Skip to main content

Erasmus+

EU programme for education, training, youth and sport
Search the guide

Šī tīmekļvietne vēl neatspoguļo programmas “Erasmus+” 2023. gada vadlīnijas.

Tomēr, noklikšķinot uz “Lejupielādēt” (“Download”) šīs lapas labajā pusē, varat lejuplādēt 2023. gada vadlīniju PDF versiju jūsu izvēlētajā valodā.

Uz nākotni vērsti projekti

Pasākuma nolūks

Pēc nesenās pandēmijas inovāciju nepieciešamība izglītības un apmācības sistēmās, kā arī jaunatnes jomā ir lielāka nekā jebkad iepriekš inovācijas mācīšanas un mācīšanās jomā ir būtiskas gan individuālā līmenī, gan arī iestāžu līmenī. Šīm novatoriskajām pieejām būtu ne tikai jānodrošina šodienas un rītdienas darbiniekiem piemērotas prasmes strauji mainīgajā darba tirgū, bet arī būtu jāattīsta šodienas un rītdienas darbaspēkā radošums un prasmes, lai viņi varētu risināt arvien sarežģītākas sabiedrības problēmas, ar kurām mēs visi saskaramies, piemēram, problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, biodaudzveidības aizsardzību, tīru enerģiju, sabiedrības veselību, digitalizāciju un automatizāciju, mākslīgo intelektu, robotiku un datu analīzi.

Šā pasākuma mērķis ir veicināt inovāciju, radošumu un līdzdalību, kā arī sociālo uzņēmējdarbību dažādās izglītības un apmācības jomās, aptverot vienu vai vairākus sektorus un disciplīnas.

Uz nākotni vērsti projekti ir lielapjoma projekti, kuru mērķis ir noteikt, izstrādāt, pārbaudīt un/vai izvērtēt novatoriskas (politikas) pieejas, kurām ir potenciāls kļūt integrētām, tādējādi uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas. Tie atbalstīs galvenajām Eiropas prioritātēm atbilstošas progresīvas idejas, kurām ir potenciāls kļūt integrētām un sniegt ieguldījumu izglītības, apmācības un jaunatnes iespēju sistēmu uzlabošanā, kā arī panākt būtisku novatorisku efektu metožu un prakses ziņā visu veidu mācīšanās un aktīvas līdzdalības iespējās, lai sekmētu Eiropas sociālo kohēziju.

Mērķis ir atbalstīt transnacionālus sadarbības projektus, kuros īsteno saskaņotu un vispusīgu tādu vienā vai vairākos sektoros īstenotu darbību kopu, kas:

  • sekmē inovāciju tās tvēruma, revolucionāru metožu un prakses ziņā un/vai
  • nodrošina inovāciju nodošanu (starp valstīm, politikas nozarēm vai mērķgrupām), tādējādi Eiropas līmenī nodrošinot inovatīvu projekta rezultātu ilgtspējīgu izmantošanu un/vai pārnesamību uz citu kontekstu un citām auditorijām.

Partnerību sastāvā jābūt gan publiskām, gan privātām organizācijām, un tām jāapvieno pētnieki, praktiķi un partneri, kuriem ir iespēja sasniegt politikas veidotājus.

Tādēļ uz nākotni vērsti projekti būtu jāīsteno jauktām organizāciju partnerībām:

  • kuras pamatojas uz izcilību un modernām zināšanām,
  • kurām ir spēja izgudrot ko jaunu,
  • kuras var radīt sistēmisku ietekmi ar savām darbībām un potenciālu virzīt politikas programmu izglītības un apmācības jomā.

Atbalstīto projektu mērķis ir ar savu spēju ieviest inovatīvos iznākumus Eiropas mērogā un/vai tos pārnest uz citu tematisko vai ģeogrāfisko kontekstu sasniegt sistēmisku ietekmi Eiropas līmenī.

1. Daļa. Digitālā izglītība (starpnozaru)

Projekti, kas paredzēti 1. daļā, var attiekties uz dažādiem izglītības sektoriem vai sasaistīt dažādus izglītības sektorus, un tiem ir jāatbalsta kvalitatīva un iekļaujoša digitālā izglītība saskaņā ar Digitālās izglītības rīcības plānu.

Šajā daļā priekšlikumiem būtu jāattiecas uz vienu no tālāk aprakstītajām trim prioritātēm.

  • 1. prioritāte: izglītības tehnoloģijas (EdTech): sadarbība un kvalitātes nodrošināšana ar mērķi izvērst ES bāzētus risinājumus.
  • 2. prioritāte:  iedarbīgas pedagoģiskas pieejas informātikas jomā pamatizglītībā un vidējā izglītībā.
  • 3. prioritāte: skolotāju apmācība un mācību programmu izstrāde dezinformācijas apkarošanā un digitālās pratības veicināšanā.

Šīs prioritātes ir sīkāk aprakstītas sadaļā “Projekta izveide” turpmāk tekstā.

2. Daļa. Profesionālā izglītība un apmācība (PIA)

Projekti, kas paredzēti 2. daļā, attiecas uz PIA sektoru. Šie projekti palīdz īstenot principus un mērķus, kuri noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā1 , Eiropas Prasmju programmā2 , Padomes Ieteikumā par profesionālo izglītību un apmācību ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai3 un Osnabrikas deklarācijā par tādu profesionālo izglītību un mācībām4 , kas veicina atveseļošanu un taisnīgu pārkārtošanos uz digitālo un zaļo ekonomiku5 .

2. daļā iesniegtajiem priekšlikumiem ir jāattiecas uz vienu no šādām divām prioritātēm, kas ir sīki aprakstītas sadaļā “Projekta izveide”:

  • 4. prioritāte: mikroapliecinājumi, kas veicina nodarbināmību,
  • 5. prioritāte: profesionālās izglītības un apmācības (PIA) pievilcības vairošana ar PIA nodrošinātāju partnerībām un tīkliem.

3. Daļa. Pieaugušo izglītība

Projekti, kas paredzēti 3. daļā, attiecas uz pieaugušo izglītības politikas jomu. Šie projekti palīdz īstenot principus un mērķus, kas noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā6 , Eiropas Prasmju programmā7 un Padomes ieteikumā8 “Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem”.

3. daļā iesniegtajiem priekšlikumiem ir jāattiecas uz vienu no šādām divām prioritātēm, kas ir sīki aprakstītas sadaļā “Projekta izveide”:

  • 6. prioritāte: tādu valsts reģistru izstrāde, kuros iekļautas apmācības iespējas, kam ir nodrošināta kvalitāte un kas atbilst darba tirgus vajadzībām,
  • 7. prioritāte: atbalsts Prasmju pilnveides paktam.

Pasākuma mērķi

Vispārīgie mērķi ir šādi:

  • novatoriskas iniciatīvas ar spēcīgu ietekmi uz izglītības un apmācības reformām noteiktās stratēģiskās politikas jomās,
  • Eiropas inovācijas spēju stiprināšana, veicinot inovācijas izglītībā un apmācībā,
  • sistēmisku pārmaiņu radīšana, sekmējot inovācijas gan prakses, gan politikas līmenī,
  • atbalsts progresīvām idejām, kuras ir vērstas uz galvenajām ES līmeņa tēmām un prioritātēm un kurām ir acīmredzams potenciāls kļūt integrētām vienā vai vairākos sektoros,
  • novatoriskas, revolucionāras izglītības metodes un prakse un/vai inovāciju nodošana, kas ES līmenī nodrošina inovatīvu projekta rezultātu ilgtspējīgu izmantošanu un/vai pārnesamību uz citiem kontekstiem un citām auditorijām.

Konkrētie mērķi ir šādi:

  • noteikt, izstrādāt, pārbaudīt un/vai izvērtēt novatoriskas pieejas, kurām ir potenciāls kļūt integrētām, lai uzlabotu izglītības un apmācības sistēmas un uzlabotu politikas un prakses lietderīgumu izglītības un apmācības jomā, 
  • sākt izmēģinājuma pasākumus, lai pārbaudītu esošo un gaidāmo problēmu risinājumus ar mērķi sākt radīt ilgtspējīgu un sistēmisku ietekmi,
  • atbalstīt transnacionālo sadarbību un savstarpēju mācīšanos par jautājumiem, kas vērsti uz nākotni, starp galvenajām ieinteresētajām personām un dot tām iespējas izstrādāt novatoriskus risinājumus un veicināt šo risinājumu pārnešanu uz jauniem apstākļiem, tostarp veidot attiecīgo ieinteresēto personu spējas.

Uz nākotni vērstos projektos iekļautajām darbībām būtu jāpalīdz īstenot šādi uzdevumi:

  • uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti, pievilcīgumu un taisnīgumu,
  • uzlabot politikas iedarbīgumu izglītības un apmācības jomā,
  • atbalstīt ES satvaru un leģislatīvo iniciatīvu, kā arī no Eiropas pusgada izrietošo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu,
  • uzlabot pierādījumus un izpratni par mērķgrupu(-ām), mācīšanās un mācīšanas situāciju un iedarbīgu metodiku un rīkiem, kuri var ierosināt un stimulēt inovāciju sistēmu līmenī,
  • paplašināt zināšanas, lai atbalstītu uz pierādījumiem balstītu politiku,
  • izraisīt ieradumu izmaiņas ES līmenī.

Galvenās darbības saskaņā ar šīm prioritātēm var būt (uzskaitījums nav izsmeļošs): 

  • rīcības izpēte, kartēšanas darbs, lielapjoma rezultātu iegūšana vienā vai vairākos sektoros,
  • transnacionāli spēju veidošanas pasākumi, piemēram, apmācība, politiskā konteksta analīze, politikas izpēte, institucionāli pielāgojumi,
  • izmēģinājuma pasākumi novatorisku risinājumu pārbaudei,
  • lielapjoma transnacionāli pasākumi vai tīklošanās darbības (vienā sektorā vai vairāku sektoru starpā),
  • izmantošanas pasākumi ar mērķi izplatīt rezultātus izglītības darbiniekiem vai sektoram,
  • domnīcu pasākumi, pētniecība un eksperimentēšana ar novatoriskām idejām.

Uz nākotni vērstiem projektiem attiecīgos gadījumos jāizmanto ES mēroga instrumenti un rīki.

Uz nākotni vērstos projektos būtu jāizstrādā ilgtermiņa rīcības plāns (kas aptver laikposmu arī pēc “Erasmus+” finansēto projektu beigām) attiecībā uz izstrādāto inovāciju pakāpenisku ieviešanu un integrēšanu, lai varētu ietekmēt izglītības un apmācības sistēmas, sadarbībā ar attiecīgajām pārvaldes un citām iestādēm. Tāpat tiem ir jānodrošina, ka darbs ir pietiekami redzams un tiek plaši izplatīts, arī ES un nacionālajā politiskajā līmenī.

Uz nākotni vērstos projektos arī varētu norādīt, kā citas ES finansēšanas iespējas (piemēram, Eiropas struktūrfondi, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, Atveseļošanas un noturības mehānisms, Taisnīgas pārkārtošanās fonds) un valsts un reģionālais finansējums, kā arī privātais finansējums var atbalstīt projekta īstenošanu. Tie var ņemt vērā valsts un reģionālās pārdomātas specializācijas stratēģijas un norises Eiropas industriālajās ekosistēmās.

Kritēriji, kuri jāizpilda, lai pieteiktos uz nākotni vērstiem projektiem

Atbilstības kritēriji

Lai varētu pretendēt uz programmas “Erasmus+” dotāciju, uz nākotni vērstu projektu priekšlikumiem jāatbilst turpmāk izklāstītajiem kritērijiem.

Kas var iesniegt pieteikumu?

Pieteikumu iesniedzējiem (koordinatoram un pilntiesīgajiem partneriem) jābūt:

  • publiskām vai privātām organizācijām/vienībām, kas darbojas izglītības un apmācības jomā vai darba pasaulē,
  • izveidotiem ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī (valstis, ar kurām notiek sarunas par asociācijas nolīgumu, var piedalīties, ja asociācijas nolīgums stājas spēkā pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas).

Izņēmums: 3. daļas 7. prioritātē “Atbalsts Prasmju pilnveides paktam” koordinatori var būt tikai Prasmju pilnveides pakta partnerību koordinētājas organizācijas un pilntiesīgi partneri var būt tikai tādas organizācijas, kas iesniegšanas termiņa beigu datumā ir iesaistītas pastāvošās Prasmju pilnveides pakta partnerībās.

Augstākās izglītības iestādēm, kas izveidotas ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī, jābūt spēkā esošai “Erasmus” Augstākās izglītības hartai (ECHE).

Organizācijas no programmas neasociētajām trešām valstīm var piedalīties asociēto partneru statusā (bet ne koordinatora vai pilntiesīgu partneru statusā).

Konsorcija sastāvs

1. daļā

Konsorcijam jāietver vismaz trīs pieteikumu iesniedzēji (koordinators un pilntiesīgi partneri) no vismaz trim ES dalībvalstīm vai programmas asociētajām trešām valstīm.

Saistītās vienības netiek ņemtas vērā, izvērtējot konsorcija sastāva atbilstību minimālajiem atbilstības kritērijiem.

Konsorcijam pieteikuma iesniedzēja (koordinatora vai pilntiesīga partnera) statusā jāietver vismaz viena valsts vai reģionāla līmeņa publiskā iestāde (piem., inovācijas, izglītības, nodarbinātības vai ekonomikas ministrija, kvalifikācijas vai kvalitātes nodrošināšanas iestāde) no ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts.

1. prioritātē (EdTech) konsorcijam pieteikuma iesniedzēja (koordinatora vai pilntiesīga partnera) statusā jāietver vismaz viens EdTech komercuzņēmums no ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts.

2. daļā

Konsorcijam jāietver vismaz seši pieteikumu iesniedzēji (koordinators un pilntiesīgi partneri) no vismaz trim ES dalībvalstīm vai programmas asociētajām trešām valstīm.

Saistītās vienības netiek ņemtas vērā, izvērtējot konsorcija sastāva atbilstību minimālajiem atbilstības kritērijiem.

No vismaz trim atbilstīgām valstīm konsorcijā jābūt (no katras valsts):

  1. vismaz vienam uzņēmumam vai rūpniecības sektoru vai nozari pārstāvošai organizācijai un
  2. vismaz vienam profesionālās izglītības un apmācības nodrošinātājam vai pārstāvošai organizācijai (vidējās un/vai terciārās izglītības līmenī).

3. daļā

6. prioritātē konsorcijam jāietver vismaz trīs pieteikumu iesniedzēji (koordinators un pilntiesīgi partneri) no vismaz trim ES dalībvalstīm vai programmas asociētajām trešām valstīm.

Saistītās vienības netiek ņemtas vērā, izvērtējot konsorcija sastāva atbilstību minimālajiem atbilstības kritērijiem.

Tajā kā pieteikumu iesniedzējiem vai asociētiem partneriem jābūt arī publiskām vai privātām vienībām, kas ir pilnībā vai ļoti lielā mērā atbildīgas par (vai kurām ir ietekme uz) pieaugušo izglītības pakalpojumu organizēšanu un/vai finansēšanu, un/vai sniegšanu (piemēram, prasmju novērtēšana, kompetenču validēšana, izglītība un apmācība, profesionālā orientācija un konsultēšana).

7. prioritātē konsorcijam pieteikumu iesniedzēju (koordinatora un pilntiesīgu partneru) statusā jāietver tikai pastāvošu Prasmju pilnveides pakta partnerību partneri no vismaz trim ES dalībvalstīm vai programmas asociētajām trešām valstīm. Saistītās vienības netiek ņemtas vērā, izvērtējot konsorcija sastāva atbilstību minimālajiem atbilstības kritērijiem.

Darbību norises vieta

Darbībām jānoris ES dalībvalstīs vai programmas asociētajās trešās valstīs.

Projekta ilgums

1. daļā projektiem parasti būtu jāilgst 24 līdz 48 mēnešus (ar grozījumu ir iespējams ilgumu pagarināt, ja pagarinājums ir pienācīgi pamatots).

2. daļā projektiem parasti būtu jāilgst 36 mēnešus (ar grozījumu ir iespējams ilgumu pagarināt, ja pagarinājums ir pienācīgi pamatots).

3. daļā projektiem parasti būtu jāilgst 24 mēnešus (ar grozījumu ir iespējams ilgumu pagarināt, ja pagarinājums ir pienācīgi pamatots).

Ilgums jāizvēlas pieteikuma iesniegšanas posmā, pamatojoties uz projekta mērķi, laika gaitā plānoto darbību veidu, budžetu un projekta vērienu.

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (EACEA).

Uzaicinājuma identifikators, 1. daļa: ERASMUS-EDU-2023-PI-FORWARD-LOT1.

Uzaicinājuma identifikators, 2. daļa: ERASMUS-EDU-2023-PI-FORWARD-LOT2.

Uzaicinājuma identifikators, 3. daļa: ERASMUS-EDU-2023-PI-FORWARD-LOT3.

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 15. marta plkst. 17.00 (pēc Briseles laika).

Pieteikumu iesniedzējas organizācijas tiks novērtētas, pamatojoties uz attiecīgajiem izslēgšanas un atlases kritērijiem. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

Projekta izveide

Uz nākotni vērstiem projektiem vienmēr jāņem vērā šāds transversāls politiskais konteksts:

  1. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns;
  2. Eiropas Komisijas zaļais kurss9 , ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi10 un Parīzes Deklarācija par klimata pārmaiņām11 ;
  3. Eiropas Prasmju programma12 ;
  4. Padomes Ieteikums par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai13 ;
  5. Padomes Ieteikums par mikroapliecinājumiem14 ;
  6. Padomes Ieteikums par individuāliem mācību kontiem15 ;
  7. Padomes Rezolūcija par jaunu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem 2021.–2030. gadam16 ;
  8. Padomes Ieteikums “Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem”17 ;
  9. digitālā pārveide izglītības un apmācības sistēmās, kā arī jaunatnes jomā, kā norādīts Eiropas Komisijas Digitālās izglītības rīcības plānā 2021.–2027. gadam18 .

1. daļa.  Digitālā izglītība (starpnozaru)

1. daļā iesniegtajiem priekšlikumiem jāatbalsta kvalitatīva un iekļaujoša digitālā izglītība saskaņā ar Digitālās izglītības rīcības plānu 2021.–2027. gadam.

Izglītības un apmācības sistēmās pašlaik notiek dziļa digitālā pārveide, ko veicina sasniegumi savienojamības jomā, ierīču un digitālo lietotņu plašā izmantošana, nepieciešamība pēc individuāla elastīguma, kvalitatīva digitālā izglītības satura plašāka pieejamība un nepieciešamība pēc tā un arvien lielāks pieprasījums pēc digitālajām prasmēm, Covid-19 pandēmija, kura ir būtiski ietekmējusi izglītību un apmācību, ir paātrinājusi izmaiņas un sniegusi vairākus jaunus mācību apguves veidus un pieejas.

Digitālās izglītības rīcības plānā 2021.–2027. gadam ir noteikta ES politika attiecībā uz digitālo pārveidi izglītības un apmācības jomā nākamajā plānošanas periodā. Tajā pausts aicinājums rīkoties, lai panāktu ciešāku sadarbību Eiropas līmenī nolūkā mācīties no Covid-19 krīzes un izglītības un apmācības sistēmas pielāgot digitālajam laikmetam. Rīcības plānā ir paredzēti 14 pasākumi, kas atbilst šādām divām stratēģiskajām prioritātēm:

  • augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstības atbalstīšana (1),
  • pievēršanās nepieciešamībai uzlabot digitālās kompetences, kas nepieciešamas digitālās pārveides īstenošanai (2).

Komisija pieņēma Rīcības plānu kā vienu no galvenajiem Eiropas izglītības telpas izveides veicinātājiem, un tā īstenošana sākās 2021. gada janvārī.

Iepriekšējos mēnešos Komisija, atsaucoties uz Padomes aicinājumu un saskaņā ar Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2021. gada runu par stāvokli Savienībā sāka strukturētu dialogu ar dalībvalstīm par digitālo izglītību un prasmēm. Dialoga mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm īstenot to izglītības un apmācības sistēmu digitālo pārveidi, izmantojot integrētu, konsekventu un vērienīgāku pieeju, kas apvieno dažādus valdības sektorus, kā arī privāto sektoru (piem., EdTech komercuzņēmumus), sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību. Komisija un dalībvalstis strukturētajā dialogā gūs vienotu priekšstatu par situāciju un perspektīvām valstī, apzinās gūtās mācības un spers nepieciešamos turpmākos soļus digitālās izglītības jomā.  Dialogs beigsies 2022. gada beigās, un tā rezultāti tiks izmantoti turpmākā ES līmeņa rīcībā digitālās izglītības un prasmju jomā, arī divos priekšlikumos Padomes ieteikumiem par digitālās izglītības viecinātājfaktoriem un par digitālo prasmju nodrošinājuma uzlabošanu izglītībā un apmācībā.

Šajā saistībā ir jānodrošina, ka ir ieviestas pienācīgas metodikas un skolotāju apmācības iespējas, lai izglītībā un apmācībā varētu rezultatīvi attīstīt digitālās prasmes un kompetences. Tas var ietvert informātikas nodrošināšanu, lai veicinātu tehnoloģiju aktīvu izmantošanu jau agrā vecumā, un tādu prasmju un kompetenču attīstīšanu, kas vajadzīgas, lai risinātu steidzamas sabiedrības problēmas, piemēram, apkarotu dezinformāciju un uzlabotu digitālo pratību.

Papildus iepriekš minētajam Digitālās izglītības rīcības plānā ir paredzēts atbalstīt lietderīgāku sadarbību digitālās izglītības un apmācības jomā ES līmenī, izveidojot Eiropas Digitālās izglītības centru. Minētais centrs sekmēs starpnozaru sadarbību, ļaus noteikt labu praksi un dalīties ar to un atbalstīs dalībvalstis un izglītības un apmācības nozares dalībniekus ar rīkiem, satvariem, norādījumiem, tehniskām zināšanām un pētījumiem digitālās izglītības jomā. Paredzams, ka centrs izveidos saikni starp valsts un reģionālajām digitālās izglītības iniciatīvām un dalībniekiem un atbalstīs jaunus digitālās izglītības satura apmaiņas modeļus, risinot tādus jautājumus kā kopīgi standarti, sadarbspēja, piekļūstamība un kvalitātes nodrošināšana. Saskaņā ar centra mērķiem ir arī svarīgi palīdzēt visiem digitālās izglītības ekosistēmas dalībniekiem rezultatīvi sadarboties citam ar citu un jo īpaši atvieglot sadarbību starp publiskajām iestādēm / izglītības un apmācības iestādēm un strauji augošām nozarēm, piemēram, Eiropas izglītības tehnoloģiju (EdTech) nozari.

Uz nākotni vērsti projekti attiecas uz vienu no turpmāk minētajām trīs prioritātēm.

1. prioritāte:  izglītības tehnoloģijas (EdTech): sadarbība un kvalitātes nodrošināšana ar mērķi izvērst ES bāzētus risinājumus

Eiropas izglītības tehnoloģiju (EdTech) nozare ir būtisks inovācijas avots digitālās izglītības jomā, un šī nozare strauji aug. Tomēr tā joprojām ir ļoti sadrumstalota, tajā bieži trūkst pieredzes un spēju, lai rezultatīvi un ilgtspējīgi sadarbotos ar izglītības un apmācības iestādēm un publiskajām iestādēm.

Šajā prioritārajā jomā īstenotie uz nākotni vērstie projekti iesaistītu ES bāzētas EdTech organizācijas, veicinot sadarbību starp šo nozari un publiskajām iestādēm, tādējādi sekmējot augstas veiktspējas Eiropas digitālās izglītības ekosistēmas izveidi.

Šai prioritātei atbilstošajos projektos būtu jāpievēršas abiem šiem uzdevumiem:

  • sadarbībā ar izglītības ministrijām izstrādāt uz pierādījumiem balstītu kvalitātes nodrošināšanas satvaru izglītības tehnoloģijām, atsaucoties uz mācīšanās rezultātiem, kas gūti, integrējot izglītības tehnoloģiju risinājumus apmācībā, mācībās un novērtēšanā,
  • veicināt starpnozaru sadarbību starp izglītības tehnoloģiju nodrošinātājiem, izglītības un apmācības iestādēm un publiskajām iestādēm efektīvas un taisnīgas piekļuves kvalitatīvam digitālās izglītības saturam nodrošināšanā.

2. prioritāte: iedarbīgas pedagoģiskas pieejas informātikas jomā pamatizglītībā un vidējā izglītībā

Informātika19 joprojām ir salīdzinoši jauna disciplīna skolu izglītībā. Lai gan dažās Eiropas valstīs tas ir ierasts priekšmets, kas tiek pasniegts jau ilgu laiku, citās Eiropas valstīs tas ir ieviests tikai nesen, īpaši pamatskolā. Nesenu reformu procesu rezultātā skolu mācību programmās tika ieviestas izmaiņas un pastiprināta informātikas mācīšana skolā ES kļuva par vispārēju tendenci. Taču pastāvošie pierādījumi liecina, ka, lai gan tiešām ir gūta pieredze informātikas pasniegšanā terciārās izglītības un zināmā mērā arī vidējās izglītības līmenī, zināšanu un pētījumu par tās pasniegšanu pamatizglītības līmenī ir daudz mazāk.

Atbalstot iedarbīgu pedagoģisku pieeju attīstīšanu informātikas un ar to saistītās novērtēšanas jomā, var palīdzēt labāk sagatavot skolotājus, lai tie varētu uzkrāt un kopīgot speciālās zināšanas par to, kā labāk integrēt šo priekšmetu dažādos skolu izglītības līmeņos, un tādējādi labāk veicināt digitālo tehnoloģiju aktīvu un drošu izmantošanu jauniešu vidū.

Šai prioritātei atbilstošajos projektos būtu jāpievēršas abiem šiem uzdevumiem:

  • izstrādāt iedarbīgas un inovatīvas pedagoģiskās pieejas, kas ir atbilstošas un paredz acīmredzamas sarežģītības līmeņa atšķirības starp dažādiem izglītības līmeņiem, un pārbaudīt tās, īpašu uzmanību pievēršot pamata un vidējās izglītības līmenim,
  • skolotāju apmācības iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt tādu (vispārējās izglītības un specializēto) skolotāju pieejamību, kuri ir pienācīgi sagatavoti un kvalificēti šīs disciplīnas pasniegšanai. 

3. prioritāte — skolotāju apmācība un mācību programmu izstrāde dezinformācijas apkarošanā un digitālās pratības veicināšanā

Eiropas Komisija Digitālās izglītības rīcības plāna 2021.–2027. gadam ietvaros ir izdevusi kopīgas pamatnostādnes skolotājiem un izglītotājiem par to, kā izglītojot un apmācot veicināt digitālo pratību un apkarot dezinformāciju20 . Tomēr ir jādara vairāk sistēmiskā līmenī, lai nodrošinātu, ka izglītības un apmācības sistēmas rezultatīvi sniedz jauniešiem prasmes un kompetences, kas nepieciešamas, lai risinātu šīs steidzamās problēmas, un ka skolotājiem un izglītotājiem tiek sniegts atbalsts viņu apmācībā un tālākajā profesionālajā attīstībā šajā jomā.

Šajā nolūkā uz nākotni vērsti projekti par skolotāju apmācību un mācību programmu izstrādi, kā mērķis ir veicināt digitālo pratību un apkarot dezinformāciju, palīdzēs izglītības un apmācības sistēmām, jo īpaši izglītības apguvējiem, skolotājiem un izglītotājiem, iedarbīgi un strukturēti tikt galā ar jaunām un gaidāmām problēmām klasē, kas cieši saistītas ar dinamisko tiešsaistes vidi.

  • Projektos, kas saistīti ar šo prioritāti, būtu jāpievēršas šādiem diviem uzdevumiem: skolotāju sākotnējā apmācība un tālākā profesionālā attīstība digitālās pratības un dezinformācijas apkarošanas jomā, pievēršoties gan saturam un metodikai, gan arī sistēmiskai īstenošanai;
  • tādu iedarbīgu un mērogojamu pieeju izpēte, ko var izmantot mācību programmu izstrādē digitālās pratības un dezinformācijas apkarošanas jomā, un apmaiņa ar šādām pieejām.

2. Daļa. Profesionālā izglītība un apmācība (PIA)

2. daļā iesniegtajiem priekšlikumiem ir jāattiecas uz vienu no tālāk aprakstītajām divām prioritātēm. 

4. prioritāte: mikroapliecinājumi, kas veicina nodarbināmību

“Mikroapliecinājumi” ir dokumenti (piem., piešķirts sertifikāts) par izglītības apguvēja mācīšanās rezultātiem, ko tas guvis neliela apjoma mācībās. Mikroapliecinājumu skaits un izmantojums ir strauji palielinājies, darbiniekiem un darba meklētājiem meklējot iespējas celt kvalifikāciju un pārkvalificēties, kā cēlonis ir strauji mainīgās darba tirgus prasības, digitālās un zaļās pārkārtošanās ietekme un atlabšana no Covid-19. Mikroapliecinājumiem ir milzīgas iespējas atbalstīt mūžizglītību un iekļaujošākas mācīšanās formas, piedāvājot elastīgāku mācīšanos un noderīgas mācību iespējas. Komisija izmantoja savu priekšlikumu Padomes ieteikumam par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā, lai noteiktu mikroapliecinājumu definīciju, mikroapliecinājumu apraksta standarta formātu un mikroapliecinājumu izstrādes un izdošanas principus.

Šie elementi ir būtiski, lai nodrošinātu mikroapliecinājumu kvalitāti, uzticamību un izmantošanu un liktu lietā visu to potenciālu kļūt par “valūtu” mācību jomā. Lai attīstītu mikroapliecinājumu potenciālu, projektiem būtu jāattiecas uz vienu vai vairākām no turpmāk minētajām jomām.

  • Mikroapliecinājumi, kas veicina iekļaujošāku darba tirgu: kā mikroapliecinājumus var izmantot prasmju ekosistēmās un aktīvā darba tirgus politikā (t. i., nodarbinātības pakalpojumos, apmācības atbalstā un nodarbinātības stimulos), lai veicinātu nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, piemēram, jauniešu, minimālā ienākuma saņēmēju, ilgstošu bezdarbnieku, personu ar invaliditāti un mazkvalificētu cilvēku, nodarbināmību un iekļaušanu ES darba tirgos.
  • Mikroapliecinājumi, kas veicina zaļo pārkārtošanos: kā mikroapliecinājumus var izstrādāt, nodrošināt un atjaunināt tā, lai sniegtu cilvēkiem zaļās pārkārtošanās nolūkiem nepieciešamās prasmes, pamatojoties uz darba tirgos nepieciešamo prasmju izpēti un informāciju no darba devējiem, nozares un sociālajiem partneriem.
  • Mikroapliecinājumu pārnesamība: kā var vislabāk izmantot digitalizāciju, atvērtos standartus un autentifikācijas pakalpojumus, ieskaitot Eiropas digitālos mācību apliecinājuma dokumentus (daļa no Europass), lai dotu iespēju pārnest mikroapliecinājumus starp valstīm, darba devējiem, izglītības un apmācības un nodarbinātības sistēmām.

5. prioritāte: profesionālās izglītības un apmācības (PIA) pievilcības vairošana ar PIA nodrošinātāju partnerībām un tīkliem

Visā ES neseni (vidusskolas un pēcvidusskolas līmeņa) PIA programmu absolventi parasti daudz vieglāk atrod darbu nekā neseni vispārējās izglītības programmu absolventi. Turklāt PIA ir nozīmīga vieta Eiropas vidējās izglītības kopainā, jo aptuveni puse (48,4 %) no visiem izglītības apguvējiem, kas iestājušies vidējās izglītības programmā, iestājas PIA programmās.

Neraugoties uz to, dažās valstīs par PIA joprojām pastāv daudz aizspriedumu un negatīvs priekšstats, tāpēc ciešā sadarbībā ar PIA nodrošinātāju tīkliem ir jāmaina jauniešu, vecāku, komercuzņēmumu un pieaugušo izglītības apguvēju viedoklis uz vietas — tur, kur PIA tiek nodrošināta.

Turklāt, vairojot informētību par tālākās PIA nozīmi, vairotos arī komercuzņēmumu un darbinieku konkurētspēja.

Uzskats, ka PIA ir pievilcīga izvēle, iekļaujas redzējumā, kas izklāstīts Padomes Ieteikumā par PIA: “(..) ņemot vērā digitālo un zaļo pārkārtošanos [un demogrāfiskās problēmas], ir būtiski jāpaplašina un jāuzlabo profesionālās izglītības un apmācības piedāvājums gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, vienlaikus arī palielinot sākotnējās profesionālās izglītības un apmācības pievilcīgumu un kvalitāti.”

Šīs problēmas ir jārisina, piemēram, vietējā līmenī palielinot spējas vairot PIA pievilcīgumu un izcilību un labāk īstenot Eiropas PIA politiku, iniciatīvas un programmas praksē.

Projektos jāīsteno vismaz visas šīs darbības (var pievienot vēl citas darbības):

  • izveidot jaunus un/vai uzlabot pastāvošus PIA nodrošinātāju tīklus un partnerības sektora, reģionālā, valsts vai Eiropas līmenī, īpaši valstīs, kurās PIA nodrošinātāju pārstāvības pasākumi ir vāji, ar mērķi iedarbīgi uzrunāt PIA kopienu, lai vairotu PIA pievilcīgumu un izcilību inovatīvos veidos; tas varētu ietvert iespēju sniegt ieguldījumu prakses kopienās (arī virtuālās) un/vai tādas izveidot, lai vairotu PIA pievilcīgumu un izcilību,
  • organizēt valsts un/vai transnacionāla mēroga komunikācijas kampaņas, lai iepazīstinātu ar ieguvumiem un karjeras iespējām, ko PIA sākotnējā kvalifikācija sniedz jauniešiem un kvalifikācijas celšana un pārkvalifikācija sniedz pieaugušajiem,
  • organizēt pasākumus un/vai tīklošanās iniciatīvas vietējā, reģionālā, valsts vai Eiropas līmenī, lai plaši sasniegtu dažādas mērķgrupas, izmantojot inovatīvu tiešsaistes un tradicionālu komunikācijas metožu kopumu; tajos būs augsta inovācijas pakāpe21 ,
  • stiprināt sadarbību ar ekonomikas un sociālajiem dalībniekiem, ieskaitot publiskās iestādes, sociālos partnerus un darba devējus, lai tos piesaistītu pasākumiem, kuru mērķis ir vairot PIA pievilcīgumu un izcilību un arī veicināt tādu darba vidi, kas rosina mācīties. Projektos centīsies pēc iespējas vairāk iesaistīt valsts vai reģionālās publiskās iestādes,
  • atlasīt atsauksmes, iecelt vēstnešus un/vai izveidot izcilības balvas dažādās jomās (PIA apguvējiem, skolotājiem, pasniedzējiem, inovatīvas PIA nodrošinātājiem, komercuzņēmumiem, māceklībām utt.), kas būtu iedvesmojoši un iesaistīties rosinoši piemēri un tādējādi vairotu PIA pievilcīgumu un izcilību. Balvas un citas iniciatīvas varētu būt valsts vai transnacionāla mēroga un balstīties uz jau dažās valstīs esošiem aizmetņiem, un tās varētu izvērst un padarīt noturīgas dažādās valstīs.

5. prioritātes ietvaros īstenotie projekti tiek mudināti sadarboties ar pārējiem tās pašas prioritātes ietvaros atlasītajiem projektiem un radīt sinerģijas starp savām un citu projektu darbībām (arī —organizējot kopīgus pasākumus).

3. Daļa. Pieaugušo izglītība

3. daļā iesniegtajiem priekšlikumiem ir jāattiecas uz šādu prioritāti. 

6. prioritāte — tādu valsts reģistru izstrāde, kuros iekļautas apmācības iespējas, kam ir nodrošināta kvalitāte un kas atbilst darba tirgus vajadzībām

Potenciālie izglītības apguvēji kā vienu no iemesliem, kas kavē to iesaisti pieaugušo izglītībā, min par šīm iespējām sniegtās informācijas neskaidrību. Daudzās dalībvalstīs pieaugušo izglītības iespēju daudzveidīgajā piedāvājumā ir grūti orientēties, un no malas bieži vien ir grūti saprast, vai konkrētās iespējas kvalitāte ir laba un vai tā galu galā sniegs darba tirgū noderīgus rezultātus. Tas mazina pieaugušo motivāciju meklēt šādas iespējas un iesaistīties tajās. Tas arī mazina iespējamo finansēšanas struktūru — gan publisku iestāžu, gan darba devēju — vēlmi palielināt ieguldījumu prasmju attīstīšanā. Vairākās dalībvalstīs kā inovatīvu rīku šo problēmu risināšanai izmanto valsts reģistrus, kuros iekļautas apmācības iespējas, kam ir nodrošināta kvalitāte un kas atbilst darba tirgus vajadzībām, un šie reģistri bieži ir saistīti ar finansiāla atbalsta sniegšanu privātpersonām, lai tās izmantotu šajos reģistros iekļautās iespējas; dažkārt reģistros ir iekļauta arī informācija par karjeras konsultēšanas un validācijas iespējām. Kvalitatīva informācija par karjeras konsultēšanas un validācijas iespēju nodrošinājumu palīdzētu arī to potenciālajiem saņēmējiem tās izmantot un izdarīt vislabāko izvēli.

Projektos tiks noteiktas metodes un mehānismi, kas palīdz nodrošināt, ka šādi reģistri pēc darbības sākšanas sasniedz daudz lietotāju, jo tie:

  • uzlabo saziņu starp “izglītības un apmācības pasauli” un “darba pasauli” (piemēram, to pārvaldībā tiek izmantota prasmju nepieciešamības izpēte un iesaistīti sociālie partneri, izglītības un apmācības nodrošinātāji un citas attiecīgas ieinteresētās personas),
  • panāk labu līdzsvaru starp kvalitātes nodrošināšanu un tāda daudzveidīga iespēju piedāvājuma nodrošināšanu, kas reaģē uz darba tirgus vajadzībām,
  • apvieno lietošanas vienkāršību ar pietiekami elastīgām aizmugursistēmas funkcijām attiecībā uz reģistrā iekļautajām iespējām (piem., iespēja reģistram piekļūt vairākos veidos, iekļauto iespēju diferencēšana pa reģioniem utt.) un
  • rosina veikt papildu ieguldījumus apmācībā (piem., kļūstot par uzticamu atsauces punktu publiskā sektora shēmām, kas sniedz finansiālu atbalstu apmācībai, vai koplīguma vai komercuzņēmuma līmeņa sarunās par tiesībām uz apmācību),
  • ir spējīgi sadarboties ar citiem valstu reģistriem un Europass platformu, tāpēc ka tajos tiek izmantoti Eiropas mācību modeļa standarti (datu shēma).

7. prioritāte: Atbalsts Prasmju pilnveides paktam

 

Prasmju pilnveides pakts ir 2020. gada Eiropas Prasmju programmas pirmā pamatdarbība. Pakts dziļi sakņojas Eiropas sociālo tiesību pīlāra principos un atbalsta zaļā kursa un digitālās pārveides mērķus, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”. Tas arī palīdz sasniegt Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā noteikto ES mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka 60 % pieaugušo ik gadu piedalās apmācībā.

Prasmju pilnveides pakts ir jauns līdzdalības modelis, kas paredzēts, lai risinātu ar prasmēm saistītas problēmas un palīdzētu īstenot atveseļošanu, ES industriālo stratēģiju un zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tā mērķis ir turpināt mazināt prasmju nepietiekamību visās industriālajās ekosistēmās, rosinot komercuzņēmumus, darbiniekus, valsts, reģionālās un vietējās iestādes, sociālos partnerus, rūpniecības sektora organizācijas, profesionālās izglītības un apmācības nodrošinātājus, tirdzniecības kameras un nodarbinātības dienestus veikt ieguldījumus kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas pasākumos. Pakta ietvaros īstenotās prasmju partnerības, apvienojot spēkus un konkrēti apņemoties ieguldīt darbspējas vecuma cilvēku apmācībā, palīdz risināt ar prasmēm saistītās mūsdienu problēmas.

Tāpēc šīs prioritātes ietvaros īstenotajos projektos būtu jāietver tikai jau pastāvošu Prasmju pilnveides pakta partnerību partneri.

Projektos tiks īstenotas visas šīs darbības:

  • izstrādāt un atbalstīt pārvaldības struktūras vai kārtību, kas savieno vienas un tās pašas Prasmju pilnveides pakta partnerības dalībniekus,
  • izstrādāt un atbalstīt sadarbību starp lieliem komercuzņēmumiem un MVU un starp MVU, kas piedalās vienā un tai pašā Prasmju pilnveides pakta partnerībā apmācības jomā,
  • palīdzēt formulēt, īstenot un uzraudzīt konkrētās apņemšanās, ko Prasmju pilnveides pakta partnerība ir paudusi un paudīs, piemēram, šādas apņemšanās: 
  • prasmju nepieciešamības izpēte,
  • mazkvalificētu cilvēku kvalifikācijas celšana,
  • cilvēku pārkvalificēšana jaunu uzdevumu veikšanai viņu amatā, citās nozarēs strādājošu cilvēku pārkvalificēšana, sniedzot viņiem prasmes, kas ir pārnesamas uz konkrēto nozari, īpašu uzmanību pievēršot Ukrainas bēgļu integrēšanai darba tirgū.

Gaidāmā ietekme

Uz nākotni vērstie projekti ir paredzēti, lai sniegtu novatoriskus risinājumus, kurus var integrēt reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, un ir arī vēlams, lai tos būtu iespējams attīstīt turpmāk, izmantojot ES finansējumu vai valsts un reģionālo atbalstu.

Ar augšupēju praksi būtu pareizi jāīsteno prioritātes, kuras noteiktas, lai stiprinātu Eiropas inovācijas spēju, radītu spēcīgu ietekmi uz izglītības un apmācības reformām un ierosinātu sistēmiskas pārmaiņas.

Paredzams, ka uz nākotni vērstie projekti, plaši izplatot projekta iznākumus transnacionālā, valsts un/vai reģionālā līmenī, arī ņemot vērā valsts, Eiropas industriālās ekosistēmas un reģionālās pārdomātas specializācijas stratēģijas, radīs izšķirīgu ietekmi sistēmas līmenī, lai palīdzētu izglītības un apmācības sistēmām labāk tikt galā ar strauji mainīgās pasaules radītajiem izaicinājumiem.

Piešķiršanas kritēriji

Projekta atbilstība - (maksimums 30 punkti)

  • Sasaiste ar ES politiku un iniciatīvām: ar priekšlikumu izveido un attīsta projektu, kas atbalsta progresīvu ideju ES līmenī, ņemot vērā un veicinot pastāvošos ES rīkus un iniciatīvas (ja piemērojams); priekšlikums arī atbalsta ES politikas (piemēram, Eiropas Prasmju programmas), ES satvaru un ES iniciatīvu, piemēram, no Eiropas pusgada izrietošo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu, īstenošanu.
  • Nolūks: priekšlikums ir atbilstošs pasākuma vispārējiem un konkrētajiem mērķiem (skatīt sadaļu “Pasākuma mērķi” iepriekš).
  • Darbības joma: priekšlikums attiecas uz vienu no pasākuma prioritātēm (skatīt sadaļu “Projekta izveide” iepriekš). Atkarībā no prioritātes, uz kuru projekts attiecas: 
    • 1. daļa. Digitālā izglītība (starpnozaru) — atbalsts kvalitatīvai un iekļaujošai digitālajai izglītībai: tas, cik lielā mērā priekšlikumā ir konsekventi izplānotas un integrētas darbības, pētniecība un pasākumi, kas sniedz skaidru ieguldījumu šajā daļā noteikto mērķu sasniegšanā, īpaši to prioritāšu konkrēto mērķu sasniegšanā, uz kurām katrs priekšlikums ir vērsts;
    • 4. prioritāte — mikroapliecinājumi, kas veicina nodarbināmību: tas, cik labi priekšlikums nodrošina, ka mikroapliecinājumu vajadzībām izmanto (vai pēta iespējas pielāgot) pastāvošās valsts sistēmas un ES rīkus un pakalpojumus, kuri attiecas uz 1) prasmēm un kvalifikācijām (valstu kvalifikācijas ietvarstruktūras, kredītpunktu sistēmas, Europass, ieskaitot Eiropas digitālos mācību apliecinājuma dokumentus, kvalitātes nodrošināšanas rīki utt.) un 2) nodarbināmību (apmācības sistēmas, individuālie mācību konti, valsts nodarbinātības dienesti, sadarbība ar sociālajiem partneriem utt.);
    • 5. prioritāte — PIA pievilcīgums:  tas, cik lielā mērā priekšlikumā ir paredzēts izveidot vai stiprināt PIA nodrošinātāju tīklus un apvienības, lai inovatīvi un konkrēti veicinātu PIA pievilcīguma un izcilības vairošanos un uzrunātu PIA nodrošinātājus tādās valstīs, kurās PIA nodrošinātāju pārstāvības pasākumi ir vāji;
    • 6. prioritāte — apmācības iespēju valsts reģistri: tas, ciktāl priekšlikums paredz sadarbību un viedokļu apmaiņu par to, kā izveidot iedarbīgus reģistrus, kuros iekļautas apmācības iespējas, kam ir nodrošināta kvalitāte un kas atbilst darba tirgus vajadzībām, un kuri var būt par uzticamu atsauces punktu publiskā vai privātā sektora shēmām, kas sniedz finansiālu atbalstu apmācībai, vai par to, kā uzlabot šādu reģistru iedarbīgumu, un tas, ciktāl šie reģistri atbilst Eiropas mācību modeļa datu shēmai;
    • 7. prioritāte — atbalsts Prasmju pilnveides paktam: tas, ciktāl priekšlikums paredz pasākumus, kas pastiprinās partneru sadarbību, kā rezultātā uzlabosies prasmju nepieciešamības izpētē iegūtās informācijas kvalitāte un darbinieku kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas lietderīgums.
  • Inovācija: priekšlikumā ir ņemtas vērā mūsdienīgas metodes un paņēmieni, un tajā iecerēts sasniegt inovatīvus rezultātus un risinājumus, kurus var integrēt vienā vai vairākos ekonomikas vai izglītības sektoros.
  • Konsekvence: mērķi ir balstīti uz pārdomātu vajadzību analīzi; tie ir skaidri noteikti, reālistiski un vērsti uz jautājumiem, kas ir būtiski dalīborganizācijām un pasākumam.
  • Eiropas pievienotā vērtība: priekšlikums skaidri apliecina pievienoto vērtību sistēmiskā ES līmenī, ko rada tā transnacionalitāte un rezultātu tālāknodošanas potenciāls.
  • Situācija pēc pandēmijas: tas, ciktāl priekšlikumā ir iekļauti pasākumi, kuri sistēmiskā līmenī sekmē jaunu politiku un praksi, lai risinātu jaunas problēmas, kuras radījusi nesenā pandēmija.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte - (maksimums 30 punkti)

  • Saskaņotība: projekta vispārējā struktūra nodrošina konsekvenci starp projekta mērķiem, metodiku, darbībām, ilgumu un ierosināto budžetu. Priekšlikumā ir atspoguļots saskaņots un vispusīgs atbilstošu darbību kopums, kas atbilst apzinātajām vajadzībām un palīdz gūt iecerētos rezultātus.
  • Struktūra: darba programma ir skaidra un pilnīga (aptver attiecīgos projekta posmus:  sagatavošanu, īstenošanu, pārraudzību, novērtēšanu, izplatīšanu un izmantošanu). Tā ietver ex ante un ex post analīzi (abi veidi tiek īstenoti projekta darbības laikā) attiecībā uz izglītībā ieviesto inovāciju.
  • Metodika: ierosinātās metodikas kvalitāte un īstenojamība un tās atbilstība iecerēto rezultātu sasniegšanai, kam izmanto ES instrumentus, ja tie atbilst projektam.
  • Pārvaldība: paredzēta stingra pārvaldības kārtība; termiņi, organizācija, uzdevumi un pienākumi ir skaidri noteikti un reālistiski; priekšlikums paredz piešķirt attiecīgus resursus katrai darbībai.
  • Kvalitātes un efektivitātes uzlabošana: ar priekšlikumu attiecīgās inovācijas tiek skaidri integrētas darbībās un rezultātos, kas uzlabo izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un taisnīgumu.
  • Budžets: budžetā ir paredzēti atbilstoši resursi, kas vajadzīgi panākumu gūšanai, un tas nav novērtēts ne pārāk augstu, ne pārāk zemu.
  • Finanšu un kvalitātes kontrole: kontroles pasākumi (nepārtraukta kvalitātes izvērtēšana un apmācība, profesionālizvērtēšana, salīdzinoša izvērtēšana utt.) un kvalitātes rādītāji nodrošina, ka projekta īstenošana ir kvalitatīva un izmaksefektīva; projekta problēmas/riski ir skaidri noteikti, un ir pienācīgi ņemti vērā riska mazināšanas pasākumi; kā neatņemama projekta sastāvdaļa ir ieplānotas ekspertu veiktas izvērtēšanas procedūras; darba programmā ir iekļauts neatkarīgs ārējs kvalitātes novērtējums projekta vidusposmā un dažus mēnešus pirms projekta beigām, lai varētu veikt projekta pielāgojumus, ja tādi nepieciešami.

Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte - (maksimums 20 punkti)

  • Konfigurācija: partnerības sastāvs atbilst pasākuma un projekta mērķiem. Tajā atbilstošā kombinācijā apvienotas attiecīgās organizācijas, kurām ir nepieciešamais profils, prasmes, pieredze, zinātība un pārvaldības atbalsts, kas vajadzīgs visa projekta veiksmīgai īstenošanai. Priekšlikums iekļauj partnerus, kas pienācīgi reprezentē attiecīgo nozares vai starpnozaru pieeju. Konfigurācija atkarībā no daļas/prioritātes, uz kuru projekts attiecas:
    • 4. prioritāte — mikroapliecinājumi, kas veicina nodarbināmību: tas, cik lielā mērā partnerība iekļauj organizācijas, kas aktīvi darbojas politikā vai praksē mūžizglītības jomā (ieskaitot visus mācīšanās, izglītības un apmācības līmeņus un veidus) un nodarbinātības sistēmu jomā, tostarp aktīvā darba tirgus politikā (t. i., nodarbinātības pakalpojumi, apmācības atbalsts un nodarbinātības stimuli),
    • 5. prioritāte — PIA pievilcīgums:   tas, ciktāl partnerība: 
      • iekļauj Eiropas, valsts, reģionālas vai nozaru PIA nodrošinātāju apvienības vai tīklus,
      • iekļauj publiskas iestādes, lai nodrošinātu darbību ietekmi,
      • nodrošina labu ģeogrāfisko aptvērumu, īpaši aptverot valstis, kurās PIA nodrošinātāju pārstāvības pasākumi ir vāji.
  • Apņēmība: partneru ieguldījums ir ievērojams, atbilstošs un papildinošs; pienākumu un uzdevumu sadalījums ir skaidrs, atbilstošs un apliecina visu dalīborganizāciju apņemšanos un aktīvu līdzdalību atbilstīgi to īpašajai zinātībai un spējām.
  • Uzdevumi: koordinators apliecina spēju kvalitatīvi pārvaldīt un koordinēt transnacionālus tīklus un spēju uzņemties vadību sarežģītā vidē. Individuāli uzdevumi tiek piešķirti, balstoties uz specifisku katra partnera zinātību.
  • Sadarbības/komandas gars: ir ierosināts efektīvs mehānisms, lai nodrošinātu efektīvu koordināciju, lēmumu pieņemšanu, saziņu un konfliktu risināšanu starp dalīborganizācijām, dalībniekiem un jebkuru citu attiecīgu ieinteresēto personu.
  • Ģeogrāfiskā dimensija un programmas neasociēto trešo valstu dalība (ja piemērojams): partnerībā ietilpst attiecīgie partneri no dažādām ģeogrāfiskajām atrašanās vietām, un šis ģeogrāfiskais sastāvs ir pamatots.  Ja piemērojams — dalīborganizāciju no programmas neasociētajām trešām valstīm dalība sniedz būtisku pievienoto vērtību uz nākotni vērstu projektu mērķu sasniegšanai.

Ietekme, izplatīšana un ilgtspēja - (maksimums 20 punkti)

  • Izmantošana: priekšlikumā ir parādīts, kā projekta iznākumi tiks integrēti sistēmu līmenī vienā vai vairākos sektoros. Tajā ir paredzēti paņēmieni izmantošanas novērtēšanai projekta darbības laikā un pēc tam.
  • Izplatīšana: priekšlikums paredz skaidru plānu rezultātu izplatīšanai un ietver attiecīgas un konkrētas kvantitatīvās mērķvērtības, darbības, atbilstīgos termiņus, rīkus un kanālus, lai nodrošinātu rezultātu un ieguvumu rezultatīvu izplatīšanu pareizajām ieinteresētajām personām, politikas veidotājiem un inovācijas virzītājspēkiem projekta darbības laikā un pēc tam. Priekšlikumā arī norāda, kuri partneri būs atbildīgi par rezultātu izplatīšanu, un norāda attiecīgo pieredzi, ko tie ir guvuši izplatīšanas darbībās. Izplatīšanā arī ņem vērā valsts un reģionālās pārdomātas specializācijas stratēģijas, lai nodrošinātu maksimālu ietekmi šajos līmeņos. Atvērta piekļuve: parasti esošā nacionālā un Eiropas tiesiskā regulējuma robežās rezultāti būtu jāpadara pieejami kā atvērtie izglītības resursi (AIR), kā arī jāpublicē attiecīgajās profesionālajās, nozaru vai kompetento iestāžu platformās. Priekšlikumā jāizklāsta, kā tiks nodrošināta sagatavoto datu, materiālu, dokumentu, audiovizuālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu darbību bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.
  • Ietekme: priekšlikumā ir izklāstīta projekta iespējamā ietekme:  
    • uz mērķgrupām un nozari(-ēm),
    • uz politikas veidotājiem sistēmas līmenī,
    • līdztekus politikas veidotājiem un iestādēm, uz ko ir tieši vērsts projekts, — uz privātiem vai publiskiem inovāciju virzītājspēkiem vietējā, reģionālā, valsts un/vai Eiropas līmenī. Priekšlikumā ir aprakstīta iespējamība, ka to īstenos citas nozīmīgas ieinteresētās personas sektorā vai ārpus tā.

Priekšlikums ietver līdzekļus, kā arī noteiktas kvantitatīvas mērķvērtības un rādītājus progresa pārraudzībai un iecerētās (īstermiņa un ilgtermiņa) ietekmes novērtēšanai.

  • Ilgtspēja: priekšlikumā ir izskaidrots, kā tiks veikta uz nākotni vērstā projekta ieviešana un turpmāka attīstīšana dažādos līmeņos (vietējā, reģionālā, valsts līmenī). Priekšlikums ietver ilgtermiņa rīcības plāna izstrādi pakāpeniskai projekta nodevumu ieviešanai pēc projekta beigām un to integrēšanai parastajos procesos. Šis plāns ir balstīts uz ilgstošām partnerībām starp politikas veidotājiem, izglītības un apmācību nodrošinātājiem un galvenajām rūpnieciskajām ieinteresētajām personām atbilstošajā līmenī. Tajā būtu jānosaka atbilstošas pārvaldības struktūras, kā arī mērogojamības un finansiālās ilgtspējas plāni, kā arī, iespējams, jānosaka finanšu resursi (Eiropas, valsts un privātie resursi), lai nodrošinātu sasniegto rezultātu un ieguvumu ilgtermiņa ilgtspēju.

Lai pretendētu uz finansējumu, pieteikumam jāiegūst vismaz 70 punktu (no pavisam 100 punktiem), ņemot vērā arī katrā no četriem piešķiršanas kritērijiem iegūstamo minimālo punktu slieksni: vismaz 15 punkti kritērijā “Projekta atbilstība”, 15 punkti kategorijā “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte”, 10 punkti kategorijā “Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte” un 10 punkti kategorijā “Ietekme”.

Līdzvērtīgi priekšlikumi, kas attiecas uz vienu un to pašu prioritāti, tiks sakārtoti atkarībā no punktu skaita, kas tiem piešķirts par piešķiršanas kritēriju “Atbilstība”, un pēc tam — par kritēriju “Ietekme”.

Ja iespējams, izvērtēšanas komiteja centīsies nodrošināt prioritāšu seguma līdzsvaru.

Kādi ir finansējuma noteikumi?

Šim pasākumam izmanto fiksētas summas finansējuma modeli. Vienreizējo fiksēto summu nosaka katrai dotācijai, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja ierosināto pasākuma aplēsto budžetu. Piešķīrēja iestāde noteiks fiksētu summu katrai dotācijai, pamatojoties uz priekšlikumu, izvērtēšanas rezultātu, finansējuma likmi un uzaicinājumā noteikto maksimālo dotācijas summu.

Maksimālā ES dotācija vienam projektam ir šāda:

  • 1. daļā “Digitālā izglītība (starpnozaru)” — 1 500 000 EUR,
  • 2. daļā “Profesionālā izglītība un apmācība (PIA)” — 900 000 EUR,
  • 3. daļā “Pieaugušo izglītība” — 1 000 000 EUR.

Maksimālais finansējamo projektu skaits:

visās daļās: nav noteikts maksimālais projektu skaits, ir noteikti tikai budžeta ierobežojumi;

1. daļā:  indikatīvais mērķrādītājs ir trīs projekti katrai prioritātei.

Kā tiek noteikta projekta fiksētā summa?

Pieteikumu iesniedzējiem jāaizpilda detalizēta budžeta tabula saskaņā ar pieteikuma veidlapu, ņemot vērā šādus aspektus:

  1. dotācijas saņēmējam(-iem) atbilstoši sīki jāapraksta budžets un tas jāsakārto saskaņotās darba pakotnēs (piemēram, jāsadala šādos elementos — “projekta vadība”, “analīze”, “apmācība”, “pasākumu rīkošana”, “modeļa īstenošana”, “ilgtermiņa rīcības plāns”, “saziņa un izplatīšana”, “kvalitātes nodrošināšana” u. c.);)
  2. priekšlikumā jāapraksta katrā darba pakotnē ietvertās darbības;
  3. pieteikumu iesniedzējiem priekšlikumā jāsniedz aplēsto izmaksu sadalījums, norādot daļu uz vienu darba pakotni (un katras darba pakotnes ietvaros — daļu, kas piešķirta katram dotācijas saņēmējam un saistītajai vienībai);
  4. norādītās izmaksas var ietvert personāla izmaksas, ceļa un uzturēšanās izdevumus, aprīkojuma izmaksas un apakšuzņēmumu līgumu izmaksas, kā arī citas izmaksas (piemēram, par informācijas izplatīšanu, publicēšanu vai tulkošanu).

Priekšlikumi tiks izvērtēti saskaņā ar standarta izvērtēšanas procedūrām, piesaistot iekšējos un/vai ārējos ekspertus. Eksperti novērtēs priekšlikumu kvalitāti, pamatojoties uz uzaicinājumā noteiktajām prasībām un pasākuma paredzamo ietekmi, kvalitāti un efektivitāti. Fiksētā summa nedrīkst pārsniegt 80 % no aplēstā budžeta, kas noteikts pēc izvērtēšanas.

Pēc priekšlikuma izvērtēšanas kredītrīkotājs nosaka fiksētās summas apmēru, ņemot vērā veiktā vērtējuma konstatējumus.

Dotācijas parametri (maksimālā dotācijas summa, finansējuma likme, kopējās attiecināmās izmaksas utt.) tiks noteikti dotācijas nolīgumā. Finansiāls atbalsts trešām personām nav atļauts. Brīvprātīgo un MVU izmaksas ir atļautas. Skatiet šo programmas vadlīniju C daļas sadaļu “Attiecināmās tiešās izmaksas”.

Priekšlikumam, kas iesniegts 2. daļā par 5. prioritāti, būtu jāiekļauj izmaksas par aptuveni vienu ikgadēju kopīgo pasākumu, kurā var apmainīties ar labu praksi un sadarboties ar citiem projektiem, kas atlasīti šīs prioritātes ietvaros (līdz divām personām katrā pieteikumā / kopīgajā pasākumā).

Projekta sasniegumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz iegūtajiem iznākumiem. Finansējuma shēma ļautu likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis izmantotajiem resursiem, tādējādi uzsverot izmērāmu mērķu sasniegšanas kvalitāti un līmeni.

Plašāka informācija ir izklāstīta dotācijas nolīguma paraugā, kas pieejams Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP).