas saņēmējiem un attiecīgā gadījumā saistītajām struktūrām) jābūt:

• Prasmju pilnveides pakta reģistrētiem dalībniekiem⁸
• publiskas vai privātas organizācijas, kas ir likumīgi izveidotas ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī, piemēram: 
  • Augstākās izglītības iestādes
  • PIA nodrošinātāji
  • PIA nodrošinātāju tīkli
  • Mazi un vidēji vai lieli uzņēmumi (tostarp sociālie uzņēmumi)
  • Pētniecības institūti
  • Nevalstiskās organizācijas
  • Valsts iestādes vietējā, reģionālā vai valsts līmenī
  • Organizācijas, kas darbojas izglītības, apmācības un jaunatnes jomā
  • Starpnieki, kuri pārstāv organizācijas vai uzņēmumus, kas darbojas izglītības, apmācības un jaunatnes jomā
  • Akreditācijas, sertifikācijas, atzīšanas vai kvalifikācijas struktūras
  • Tirdzniecības, rūpniecības vai nodarbinātības kameras, amatniecības kameras
  • Eiropas vai valsts sociālie partneri
  • Slimnīcas ai citas aprūpes iestādes, tostarp ilgtermiņa aprūpes iestādes
  • Par izglītību, apmācību vai nodarbinātību atbildīgās iestādes reģionālajā vai valsts līmenī
  • Nodarbinātības dienesti
  • Valsts statistikas biroji
  • Ekonomikas attīstības aģentūras
  • Nozares vai profesionālas apvienības
  • Nozaru prasmju padomes
  • Struktūras, kas sniedz karjeras virzības, profesionālās konsultēšanas, informēšanas pakalpojumus un nodarbinātības pakalpojumus

Organizācijas no programmas neasociētajām trešām valstīm arī var piedalīties dotācijas saņēmēju vai saistītu vienību statusā, ja tiek parādīts, ka to dalība rada projektam būtisku pievienoto vērtību.

Izņēmums: organizācijas no Baltkrievijas (2. reģions) un Krievijas Federācijas (4. reģions) nav tiesīgas piedalīties šajā pasākumā.

Augstākās izglītības iestādēm, kas izveidotas ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī, jābūt spēkā esošai “Erasmus” Augstākās izglītības hartai (ECHE). ECHE nav nepieciešama iesaistītajām AII no programmas neasociētajām trešām valstīm. 

Konsorcija sastāvs (Dalīborganizāciju skaits un profils)

Apvienībām nozaru sadarbībai prasmju jomā (plāna apvienībām) ir jāaptver vismaz astoņas ES dalībvalstis vai programmas asociētās trešās valstis, un tajās jābūt vismaz divpadsmit pieteikumu iesniedzējiem (dotāciju saņēmējiem, nevis saistītajām struktūrām). Konsorcijā jābūt vismaz pieciem darba tirgus dalībniekiem (uzņēmumiem vai komercuzņēmumiem, vai pārstāvošajām starpniekorganizācijām, piemēram, kamerām, arodbiedrībām vai arodasociācijām) un vismaz pieciem izglītības un apmācības nodrošinātājiem (PIA un AII) kā pieteikumu iesniedzējiem (dotāciju saņēmējiem, nevis saistītajām struktūrām). Katrā priekšlikumā vajadzētu būt vismaz vienai AI iestādei un vienam PIA nodrošinātājam, kas ir iesaistīti kā pieteikumu iesniedzēji (dotāciju saņēmēji, nevis saistītās struktūras).

Saistītās struktūras un asociētie partneri netiek ieskaitīti minimālajos atbilstības kritērijos attiecībā uz konsorcija sastāvu un nevar būt koordinatori.

Nozares vai jomas

14 industriālās ekosistēmas, kuras noteiktas 2021. gada ziņojumā par vienoto tirgu⁹ .

1. Mobilitāte, transports, autobūveMehānisko transportlīdzekļu, kuģu un vilcienu, kā arī piederumu ražošana; remonts un apkope; kravu pārvadājumi u. c.
2. TekstilizstrādājumiTekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu, ādas izstrādājumu un dārglietu ražošana utt.
3. Atjaunojamo energoresursu enerģijaElektromotori, dzinēji un turbīnas; elektroenerģijas ražošana; gāzes ražošana un sadale u. c.
4. ElektronikaElektronikas ražošana u. c.
5. MazumtirdzniecībaMazumtirdzniecība; vairumtirdzniecība patērētājiem utt.
6. BūvniecībaDzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība; ceļu un dzelzceļu būvniecība; komunālo tīklu un inženiertehniskā būvniecība; saistītās darbības u. c.
7. Aerokosmonautika un aizsardzībaGaisa kuģu ražošana; kosmosa tehnoloģiju ražošana un pakalpojumi; aizsardzības produkti un tehnoloģijas utt.
8. Mazoglekļa enerģiju aktīvi patērējošas nozaresFosilo kurināmo ieguve, naftas attīrīšana; tādu preču ražošana, kurām ir liela ietekme uz vidi: plastmasa, ķimikālijas, mēslošanas līdzekļi, dzelzs un tērauds, koksnes apstrādes un pārstrādes produkti, cements, gumija, krāsainie metāli utt.
9. TūrismsPasažieru pārvadājumi un ceļošana; viesnīcas, īstermiņa izmitināšana; restorāni un ēdināšana; pasākumi un atrakciju parki, u. c.
10. Lauksaimniecības pārtikas produktiAugkopība un lopkopība; pārtikas pārstrāde; veterinārie pakalpojumi u. c.
11. Radošās un kultūras nozaresLaikraksti, grāmatas un periodiski izdevumi; kinofilmas, videofilmas un televīzija; radio un mūzika u. c.
12. Digitālā nozareTelesakari; programmatūra un programmēšana; tīmekļa portāli; datoru un iekārtu ražošana u. c.
13. Tuvuma un sociālā ekonomikaSociālie uzņēmumi, apvienības un kooperatīvi, kuru mērķis ir radīt sociālu ietekmi, utt.
14. Veselība
    1. Farmaceitiskie produkti un iekārtas; slimnīcas, aprūpes nami, aprūpes iestādes u. c.

Apvienībām priekšlikumam jāizvēlas viena industriālā ekosistēma, uz kuru attieksies to projekts¹⁰ .

 Priekšlikums var attiekties uz ekosistēmu, kas nav ietverta īstenojamajā plāna projektā, vai ekosistēmu, kurai jau ir īstenojams plāns. Gadījumā, ja ekosistēmai jau tiek īstenots plāns, priekšlikumam ir jāattiecas uz jomām un nozarēm, kuras skaidri atšķiras no jomām un nozarēm, uz kurām attiecas īstenojamais(-ie) plāna projekts(-i)¹¹ .

Projekta ilgums

Parasti projektiem būtu jāilgst 48 mēnešus (ar dotācijas nolīguma (DN) grozījumu ir iespējams ilgumu pagarināt, ja pagarinājums ir pienācīgi pamatots).

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (EACEA), izmantojot Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālu (FTOP).

Uzaicinājuma identifikators, 2. daļa: ERASMUS-EDU-2024-PI-ALL-INNO-BLUEPRINT

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 7. marta plkst. 17.00.00 (pēc Briseles laika).

Pieteikumu iesniedzējas organizācijas tiks novērtētas, pamatojoties uz attiecīgajiem izslēgšanas un atlases kritērijiem. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

Projekta izveide

Katra apvienība īsteno saskaņotu, vispusīgu un mainīgu savstarpēji saistītu darbību kopumu, lai uzlabotu inovācijas augstākajā izglītībā, profesionālajā izglītībā un apmācībā un uzņēmumos (tostarp lielos, mazos un vidējos uzņēmumos un sociālajos uzņēmumos) un plašākā sociālekonomiskajā vidē.

1. Daļa. Apvienības izglītībai un uzņēmējdarbībai

Katrā apvienībā izglītībai un uzņēmējdarbībai jābūt iekļautai vismaz vienai no šādām darbībām (uzskaitījums nav izsmeļošs).

Inovācijas veicināšana

• Jaunu mācīšanās un mācīšanas metožu kopīga izstrāde un īstenošana (piemēram, jaunas daudzdisciplīnu mācību programmas, uz izglītības apguvējiem vērsta un reālām problēmām balstīta mācīšana un mācīšanās, inovatīvu tehnoloģiju izmantošana, mikroapliecinājumu plašāka izmantošana),
• tālākās izglītības programmu un darbību izstrāde un pārbaude uzņēmumos un ar tiem,
• tādu izglītības un apmācības programmu izstrāde un īstenošana, kas palīdz attīstīt dziļo tehnoloģiju jomās vajadzīgās prasmes,
• inkubatoru izveide izglītības un apmācības iestādēs visā Eiropā ciešā sadarbībā ar uzņēmējdarbības sektoru ar mērķi palīdzēt studentiem uzņēmējiem pārvērst savas idejas par uzņēmējdarbību; to varētu sasniegt, piemēram, nodrošinot daudz dažādu pakalpojumu, sākot ar apmācību prasmju, finanšu, uzņēmējdarbības un vadības jomā un beidzot ar biroja telpu nodrošināšanu un riska kapitāla finansējuma saņemšanas atvieglošanu,
• tādu risinājumu izstrāde un pārbaude, kuri paredzēti neatliekamām sociālajām vajadzībām, ko nerisina tirgus un kas attiecas uz neaizsargātām sabiedrības grupām; minētie risinājumi novērš sabiedrības problēmas vai ir saistīti ar izmaiņām attieksmē un vērtībās, stratēģijā un politikā, organizatoriskajā struktūrā un procesos, izpildes sistēmās un pakalpojumos,
• problēmu risinājumu, produktu un procesu inovācijas izstrāde (sadarbojoties studentiem, profesoriem un praktiķiem).

Pašiniciatīvas un uz uzņēmējdarbību vērstas domāšanas, kompetenču un prasmju attīstība

• Tādu jaunu mācīšanas metožu un mācīšanās līdzekļu izstrāde, kuros ietverta transversālu prasmju apguves un piemērošanas shēmu radīšana augstākās izglītības un PIA programmās, ko izstrādā sadarbībā ar uzņēmumiem un kas vērstas uz to, lai nostiprinātu nodarbināmību, radošumu un jaunus profesionālos virzienus,
• attiecīgajos gadījumos noteiktā disciplīnā, mācību programmā, kursā utt. ievieš pašiniciatīvas un uzņēmējdarbības aspektu, lai nodrošinātu studentiem, pētniekiem, darbiniekiem un izglītotājiem kompetences, prasmes un motivāciju attīstīt pašiniciatīvu un uz uzņēmējdarbību vērstu domāšanu un spēt risināt dažādas problēmas izglītības, profesionālajā un privātajā jomā,
• jaunu mācību iespēju nodrošināšana ar pašiniciatīvas un uzņēmējdarbības kompetenču un prasmju praktisku pielietošanu, kas var ietvert un/vai izraisīt jaunu pakalpojumu, produktu un prototipu ieviešanu un jaunu uzņēmumu radīšanu, kā arī jaunu uzņēmumu izveidi no esošiem uzņēmumiem,
• tādas pieejas ieviešana, kas ir vairāk orientēta uz studentu, paredzot, ka studenti paši pielāgo savu izglītības procesu.

Zināšanu plūsmas un apmaiņas veicināšana starp augstākās izglītības iestādēm, PIA iestādēm, uzņēmumiem un pētniecības iestādēm

• Iekļaujošu un savienotu AI, PIA sistēmu un uzņēmumu izveide, vairojot savstarpējo uzticību, nodrošinot pārrobežu atzīšanu un sertifikāciju un elastīgu pāreju starp PIA un AI, veicinot PIA augstākos EKI līmeņos un pastiprinot izglītības apguvēju un darbinieku mobilitāti,
• māceklība un ar pētījumu jomu saistītas darbības uzņēmumos, kas ir pilnībā integrētas mācību programmā un ir atzītas un par ko tiek piešķirti kredītpunkti; vides inovatīvu pasākumu izmēģināšanai; studentu, pētnieku, pedagoģiskā personāla un uzņēmumu darbinieku apmaiņa uz konkrētu laiku; stimulēšana uzņēmumu darbinieku iesaistīšanai mācīšanā un pētniecībā, pētniecības datu analīze. Attiecīgā gadījumā projekti varētu būt sasaistīti ar Eiropas Māceklību aliansi¹² .

Ar izturētspēju saistītu un tirgus vajadzību, kā arī jauno profesiju noteikšana

• Tirgus vajadzību un jauno profesiju (pieprasījuma pusē) noteikšana un sistēmas reaģētspējas uzlabošana visos līmeņos atbilstoši darba tirgus vajadzībām (piedāvājuma pusē), AI un PIA nodrošināšanas pielāgošana nepieciešamajām prasmēm, izstrādājot un īstenojot transnacionālas nozares mēroga mācību programmas, kurās integrētas darba vidē balstītas mācības,
• tādu prasmju noteikšana, kas nepieciešamas publiskajā vidē, lai risinātu sabiedrības problēmas (piemēram, klimata pārmaiņas, problēmas veselības jomā, dziļo tehnoloģiju prasmes) un veicinātu izturētspēju sabiedrības un kopienas līmenī, tostarp īstenojot AII un PIA nodrošinātāju sadarbību ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī privātajā sektorā, lai sniegtu ieguldījumu pārdomātas specializācijas stratēģiju izstrādē un īstenošanā reģionos,
• atbalsta sniegšana, lai novērstu prasmju neatbilstību gan izturētspējas, gan tirgus vajadzībām.

2. Daļa: “Apvienības Nozaru Sadarbībai Prasmju Jomā (Plāna Īstenošanai)”

Ir jāīsteno šādas darbības:

Stratēģiskas pieejas izstrāde nozaru sadarbībai prasmju jomā

• Izveidot ilgtspējīgu sadarbību prasmju jomā starp nozares galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, izglītības un apmācību sniedzējiem un publiskām iestādēm (valsts un reģionālā līmenī). Projekta mērķis būs arī sadarbības veidošana starp lieliem komercuzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) visā vērtības ķēdē noteiktā industriālajā ekosistēmā,
• pastāvīga prasmju nepieciešamības izpētes informācijas apkopošana: nodrošināt attiecīgos ES un valsts un/vai reģionālā līmeņa kvalitatīvos pierādījumus un kvantitatīvos datus saistītā atvērto datu formātā; izstrādāt kopēju metodiku nākotnes prasmju nepieciešamību prognozēšanai, kā arī progresa un prasmju pieprasījuma un piedāvājuma pārraudzībai (reizi gadā), balstoties uz ticamiem prognozēšanas scenārijiem, izmantojot Eiropas prasmju panorāmu un vajadzības gadījumā — ESAO, Pasaules Ekonomikas foruma un esošo nozaru prasmju apvienību veikto darbu,
• apzināt esošo kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas atbalstu, kas pieejams nozarē/ekosistēmā (ko nodrošina nozares, publiskās un privātas ieinteresētās personas) un noteikt, kurus no attiecīgajiem pasākumiem var izvērst, lai atbalstītu komercuzņēmumus vērtības ķēdēs,
• pamatojoties uz prasmju nepieciešamības izpēti, izstrādāt prasmju stratēģiju industriālajai ekosistēmai, ieskaitot pasākumu prioritātes, lai atbalstītu mērķi celt kvalifikāciju un veikt pārkvalifikāciju darbaspēkam industriālajā ekosistēmā un iedzīvotājiem, kuri varētu pievienoties nozarei (piemēram, ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem). Stratēģijā jāprecizē, kā galvenās tendences, piemēram, globālā, sabiedrības un tehnoloģiskā attīstība industriālajā ekosistēmā, varētu ietekmēt darbus un nepieciešamās prasmes. Tajā jāapraksta paredzētais grafiks un jāpievērš īpaša uzmanība digitālo un dziļo tehnoloģiju ietekmei. Tajā būtu jānosaka un jādefinē profesionālie profili un saistītās prasmes, kuras varētu rasties attiecīgajā nozarē (t. i., būs pilnīgi jaunas). Tajā arī jānosaka galvenie rūpniecības pārstāvji un ieinteresētās personas, kuras būtu jāiesaista stratēģijas īstenošanā. Šai stratēģijai jābūt vienai no projekta pirmajiem galvenajiem nodevumiem, kas norāda skaidru darbību, starpposma mērķu un skaidru rezultātu kopumu, kā arī nosaka konkrētus prioritārus pasākumus, sniedzot ieteikumus, kā salāgot turpmāko prasmju pieprasījumu un piedāvājumu attiecīgajām jaunajām profesijām. Stratēģija jāizmanto kā pamats partnerību veidošanai Prasmju pilnveides pakta ietvaros,
• atbilstošā gadījumā pārliecināties, vai projektu rezultāti ir pieejami atvērto datu formātā, lai tos varētu ievadīt Cedefop prasmju apzināšanas rīkā un Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācijā (ESCO),
• nodrošināt attiecīgos ES un valsts un/vai reģionālā līmeņa kvalitatīvos pierādījumus un kvantitatīvos datus saistītā atvērto datu formātā.

Eiropas nozares mēroga apstiprinātu mācību pamatprogrammu un apmācību programmu izstrāde

Pirmajā darbību īstenošanas gadā (reaktīva pieeja)

Līdztekus iepriekš minētajiem pasākumiem visiem projektiem būtu ātri jāapmierina Covid-19 pandēmijas, kā arī digitālās un zaļās pārkārtošanās rezultātā radušās steidzamās vajadzības pēc prasmēm industriālajā ekosistēmā esošajās profesijās (priekšlikumā jāsniedz pierādījumi):

• balstīties uz ESCO klasifikācijas profesionālajiem profiliem un pastāvošajiem kompetenču satvariem¹³ , ja tādi ir pieejami,
• izstrādāt profesionālās tālākapmācības programmas darbaspēka kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai, izmantojot novatorisku jaukta tipa mācīšanos un darba vidē balstītas mācības,
• nodrošināt jauno apmācību programmu satura un nodrošināšanas labu kvalitāti, izmantojot kvalitātes nodrošināšanas metodes saskaņā ar EQAVET un ESG (Eiropas standarti un pamatnostādnes augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai),  
• nodrošināt apmācību programmu ātru ieviešanu un izmantošanu, uzrunājot galvenos dalībniekus industriālās ekosistēmas vērtības ķēdēs, profesionālās izcilības centrus,¹⁴  reģionus, kuri īsteno pārdomātas specializācijas stratēģijas¹⁵ ​​​​​​​, Eiropas kopu partnerības¹⁶ ​​​​​​​ un Eiropas Tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK)¹⁷ ​​​​​​​, kas darbojas tajā pašā industriālajā ekosistēmā.

Visā projekta gaitā (proaktīva pieeja)

Projektos tad būtu jāstrādā ar mērķi izstrādāt profesionālos profilus un apmācību saturu mainīgiem un jauniem profesionālajiem profiliem:

• balstoties uz identificētajām nepieciešamajām prasmēm jaunos profesionālos profilos industriālajā ekosistēmā, izstrādāt jaunas moduļveida PIA mācību programmas un saistītas kvalifikācijas sākotnējai izglītībai un apmācībai (pilnas mācību programmas iekļaušanai valstu izglītības un apmācības sistēmās) un profesionālās tālākapmācības programmas darbspējas vecuma iedzīvotāju kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai (moduļi, kas attiecas uz jaunu prasmju vajadzībām),
• šīs mācību programmas un apmācību programmas sastāv no mācīšanās rezultātu vienībām atbilstoši Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI) / valstu kvalifikāciju ietvarstruktūrām (VKI) un ņemot vērā ESCO; mācību programmām būtu jānodrošina prasmes, kas saistītas ar darbu, kā arī pamatkompetences¹⁸ , kuras jo īpaši ietver transversālas prasmes un STEAM disciplīnas¹⁹ ​​​​​​​,
• integrēt jaunajā apmācību saturā periodus ar darba vidē balstītām mācībām, tostarp iespējas piemērot zināšanas praktiskās “īstās dzīves” darba situācijās, un pēc iespējas integrējot transnacionālu mācību pieredzi,
• piemērot kvalitātes pārvaldību jaunajam apmācību saturam, vai nu piemērojot EQAVET un ESG kvalitātes nodrošināšanas principus, vai arī izmantojot jau pastāvošas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kurām tomēr jābūt saskaņā ar EQAVET un ESG,
• veicināt attiecīgās nozares kvalifikācijas, tostarp transnacionālās kopīgās programmas (kas ietver Eiropas profesionālos pamatprofilus²⁰ ), kuras piešķir vairāk nekā viens izglītības un apmācības nodrošinātājs, tādējādi atvieglojot pārrobežu sertifikāciju un veidojot abpusēju uzticību, sekmējot izglītības apguvēju un profesionāļu lielāku mobilitāti nozarē.

Mācību pamatprogrammu un apmācību programmu īstenošana

• Tādu mācību programmu un apmācību programmu īstenošanas metožu izstrāde, kuras ir pielāgotas dažādām mērķgrupām, izmantojot inovatīvas pieejas mācīšanai un mācībām, tostarp nodrošinot darba vidē balstītas mācības un izmantojot IKT (piemēram, jaukta tipa mācīšanās, simulatori, paplašinātā realitāte utt.), virtuālās/jauktās izglītības apguvēju un personāla mobilitātes risinājumus un atvērtos izglītības resursus (piemēram, mākslīgā intelekta atbalstīta mācīšanās, MOOC²¹ ),
• izstrādāt pasākumus, lai atvieglotu profesionālo zināšanu pārnesi no paaudzes paaudzē,  
• aprakstīt veidus, kā novērtējuma metodes un procedūras var aptvert visas mācību formas, tostarp darba vidē balstītas mācības, un sekmēt pirms apmācībām iegūto prasmju un kompetenču validēšanu,
• izmantot jau izveidotus kontaktus un jaunus kontaktus, kuri nodibināti ar pieprasījuma pusē esošām personām prasmju nepieciešamības izpētes posmā, uzrunājot nodarbinātības iespēju nodrošinātājus, piemēram, privātus un valsts darba devējus un nodarbinātības dienestus, lai atrastu atbilstošas iespējas profesionālās apmācības iestāžu absolventiem,
• identificēt adekvātus pasākumus, ar ko apzināt izglītības apguvēju gaitas pēc apmācību beigām, lai nodrošinātu “atgriezeniskās saites cilpu” izveidi²² . Šīs gaitu apzināšanas un atgriezeniskās saites sistēmas var veidot, saņemot informāciju no komercuzņēmumiem, izglītības apguvējiem / darba ņēmējiem, kā arī publiskajiem informācijas resursiem un darba tirgus ieinteresētajām pusēm,
• piedāvāt piemērotus pasākumus formālai jaunu vai pielāgotu profesionālo PIA un AI mācību programmu un kvalifikāciju atzīšanai valstīs, kurās atrodas partneri, attiecīgajā industriālajā ekosistēmā.

Izstrādāt ilgtermiņa rīcības plānu pakāpeniskai projekta rezultātu ieviešanai pēc projekta beigām

• Šim plānam jābūt balstītam uz ilgstošām partnerībām starp izglītības un apmācību sniedzējiem, galvenajām industrijas ieinteresētajām personām un publiskām iestādēm (reģionālām vai valsts līmeņa) atbilstošajā līmenī, lai veicinātu/stiprinātu vairāku ieinteresēto personu prasmju partnerības saskaņā ar Prasmju pilnveides paktu darba spēka pārkvalifikācijai un kvalifikācijas celšanai. Tajā būtu jānosaka atbilstošas pārvaldības struktūras, kā arī jāiekļauj mērogojamības un finansiālās ilgtspējas plāni,
• plānam jānodrošina atbilstoša redzamība un plaša rezultātu izplatīšana, tostarp ES un valstu/reģionālā politiskajā līmenī, un jāiekļauj sīka informācija par īstenošanas veidu valsts un/vai reģionālajā līmenī ar attiecīgajām publiskajām iestādēm,
• plānā ir paredzēts, kā projekta nodevumi, jo īpaši prasmju nepieciešamības izpēte, stratēģija un apmācību programmas, tiks atjauninātas pēc projekta četru gadu perioda beigām, tostarp paredzot turpmākos finansējuma avotus,
• plānā norāda, kā ES finansējuma iespējas (piemēram, Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), ES daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2021.–2027. gadam, tostarp Eiropas struktūrfondi, InvestEU, “Erasmus+”), kā arī privātie ieguldījumi un valstu/reģionālais finansējums var sniegt atbalstu prasmju stratēģijām. Tajā būtu jāņem vērā pārdomātas specializācijas stratēģijas, Eiropas kopu partnerības, profesionālās izcilības centru tīkli un EIT inovāciju kopienas.

Abās Daļās (1. Daļa “Apvienības Izglītībai un Uzņēmējdarbībai” un 2. Daļa “Apvienības Nozaru Sadarbībai Prasmju Jomā (Plāna Īstenošanai)”

Apvienībām inovācijai ir jāizmanto tādi ES mēroga instrumenti un rīki kā EKI, ESCO, Europass (ieskaitot Eiropas digitālos mācību apliecinājuma dokumentus), EQAVET un ESG, kad vien tas ir atbilstoši. Ja priekšlikumos ir ierosināts, piemēram, izveidot prakses kopienas vai izstrādāt tīmekļa vietnes sadarbībai, tām attiecīgā gadījumā būtu jābalstās uz pastāvošām tiešsaistes platformām, piemēram, skolu izglītības platformu, EPALE vai EPALE PIA praktizējošu speciālistu kopienu, un jāizmanto tās²³ .

Lai izmēģinātu un pārbaudītu jaunu mācību programmu vai jaunas apmācības un mācīšanās metodes, apvienības inovācijai var organizēt studentu, skolotāju, pētnieku un personāla mācību mobilitātes darbības, ciktāl tās atbalsta/papildina galvenās partnerību darbības un rada pievienoto vērtību projekta mērķu īstenošanā.

Gaidāmā ietekme

Apvienības inovācijai balstīsies uz stratēģisku un ilgtspējīgu sadarbību starp profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, kas kopīgi strādā, lai veicinātu inovāciju spēju Eiropā. Tās ievērojami stiprinās sinerģiju starp abām izglītības jomām, sekmējot inovāciju, jaunas prasmes, pašiniciatīvu un uz uzņēmējdarbību vērstu domāšanu. Paredzēts, ka šīs apvienības starp AI iestādēm, PIA iestādēm un uzņēmumiem veicinās reģionālo ekosistēmu attīstību un tieši nodrošinās vērtīgu ieguldījumu ekonomikā, integrējot darba vidē balstītas mācības. Lai gan universitātēm ir pētniecības zināšanas un dati, kas tām ļauj tieši sniegt ieguldījumu mazo un vidējo uzņēmumu darbībā, lai stimulētu vietējo ekonomiku, PIA nodrošinātāji sniedz uzņēmumiem nepieciešamās prasmes un tie var sekmēt vietējās ekonomikas izaugsmi.

Plašākā mērogā paredzēts, ka apvienības inovācijai risinās sabiedrības un ekonomikas problēmas gan izglītības, gan nodarbinātības jomā, un ņems vērā galvenās jomas, piemēram, inovāciju problēmas, prasmju nodrošināšanu, klimata pārmaiņas, zaļo ekonomiku, demogrāfiju, digitalizāciju un mākslīgo intelektu. Ieguvumu var nodrošināt arī sadarbība ar lieliem uzņēmumiem. Apvienības inovācijai pievērsīs uzmanību pilsoņu vajadzībām un paātrinās AI un PIA modernizāciju.

Ar Prasmju pilnveides paktu tiks nodrošināts satvars citu atjauninātās Prasmju programmas pasākumu īstenošanai, kā arī apvienību inovācijai projekta rezultātu izplatīšanai un izmantošanai. Konkrētāk, plāna apvienības nozaru sadarbībai prasmju jomā rezultāti tiks izmantoti kā pamats Prasmju pilnveides paktam nozares lielapjoma partnerībām.

Turklāt apvienības palīdzēs īstenot ES Paziņojumu par atjauninātu augstākās izglītības programmu²⁴  un sniegs ieguldījumu Eiropas izglītības telpas²⁵ ​​​​​​​ izveidē. Tās arī sniegs ieguldījumu jaunās Eiropas inovāciju programmas, ES Industriālās stratēģijas un MVU stratēģijas īstenošanā (2021).

Apvienības inovācijai arī ņems vērā Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus²⁶ ​​​​​​​ un Parīzes Deklarāciju par klimata pārmaiņām²⁷  kā vispārējus pasākuma elementus, tādējādi palīdzot Eiropas Komisijai īstenot jauno zaļo kursu²⁸ ​​​​​​​ un Eiropas atveseļošanas plānu²⁹ ​​​​​​​. Apvienības arī sniegs idejas iniciatīvai “Jaunais Eiropas “Bauhaus””³⁰ ​​​​​​​, kuras mērķis ir izstrādāt jaunus ilgtspējīgus dzīvesveidus, lai sasniegtu zaļā kursa mērķus.

Ar apvienībām inovācijai ir paredzēts radīt īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz plašāku iesaistīto ieinteresēto personu loku individuālu personu, organizāciju un sistēmu līmenī. Paredzams, ka šī ietekme pārsniegs projekta darbības laiku un partnerībās iesaistītās organizācijas. Tiek sagaidīts, ka partnerība un darbības būs ilgstošas. Šajā gadījumā rezultāti/nodevumi var nebūt atsevišķi, bet var būt saistīti ar esošiem uzņēmumiem, shēmām, projektiem, platformām, fondiem utt. vai integrēti tajos.

Piešķiršanas kritēriji

Uz 1. Daļu “Apvienības Izglītībai un Uzņēmējdarbībai” attiecas šādi piešķiršanas kritēriji.

Projekta atbilstība (maksimālais rezultāts — 25 punkti)

Vispārīgas ziņas un vispārējie mērķi

• Sasaiste ar ES politiku un iniciatīvām: priekšlikums ņem vērā un sekmē Eiropas mērķu sasniegšanu PIA, augstākās izglītības un inovācijas jomā, priekšlikums ņem vērā un veicina pastāvošo ES rīku un iniciatīvu prasmju un talantu attīstībai redzamību.
• Nolūks: priekšlikums atbilst pasākuma mērķiem un darbībām.

ES vērtības:

Priekšlikums ir saistīts ar ES kopīgo vērtību, piemēram, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, kā arī jebkāda veida diskriminācijas apkarošanas, ievērošanu un veicināšanu.

Vajadzību analīze un konkrētie mērķi

• Konsekvence: mērķi un darbības ir balstītas uz visaptverošu, labi pamatotu un kvalitatīvu problēmu un vajadzību analīzi; tie ir skaidri noteikti, reālistiski un vērsti uz jautājumiem, kas ir būtiski dalīborganizācijām un pasākumam.
• Digitālās prasmes: tas, ciktāl priekšlikums iekļauj digitālās prasmes viena vai vairāku saistītu profesionālo profilu apmācības saturā.
• Zaļās prasmes: tas, ciktāl priekšlikums iekļauj prasmes, kas saistītas ar pāreju uz aprites un zaļāku ekonomiku, viena vai vairāku saistītu profesionālo profilu apmācības saturā.
• Noturības prasmes: tas, ciktāl ar priekšlikumu tiek integrētas prasmes, kas ir saistītas ar spēju pielāgoties, veikt pārmaiņu vadību un rūpēties citam par citu kā kopienai.
• Dziļo tehnoloģiju prasmes: attiecīgā gadījumā — cik lielā mērā priekšlikumā ir integrētas prasmes, kas saistītas ar padziļināto tehnoloģiju jomām.

Papildināmība ar citiem pasākumiem un inovācija — Eiropas pievienotā vērtība

• Inovācija: priekšlikumā ņemtas vērā modernākās metodes un paņēmieni, piemēram, inkubatoru izveide izglītības un apmācības iestādēs, un tā rezultātā tiek gūti konkrētam projektam specifiski inovatīvi rezultāti un risinājumi tirgus vajadzībām, piemēram, sniedzot ieguldījumu dziļo tehnoloģiju jomas talantu iniciatīvā saskaņā ar jauno Eiropas inovāciju programmu.
• Eiropas pievienotā vērtība: priekšlikums skaidri apliecina pievienoto vērtību, ko rada tā transnacionalitāte un potenciāla nodošanas spēja.
• Izglītības un apmācības jomas pārstāvība: apvienība iekļauj partnerus, kas pienācīgi reprezentē izglītības un apmācību sniedzējus, un skaidri parāda, kādu ieguvumu tā sniedz / cik tā ir būtiska gan augstākajai izglītībai, gan PIA.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

Koncepcija un metodika

• Saskaņotība: projekta vispārējā struktūra nodrošina konsekvenci starp projekta mērķiem, metodiku, darbībām un ierosināto budžetu. Priekšlikumā ir sniegts saskaņots un visaptverošs atbilstošu darbību kopums, lai apmierinātu apzinātās vajadzības un panāktu gaidāmos rezultātus, ko izmantos galasaņēmēji/mērķa grupas un kas radīs starpposma rezultātus un ilgtermiņa ietekmi.
• Struktūra: darba programma ir skaidra un saprotama un aptver visus posmus (sagatavošanās, īstenošana, izmantošana, pārraudzība, izvērtēšana un izplatīšana),
• Metodika: priekšlikumā attiecīgajos gadījumos ir izmantoti ES instrumenti un rīki, kas saistīti ar prasmēm un profesijām, piemēram, EKI, ESCO, Europass, EQAVET, ESG.

Projekta vadība, kvalitātes nodrošināšana un pārraudzības un vērtēšanas stratēģija 

• Pārvaldība: paredzēta stingra pārvaldības kārtība; termiņi, organizācija, uzdevumi un pienākumi ir skaidri noteikti un reālistiski; priekšlikums paredz piešķirt attiecīgus resursus katrai darbībai.
• Darba plāns: darba plāna kvalitāte un efektivitāte, tostarp tas, kādā mērā darba pakotnēm piešķirtie resursi atbilst to mērķiem un nodevumiem,
• Kvalifikāciju atzīšanas un validēšanas kārtības kvalitāte: saskaņā ar Eiropas pārredzamības un atzīšanas instrumentiem un principiem, tostarp attiecībā uz mikroapliecinājumiem.

Izmaksu lietderība un finanšu pārvaldība 

• Budžets: budžetā ir paredzēti atbilstoši resursi, kas vajadzīgi panākumu gūšanai, un tas nav novērtēts ne pārāk augstu, ne pārāk zemu,
• Finanšu un kvalitātes kontrole: kontroles pasākumi (nepārtraukta kvalitātes novērtēšana, profesionālizvērtēšana utt.) un kvalitātes rādītāji nodrošina, ka projekta īstenošana ir kvalitatīva un izmaksefektīva. projekta problēmas/riski ir skaidri noteikti, un ir pienācīgi ņemti vērā riska mazināšanas pasākumi; kā neatņemama projekta sastāvdaļa ir ieplānotas ekspertu veiktas izvērtēšanas procedūras; Apvienības darba programmā iekļauts arī neatkarīgs ārējais kvalitātes novērtējums projekta vidusposmā un beigās.

Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte (maksimālais rezultāts — 25 punkti)

Konsorcija struktūra

• Konfigurācija: partnerības sastāvs atbilst pasākuma un projekta mērķiem; tajā atbilstoši apvienotas attiecīgās organizācijas, tostarp profesionālās izglītības un apmācības iestādes, augstākās izglītības iestādes un uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamais profils, prasmes, atbilstoša ar lomu projektā saistīta pieredze, zinātība un pārvaldības atbalsts, kas vajadzīgs projekta sekmīgai īstenošanai; apvienība iekļauj partnerus, kas pienācīgi reprezentē attiecīgo nozari vai starpnozaru pieeju.
• Apņēmība: partneru ieguldījums ir ievērojams, atbilstošs un papildinošs; pienākumu un uzdevumu sadalījums ir skaidrs, atbilstošs un apliecina visu dalīborganizāciju apņemšanos un aktīvu līdzdalību atbilstīgi to īpašajai zinātībai un spējām.
• Programmas neasociēto trešo valstu iesaistīšanās: ja piemērojams — dalīborganizāciju no programmas neasociētajām trešām valstīm dalība rada būtisku pievienoto vērtību apvienībai.

Konsorcija pārvaldība un lēmumu pieņemšana

• Uzdevumi: koordinators apliecina spēju kvalitatīvi pārvaldīt un koordinēt transnacionālus tīklus un spēju uzņemties vadību sarežģītā vidē. Individuāli uzdevumi tiek piešķirti, balstoties uz specifisku katra partnera zinātību.
• Sadarbības/komandas gars: ir ierosināts efektīvs mehānisms, kā nodrošināt efektīvu koordināciju, konfliktu risināšanu, lēmumu pieņemšanu un saziņu starp dalīborganizācijām, dalībniekiem un jebkuru citu ieinteresēto personu.
• Atlīdzinājums: apvienība sniedz skaidru pievienoto vērtību un ieguvumu katrai partnerorganizācijai.

Ietekme (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

Ietekme un vēriens

• Izmantošana: priekšlikumā ir parādīts, kā apvienības iznākumus izmantos partneri un citas ieinteresētās personas. Tajā ir paredzēti paņēmieni izmantošanas novērtēšanai projekta darbības laikā un pēc tam.
• Ietekme: priekšlikums apliecina sociālo un ekonomisko nozīmīgumu un tvērumu. Tas nodrošina ietekmi vietējā, valsts un Eiropas līmenī uz mērķgrupām un atbilstīgajām ieinteresētajām personām, kurām ir nozīmīga loma attiecīgajā nozarē, tostarp izglītībā un apmācībā. Tas iekļauj pasākumus, kā arī mērķvērtības un rādītājus progresa pārraudzībai (tostarp attiecīgā gadījumā apmācīto cilvēku skaitu) un iecerētās (īstermiņa un ilgtermiņa) ietekmes novērtēšanai.

Izziņošana, izplatīšana un pamanāmība

• Izplatīšana: priekšlikums paredz skaidru plānu rezultātu izplatīšanai un ietver attiecīgas darbības un to termiņu, rīkus un kanālus, lai nodrošinātu rezultātu un ieguvumu efektīvu izplatīšanu ieinteresētajām personām un neiesaistītām personām projekta darbības laikā un pēc tam.

Ilgtspēja un nepārtrauktība

• Atvērta piekļuve: attiecīgā gadījumā priekšlikumā ir aprakstīts, kā tiks nodrošināta sagatavoto materiālu, dokumentu un mediju bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.
• Ilgtspēja: priekšlikumā skaidrots, kā tiks izstrādāts rīcības plāns īstenošanai valsts un reģionālajā līmenī. Priekšlikumā iekļauti atbilstoši pasākumi un identificēti finanšu resursi (Eiropas, valsts un privātie), lai nodrošinātu, ka sasniegtajiem ieguvumiem būs ilgtermiņa ilgtspēja pēc projekta darbības laika.

Lai pretendētu uz finansējumu, priekšlikumiem jāiegūst vismaz 70 punktu, ņemot vērā arī minimālo punktu skaitu, kas jāiegūst katrā no četriem piešķiršanas kritērijiem: vismaz 13 punkti kritērijā “Projekta atbilstība”, 16 punkti kategorijā “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte”, 13 punkti kategorijā “Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte” un 11 punkti kategorijā “Ietekme”.

Līdzvērtīgiem priekšlikumiem prioritāte tiks piešķirta, ņemot vērā punktu skaitu, ko tie ieguvuši par piešķiršanas kritēriju “Atbilstība”. Ja šis punktu skaits ir vienāds, prioritāte tiks piešķirta, pamatojoties uz to punktu skaitu par kritēriju “izstrādes un īstenošanas kvalitāte”. Ja šis punktu skaits ir vienāds, prioritāte tiks piešķirta, pamatojoties uz to punktu skaitu par kritēriju “Ietekme”.

Ja šādi nav iespējams noteikt prioritāti, var veikt turpmāku prioritāšu noteikšanu, ņemot vērā kopējo projektu portfeli un pozitīvas sinerģijas radīšanu starp projektiem vai citus ar uzaicinājuma mērķiem saistītus faktorus. Šie faktori tiks dokumentēti ekspertu grupas ziņojumā.

Uz 2. Daļu “Apvienības Nozaru Sadarbībai (Plāna Īstenošanai)” attiecas šādi piešķiršanas kritēriji.

Projekta atbilstība (maksimālais rezultāts — 25 punkti)

Vispārīgas ziņas un vispārējie mērķi

• Sasaiste ar ES politiku un iniciatīvām: priekšlikums ņem vērā Eiropas mērķus AI un PIA jomā un nozaru ES politiku, kas attiecas uz izvēlēto industriālo ekosistēmu, un palīdz tos īstenot, kā arī atbalsta lielapjoma prasmju partnerības, kas Prasmju pilnveides pakta ietvaros tiek īstenotas izvēlētajā industriālajā ekosistēmā. Tas sekmē Eiropas Prasmju programmas īstenošanu un ņem vērā ES rīkus. Priekšlikumā, kas attiecas uz tādu industriālo ekosistēmu, kurā jau ir īstenota plāna apvienība, ir skaidri jānorāda, kā tas balstīsies uz iepriekšējo plāna projektu; tvērums, rezultāti un darbības nedrīkst pārklāties. Vienādu kvalitātes rādītāju gadījumā priekšlikums, kas attiecas uz ekosistēmu, uz kuru vispār neattiecas pašlaik īstenojama plāna apvienība, tiks uzskatīts par nozīmīgāku nekā priekšlikums, kas attiecas uz ekosistēmu, attiecībā uz kuru jau tiek īstenots plāns.
• Nolūks: priekšlikums atbilst pasākuma mērķiem un darbībām. Konkrētāk, priekšlikumā ir ietverta ļoti nozīmīgu jaunu profesionālo profilu izstrāde, un ar to tiek izstrādātas saistītās kvalifikācijas, kas sakārtotas mācīšanās rezultātu vienībās, gan EKI 3.–5. līmenī, gan EKI 6.–8. līmenī. Priekšlikumā ir ietverta tādu saistīto izglītības un apmācības programmu izstrāde, pārbaude un sākotnējā nodrošināšana, kuras iecerētas un īstenotas kā moduļveida, elastīgas, piekļūstamas mācīšanās iespējas, ņemot vērā iepriekš iegūtu prasmju validāciju.

ES vērtības:

Priekšlikums ir saistīts ar ES kopīgo vērtību, piemēram, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, kā arī jebkāda veida diskriminācijas apkarošanas, ievērošanu un veicināšanu.

Vajadzību analīze un konkrētie mērķi

• Konsekvence: mērķi un darbības ir balstītas uz visaptverošu, labi pamatotu un kvalitatīvu problēmu un vajadzību analīzi; tie ir skaidri noteikti, reālistiski un vērsti uz jautājumiem, kas ir būtiski dalīborganizācijām un pasākumam.
• Nozares/jomas pārstāvība: apvienība iekļauj partnerus, kas pienācīgi reprezentē attiecīgo industriālo ekosistēmu.
• Digitālās prasmes: tas, ciktāl priekšlikums iekļauj digitālās prasmes viena vai vairāku saistītu profesionālo profilu apmācības saturā.
• Zaļās prasmes: tas, ciktāl priekšlikums iekļauj prasmes, kas saistītas ar pāreju uz aprites un zaļāku ekonomiku, viena vai vairāku saistītu profesionālo profilu apmācības saturā.
• Noturības prasmes: tas, ciktāl ar priekšlikumu tiek integrētas prasmes, kas ir saistītas ar spēju pielāgoties, veikt pārmaiņu vadību un rūpēties citam par citu kā kopienai.
• Dziļo tehnoloģiju prasmes: attiecīgā gadījumā — cik lielā mērā priekšlikumā ir integrētas prasmes, kas saistītas ar dziļo tehnoloģiju jomām³¹ .

Papildināmība ar citiem pasākumiem un inovācija — Eiropas pievienotā vērtība

• Inovācija: priekšlikumā ir ņemtas vērā mūsdienīgas metodes un paņēmieni, un tajā iecerēts sasniegt inovatīvus rezultātus un risinājumus.
• Eiropas pievienotā vērtība: priekšlikums skaidri apliecina pievienoto vērtību, ko rada tā transnacionalitāte.
• Izglītības un apmācības jomas pārstāvība: apvienība iekļauj partnerus, kas pienācīgi reprezentē izglītības un apmācību sniedzējus.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

Koncepcija un metodika

• Saskaņotība: priekšlikumā ir atspoguļots saskaņots un vispusīgs atbilstošu, konkrētu un praktisku darbību kopums, kas atbilst apzinātajām vajadzībām un palīdz gūt iecerētos rezultātus.
• Struktūra: darba programma ir skaidra un saprotama un aptver visus posmus (sagatavošanās, īstenošana, izmantošana, pārraudzība, izvērtēšana un izplatīšana),
• Metodika: priekšlikumā attiecīgajos gadījumos ir izmantoti ES instrumenti un rīki, kas saistīti ar prasmēm un profesijām, piemēram, EKI, ESCO, Europass, EQAVET, ESG.

Projekta vadība, kvalitātes nodrošināšana un pārraudzības un vērtēšanas stratēģija 

• Pārvaldība: paredzēta stingra pārvaldības kārtība; termiņi, organizācija, uzdevumi un pienākumi ir skaidri noteikti un reālistiski; priekšlikums paredz piešķirt attiecīgus resursus katrai darbībai.
• Darba plāns: darba plāna kvalitāte un efektivitāte, tostarp tas, kādā mērā darba pakotnēm piešķirtie resursi atbilst to mērķiem un nodevumiem,
• Kvalifikāciju atzīšanas un validēšanas kārtības kvalitāte: saskaņā ar Eiropas pārredzamības un atzīšanas instrumentiem un principiem.

Izmaksu lietderība un finanšu pārvaldība

• Budžets: budžetā ir paredzēti atbilstoši resursi, kas vajadzīgi panākumu gūšanai, un tas nav novērtēts ne pārāk augstu, ne pārāk zemu un atbilst priekšlikuma tvērumam, priekšlikumā attiecībā uz industriālo ekosistēmu, kurā jau pašlaik tiek īstenota plāna apvienība, ir jāiesniedz budžets, kurā skaidri norādīts, ka tiks novērsta divkārša finansēšana, jo tas papildinās un turpinās pašlaik īstenotā plāna ietvaros veikto darbu.
• Finanšu un kvalitātes kontrole: kontroles pasākumi (nepārtraukta kvalitātes izvērtēšana, ekspertu veikta profesionālizvērtēšana, salīdzinoša izvērtēšana utt.) un kvalitātes rādītāji nodrošina, ka projekta īstenošana ir kvalitatīva un izmaksefektīva. projekta problēmas/riski ir skaidri noteikti, un ir pienācīgi ņemti vērā riska mazināšanas pasākumi; kā neatņemama projekta sastāvdaļa ir ieplānotas ekspertu veiktas izvērtēšanas procedūras; Apvienības darba programmā iekļauts arī neatkarīgs ārējais kvalitātes novērtējums projekta vidusposmā un beigās.

Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte (maksimālais rezultāts — 25 punkti)

Konsorcija struktūra

• Konfigurācija: partnerība sastāv no partneriem, kas iesaistīti lielapjoma prasmju partnerībās Prasmju pilnveides pakta ietvaros; tajā atbilstoši apvienotas attiecīgās organizācijas, tostarp profesionālās izglītības un apmācības iestādes, augstākās izglītības iestādes un nozares pārstāvji, tostarp MVU, kuriem ir nepieciešamais profils, prasmes, pieredze, zinātība un pārvaldības atbalsts, kas vajadzīgs projekta sekmīgai īstenošanai. Ir parādīta pieteikumā piedāvātās partnerības lietpratība un tas, ka tajā ir pārstāvēta atbilstošā lielapjoma prasmju partnerība, kas tiek īstenota pakta ietvaros. Eiropas sociālo partneru un/vai valsts sociālo partneru iesaistīšanās valstīs, ko iekļauj apvienība, ir augstā mērā atbilstoša. Attiecīgo partneru ģeogrāfiskajam izkliedējumam un reprezentativitātei apvienībā iesaistītajās ES dalībvalstīs un reģionos vajadzētu būt tādai, lai apvienībai būtu augstas īstenošanas spējas tajā iekļautajās valstīs un reģionos (to varētu nodrošināt, piemēram, Eiropas nozaru organizācijas un/vai Eiropas sociālo partneru iesaistīšanās).
• Apņēmība: partneru ieguldījums ir ievērojams, atbilstošs un papildinošs; pienākumu un uzdevumu sadalījums ir skaidrs, atbilstošs un apliecina visu dalīborganizāciju apņemšanos un aktīvu līdzdalību atbilstīgi to īpašajai zinātībai un spējām.
• Programmas neasociēto trešo valstu iesaistīšanās: ja piemērojams — dalīborganizāciju no programmas neasociētajām trešām valstīm dalība rada būtisku pievienoto vērtību apvienībai.

Konsorcija pārvaldība un lēmumu pieņemšana

• Uzdevumi: koordinators apliecina spēju kvalitatīvi pārvaldīt un koordinēt transnacionālus tīklus un spēju uzņemties vadību sarežģītā vidē. Individuāli uzdevumi tiek piešķirti, balstoties uz specifisku katra partnera zinātību.
• Sadarbības/komandas gars: ir ierosināts efektīvs mehānisms, kā nodrošināt labu koordināciju, lēmumu pieņemšanu un saziņu starp dalīborganizācijām, dalībniekiem un jebkuru citu ieinteresēto personu.
• Atlīdzinājums: apvienība sniedz skaidru pievienoto vērtību un ieguvumus attiecīgajai lielapjoma prasmju partnerībai.

Ietekme (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

Ietekme un vēriens

• Izmantošana: priekšlikumā ir parādīts, kā apvienības rezultāti tiks izvērsti saskaņā ar Prasmju pilnveides pakta ietvaros īstenotās attiecīgās lielapjoma prasmju partnerības mērķiem un saistībām.
• Ietekme: priekšlikums apliecina sociālo un ekonomisko nozīmīgumu un tvērumu. Tas nodrošina ietekmi vietējā, valsts un Eiropas līmenī uz mērķgrupām un atbilstīgajām ieinteresētajām personām, kurām ir nozīmīga loma attiecīgajā ekosistēmā, tostarp izglītībā un apmācībā, piemēram, personām, kuras ir parakstījušas Prasmju pilnveides paktu. Tas iekļauj pasākumus, kā arī mērķvērtības un rādītājus progresa pārraudzībai (tostarp attiecīgā gadījumā apmācīto cilvēku skaitu) un iecerētās (īstermiņa un ilgtermiņa) ietekmes novērtēšanai.

Izziņošana, izplatīšana un pamanāmība

• Izplatīšana: priekšlikums paredz skaidru plānu rezultātu izplatīšanai un ietver attiecīgas darbības un to termiņu, rīkus un kanālus, lai nodrošinātu rezultātu un ieguvumu efektīvu izplatīšanu ieinteresētajām personām.

Ilgtspēja un nepārtrauktība

• Atvērta piekļuve: attiecīgā gadījumā priekšlikumā ir aprakstīts, kā tiks nodrošināta sagatavoto materiālu, dokumentu un mediju bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un saistīto atvērto datu formātu un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.
• Ilgtspēja: priekšlikumā skaidrots, kā tiks izstrādāts rīcības plāns īstenošanai valsts un reģionālajā līmenī. Priekšlikumā iekļauti atbilstoši pasākumi un identificēti finanšu resursi (Eiropas, valsts un privātie), lai nodrošinātu, ka apvienības sasniegtajiem ieguvumiem būs ilgtermiņa ilgtspēja pēc projekta darbības laika.

Lai pretendētu uz finansējumu, priekšlikumiem jāiegūst vismaz 70 punktu, ņemot vērā arī minimālo punktu skaitu, kas jāiegūst katrā no četriem piešķiršanas kritērijiem: vismaz 13 punkti kategorijā “Projekta atbilstība”, 16 punkti kategorijā “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte”, 13 punkti kategorijā “Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte” un 11 punkti kategorijā “Ietekme”.

Līdzvērtīgiem priekšlikumiem prioritāte tiks piešķirta, ņemot vērā punktu skaitu, ko tie ieguvuši par piešķiršanas kritēriju “Atbilstība”. Ja šis punktu skaits ir vienāds, prioritāte tiks piešķirta, pamatojoties uz to punktu skaitu par kritēriju “izstrādes un īstenošanas kvalitāte”. Ja šis punktu skaits ir vienāds, prioritāte tiks piešķirta, pamatojoties uz to punktu skaitu par kritēriju “Ietekme”.

Ja šādi nav iespējams noteikt prioritāti, var veikt turpmāku prioritāšu noteikšanu, ņemot vērā kopējo projektu portfeli un pozitīvas sinerģijas radīšanu starp projektiem vai citus ar uzaicinājuma mērķiem saistītus faktorus. Šie faktori tiks dokumentēti ekspertu grupas ziņojumā.

Kādi ir finansējuma noteikumi?

Šim pasākumam izmanto fiksētas summas finansējuma modeli. Vienreizējās fiksētās summas ieguldījuma apmēru nosaka katrai dotācijai, pamatojoties uz pieteikumu iesniedzēju ierosināto pasākuma aplēsto budžetu. Summu fiksēs piešķīrēja iestāde, pamatojoties uz aplēsto projekta budžetu, izvērtējuma rezultātu un finansējuma likmi 80 % apmērā.

Maksimālā ES dotācija vienam projektam ir šāda:

• 1. daļa. Apvienības izglītībai un uzņēmējdarbībai:
  • 1 miljons EUR (2 gadu projekts),
  • 1,5 miljons EUR (3 gadu projekts),
• 2. daļa. Apvienības nozaru sadarbībai prasmju jomā (plāna īstenošanai):
  • 4 miljoni EUR (4 gadu projekts),

Finansiāls atbalsts trešām personām dotāciju vai balvu veidā nav atļauts.

Brīvprātīgo izmaksas ir atļautas. Šīs izmaksas ir vienības izmaksas, kā noteikts Komisijas lēmumā par vienības izmaksām attiecībā uz brīvprātīgajiem³² . MVU vienības izmaksas MVU īpašniekiem bez algas ir atļautas. Šīm izmaksām ir jābūt vienības izmaksām, kā noteikts Komisijas lēmumā par vienības izmaksām attiecībā uz MVU īpašniekiem³³ ​​​​​​​.

Kā tiek noteikta projekta fiksētā summa?

Pieteikumu iesniedzējiem jāaizpilda detalizēta budžeta tabula saskaņā ar pieteikuma veidlapu, ņemot vērā šādus aspektus:

1. dotācijas saņēmējam(-iem) atbilstoši sīki jāapraksta budžets un tas jāsakārto saskaņotās darba pakotnēs (piemēram, jāsadala šādos elementos — “projekta vadība”, “apmācība”, “pasākumu rīkošana”, “mobilitātes pasākumu sagatavošana un īstenošana”, “saziņa un izplatīšana”, “kvalitātes nodrošināšana” u. c.);
2. priekšlikumā jāapraksta katrā darba pakotnē ietvertās darbības;
3. pieteikumu iesniedzējiem priekšlikumā jāsniedz aplēsto izmaksu sadalījums, norādot daļu uz vienu darba pakotni (un katras darba pakotnes ietvaros — daļu, kas piešķirta katram dotācijas saņēmējam un saistītajai vienībai);
4. norādītās izmaksas var ietvert personāla izmaksas, ceļa un uzturēšanās izdevumus, aprīkojuma izmaksas un apakšuzņēmumu līgumu izmaksas, kā arī citas izmaksas (piemēram, par informācijas izplatīšanu, publicēšanu vai tulkošanu).

Priekšlikumi tiks izvērtēti saskaņā ar standarta izvērtēšanas procedūrām, piesaistot iekšējos un/vai ārējos ekspertus. Eksperti novērtēs priekšlikumu kvalitāti, pamatojoties uz uzaicinājumā noteiktajām prasībām un pasākuma paredzamo ietekmi, kvalitāti un efektivitāti. Fiksētā summa nedrīkst pārsniegt 80 % no aplēstā budžeta, kas noteikts pēc izvērtēšanas.

Pēc priekšlikuma izvērtēšanas kredītrīkotājs nosaka fiksētās summas apmēru, ņemot vērā veiktā vērtējuma konstatējumus.

Dotācijas parametri (maksimālā dotācijas summa utt.) tiks noteikti dotācijas nolīgumā. Skatiet šo programmas vadlīniju C daļas sadaļu “Attiecināmās tiešās izmaksas”.

Projekta sasniegumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz iegūtajiem iznākumiem. Finansējuma shēma ļautu likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis izmantotajiem resursiem, tādējādi uzsverot izmērāmu mērķu sasniegšanas kvalitāti un līmeni.

Plašāka informācija ir izklāstīta dotācijas nolīguma paraugā, kas pieejams Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP).

Footnote

1. https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC101581/lfna27939enn.pdf. ↩ back
2. Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai: https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1223. ↩ back
3. COM(2020) 102 final: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52020DC0102. ↩ back
4. https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1501&langId=lv. ↩ back
5. https://s3platform.jrc.ec.europa.eu/home. ↩ back
6. https://www.clustercollaboration.eu. ↩ back
7. https://eit.europa.eu/. ↩ back
8. https://pact-for-skills.ec.europa.eu/index_lv. ↩ back
9. COM(2020) 102 final. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52020DC0102. ↩ back
10. Piemēram, iekšzemes ūdensceļu nozarei vai civilās aviācijas nozarei ir sastāvdaļas divās dažādās industriālajās ekosistēmās: pasažieru pārvadājumi atbilst kategorijai ‘Tūrisms”, savukārt kravu pārvadājumi atbilst kategorijai “Mobilitāte, transports, autobūve”. Atkarībā no lietojuma ūdeņradis ir būtisks veicinošs faktors šādās ekosistēmās: mobilitāte, transports, autobūve; atjaunojamo energoresursu enerģija; energoietilpīgas nozares; būvniecība; aerokosmonautika un aizsardzība. Priekšlikumam jāattiecas tikai uz vienu ekosistēmu. ↩ back
11. https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1415&langId=en. ↩ back
12. https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1147&langId=lv#:~:text=The%20European%20Alliance%20for%20Apprenticeships%20%28EAfA%29%20unites%20governments,through%20national%20commitments%20and%20voluntary%20pledges%20from%20stakeholders. ↩ back
13. Piemēram, satvars pilsoņu digitālai kompetencei, Uzņēmējdarbības kompetenču satvars un Eiropas e-kompetenču ietvars (e-CF). ↩ back
14. https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1501&langId=lv. ↩ back
15. https://s3platform.jrc.ec.europa.eu/home. ↩ back
16. https://www.clustercollaboration.eu. ↩ back
17. https://eit.europa.eu/. ↩ back
18. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2018.189.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2018:189:TOC. ↩ back
19. Zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes, māksla un matemātika. ↩ back
20. Eiropas profesionālajos pamatprofilos ir aprakstīti galveno mācību rezultātu kopumi, kas atbilst profesionālajiem profiliem, kuri ir ierasti un atbilstīgi valstu PIA programmām ES valstīs konkrētās profesionālajās jomās. ↩ back
21. MOOC — masveida atvērtie interneta kursi, kuru mērķis ir neierobežota dalība un atvērta piekļuve tīmeklī. Papildus tradicionālajiem kursu materiāliem, piemēram, filmētām lekcijām, priekšlasījumiem un uzdevumu kopumiem, daudzi MOOC nodrošina interaktīvus lietotāju forumus, lai atbalstītu studentu, profesoru un mācīšanas palīgu kopienas mijiedarbību. ↩ back
22. Skatīt vidēja termiņa nodevumu Nr. 2 (MTD2) 2015. gada Rīgas secinājumos: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/200c516d-b8de-4c2a-a233-218671296c8d/language-lv. ↩ back
23. https://epale.ec.europa.eu/lv/practitioners-in-vet ↩ back
24. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52017DC0247 ↩ back
25. https://ec.europa.eu/education/education-in-the-eu/european-education-area_lv ↩ back
26. https://www.un.org/sustainabledevelopment/sustainable-development-goals/. ↩ back
27. https://unfccc.int/process-and-meetings/the-paris-agreement/the-paris-agreement. ↩ back
28. https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/european-green-deal-communication_en.pdf. ↩ back
29. https://ec.europa.eu/info/strategy/recovery-plan-europe_lv. ↩ back
30. https://europa.eu/new-european-bauhaus/index_en. ↩ back
31. Lūdzu, atrodiet dziļo tehnoloģiju definīciju glosārijā. ↩ back
32. https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/common/guidance/unit-cost-decision-volunteers_en.pdf ↩ back
33. https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/common/guidance/unit-cost-decision-sme-owners-natural-persons_en.pdf ↩ back