Programma “Erasmus+” ir ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Izglītība, apmācība, jaunatne un sports ir galvenās jomas, kuras atbalsta iedzīvotāju personisko un profesionālo attīstību. Kvalitatīva, iekļaujoša izglītība un apmācība, kā arī ikdienējā un neformālā mācīšanās galu galā nodrošina jauniešiem un visu vecumu dalībniekiem kvalifikācijas un prasmes, kuras ir nepieciešamas jēgpilnai līdzdalībai demokrātiskā sabiedrībā, starpkultūru izpratnei un veiksmīgai ienākšanai darba tirgū. Ņemot vērā programmas gūtos panākumus laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, programma “Erasmus+” pastiprina savus centienus paplašināt iespējas, kuras tiek piedāvātas lielākam skaitam dalībnieku un plašākam organizāciju lokam, koncentrējoties uz kvalitatīvo ietekmi un ieguldot iekļaujošākās un saliedētākās, zaļākās un digitāli lietpratīgākās sabiedrībās.

Eiropas iedzīvotājiem vairāk jāgūst tās zināšanas, prasmes un kompetences, kas ir nepieciešamas dinamiski mainīgā sabiedrībā, kura kļūst arvien mobilāka, daudzkulturālāka un digitalizētāka. Dzīvošanai kādu laiku citā valstī ar mērķi studēt, mācīties un strādāt būtu jākļūst par normu, un ikvienam vajadzētu būt iespējai apgūt divas citas valodas papildus dzimtajai valodai. Programma ir svarīgs Eiropas izglītības telpas, Digitālās izglītības rīcības plāna 2021.–2027. gadam, Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijas un Eiropas Savienības sporta darba plāna 2021.–2024. gadam mērķus atbalstošs elements.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka izglītības piekļūstamība vairāk nekā jebkad agrāk ir būtiska, lai nodrošinātu ātru atveseļošanu, veicinot vienlīdzīgas iespējas visiem. Šajā atveseļošanas procesā programma “Erasmus+” izvirza iekļautības aspektu jaunā līmenī, atbalstot iespējas personīgajai, sociālizglītojošai un profesionālajai attīstībai iedzīvotājiem Eiropā un ārpus tās, ar mērķi neatstāt nevienu novārtā.

Lai palielinātu pasākumu kvalitatīvo ietekmi un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, programmas mērķis ir vairāk un labāk sasniegt dažādu vecumu cilvēkus no dažādām kultūras un sociālajām aprindām un ekonomikas slāņiem. Programmas mērķis ir tuvināties tiem, kuriem ir mazāk iespēju, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti un migrantiem, kā arī Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri dzīvo attālos reģionos vai sastopas ar sociālekonomiskām grūtībām. Šādi programma mudinās savus dalībniekus, jo īpaši jauniešus, iesaistīties un mācīties piedalīties pilsoniskajā sabiedrībā, veicinot izpratni par Eiropas Savienības kopējām vērtībām. 2023. gadā programma arī turpinās mobilizēt centienus, kas mazinātu sociālekonomiskās un izglītības sekas, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā, tostarp atbalstot projektus, kas veicina izglītības darbības un palīdz jaunajā mācību vidē integrēt cilvēkus, kuri bēg no kara Ukrainā, kā arī darbības, ar kurām atbalsta organizācijas, izglītojamos un personālu Ukrainā.

Turklāt saskaņā ar Eiropas inovācijas programmas mērķiem, kas attiecas uz talantu attīstīšanu nolūkā palielināt Eiropas inovācijas spēju, digitālo prasmju un kompetenču attīstīšana un prasmju attīstīšana tādās uz nākotni vērstās jomās kā cīņa pret klimata pārmaiņām, tīra enerģija, mākslīgais intelekts, robotika, lielo datu analīze u. c. ir ļoti svarīga Eiropas ilgtspējīgai izaugsmei un kohēzijai nākotnē. Programma var sniegt jēgpilnu ieguldījumu, stimulējot inovāciju un mazinot zināšanu, prasmju un kompetenču trūkumu Eiropā. ES uzņēmumiem jākļūst konkurētspējīgākiem, piesaistot talantus un ieviešot inovāciju. Šis ieguldījums zināšanās, prasmēs un kompetencēs radīs labumu privātpersonām, iestādēm, organizācijām un sabiedrībai kopumā, veicinot ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošinot taisnīgumu, labklājību un sociālo iekļaušanu Eiropā un ārpus tās.

Cita problēma ir saistīta ar tādām Eiropas mēroga tendencēm kā ierobežota dalība demokrātiskajos procesos un zems zināšanu un informētības līmenis par Eiropas lietām un to ietekmi uz visu eiropiešu dzīvi. Daudzi iesaistās negribīgi, citiem ir grūti aktīvi iesaistīties un līdzdarboties savās kopienās vai Eiropas Savienības politiskajās un sociālajās norisēs. Eiropas identitātes stiprināšanai un jauniešu līdzdalībai demokrātiskajos procesos ir izšķiroša nozīme Eiropas Savienības nākotnes kontekstā. Šo jautājumu var risināt arī ar neformālās mācīšanās darbībām, kuru mērķis ir uzlabot jauniešu prasmes un kompetences un viņu aktīvu pilsoniskumu.

Saskaņā ar Eiropas Savienības ekonomikas ilgtspējas nodrošināšanas prioritātēm projekti ir jāizstrādā videi draudzīgā veidā un visiem to aspektiem ir jāietver videi draudzīga prakse. Izstrādājot projektus, iesaistītajām organizācijām un dalībniekiem ir jāīsteno videi draudzīga pieeja, kura mudinās viņus diskutēt un uzzināt vairāk par vides jautājumiem, liks domāt par to, kas ir paveicams viņu līmenī, kā arī palīdzēs viņiem nākt klajā ar alternatīviem videi draudzīgākiem veidiem, kā īstenot savas darbības.

Lai sniegtu cilvēkiem iespējas paplašināt savas pamatkompetences, samazinātu priekšlaicīgu mācību pamešanas gadījumu skaitu un atzītu formālās, ikdienējās un neformālās mācīšanās ceļā iegūtās kompetences, būtiski ir atbalstīt un veicināt organizāciju savstarpējo transnacionālo un starptautisko sadarbību izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Sadarbība veicina ideju apriti un paraugprakses un zinātības nodošanu un digitālo spēju attīstību, tādējādi veicinot kvalitatīvāku izglītību un vienlaikus stiprinot sociālo kohēziju. Programma “Erasmus+” ir viens no Eiropas Savienības pamanāmākajiem veiksmes stāstiem. Tās pamatā ir sasniegumi, kas gūti vairāk nekā 30 gadu laikā Eiropas programmās izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, aptverot gan Eiropas iekšējo, gan starptautisko partnerību dimensiju.

Programmas “Erasmus+” vadlīnijas ir izstrādātas saskaņā ar Eiropas Komisijas pieņemtajām programmas “Erasmus+” gada darba programmām, un tāpēc tās var tikt pārskatītas, lai atspoguļotu noteiktās prioritātes un darbības virzienus. Šo vadlīniju īstenošana ir arī atkarīga no budžeta projektā paredzēto apropriāciju pieejamības pēc tam, kad gada budžetu pieņem ES budžeta iestāde, vai kā paredzēts provizorisko divpadsmitdaļu sistēmā.