Skip to main content

Erasmus+

EU programme for education, training, youth and sport
Search the guide

Uz nākotni vērsti projekti

Pasākuma nolūks

Pēc nesenās pandēmijas inovāciju nepieciešamība izglītības un apmācības sistēmās, kā arī jaunatnes jomā ir lielāka nekā jebkad iepriekš — inovācijas mācīšanas un mācīšanās jomā ir būtiskas gan individuālā līmenī, gan arī iestāžu līmenī. Šīm novatoriskajām pieejām būtu ne tikai jānodrošina šodienas un rītdienas darbiniekiem piemērotas prasmes strauji mainīgajā darba tirgū, bet arī būtu jāattīsta šodienas un rītdienas darbaspēkā radošums un prasmes, lai viņi varētu risināt arvien sarežģītākas sabiedrības problēmas, ar kurām mēs visi saskaramies, piemēram, problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, biodaudzveidības aizsardzību, tīru enerģiju, sabiedrības veselību, digitalizāciju un automatizāciju, mākslīgo intelektu, robotiku un datu analīzi.

Šā pasākuma mērķis ir veicināt inovāciju, radošumu un līdzdalību, kā arī sociālo uzņēmējdarbību dažādās izglītības un apmācības jomās, aptverot vienu vai vairākus sektorus un disciplīnas.

Uz nākotni vērsti projekti ir lielapjoma projekti, kuru mērķis ir noteikt, izstrādāt, pārbaudīt un/vai izvērtēt novatoriskas (politikas) pieejas, kurām ir potenciāls kļūt integrētām, tādējādi uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas. Tie atbalstīs galvenajām Eiropas prioritātēm atbilstošas progresīvas idejas, kurām ir potenciāls kļūt integrētām un sniegt ieguldījumu izglītības, apmācības un jaunatnes iespēju sistēmu uzlabošanā, kā arī panākt būtisku novatorisku efektu attiecībā uz metodēm un praksi visu veidu mācīšanās un aktīvas līdzdalības iespējās Eiropas sociālās kohēzijas nolūkā.

Mērķis ir atbalstīt transnacionālos sadarbības projektus, īstenojot saskaņotu un vispusīgu tādu vienā vai vairākos sektoros īstenotu darbību kopu, kas:

  • sekmē inovāciju tvēruma, revolucionāru metožu un prakses ziņā un/vai
  • nodrošina inovāciju nodošanu (starp valstīm, politikas nozarēm vai mērķgrupām), tādējādi Eiropas līmenī nodrošinot inovatīvu projekta rezultātu ilgtspējīgu izmantošanu un/vai pārnesamību uz citu kontekstu un citām auditorijām.

Partnerību sastāvā jābūt gan publiskām, gan privātām organizācijām, un tām jāapvieno pētnieki, praktiķi un partneri, kuriem ir iespēja sasniegt politikas veidotājus.

Tādēļ uz nākotni vērsti projekti būtu jāīsteno jauktām organizāciju partnerībām:

  • kuras pamatojas uz izcilību un modernām zināšanām,
  • kurām ir spēja izgudrot ko jaunu,
  • kuras var radīt sistēmisku ietekmi ar savām darbībām un potenciālu virzīt politikas programmu izglītības un apmācības jomā.

Atbalstīto projektu mērķis ir ar savu spēju ieviest inovatīvos iznākumus Eiropas mērogā un/vai tos pārnest uz citu tematisko vai ģeogrāfisko kontekstu sasniegt sistēmisku ietekmi Eiropas līmenī.

1. Daļa. Starpnozaru prioritātes

Projekti, kas paredzēti 1. daļā, var attiekties uz dažādiem izglītības sektoriem vai sasaistīt dažādus izglītības sektorus.

1. daļā iesniegtajiem priekšlikumiem ir jāattiecas uz vienu no šādām divām prioritātēm, kas ir sīki aprakstītas sadaļā “Projekta izveide”:

  • 1. prioritāte — atbalsts kvalitatīvai un iekļaujošai digitālajai izglītībai saskaņā ar Digitālās izglītības rīcības plānu,
  • 2. prioritāte —  atbalsts izglītības un apmācības sistēmām, kurš tām palīdz pielāgoties zaļās pārkārtošanās procesam.

2. Daļa. Profesionālā izglītība un apmācība (PIA)

Projekti, kas paredzēti 2. daļā, attiecas uz PIA sektoru.

Šie projekti palīdz īstenot principus un mērķus, kuri noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā1 , Eiropas Prasmju programmā2 , Padomes Ieteikumā par profesionālo izglītību un apmācību ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai3  un Osnabrikas deklarācijā par tādu profesionālo izglītību un mācībām4 , kas veicina atveseļošanu un taisnīgu pārkārtošanos uz digitālo un zaļo ekonomiku.

2. daļā iesniegtajiem priekšlikumiem ir jāattiecas uz vienu no šādām trīs prioritātēm, kas ir sīki aprakstītas sadaļā “Projekta izveide”:

  • 3. prioritāte — atbalsts Prasmju pilnveides paktam,
  • 4. prioritāte — struktūras un mehānismi lietišķajiem pētījumiem PIA jomā,
  • 5. prioritāte — zaļās prasmes PIA sektorā.

3. Daļa. Pieaugušo izglītība

Šie projekti palīdz īstenot principus un mērķus, kas noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā 5 , Eiropas Prasmju programmā 6  un Padomes ieteikumā “Prasmju pilnveides ceļi 7  — jaunas iespējas pieaugušajiem”.

Projekti, kas paredzēti 3. daļā, attiecas uz pieaugušo izglītības sektoru. 3. daļā iesniegtajiem priekšlikumiem ir jāattiecas uz šādu 6. prioritāti, kas ir sīki aprakstīta sadaļā “Projekta izveide”:

  • 6. prioritāte — prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem.

Pasākuma mērķi

Vispārīgie mērķi ir šādi:

  • novatoriskas iniciatīvas ar spēcīgu ietekmi uz izglītības un apmācības reformām noteiktās stratēģiskās politikas jomās,
  • Eiropas inovācijas spēju stiprināšana, veicinot inovācijas izglītībā un apmācībā,
  • sistēmisku pārmaiņu radīšana, sekmējot inovācijas gan prakses, gan politikas līmenī,
  • atbalsts progresīvām idejām, kuras ir vērstas uz galvenajām ES līmeņa tēmām un prioritātēm un kurām ir acīmredzams potenciāls kļūt integrētām vienā vai vairākos sektoros,
  • novatoriskas, revolucionāras izglītības metodes un prakse un/vai inovāciju nodošana, kas ES līmenī nodrošina inovatīvu projekta rezultātu ilgtspējīgu izmantošanu un/vai pārnesamību uz citiem kontekstiem un citām auditorijām.

Konkrētie mērķi ir šādi:

  • noteikt, izstrādāt, pārbaudīt un/vai izvērtēt novatoriskas pieejas, kurām ir potenciāls kļūt integrētām, lai uzlabotu izglītības un apmācības sistēmas un uzlabotu politikas un prakses lietderīgumu izglītības un apmācības jomā, 
  • sākt izmēģinājuma darbības, lai pārbaudītu esošo un gaidāmo problēmu risinājumus ar mērķi sākt radīt ilgtspējīgu un sistēmisku ietekmi,
  • atbalstīt transnacionālo sadarbību un savstarpēju mācīšanos par jautājumiem, kas vērsti uz nākotni, starp galvenajām ieinteresētajām personām un dot tām iespējas izstrādāt novatoriskus risinājumus un veicināt šo risinājumu pārnešanu uz jauniem apstākļiem, tostarp veidot attiecīgo ieinteresēto personu spējas.

Uz nākotni vērstos projektos iekļautajām darbībām būtu jāpalīdz īstenot šādi uzdevumi:

  • uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un taisnīgumu,
  • uzlabot politikas iedarbīgumu izglītības un apmācības jomā,
  • atbalstīt ES satvaru un leģislatīvo iniciatīvu, kā arī no Eiropas pusgada izrietošo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu,
  • uzlabot pierādījumus un izpratni par mērķgrupu(-ām), mācīšanās un mācīšanas situāciju un iedarbīgu metodiku un rīkiem, kuri var ierosināt un stimulēt inovāciju sistēmu līmenī,
  • paplašināt zināšanas, lai atbalstītu uz pierādījumiem balstītu politiku,
  • izraisīt ieradumu izmaiņas ES līmenī.

Galvenās darbības saskaņā ar šīm prioritātēm var būt (uzskaitījums nav izsmeļošs): 

  • rīcības izpēte, kartēšanas darbs, lielapjoma rezultātu iegūšana vienā vai vairākos sektoros,
  • transnacionāli spēju veidošanas pasākumi, piemēram, apmācība, politiskā konteksta analīze, politikas izpēte, institucionāli pielāgojumi,
  • izmēģinājuma pasākumi novatorisku risinājumu pārbaudei,
  • lielapjoma transnacionāli pasākumi vai tīklošanās darbības (vienā sektorā vai vairāku sektoru starpā),
  • izmantošanas pasākumi ar mērķi izplatīt rezultātus izglītības darbiniekiem vai sektoram,
  • domnīcu pasākumi, pētniecība un eksperimentēšana ar novatoriskām idejām.

Uz nākotni vērstiem projektiem attiecīgos gadījumos jāizmanto ES mēroga instrumenti un rīki.

Projektos būtu jāizstrādā ilgtermiņa rīcības plāns (kas aptver laikposmu arī pēc “Erasmus+” finansēto projektu beigām) attiecībā uz izstrādāto inovāciju pakāpenisku ieviešanu un integrēšanu, lai varētu ietekmēt izglītības un apmācības sistēmas, sadarbībā ar attiecīgajām pārvaldes un citām iestādēm. Tāpat tiem ir jānodrošina, ka darbs ir pietiekami redzams un tiek plaši izplatīts, arī ES un nacionālajā politiskajā līmenī.

Uz nākotni vērstos projektos arī varētu norādīt, kā citas ES finansēšanas iespējas (piemēram, Eiropas strukturālie fondi, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, Atveseļošanas un noturības mehānisms, Taisnīgas pārkārtošanās fonds) un valsts un reģionālais finansējums (kā arī privātais finansējums) var atbalstīt projekta īstenošanu. Tie var ņemt vērā valsts un reģionālās pārdomātas specializācijas stratēģijas un norises Eiropas industriālajās ekosistēmās.

Kritēriji, kuri jāizpilda, lai pieteiktos uz nākotni vērstiem projektiem

Atbilstības kritēriji

Lai varētu pretendēt uz programmas “Erasmus+” dotāciju, uz nākotni vērstu projektu priekšlikumiem jāatbilst turpmāk izklāstītajiem kritērijiem.

Kas var iesniegt pieteikumu?

Pieteikuma iesniedzējs var būt jebkurš pilntiesīgs partneris, kas likumīgi izveidots ES dalībvalstī vai Programmas asociētajā trešā valstī. Šī organizācija iesniedz pieteikumu visu projektā iesaistīto dalīborganizāciju vārdā.

Kāda veida organizācijas var piedalīties projektā?

  • Tālāk minētās organizācijas var iesaistīties kā pilntiesīgs partneris, saistītā vienība vai asociētais partneris: jebkura publiska vai privāta organizācija, kura darbojas izglītības un apmācības jomā, kura ir svarīgs inovācijas virzītājspēks un kura ir izveidota ES dalībvalstī vai Programmas asociētajā trešā valstī (sk. sadaļu “Atbilstīgās valstis” šo vadlīniju A daļā).

1. un 2. daļā šādas organizācijas var būt (uzskaitījums nav izsmeļošs):

  • izglītības un apmācības organizācijas (piemēram, tādi izglītības un apmācības nodrošinātāji kā skolas, augstākās izglītības iestādes, PIA un pieaugušo izglītības nodrošinātāji, apvienības, NVO),
  • publiski vai privāti komercuzņēmumi, kuri piedāvā apmācības saviem darbiniekiem vai partneriem vērtības/piegādes ķēdē,
  • inovācijas un teritoriālās attīstības virzītājspēki (piemēram, ekoinovācijas laboratorijas, pētniecības centri, inovācijas aģentūras, reģionālās attīstības iestādes, MVU, lieli komercuzņēmumi),
  • politikas veidotāji un publiskās iestādes valsts, reģionālā un vietējā līmenī (piemēram, inovācijas, izglītības, nodarbinātības, ekonomikas ministrija, publiski un privāti nodarbinātības dienesti, kvalifikācijas iestādes utt.),
  • organizācijas, kas veic starpnozaru darbības, un citi darba tirgus dalībnieki (piemēram, sociālie partneri, nozares organizācijas, rūpniecības/tirdzniecības/amatniecības kameras un citas starpniekiestādes, tirdzniecības organizācijas, pilsoniskā sabiedrība, sporta un kultūras organizācijas, skolotāju un pasniedzēju apvienības, jauniešu un vecāku apvienības, darba tirgus dalībnieki),
  • publiskas vai privātas struktūras, kas ir pilnībā vai daļēji atbildīgas par (vai kurām ir ietekme uz) pieaugušo izglītības pakalpojumu organizēšanu un/vai finansēšanu, un/vai sniegšanu (piemēram, prasmju novērtēšana, kompetenču validēšana, izglītība un apmācība, profesionālā orientācija un konsultēšana),
  • valsts, starptautiska, reģionāla un nozares mēroga prasmju konkursu organizācijas.

Augstākās izglītības iestādēm, kas izveidotas ES dalībvalstī vai Programmas asociētajā trešā valstī, jābūt parakstījušām spēkā esošu “Erasmus” Augstākās izglītības hartu (ECHE).

Dalīborganizāciju skaits un specializācija

Visās daļās:

  • partnerībā ir jābūt vismaz trīs pilntiesīgiem partneriem no vismaz trīs ES dalībvalstīm un Programmas asociētajām trešām valstīm (tostarp vismaz divām ES dalībvalstīm).

2. daļā:

  • vismaz no trīs iesaistītajām valstīm partnerībās jābūt gan darba devējiem (vai to pārstāvjiem), gan arī izglītības un apmācības organizācijām (vai to pārstāvjiem).

3. daļā:

  • vismaz no trīs iesaistītajām valstīm partnerībās kā pilntiesīgiem vai asociētiem partneriem jābūt publiskām vai privātām struktūrām, kas ir pilnībā vai ļoti lielā mērā atbildīgas par (vai kurām ir ietekme uz) pieaugušo izglītības pakalpojumu organizēšanu un/vai finansēšanu, un/vai sniegšanu (piemēram, prasmju novērtēšana, kompetenču validēšana, izglītība un apmācība, profesionālā orientācija un konsultēšana).

Darbību norises vieta

Darbībām jānoris ES dalībvalstīs vai Programmas asociētajās trešās valstīs.

Projekta ilgums

1. daļā “Starpnozaru prioritātes” projekta ilgums ir:

  • no 24 līdz 48 mēnešiem.

2. un 3. daļā projekta ilgums ir:

  • 24 mēneši.

Ilgums jāizvēlas pieteikuma iesniegšanas posmā, pamatojoties uz projekta mērķi, laika gaitā plānoto darbību veidu, budžetu un projekta vērienu.

Projektu sākuma datumi

Projekti sāksies 2022. gada 1. novembrī, 2022. gada 1. decembrī vai 2023. gada 1. janvārī.

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūra (EACEA).

Uzaicinājuma identifikators, 1. daļa: ERASMUS-EDU-2022-PI-FORWARD-LOT1.

Uzaicinājuma identifikators, 2. daļa: ERASMUS-EDU-2022-PI-FORWARD-LOT2.

Uzaicinājuma identifikators, 3. daļa: ERASMUS-EDU-2022-PI-FORWARD-LOT3.

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 15. marta plkst. 17.00 (pēc Briseles laika).

Pieteikumu iesniedzējas organizācijas tiks novērtētas, pamatojoties uz attiecīgajiem izslēgšanas un atlases kritērijiem. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

Projekta izveide

Uz nākotni vērstiem projektiem vienmēr jāņem vērā šāds transversāls politiskais konteksts:

  1. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns;
  2. Eiropas Komisijas zaļais kurss8 , ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi9  un Parīzes deklarācija par klimata pārmaiņām10 ;
  3. Eiropas Prasmju programma11  — jo īpaši 1. darbība, kas attiecas uz Prasmju pilnveides paktu, 6. darbība, kas attiecas uz dubultās pārkārtošanās atbalstam vajadzīgajām prasmēm, un 8. darbība, kas attiecas uz prasmēm visam mūžam;
  4. Padomes Ieteikums par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai12 ;
  5. Padomes Ieteikums “Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem”13 ;
  6. digitālā pārveide izglītības un apmācības sistēmās, kā arī jaunatnes jomā, kā norādīts Eiropas Komisijas Digitālās izglītības rīcības plānā 2021.–2027. gadam14 .

1. Daļa. Starpnozaru prioritātes

1. daļā iesniegtajiem priekšlikumiem ir jāattiecas uz vienu no tālāk aprakstītajām divām prioritātēm.

1. prioritāte —  atbalsts kvalitatīvai un iekļaujošai digitālajai izglītībai saskaņā ar Digitālās izglītības rīcības plānu.

Izglītības un apmācības sistēmās pašlaik notiek dziļa digitālā pārveide, ko veicina sasniegumi savienojamības jomā, ierīču un digitālo lietotņu plašā izmantošana, individuālas elastības nepieciešamība, kvalitatīva digitālā izglītības satura plašāka pieejamība un nepieciešamība pēc tā un arvien lielāks pieprasījums pēc digitālajām prasmēm. Covid-19 pandēmija, kura ir būtiski ietekmējusi izglītību un apmācību, ir paātrinājusi izmaiņas un sniegusi vairākus jaunus mācību apguves veidus un pieejas. Digitālās izglītības rīcības plānā 2021.–2027. gadam ir noteikta ES politika attiecībā uz digitālo pārveidi izglītības un apmācības jomā nākamajā plānošanas periodā. Digitālās izglītības rīcības plānam ir divas stratēģiskās prioritātes:

  • augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstības atbalstīšana (1),
  • pievēršanās nepieciešamībai uzlabot digitālās kompetences, kas nepieciešamas digitālās pārveides īstenošanai (2).

Ir nepieciešams visiem izglītības apguvējiem nodrošināt digitālās kompetences (zināšanas, prasmes un attieksmi), lai viņi varētu dzīvot, strādāt, mācīties un gūt panākumus pasaulē, kurā arvien vairāk izmanto digitālās tehnoloģijas. Ja izglītotāji digitālās tehnoloģijas izmanto prasmīgi un efektīvi, tās var ļoti iedarbīgi palīdzēt īstenot mērķi nodrošināt visiem izglītības apguvējiem kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību un apmācību. Tehnoloģijas var būt spēcīgs un pievilcīgs sadarbīgas un radošas mācīšanās instruments. Tās var palīdzēt izglītības apguvējiem un izglītotājiem piekļūt digitālajam saturam, radīt to un dalīties ar to. Efektīva digitālo spēju plānošana un attīstība ir būtiska izglītības un apmācības sistēmām. Lai to panāktu, ir jāizstrādā un pastāvīgi jāpārskata un jāatjaunina digitālās stratēģijas, kuru mērķis ir novērst tehnoloģiju nepilnības infrastruktūrā un aprīkojumā un attīstīt attiecīgas organizatoriskās spējas izglītībā, tostarp spēju nodrošināt hibrīdus mācīšanās un mācīšanas veidus (attālināti un klātienē). Šajā kontekstā ir nozīmīgi arī paplašināt zināšanas un izpratni par jaunām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgo intelektu (MI) un tā ētisku ieviešanu izglītībā. Būtu jāvairo spējas nodrošināt piekļuvi palīgtehnoloģijām un piekļūstamam digitālajam saturam un kopumā novērst piekļuves nevienlīdzību, kā cēlonis ir, piemēram, sociālekonomiski iemesli vai lauku un pilsētu atšķirības. Kvalitatīvs digitālās izglītības saturs, lietotājdraudzīgi rīki, vērtību palielinoši pakalpojumi un drošas platformas, kas saglabā privātumu un ievēro ētikas standartus, ir būtiski kvalitatīvas un iekļaujošas digitālās izglītības nodrošināšanai.

Papildus divām iepriekš minētajām stratēģiskajām prioritātēm Digitālās izglītības rīcības plānā ir paredzēts atbalstīt lietderīgāku sadarbību digitālās izglītības un apmācības jomā ES līmenī, izveidojot Eiropas Digitālās izglītības centru. Minētais centrs sekmēs starpnozaru sadarbību, ļaus noteikt labu praksi un dalīties ar to un atbalstīs dalībvalstis un izglītības un apmācības nozares dalībniekus ar rīkiem, satvariem, norādījumiem, tehniskām zināšanām un pētījumiem digitālās izglītības jomā. Paredzams, ka centrs izveidos saikni starp valsts un reģionālajām digitālās izglītības iniciatīvām un dalībniekiem un atbalstīs jaunus digitālās izglītības satura apmaiņas modeļus, risinot tādus jautājumus kā kopīgi standarti, sadarbspēja, piekļūstamība un kvalitātes nodrošināšana. Tādējādi centrs būtu jāņem vērā arī tālāk minētajās jomās.

Uz nākotni vērsti projekti konkrēti attiecas vismaz uz vienu no šādām trīs jomām 1. prioritātes ietvaros.

A) Galvenie panākumu faktori iekļaujošai un kvalitatīvai digitālajai izglītībai un apmācībai

Projektos:

  • tiks apzināti un/vai izvērtēti veicinošie faktori vai šķēršļi efektīvu un rezultatīvu digitālās izglītības un apmācības ekosistēmu veidošanā. Minētie veicinošie faktori un šķēršļi var tikt ņemti vērā sistēmu (valsts/reģionālā/vietējā līmenī) vai organizāciju līmenī,
  • tiks pārbaudīta mijiedarbība starp šiem faktoriem/šķēršļiem un sniegti ieteikumi, kurus var izplatīt un izmantot organizāciju un sistēmu līmenī.

Piezīme.         Tiek gaidīts, ka tiks izpētīti tādi faktori kā izglītības un apmācības sistēmu struktūra un organizācija, valsts pieejas mācību programmām, izglītības rezultātu izvērtējums valsts līmenī, skolotāju/pasniedzēju apmācību stratēģijas, infrastruktūra un savienojamība, kā arī citu slēptu faktoru iespējamība.

B) Mākslīgais intelekts izglītības jomā

Projektos:

  • tiks noteikti, izstrādāti un izmēģināti mākslīgā intelekta lietojumi izglītības un apmācības jomā, tostarp apsvērta to ietekme uz datiem, privātumu, ētiku un ES vērtībām,
  • tiks sagatavoti tādi ieteikumi, rīkkopas un īstenošanas vadlīnijas par mākslīgā intelekta lomu un izmantošanu izglītībā un apmācībā, ko var izplatīt un izmantot organizāciju un sistēmu līmenī.

C) Kvalitatīvs digitālās izglītības saturs

Projektos:

  • tiks noteiktas, izstrādātas un izmēģinātas kvalitatīva digitālās izglītības satura izstrādes un pieņemšanas iespējas (ņemot vērā kvalitatīvas pedagoģiskās izstrādes, piekļūstamības, atzīšanas un daudzvalodības nepieciešamību un atspoguļojot digitālās izglītības satura sadarbspējas, sertifikācijas, pārbaudes un pārnesamības nepieciešamību),
  • tiks sagatavoti tādi ieteikumi, rīkkopas un īstenošanas vadlīnijas par kvalitatīva digitālās izglītības satura izstrādi un pieņemšanu, ko var izplatīt un izmantot organizāciju un sistēmu līmenī.

2. Prioritāte —  atbalsts izglītības un apmācības sistēmām, kurš tām palīdz pielāgoties zaļās pārkārtošanās procesam.

Eiropas zaļais kurss uzsver, cik svarīgi ir mobilizēt izglītības un apmācības nozari, lai veicinātu pārkārtošanos uz zaļāku un ilgtspējīgāku Eiropu. Ir jāatbalsta kolektīvā un individuālā rīcība, attīstot zināšanas, prasmes un attieksmi ilgtspējas jomā un sniedzot izglītības apguvējiem iespēju kļūt par pārmaiņu veicinātājiem. Izglītības un apmācības sistēmas un iestādes var būt katalizatori šo izmaiņu panākšanā.

Viena no sešām Eiropas izglītības telpas15  dimensijām un Eiropas Prasmju programmas16  sestā pamatdarbība attiecas konkrēti uz zaļās pārkārtošanās atbalstīšanu. Turklāt Eiropas Komisija 2020. gada 10. decembrī aizsāka Klimatizglītības koalīciju, kuras mērķis ir mobilizēt speciālās zināšanas, nodrošināt resursus tīklošanās mērķiem un atbalstīt radošas pieejas klimatrīcībai un ilgtspējai, iesaistot skolotājus, skolēnus un studentus. Koalīcijas mērķis ir izveidot saikni starp augšupējām iniciatīvām un ES līmeņa pasākumiem un atbalstīt solījumu izpildi un konkrētus pasākumus, lai mainītu rīcību ilgtspējas jomā visā ES.

Turklāt Komisija ir apņēmusies 2021. gada beigās sniegt priekšlikumu Padomes ieteikumam par izglītību vidiskās ilgtspējas jomā. Tā mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm iekļaut ilgtspēju izglītības un apmācības sistēmās un sekmēt sadarbību un pieredzes apmaiņu Eiropas līmenī attiecībā uz mācīšanos, kas veicina ilgtspēju. Komisija arī izstrādā Eiropas kompetenču satvaru, lai palīdzētu attīstīt un izvērtēt zināšanas, prasmes un attieksmi attiecībā ilgtspējas jomā.

Visu šo pasākumu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem iegūt zināšanas, spējas, vērtības un attieksmi, kas nepieciešamas, lai dzīvotu ilgtspējīgā un resursefektīvā ekonomikā un sabiedrībā, kā arī attīstītu un atbalstītu to.

Uz nākotni vērsti projekti attiecas vismaz uz vienu no šādām trīs jomām 2. prioritātes ietvaros.

Iestāžu mēroga pieeju ilgtspējai veicināšana

Projektos tiks pievērsta uzmanība šādiem aspektiem:

  • iestāžu mēroga ilgtspējas plānu izstrāde, īstenošana un pārraudzība, kam citu starpā izmanto pašvērtējuma rīkus, 
  • izglītības vadītājiem sniegts atbalsts (piemēram, ar profesionālās attīstības, mentorēšanas sistēmu un tīklošanās iniciatīvu starpniecību), kas palīdz tiem iekļaut ilgtspēju visos iestāžu darbību aspektos,
  • atbalsta sniegšana studentu un personāla līdzdalībai ilgtspējas iniciatīvās, piemēram, izmantojot ilgtspējas līderus/vēstniekus, veidojot saiknes ar vietējo kopienu grupām un citiem partneriem ārpus izglītības iestādes,
  • tādu pieeju izstrāde, īstenošana un pārraudzība, kas saistītas ar ilgtspējīgām darbībām skolā / universitātes pilsētiņā, piemēram, ar enerģijas un ūdens patēriņu, mobilitāti un transportu, zaļākas mācīšanas un mācīšanās vides un infrastruktūras nodrošināšanu.

Tādu izglītības apguvēju un izglītotāju prasmju un kompetenču attīstīšana, kuras ir saistītas ar ilgtspēju

Projektos tiks pievērsta uzmanība šādiem aspektiem:

  • ar ilgtspējas jomā nodrošinātu mācīšanu un apmācībām saistītu novatorisku pieeju izstrāde, īstenošana un pārraudzība, kas var ietvert digitālo tehnoloģiju efektīvu izmantošanu ar mērķi atbalstīt mācīšanos, kura veicina ilgtspēju,
  • izglītotāju (skolotāju, pasniedzēju un visu pārējo pedagoģisko darbinieku) spēju veidošana, lai viņi varētu integrēt ilgtspēju mācībās; šo spēju veidošanu nodrošina ar profesionālo attīstību, kas pedagogiem cita starpā palīdz izmantot inovatīvas mācīšanas metodes un izveidot saikni starp priekšmetiem dažādās disciplīnās,
  • saiknes izveidošana starp dažādiem izglītības sektoriem ilgtspējas kompetenču attīstības jautājumos, tostarp starp formālo un neformālo izglītību, 
  • izpratnes veicināšanas darbības, tostarp darbības, kuras vērstas uz cīņu pret dezinformāciju (piemēram, saistībā ar “zaļmaldināšanu”) un uz kritiskās domāšanas sekmēšanu un kurās šiem nolūkiem izmanto, piemēram, praktisku mācīšanos “darbtelpās” un/vai “STEAM” mācīšanās pieeju.

Iedzīvotāju nodrošināšana ar iespējām rīkoties saistībā ar ilgtspēju, vidi un klimata pārmaiņām, arī jaunās Klimatizglītības koalīcijas kontekstā

Projektos tiks pievērsta uzmanība šādiem aspektiem:

  • konkrētu un atkārtojamu “klimatrīcības plānu” izstrāde vietējā līmenī, iesaistot izglītības apguvējus, skolotājus, pasniedzējus, izglītības vadītājus, vietējos uzņēmumus, muzejus, mākslas un zinātnes struktūras un sporta centrus,
  • tādas uz projektiem un pieredzi balstītas mācīšanās izstrāde, ko vada skolas kopā ar vecākiem, vietējiem uzņēmumiem un plašāku sabiedrību un kurā, piemēram, tiek veicināti veselīgi ēšanas paradumi, tiek veicināta skolu kā zaļu, ilgtspējīgu, interaktīvu ēku attīstība saskaņā ar iniciatīvas “Jauns Eiropas “Bauhaus”” prioritātēm, tiek veicināta savstarpēja bagātināšanās starp zaļajām skolām kā fiziskām būvēm un visiem pārējiem mācību vides elementiem, piemēram, novatoriskām pedagoģijas pieejām, uz projektiem balstītu mācīšanos un starppriekšmetu skolotāju grupām,
  • atbalsts inovatīvām partnerībām starp formālās izglītības iestādēm (piemēram, skolām, augstākās izglītības iestādēm) un neformālās izglītības nodrošinātājiem (piemēram, NVO, vides centriem, bibliotēkām, muzejiem utt.).

Pieteikumi var aptvert vienu vai vairākus izglītības sektorus, sākot no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz pieaugušo izglītībai, kā arī formālo, neformālo un ikdienējo izglītību. Pieteikumi, kuri attiecas uz vairāk nekā vienu jomu prioritātes ietvaros, nesaņems papildu punktus izvērtēšanas laikā.

2. Daļa. Profesionālā izglītība un apmācība (PIA)

2. daļā iesniegtajiem priekšlikumiem ir jāattiecas uz vienu no tālāk aprakstītajām trim prioritātēm. 

3. Prioritāte — atbalsts Prasmju pilnveides paktam

Prasmju pilnveides pakts ir 2020. gada Eiropas Prasmju programmas pirmā pamatdarbība. Tas ir jauns līdzdalības modelis, kas paredzēts, lai risinātu ar prasmēm saistītas problēmas un palīdzētu īstenot atveseļošanu, ES industriālo stratēģiju un zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tas mobilizē visas attiecīgās ieinteresētās personas un motivē tās veikt konkrētus pasākumus darbspējas vecumā esošo cilvēku kvalifikācijas celšanā un pārkvalifikācijā, jo īpaši, apvienojot centienus plašās partnerībās. Pakts dziļi sakņojas Eiropas sociālo tiesību pīlāra principos un atbalsta zaļā kursa un digitālās pārveides mērķus, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”17 .

Cita starpā pakta mērķis ir mobilizēt lielus komercuzņēmumus un motivēt tos sadarbībā ar citām ieinteresētajām personām atbalstīt (kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas kontekstā) mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus.

Šīs prioritātes mērķis ir noteikt, pārbaudīt, izstrādāt vai izvērtēt rīkus vai struktūras, kas ir vērstas uz to, lai veidotu starpniecību un sadarbību starp lieliem komercuzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) vērtības ķēdē tajā pašā industriālajā ekosistēmā18 , iesaistot citus kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai nozīmīgus dalībniekus. Šādas sadarbības mērķim jābūt darbspējas vecuma iedzīvotāju kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai konkrētā vērtības ķēdē vai industriālajā ekosistēmā. Projektus arī var izmantot, lai izveidotu pamatu liela mēroga prasmju partnerībām industriālajās ekosistēmās.

Rīkiem vai struktūrām vajadzētu būt potenciālam kļūt integrētiem un sniegt ieguldījumu izglītības un apmācības sistēmu, kā arī citu prasmju paredzēšanas, attīstīšanas un validēšanas iespēju uzlabošanā. Projektā jāpiedalās attiecīgām ieinteresētajām personām, piemēram, PIA nodrošinātājiem, augstākās izglītības iestādēm, publiskiem un privātiem nodarbinātības dienestiem, inovāciju centriem, sociālajiem partneriem, komercuzņēmumiem un publiskajām iestādēm.

Sadarbības rīkiem vai struktūrām būtu jāuzlabo darbspējas vecuma iedzīvotāju kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas iespēju kvalitāte, efektivitāte un taisnīgums un jāpielāgo tās mainīgajiem uzdevumiem mikrouzņēmumos, mazos un vidējos uzņēmumos.

Rīki vai struktūras var ietvert sadarbību ar publiskajām iestādēm (piemēram, reģionālām vai valsts iestādēm), PIA nodrošinātājiem, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām, lai uzlabotu risinājumu ilgtspēju un ietekmētu izglītības un apmācības sistēmas.

4. Prioritāte — struktūras un mehānismi lietišķajiem pētījumiem PIA jomā

Lietišķos pētījumus parasti definē kā19  oriģinālu izpēti, kas veikta jaunu zināšanu ieguvei. Tie lielākoties ir vērsti uz konkrētu praktisku mērķi. Lietišķo pētījumu rezultāti galvenokārt ir paredzēti iespējamai izmantošanai produktos, darbībās, metodēs vai sistēmās. Lietišķie pētījumi piešķir idejām praktisku veidolu. Tie ir ļoti cieši saistīti ar “eksperimentālās izstrādes” jēdzienu, kas tiek definēts kā sistemātisks darbs, kurā izmanto pētniecībā un praktiskajā pieredzē iegūtas zināšanas un rada papildu zināšanas un kurš ir vērsts uz jaunu produktu vai procesu izveidošanu vai jau pastāvošu produktu vai procesu uzlabošanu.

Lietišķie pētījumi lielā mērā koncentrējas uz reālu problēmu atrisināšanu kādā nozarē. Lietišķo pētījumu raksturīga īpatnība PIA jomā ir šā sektora potenciāls apvienot pētniecību un inovāciju ar divējādu mērķi — izprast nozares problēmas un ieviest izmaiņas darbavietā. Zināšanu radīšanai un izplatīšanai nepieciešamās prasmes pārklājas. Abos gadījumos ir nepieciešama izpēte, analīze, komunikācija un sadarbība.

Vēl viena iezīme, kas raksturo lietišķos pētījumus PIA jomā, ir ciešā saikne starp pētniecību un mēģinājumiem uzlabot PIA pedagoģiju. Šo centienu rezultātā var rasties novatoriska domāšana, jaunas mācīšanas metodes un apmācības produkti un galu galā — radošāki absolventi20 .

Padomes Ieteikumā par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai ir pausts aicinājums izveidot profesionālās izcilības centrus, kuri darbojas “kā katalizatori vietējās uzņēmējdarbības ieguldījumiem, veicinot atveseļošanu, digitālo un zaļo pārkārtošanos, Eiropas līmeņa un reģionālu inovāciju un pārdomātas specializācijas stratēģijas, attīstot profesionālo izglītību un apmācību, tostarp augstākos kvalifikācijas līmeņos (5.–8. EKI līmenī) atbilstoši valsts kontekstam, un nodrošina novatoriskus pakalpojumus, piemēram, kopas, biznesa inkubatorus jaunuzņēmumiem un tehnoloģiju inovāciju MVU, kā arī inovatīvus pārkvalifikācijas risinājumus”.

PIA izcilības centru galvenajām darbībām citu starpā ir šādi mērķi:

  • sadarboties ar vietējiem MVU, izmantojot inovāciju centrus, tehnoloģiju izplatīšanas centrus, prototipu izgatavošanas un lietišķo pētījumu projektus, iesaistot PIA apguvējus un personālu,
  • piedalīties jaunu zināšanu radīšanā un izplatīšanā partnerībā ar citām ieinteresētajām personām, piemēram, īstenojot atvērtu inovāciju, kopīgu pētniecību un izstrādi ar augstskolām, komercuzņēmumiem un citiem pētniecības institūtiem utt.

Osnabrikas deklarācijā par tādu profesionālo izglītību un mācībām, kas veicina atveseļošanu un taisnīgu pārkārtošanos uz digitālo un zaļo ekonomiku21 , ir pausts aicinājums sniegt atbalstu ES līmenī, lai “izveidotu un stiprinātu profesionālās izcilības centrus kā inovatīvus inkubatorus un prasmju ekosistēmas, kas aptver mācīšanās, apmācību un pētniecības darbības”.

Daudzās valstīs lietišķie pētījumi ir stimulējuši inovācijas komercuzņēmumos, jo īpaši mikrouzņēmumos un mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), kā arī pastāvīgus uzlabojumus un inovācijas PIA mācīšanas un apmācības praksē. Aktīvi piedaloties lietišķajos pētījumos kopā ar vietējiem komercuzņēmumiem, PIA nodrošinātāji kļūst par vietējo inovācijas ekosistēmu līdzradītājiem. PIA nodrošinātāji to īsteno, sniedzot ieguldījumu jaunu un uzlabotu produktu, pakalpojumu un procesu radīšanā, kā arī nodrošinot kvalificētus, inovatīvus PIA absolventus, kuriem ir uz uzņēmējdarbību vērsta pieeja.

Projektos:

  • tiks noteiktas, novērtētas, pārbaudītas un izstrādātas struktūras un mehānismi lietišķajiem pētījumiem PIA jomā, lai paplašinātu šīs jomas dalībnieku iesaisti pētniecības un izstrādes un inovācijas sistēmās,
  • ciešā sadarbībā ar skolotājiem un pasniedzējiem, kā arī PIA apguvējiem tiks veidotas PIA sistēmu spējas īstenot lietišķos pētījumus un vadīt inovāciju projektus kopā ar citām organizācijām, jo īpaši MVU,
  • pamatojoties uz projektā gūto pieredzi un iznākumiem, tiks ierosināts (darbības un finansiāls) atsauces satvars, kas vērsts uz lietišķo pētījumu un eksperimentālās izstrādes integrēšanu PIA nodrošināšanā, un šim nolūkam tiks izmantoti privāti, kā arī publiski (valsts un ES) finansējuma instrumenti.

Šo projektu rezultātiem jābūt potenciālam kļūt integrētiem un jāsniedz ieguldījums PIA sistēmu modernizācijā, un jāveicina to iesaiste lietišķajos pētījumos un eksperimentālajā izstrādē, vienlaicīgi nodrošinot izglītības apguvējiem problēmu risināšanā balstītas / uz projektu balstītas mācīšanās iespējas.

5. Prioritāte — zaļās prasmes PIA sektorā

Eiropas zaļais kurss ir jaunā Eiropas izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Eiropas ekonomiku un sabiedrību un ievirzīt tās ilgtspējīgākā gultnē. Kā norādīts Eiropas Prasmju programmas 6. darbībā, Komisija atbalstīs tādu prasmju apguvi, kas vajadzīgas zaļās pārkārtošanās mērķiem.

Taisnīgai un veiksmīgai zaļās pārkārtošanās īstenošanai ir vajadzīgi ieguldījumi cilvēku prasmēs, lai palielinātu to profesionāļu skaitu, kuri i) izstrādā un pārvalda zaļās tehnoloģijas, arī digitālās tehnoloģijas, ii) izstrādā zaļos produktus, pakalpojumus un uzņēmējdarbības modeļus, iii) rada inovatīvus dabā balstītus risinājumus un iv) palīdz samazināt darbību vidisko pēdu. Tai arī nepieciešama darbaspēka pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana, lai palīdzētu īstenot statusa maiņu darba tirgū un mobilitāti. Tas ir vajadzīgs, jo darbvietu veidošana un darbvietu zaudēšana var nenotikt vienās un tajās pašās nozarēs un visā ekonomikā būtiski mainīsies uzdevumu profili un prasmju prasības. Turklāt Eiropa par klimatneitrālu pasaules daļu, resursu ziņā efektīvu sabiedrību un aprites ekonomiku kļūs tikai tad, ja darbaspēks un iedzīvotāji kopumā būs informēti un sapratīs, kā zaļi domāt un rīkoties.

PIA iestādēm ir labas iespējas nodrošināt veiksmīgas zaļās pārkārtošanās mērķiem nepieciešamās prasmes gan sākotnējās, gan tālākās PIA programmu ietvaros. Padomes Ieteikuma par profesionālo izglītību un apmācību ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai mērķis ir arī padarīt PIA par inovācijas un izaugsmes virzītājspēku, kas nodrošina cilvēkiem prasmes, kuras nepieciešamas digitālās un zaļās pārkārtošanās mērķiem un ļoti pieprasītām profesijām. Tas ietver tā apmācības piedāvājuma paplašināšanu, kas veicina uzņēmējdarbības, digitālo un zaļo prasmju apguve.

Osnabrikas deklarācijā par tādu profesionālo izglītību un mācībām, kas veicina atveseļošanu un taisnīgu pārkārtošanos uz digitālo un zaļo ekonomiku, ir pausts aicinājums:

  • popularizēt iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt sadarbību un zināšanu apmaiņu starp PIA iestādēm un nodrošinātājiem attiecībā uz mācīšanās metodēm, mācību programmām, vadlīnijām, darba vidē balstītām mācībām un ar zaļajām prasmēm saistītā izglītības un apmācības piedāvājuma kvalitātes nodrošināšanu, izmantojot Eiropas programmas, piemēram, “Erasmus+”,
  • sadarbībā ar sociālajiem partneriem noteikt darba tirgum būtiskas ar zaļo pārkārtošanos saistītas prasmes, kas ir jāiekļauj mācību programmās un PIA nodrošināšanā, tostarp pamatprasmes, kas noder visās nozarēs un profesijās, un konkrētai nozarei nepieciešamās prasmes.

Projekti attiecas uz abām tālāk minētajām jomām 5. prioritātes ietvaros.

Zaļo pamatprasmju kopums darba tirgum

  • Izveidot zaļo pamatprasmju kopumu, kas nepieciešams darba tirgū dažādās ekonomikas nozarēs, ar mērķi virzīt apmācību tā, lai tiktu radīta pret klimatu, vidi un veselību atbildīgu profesionāļu un zaļās ekonomikas dalībnieku paaudze.

Šā kopuma integrēšana PIA

  • Projekti palīdzēs integrēt šo zaļo pamatprasmju kopumu PIA mācību programmās.
  • Projekti arī palīdzēs integrēt šo kopumu skolotāju, pasniedzēju un cita tāda personāla apmācībā, kas piedalās sākotnējā un tālākajā profesionālajā attīstībā.

3. Daļa. Pieaugušo izglītība

3. daļā iesniegtajiem priekšlikumiem ir jāattiecas uz šādu prioritāti. 

6. Prioritāte — prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem

Saskaņā ar Padomes ieteikumu “Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem”22  prasmju pilnveides ceļi ir vērsti uz pieaugušajiem ar zemu prasmju, zināšanu un kompetenču līmeni, kuri labākajā gadījumā ir ieguvuši pamatizglītību. Ieteikuma mērķis ir sniegt pieaugušajiem elastīgas iespējas uzlabot savu rakstpratību, rēķinpratību un digitālās prasmes (arī spēju izmantot digitālās tehnoloģijas) un virzīties uz augstāku kvalifikācijas līmeni, kas ir nepieciešams darba tirgum un aktīvai dalībai sabiedrībā.

Prasmju pilnveides ceļi palīdz nodrošināt, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, atbilstoši Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1. principam.

Prasmju pilnveides ceļi ietver trīs posmus:

  1. prasmju novērtēšana (t. i., prasmju noteikšana vai pārbaude);
  2. individualizēta, elastīga un kvalitatīva mācību piedāvājuma nodrošināšana un
  3. iegūto prasmju validēšana un atzīšana.

Ar ierosinātajiem pasākumiem projekti atbalstīs Padomes Ieteikuma “Prasmju pilnveides ceļi”, Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna, kā arī Eiropas Prasmju programmas (8. darbība “Prasmes visam mūžam”) īstenošanu.

Ar projektiem:

  • tiks palielināts kvalifikācijas celšanas iespēju piedāvājums un to izmantošana mazkvalificēto pieaugušo vidū,
  • tiks veicināta praktiska un integrēta prasmju pilnveides ceļu soļu īstenošana, ko atbalsta iesaistes un konsultēšanas pasākumi,
  • tiks uzlabota mazkvalificētiem pieaugušajiem pašlaik nodrošināto pasākumu saskaņotība,
  • tiks nodrošināts, ka visi attiecīgie dalībnieki ir mobilizēti un iesaistīti ieteikuma “Prasmju pilnveides ceļi” īstenošanā.

Jānodrošina partnerības pieeja, kas veicina efektīvu koordinēšanu un ilglaicīgu sadarbību starp ieinteresētajām personām, kuras piedalās prasmju pilnveides ceļu plānošanā, īstenošanā un pārraudzībā.

Projekti ietver plānu pakāpeniskai iznākumu/rezultātu ieviešanai iesaistītajās valstīs un ietver priekšlikumus šai mērķgrupai paredzēta individualizēta atbalsta un mācīšanās turpmākai izstrādei.

Prasmju pilnveides ceļos var piedalīties citu starpā šādi dalībnieki: valsts, reģionālās vai vietējās struktūras, kas piedalās pieaugušo izglītības plānošanā, organizēšanā vai veicināšanā, darba devēju organizācijas, darba devēji, arodbiedrības, rūpniecības, tirdzniecības un amatniecības kameras, nodarbinātības dienesti, izglītības un apmācības nodrošinātāji, starpniekorganizācijas un nozares organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vietējie un reģionālie ekonomikas dalībnieki, bibliotēkas un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji.

Gaidāmā ietekme

Uz nākotni vērstie projekti ir paredzēti, lai sniegtu novatoriskus risinājumus, kurus var integrēt reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, un ir arī vēlams, lai tos būtu iespējams attīstīt turpmāk, izmantojot ES finansējumu vai valsts un reģionālo atbalstu.

Ar augšupēju praksi būtu pareizi jāīsteno prioritātes, kuras noteiktas, lai stiprinātu Eiropas inovācijas spēju, jārada spēcīga ietekme uz izglītības un apmācības reformām un jāierosina sistēmiskas pārmaiņas.

Paredzams, ka uz nākotni vērstie projekti, plaši izplatot projekta iznākumus transnacionālā, valsts un/vai reģionālā līmenī, arī ņemot vērā valsts, Eiropas industriālās ekosistēmas un reģionālās pārdomātas specializācijas stratēģijas, radīs izšķirīgu ietekmi sistēmas līmenī, lai palīdzētu izglītības un apmācības sistēmām labāk tikt galā ar strauji mainīgās pasaules radītajiem izaicinājumiem.

Piešķiršanas kritēriji

Projekta atbilstība (maksimums 30 punkti, minimālais slieksnis — 15 punkti)

  • Sasaiste ar ES politiku un iniciatīvām: ar priekšlikumu izveido un attīsta projektu, kas atbalsta progresīvu ideju ES līmenī, ņemot vērā un veicinot pastāvošos ES rīkus un iniciatīvas (ja piemērojams); priekšlikums arī atbalsta ES politikas (piemēram, Eiropas Prasmju programmas), ES satvaru un ES iniciatīvu, piemēram, no Eiropas pusgada izrietošo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu, īstenošanu.
  • Nolūks: priekšlikums ir atbilstošs pasākuma vispārējiem un konkrētajiem mērķiem (skatīt sadaļu “Pasākuma mērķi” iepriekš).
  • Darbības joma: priekšlikums attiecas uz vienu no sešām pasākuma prioritātēm (skatīt sadaļu “Projekta izveide” iepriekš).
  • Inovācija: priekšlikumā ir ņemtas vērā mūsdienīgas metodes un paņēmieni, un tajā iecerēts sasniegt inovatīvus rezultātus un risinājumus, kurus var integrēt vienā vai vairākos ekonomikas vai izglītības sektoros.
  • Konsekvence: mērķi ir balstīti uz pārdomātu vajadzību analīzi; tie ir skaidri noteikti, reālistiski un vērsti uz jautājumiem, kas ir būtiski dalīborganizācijām un pasākumam.
  • Eiropas pievienotā vērtība: priekšlikums skaidri apliecina pievienoto vērtību sistēmiskā ES līmenī, ko rada tā transnacionalitāte un rezultātu tālāknodošanas potenciāls.
  • Atkarībā no prioritātes, uz kuru projekts attiecas:
    • 1. prioritāte — digitālā izglītība un prasmes: tas, ciktāl priekšlikumā ir konsekventi plānotas un iekļautas darbības, izpēte un pasākumi, kuri nepārprotami veicina digitālo pārveidi,
    • 2. prioritāte — zaļā izglītība un prasmes: tas, ciktāl priekšlikumā ir konsekventi plānotas un iekļautas darbības, izpēte un pasākumi, kas veicina pāreju uz aprites un videi nekaitīgāku ekonomiku, tādējādi sekmējot Komisijas zaļā kursa, Parīzes klimata nolīguma un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu,
    • 3. prioritāte — Prasmju pilnveides pakts: tas, ciktāl priekšlikumā ir konsekventi plānotas un iekļautas darbības, izpēte, kā arī rīki un struktūras, kas stiprina prasmju attīstību vērtības ķēdēs industriālā ekosistēmā,
    • 4. prioritāte — lietišķie pētījumi PIA jomā: tas, ciktāl priekšlikumā ir izstrādāts saskaņots plāns, lai izveidotu struktūras un mehānismus lietišķajiem pētījumiem PIA jomā, kuriem ir paredzēta mijiedarbība ar un labvēlīga ietekme uz mācīšanas un mācīšanās procesu un kuri tai pašā laikā reaģē uz ārējo organizāciju vajadzībām, kas saistītas ar inovācijām un attīstību,
    • 5. prioritāte — zaļās prasmes PIA sektorā: tas, ciktāl priekšlikumā ir izstrādāts jēgpilns zaļo pamatprasmju kopums un norādīts, kā šo zaļo pamatprasmju kopumu integrēt PIA mācību programmās, kā arī skolotāju, pasniedzēju un cita personāla apmācībā,
    • 6. prioritāte — prasmju pilnveides ceļi: tas, ciktāl priekšlikums veicina prasmju pilnveides ceļu soļu praktisku un integrētu īstenošanu, ko atbalsta iesaistes un konsultēšanas pasākumi.
  • Situācija pēc pandēmijas: tas, ciktāl priekšlikumā ir iekļauti pasākumi, kuri sistēmiskā līmenī sekmē jaunu politiku un praksi, lai risinātu jaunas problēmas, kuras radījusi nesenā pandēmija.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte (maksimums 30 punkti, minimālais slieksnis — 15 punkti)

  • Saskaņotība: projekta vispārējā struktūra nodrošina konsekvenci starp projekta mērķiem, metodiku, darbībām, ilgumu un ierosināto budžetu. Priekšlikumā ir atspoguļots saskaņots un vispusīgs atbilstošu darbību kopums, kas atbilst apzinātajām vajadzībām un palīdz gūt iecerētos rezultātus.
  • Struktūra: darba programma ir skaidra un pilnīga (aptver attiecīgos projekta posmus:  sagatavošanu, īstenošanu, pārraudzību, novērtēšanu, izplatīšanu un izmantošanu). Tā ietver ex ante un ex post analīzi (abi veidi tiek īstenoti projekta darbības laikā) attiecībā uz izglītībā ieviesto inovāciju.
  • Metodika: ierosinātās metodikas kvalitāte un pamatotība un tās atbilstība iecerēto rezultātu sasniegšanai, kam izmanto ES instrumentus, ja tie atbilst projektam.
  • Pārvaldība: paredzēta stingra pārvaldības kārtība; termiņi, organizācija, uzdevumi un pienākumi ir skaidri noteikti un reālistiski; priekšlikums paredz piešķirt attiecīgus resursus katrai darbībai.
  • Kvalitātes un efektivitātes uzlabošana: ar priekšlikumu attiecīgās inovācijas tiek skaidri integrētas darbībās un rezultātos, kas uzlabo izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un taisnīgumu.
  • Budžets: budžetā ir paredzēti atbilstoši resursi, kas vajadzīgi panākumu gūšanai, un tas nav novērtēts ne pārāk augstu, ne pārāk zemu.
  • Finanšu un kvalitātes kontrole: kontroles pasākumi (nepārtraukta kvalitātes izvērtēšana un apmācība, profesionālizvērtēšana, salīdzinoša izvērtēšana utt.) un kvalitātes rādītāji nodrošina, ka projekta īstenošana ir kvalitatīva un izmaksefektīva; projekta problēmas/riski ir skaidri noteikti, un ir pienācīgi ņemti vērā riska mazināšanas pasākumi; kā neatņemama projekta sastāvdaļa ir ieplānotas ekspertu veiktas izvērtēšanas procedūras; darba programmā ir iekļauts neatkarīgs ārējs kvalitātes novērtējums projekta vidusposmā un dažus mēnešus pirms projekta beigām, lai varētu veikt projekta pielāgojumus, ja tādi nepieciešami.

Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte (maksimums 20 punkti, minimālais slieksnis — 10 punkti)

  • Konfigurācija: partnerības sastāvs atbilst pasākuma un projekta mērķiem. Tajā atbilstošā kombinācijā apvienotas attiecīgās organizācijas, kurām ir nepieciešamā specializācija, prasmes, pieredze, zinātība un pārvaldības atbalsts, kas vajadzīgs visa projekta veiksmīgai īstenošanai. Priekšlikums iekļauj partnerus, kas pienācīgi reprezentē attiecīgo nozari vai starpnozaru pieeju.  Attiecībā tieši uz 4. prioritāti — tas, ciktāl partnerība organizē sadarbību starp PIA nodrošinātājiem ar komercuzņēmumu pārstāvjiem vai apvienībām katrā iesaistītajā valstī. Attiecībā tieši uz 5. prioritāti — tas, ciktāl partnerība organizē sadarbību starp PIA nodrošinātājiem un darba tirgus pārstāvjiem katrā iesaistītajā valstī.
  • Apņēmība: partneru ieguldījums ir ievērojams, atbilstošs un papildinošs; pienākumu un uzdevumu sadalījums ir skaidrs, atbilstošs un apliecina visu dalīborganizāciju apņemšanos un aktīvu līdzdalību atbilstīgi to īpašajai zinātībai un spējām.
  • Uzdevumi: koordinators apliecina spēju kvalitatīvi pārvaldīt un koordinēt transnacionālus tīklus un spēju uzņemties vadību sarežģītā vidē. Individuāli uzdevumi tiek piešķirti, balstoties uz specifisku katra partnera zinātību.
  • Sadarbības/komandas gars: ir ierosināts efektīvs mehānisms, lai nodrošinātu efektīvu koordināciju, lēmumu pieņemšanu, saziņu un konfliktu risināšanu starp dalīborganizācijām, dalībniekiem un jebkuru citu attiecīgu ieinteresēto personu.
  • Ģeogrāfiskais aspekts un Programmas neasociēto trešo valstu dalība: partnerībā ietilpst attiecīgie partneri no dažādām ģeogrāfiskajām atrašanās vietām, un šis ģeogrāfiskais sastāvs ir pamatots.  Ja piemērojams — dalīborganizāciju no Programmas neasociētajām trešām valstīm dalība sniedz būtisku pievienoto vērtību uz nākotni vērstu projektu mērķu sasniegšanai.

Ietekme, izplatīšana un ilgtspēja (maksimums 20 punkti, minimālais slieksnis — 10 punkti)

  • Izmantošana: priekšlikumā ir parādīts, kā projekta iznākumi tiks integrēti sistēmu līmenī vienā vai vairākos sektoros. Tajā ir paredzēti paņēmieni izmantošanas novērtēšanai projekta darbības laikā un pēc tam.
  • Izplatīšana: priekšlikums paredz skaidru plānu rezultātu izplatīšanai un ietver attiecīgas mērķvērtības, pasākumus, atbilstīgos termiņus, rīkus un kanālus, lai nodrošinātu rezultātu un ieguvumu rezultatīvu izplatīšanu pareizajām ieinteresētajām personām, politikas veidotājiem un inovācijas virzītājspēkiem projekta darbības laikā un pēc tam. Priekšlikumā arī norāda, kuri partneri būs atbildīgi par rezultātu izplatīšanu, un norāda attiecīgo pieredzi, ko tie ir guvuši izplatīšanas darbībās. Izplatīšanā arī ņem vērā valsts un reģionālās pārdomātas specializācijas stratēģijas, lai nodrošinātu maksimālu ietekmi šajos līmeņos. Atvērta piekļuve: parasti esošā nacionālā un Eiropas tiesiskā regulējuma robežās rezultāti būtu jāpadara pieejami kā atvērtie izglītības resursi (AIR), kā arī jāpublicē attiecīgajās profesionālo, nozaru vai kompetento iestāžu platformās. Priekšlikumā jāizklāsta, kā tiks nodrošināta sagatavoto datu, materiālu, dokumentu, audiovizuālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu darbību bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.
  • Ietekme: priekšlikumā ir izklāstīta projekta iespējamā ietekme:
    • uz mērķgrupām un nozari(-ēm),
    • uz politikas veidotājiem sistēmas līmenī,
    • līdztekus politikas veidotājiem un iestādēm, uz ko ir tieši vērsts projekts, — uz privātiem vai publiskiem inovāciju virzītājspēkiem vietējā, reģionālā, valsts un/vai Eiropas līmenī. Priekšlikumā ir aprakstīta iespējamība, ka to īstenos citas nozīmīgas ieinteresētās personas sektorā vai ārpus tā.
    • Priekšlikums ietver līdzekļus, kā arī mērķvērtības un rādītājus progresa pārraudzībai un iecerētās (īstermiņa un ilgtermiņa) ietekmes novērtēšanai.
  • Ilgtspēja: priekšlikumā ir izskaidrots, kā tiks veikta uz nākotni vērstā projekta ieviešana un turpmāka attīstīšana dažādos līmeņos (vietējā, reģionālā, valsts līmenī). Priekšlikums ietver ilgtermiņa rīcības plāna izstrādi pakāpeniskai projekta nodevumu ieviešanai pēc projekta beigām un to integrēšanai parastajos procesos. Šis plāns ir balstīts uz ilgstošām partnerībām starp politikas veidotājiem, izglītības un apmācību nodrošinātājiem un galvenajām rūpnieciskajām ieinteresētajām personām atbilstošajā līmenī. Tajā būtu jānosaka atbilstošās pārvaldības struktūras, kā arī plāni mērogojamībai un finansiālajai ilgtspējai, kā arī, iespējams, jānosaka finanšu resursi (Eiropas, valsts un privātie resursi), lai nodrošinātu sasniegto rezultātu un ieguvumu ilgtermiņa ilgtspēju.

Lai pretendētu uz finansējumu, pieteikumam jāiegūst vismaz 70 punktu (no pavisam 100 punktiem) un arī jāiegūst katrā no četriem piešķiršanas kritērijiem noteiktais nepieciešamais minimālais punktu skaits.

Līdzvērtīgi priekšlikumi, kas attiecas uz vienu un to pašu prioritāti, tiks sakārtoti atkarībā no punktu skaita, kas tiem piešķirts par piešķiršanas kritēriju “Atbilstība”, un pēc tam — par kritēriju “Ietekme”.

Ja iespējams, izvērtēšanas komiteja centīsies nodrošināt prioritāšu seguma līdzsvaru.

Termiņš un vērtēšanas un dotāciju nolīgumu noslēgšanas orientējošais grafiks

Posmi

Datums un laiks vai aptuvenais periods

Pieteikumu iesniegšanas termiņš

15. marts plkst. 17.00 (pēc Briseles laika)  

Vērtēšanas posms

2022. gada aprīlis–jūlijs

Pieteikumu iesniedzēju informēšana

2022. gada augusts

Dotācijas nolīguma parakstīšana

2022. gada oktobris–decembris

Pasākuma sākuma datums 

1.11.2022. vai 1.12.2022., vai 1.1.2023.

Kādi ir finansējuma noteikumi?

Šim pasākumam izmanto fiksētas summas finansējuma modeli. Vienreizējo fiksēto summu nosaka katrai dotācijai, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja ierosinātā pasākuma aplēsto budžetu. Piešķīrēja iestāde noteiks fiksētu summu katrai dotācijai, pamatojoties uz priekšlikumu, izvērtēšanas rezultātu, finansējuma likmi un uzaicinājumā noteikto maksimālo dotācijas summu.

Maksimālā ES dotācija vienam projektam ir šāda:

  • 1. daļā “Starpnozaru prioritātes”: 800 000 EUR,
  • 2. daļā “Profesionālā izglītība un apmācība (PIA)”: 700 000 EUR,
  • 3. daļā “Pieaugušo izglītība”: 1 000 000 EUR.

Maksimālais finansējamo projektu skaits:

1. un 3. daļā: nav noteikts maksimālais skaits, ir noteikti tikai budžeta ierobežojumi;

2. daļā: katrai prioritātei (attiecīgi 3., 4. un 5. prioritātei) ir noteikta indikatīva mērķvērtība — septiņi projekti.

Kā tiek noteikta projekta fiksētā summa?

Pieteikumu iesniedzējiem jāaizpilda detalizēta budžeta tabula saskaņā ar pieteikuma veidlapu, ņemot vērā šādus aspektus:

  1. dotācijas saņēmējam(-iem) atbilstoši sīki jāapraksta budžets un tas jāsakārto saskaņotās darba pakotnēs (piemēram, jāsadala šādos elementos — “projekta vadība”, “analīze”, “apmācība”, “pasākumu rīkošana”, “modeļa īstenošana”, “ilgtermiņa rīcības plāns”, “saziņa un izplatīšana”, “kvalitātes nodrošināšana” u. c.);
  2. priekšlikumā jāapraksta katrā darba pakotnē ietvertās darbības;
  3. pieteikumu iesniedzējiem priekšlikumā jāsniedz aplēsto izmaksu sadalījums, norādot daļu uz vienu darba pakotni (un katras darba pakotnes ietvaros — daļu, kas piešķirta katram dotācijas saņēmējam un saistītajai vienībai);
  4. norādītās izmaksas var ietvert personāla izmaksas, ceļa un uzturēšanās izdevumus, aprīkojuma izmaksas un apakšuzņēmumu līgumu izmaksas, kā arī citas izmaksas (piemēram, par informācijas izplatīšanu, publicēšanu vai tulkošanu).

Priekšlikumi tiks izvērtēti saskaņā ar standarta izvērtēšanas procedūrām, piesaistot iekšējos un/vai ārējos ekspertus. Eksperti novērtēs priekšlikumu kvalitāti, pamatojoties uz uzaicinājumā noteiktajām prasībām un pasākuma paredzamo ietekmi, kvalitāti un efektivitāti. Fiksētā summa nedrīkst pārsniegt 80 % no aplēstā budžeta, kas noteikts pēc izvērtēšanas.

Pēc priekšlikuma izvērtēšanas kredītrīkotājs nosaka fiksētās summas apmēru, ņemot vērā veiktā vērtējuma konstatējumus.

Dotācijas parametri (maksimālā dotācijas summa, finansējuma likme, kopējās attiecināmās izmaksas utt.) tiks noteikti dotācijas nolīgumā.

Projekta sasniegumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz iegūtajiem iznākumiem. Finansējuma shēma ļautu likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis ievades datiem, tādējādi uzsverot izmērāmu mērķu sasniegšanas kvalitāti un līmeni.

Plašāka informācija ir izklāstīta dotācijas nolīguma paraugā, kas pieejams Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP).