Skip to main content

Erasmus+

EU programme for education, training, youth and sport

This guide is a detailed technical description of the Erasmus+ programme. It is mainly intended for organisations applying for funding.

If you are looking for a quicker overview, please read how to take part.

Search the guide

Programmas “Erasmus+” svarīgas Iezīmes

Turpmāk izklāstītajām programmas iezīmēm ir vērts pievērst īpašu uzmanību.

ES vērtību ievērošana

Programmas “Erasmus+” īstenošanai un līdz ar to arī programmas atbalsta saņēmējiem un programmas ietvaros īstenotajām darbībām ir jāatbilst ES vērtībām, proti, cilvēka cieņas neaizskaramībai, brīvībai, demokrātijai, līdztiesībai, tiesiskumam un cilvēktiesību, tajā skaitā minoritāšu tiesību, ievērošanai, pilnībā ievērojot ES līgumos un ES Pamattiesību hartā noteiktās vērtības un tiesības.

Atbilstīgi dotāciju nolīgumiem šo noteikumu neievērošanas gadījumā var tikt samazināts dotācijas saņēmēja dotācijas apjoms vai arī tās izmaksa var tikt pārtraukta.

Dalībnieku aizsardzība, veselība un drošība

Programmas “Erasmus+” projektos iesaistīto dalībnieku aizsardzība, veselība un drošība ir svarīgi programmas principi. Visiem dalībniekiem vajadzētu būt iespējai maksimāli izmantot programmas “Erasmus+” piedāvātās personiskās un profesionālās attīstības un mācīšanās iespējas. Šīs iespējas ir jāsniedz drošā vidē, kurā tiek ievērotas un aizsargātas visu personu tiesības, to fiziskā un emocionālā integritāte, garīgā veselība un labjutība.

Katrā programmas dalīborganizācijā jābūt ieviestām efektīvām procedūrām un kārtībai darbību dalībnieku drošības, aizsardzības un nediskriminēšanas veicināšanai un garantēšanai. Vajadzības gadījumā pieaugušajiem ir jāpavada nepilngadīgie mobilitātes darbību dalībnieki (skolēni, PIA apguvēji, jaunieši). Pavadošajiem pieaugušajiem ir jārūpējas par pienācīgu mobilitātes mācību komponenta kvalitāti un nepilngadīgo dalībnieku drošību un aizsardzību.

Turklāt visiem skolēniem, studentiem, stažieriem, mācekļiem, pieaugušo izglītības apguvējiem, personālam un jauniešiem, kas ir iesaistīti mobilitātes darbībās atbilstoši visiem programmas “Erasmus+” pamatpasākumiem, jābūt apdrošinātiem pret riskiem, kas saistīti ar viņu piedalīšanos šādās darbībās. Programma ļauj projektu organizētājiem pašiem atrast vispiemērotāko apdrošināšanas polisi atbilstoši īstenotā projekta veidam un valsts līmenī pieejamajiem apdrošināšanas formātiem. Turklāt nav nepieciešams pieteikties konkrēta projekta apdrošināšanai, ja uz dalībniekiem jau attiecas esošās projektu organizētāju apdrošināšanas polises.

Katrā ziņā jābūt aptvertām šādām jomām:

  • attiecīgā gadījumā — ceļojumu apdrošināšana (ietverot bagāžas sabojāšanu vai nozaudēšanu),
  • civiltiesiskā atbildība (attiecīgā gadījumā arī profesionālās darbības vai atbildības apdrošināšana),
  • nelaimes gadījumi un smagas slimības (tostarp pastāvīga vai īslaicīga darbnespēja),
  • nāve (ārvalstīs īstenotu projektu gadījumā arī repatriācija).

Attiecīgā gadījumā ir stingri ieteicams, lai transnacionālu darbību dalībniekiem būtu Eiropas veselības apdrošināšanas karte. Tā ir bezmaksas karte, kas sniedz piekļuvi medicīniski nepieciešamai valsts nodrošinātai veselības aprūpei, īslaicīgi uzturoties jebkurā no 27 ES dalībvalstīm, kā arī Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā, ar tādiem pašiem nosacījumiem un par tādu pašu samaksu (dažās valstīs bez maksas) kā attiecīgajā valstī apdrošinātajām personām. Plašāka informācija par karti un tās iegūšanu pieejama vietnē http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=559&langId=lv.

Visbeidzot, ja projektos piedalās jaunieši vecumā līdz 18 gadiem, dalīborganizācijām tiek prasīts saņemt iepriekšēju piekrišanu dalībai no viņu vecākiem vai personām, kuras rīkojas viņu vārdā.

Daudzvalodība

Daudzvalodība ir viens no šā Eiropas projekta stūrakmeņiem un spēcīgs simbols, kas raksturo ES tiekšanos būt vienotai daudzveidībā. Svešvalodu prasmes ir starp nozīmīgākajām prasmēm, kas palīdz cilvēkiem labāk sagatavoties darba tirgum un maksimāli izmantot pieejamās iespējas. ES ir izvirzījusi mērķi nodrošināt ikvienam iedzīvotājam iespēju apgūt vismaz divas svešvalodas jau no agra vecuma.

Valodu apguves un lingvistiskās daudzveidības veicināšana ir viens no programmas konkrētajiem mērķiem. Valodas zināšanu trūkums ir viens no galvenajiem šķēršļiem dalībai Eiropas izglītības, apmācības un jaunatnes programmās. Iespējas, kas ieviestas valodas atbalsta piedāvāšanai, ir paredzētas, lai palielinātu mobilitātes efektivitāti un lietderību, uzlabotu mācību sekmes un tādējādi palīdzētu sasniegt šo konkrēto programmas mērķi.

Programma piedāvās valodu apguves atbalstu mobilitātes darbību dalībniekiem. Šis atbalsts, pēc nepieciešamības pielāgojot to individuālām nozarēm, tiks piedāvāts galvenokārt programmas “Erasmus+” tiešsaistes valodas atbalsta (OLS) platformā, jo e-mācības piedāvā priekšrocības valodu apguvei piekļuves un elastīguma ziņā. Programmas “Erasmus+” tiešsaistes valodas atbalsts (OLS) sniegs iespēju dalībniekiem apgūt, praktiski pielietot un uzlabot valodu zināšanas. Papildus OLS var tikt piedāvāti citi valodas atbalsta veidi, lai apmierinātu konkrētu mērķgrupu valodu apguves vajadzības, piemēram, zīmju valodas vai Braila raksta lietošana, ko var finansēt, izmantojot īpašo iekļaušanas finansiālā atbalsta kategoriju.

Turklāt tiks veicināta valodu pasniegšana un apguve arī sadarbības projektos. Inovācija un laba prakse, kuras mērķis ir veicināt valodu prasmes, var ietvert, piemēram, mācīšanas un novērtēšanas metodes, pedagoģiskā materiāla izstrādi, pētniecību, valodu datorizētu apguvi un uzņēmējdarbības pasākumus, kuros izmanto svešvalodas.

Eiropas Komisija ir izveidojusi Eiropas atzinības zīmi valodu apguvē (ELL), lai novērtētu kvalitāti, atbalstītu izcilu daudzvalodības jomas projektu rezultātu kopīgošanu un veicinātu sabiedrības interesi par valodu apguvi. Valstu aģentūras piešķirs ELL ik gadu vai reizi divos gados tām izglītības un apmācības organizācijām, kuras būs pabeigušas “Erasmus+” projektu, kam valsts aģentūra piešķīrusi finansējumu, ar izciliem rezultātiem valodu apguves un pasniegšanas jomā. Papildus “Erasmus+” projektu izlasei valstu aģentūras var izlemt piešķirt ELL arī citām iniciatīvām, kuras īsteno visaptverošas, iekļaujošas un inovatīvas pieejas valodu mācīšanai un apguvei.

Starptautiskā dimensija

Programmai “Erasmus+” ir spēcīga starptautiskā dimensija (t. i., sadarbība ar programmas neasociētajām trešām valstīm) mobilitātes, sadarbības un politikas dialoga darbībās. Tā atbalsta Eiropas organizācijas cīņā ar globalizācijas, klimata pārmaiņu un digitālās pārejas radītajām globālajām problēmām, galvenokārt, pastiprinot starptautisko mobilitāti un sadarbību ar trešām valstīm, un nostiprina Eiropas Savienības kā pasaules līmeņa dalībnieces lomu. Tā sekmē sociālās saiknes ar mobilitātes, apmaiņas un spēju veidošanas starpniecību, veicinot sociālo noturību, tautas attīstību, nodarbināmību, aktīvu līdzdalību un nodrošinot regulārus kanālus iedzīvotāju savstarpējai sadarbībai, veicinot ar kopīgām prioritātēm saistītas vērtības, principus un intereses. Ar darbībām tiek reaģēts uz kvalitātes, modernizācijas un nodarbināmības problēmām, palielinot izglītības atbilstību un reaģētspēju, lai nodrošinātu videi nekaitīgu un ilgtspējīgu sociālekonomisko atveseļošanu, izaugsmi un labklājību programmas neasociētajās trešās valstīs, sekmējot tautas un iestāžu attīstību, digitālo pāreju, izaugsmi un nodarbinātību, labu pārvaldību un mieru un drošību. Programmas neasociētajās trešās valstīs mītošo jauniešu iesaistīšana ir būtisks elements tādu sabiedrību veidošanas procesā, kuras ir noturīgākas un kurās valda savstarpēja uzticēšanās un starpkultūru izpratne.

Prasmju un kvalifikāciju atzīšana un validēšana

Programma “Erasmus+” atbalsta ES kompetenču, prasmju un kvalifikāciju pārredzamības un atzīšanas instrumentus, jo īpaši Europass (ieskaitot Eiropas digitālos mācību apliecinājuma dokumentus), Youthpass, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI), Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju (ESCO), Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS), Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQAVET), Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistru (EQAR), Eiropas asociāciju kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ENQA), kā arī ES mēroga tīklus izglītības un apmācības jomā, kuri atbalsta šos instrumentus, jo īpaši nacionālos akadēmiskās atzīšanas informācijas centrus (NARIC), Euroguidance tīklus, nacionālos Europass centrus un EKI nacionālos koordinācijas punktus. Šo instrumentu kopējais mērķis ir nodrošināt, ka kompetences, prasmes un kvalifikācijas var vienkāršāk atzīt un labāk saprast valstu robežās un aiz tām visās izglītības un apmācības apakšsistēmās, kā arī visos darba tirgus sektoros neatkarīgi no tā, vai šādas prasmes un kvalifikācijas iegūtas formālajā izglītībā un apmācībā vai citos mācību apguves veidos (piemēram, darba pieredzē, brīvprātīgajā darbā, mācoties tiešsaistē).

Lai sasniegtu šos mērķus, pieejamajiem instrumentiem būtu jāspēj pielāgoties jaunām parādībām, tādām kā izglītības un apmācības internacionalizācija un augošā digitālās mācīšanās un digitālo apliecinājuma dokumentu izmantošana, un būtu jāspēj atbalstīt elastīgu mācīšanās veidu radīšanu atbilstoši izglītības apguvēju vajadzībām un mērķiem. Instrumentiem būtu arī jāuzlabo prasmju, kompetenču un kvalifikāciju salīdzināmība un pārnesamība pāri robežām, lai izglītojamie un darbinieki varētu brīvi pārvietoties mācību vai darba nolūkā.

Vairāki jau pirms krietna laika pieņemti politikas dokumenti sniedz norādes par šo instrumentu īstenošanu un turpmāko attīstību, to skaitā Padomes 2017. gada 22. maija Ieteikums par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. aprīļa Lēmums (ES) 2018/646 par kopēju sistēmu labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass) un Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu. Papildus šiem horizontālajiem politikas dokumentiem jaunatnes jomā pastāv tematiskās stratēģijas1 , piemēram, Youthpass un Eiropas apmācības stratēģija (ETS), kuru mērķis ir piedāvāt turpmāku atbalstu attīstībai šajās jomās.

Informācijas izplatīšana par projektiem un to rezultātiem, lai maksimāli palielinātu to ietekmi

Informācijas izplatīšanai par projektiem un to rezultātiem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu ietekmi dažādos līmeņos. Programmas “Erasmus+” finansējuma pieteikumu iesniedzējiem atkarībā no pasākuma ir jāplāno savas komunikācijas darbības, kuru mērķis ir izplatīt informāciju par to projektu un tā rezultātiem projekta darbības laikā un pēc tā. Projektu pieteikumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz atbilstīgajiem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka tajos ir iekļauti šie aspekti. Komunikācijas un izplatīšanas darbību līmenim un intensitātei jābūt samērīgiem ar dažādo programmas “Erasmus+” pasākumu mērķiem, tvērumu un jomām. Programmas “Erasmus+” finansējuma saņēmējiem ir jāievēro Eiropas Komisijas sagatavotās korporatīvās komunikācijas pamatnostādnes projektu finansējuma saņēmējiem, jāuzrauga savas komunikācijas darbības un kvalitatīvi un kvantitatīvi jāizvērtē šo darbību panākumi.

Kā norādīts korporatīvajās komunikācijas pamatnostādnēs, finansējuma saņēmējiem ir skaidri jānorāda atsauce uz Eiropas Savienības atbalstu visās komunikācijas un izplatīšanas darbībās un produktos, piemēram, rīkotajos pasākumos, tīmekļa vietnēs, vizuālajos materiālos un publikācijās. Viņiem jo īpaši jānodrošina, ka visos komunikācijas materiālos ir iekļauta Eiropas Savienības emblēma un ka tajos tiek ievēroti visi dotācijas nolīgumā vai dotācijas lēmumā izklāstītie noteikumi2 . Šo noteikumu neievērošanas gadījumā var tikt samazināts dotācijas saņēmēja dotācijas apjoms.

Finansējuma saņēmēji izstrādā komunikācijas stratēģiju un komunikācijas plānu, ņemot vērā šādus faktorus:

  • komunikācijas mērķi — pieteikumu iesniedzējiem jānorāda, ko tie vēlas panākt ar komunikācijas darbību, t. i., veicināt izpratni, veicināt sabiedrības vērtības, veidot jaunas partnerības nākotnei vai ietekmēt politiku un praksi, 
  • auditorija vai mērķgrupa — pieteikumu iesniedzējiem ir jānorāda, kas ir tie cilvēki, kurus tie vēlētos uzrunāt un kuriem varētu būtu noderīgi gūtie rezultāti.  Auditorija vai mērķgrupa jādefinē pēc iespējas precīzāk. Tā var būt plašāka sabiedrība, konkrētas ieinteresētās personas, eksperti un citas ieinteresētās personas, lēmumu pieņēmēji, plašsaziņas līdzekļi utt.,
  • mērķauditorijas uzrunāšanai izmantotie kanāli un darbības — pieteikumu iesniedzējiem ir jāizvēlas visefektīvākie un atbilstīgākie kanāli un darbības izraudzīto mērķu vajadzību apmierināšanai, piemēram, sociālie mediji, pasākumi, publikācijas,
  • projekta rezultāti (rezultāti un iznākumi), piemēram, labas prakses pamatnostādnes, praktisks rīks vai produkts, pētniecības rezultātu ziņojums, iegūtās zināšanas un prasmes utt. Rezultāti būtu arī jāpublicē vai jāpopularizē programmas “Erasmus+” projektu rezultātu platformā (https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/projects_lv),
  • laika grafiks — jums ir efektīvi jāplāno dažādo darbību norises laiks (sasaistot to ar darba plānu / starpposma mērķiem), jāvienojas par reāli sasniedzamu mērķi un jānodrošina elastīgums atkarībā no projekta virzības, izmaiņām mērķauditorijas vai grupas vajadzībās, kā arī izmaiņām politikā un procedūrā,
  • galvenie darbības rādītāji (KPI) — darbības rādītāji ir vērtīgs pārvaldības instruments progresa pārraudzībai (un korekciju ieviešanai, ja nepieciešams) komunikācijas un izplatīšanas darbību īstenošanas gaitā, kā arī palīdz novērtēt, cik lielā mērā sasniegti darbību mērķi. KPI vajadzētu saskanēt ar korporatīvajiem komunikācijas tīkla rādītājiem3 .

Atvērtās Piekļuves Prasība Attiecībā uz programmā “Erasmus+” izstrādātajiem izglītības materiāliem

Programma “Erasmus+” veicina atvērtu piekļuvi projektu rezultātiem ar mērķi atbalstīt mācības, mācīšanu, apmācību un darbu ar jaunatni. Konkrētāk, programmas “Erasmus+” dotāciju saņēmējiem ir saistības nodrošināt visu programmas atbalstītajos projektos izstrādāto izglītības resursu un citu rīku — dokumentu, mediju, programmatūras un citu materiālu — brīvu pieejamību sabiedrībai uz atvērtas piekļuves licences pamata. Materiāliem jābūt viegli piekļūstamiem un iegūstamiem bez maksas vai ierobežojumiem, un atvērtas piekļuves licencei ir jāļauj sabiedrībai izmantot, atkārtoti izmantot, pielāgot un koplietot resursus. Šādus materiālus dēvē par “atvērtajiem izglītības resursiem” (AIR). Lai sasniegtu šo mērķi, resursus nepieciešams augšupielādēt rediģējamā digitālā formātā piemērotā un brīvi pieejamā platformā. Lai gan programmā “Erasmus+” dotāciju saņēmēji ir aicināti izmantot visatvērtākās piekļuves licences4 , dotāciju saņēmēji var izvēlēties licences, kas paredz noteiktus ierobežojumus, piemēram, ierobežo citu personu iespējas materiālus izmantot komerciāli vai nosaka par pienākumu citām personām izmantot to pašu licenci atvasinātiem darbiem, ja tas atbilst projekta būtībai un attiecīgā materiāla veidam un joprojām ļauj sabiedrībai izmantot, atkārtoti izmantot, pielāgot un koplietot attiecīgo resursu. Atvērtās piekļuves prasība ir obligāta un neskar dotāciju saņēmēju intelektuālā īpašuma tiesības.

Programmas “Erasmus+” Atvērtā Piekļuve pētniecībai un datiem

Programmā “Erasmus+” dotāciju saņēmēji ir aicināti publicēt pētniecības rezultātus, izmantojot atvērtās piekļuves ceļus, t. i., bez maksas vai citiem piekļuves ierobežojumiem. Tāpat dotāciju saņēmēji ir aicināti pētniecības rezultātiem izmantot atvērtas piekļuves licences. Kad vien iespējams, projektos apkopotie dati jāpublicē kā atvērti dati, t. i., ar atvērtas piekļuves licenci, atbilstošā formātā un atbilstošā atvērto datu platformā.