Skip to main content
Erasmus+ home page Erasmus+ home page

Erasmus+

EU programme for education, training, youth and sport
Search the guide

Programmas “Erasmus+” Prioritātes

Iekļaušana un Daudzveidība

Programmas mērķis ir veicināt vienlīdzīgas iespējas, piekļuvi, iekļaušanu, daudzveidību un taisnīgumu visos tās pasākumos. Šie mērķi ir cieši saistīti ar organizācijām un pašiem dalībniekiem, kuriem ir mazāk iespēju, tādēļ programma tiecas nodrošināt tām attiecīgus mehānismus un resursus. Organizācijām, izstrādājot savus projektus un darbības, ir jāīsteno iekļaujoša pieeja, lai tie būtu piekļūstami daudzveidīgam dalībnieku lokam.

Tāpat valstu aģentūrām ir izšķiroša loma tādu projektu atbalstīšanā, kas pēc iespējas vairāk atbalsta iekļaušanu un daudzveidību. Pamatojoties uz Eiropas līmeņa vispārējiem principiem un mehānismiem, valstu aģentūras izstrādā iekļaušanas un daudzveidības plānus, lai vislabāk apmierinātu to dalībnieku vajadzības, kuriem ir mazāk iespēju, un atbalstītu organizācijas, kuras strādā ar šīm mērķgrupām savas valsts kontekstā. Vienlaikus arī programmas īstenošanu atbalstošajiem SALTO resursu centriem ir būtiska nozīme iekļaušanas un daudzveidības pasākumu veicināšanā un ieviešanā, jo īpaši attiecībā uz zināšanu ieguvi un valstu aģentūru personālam un programmas dotāciju saņēmējiem paredzēto spēju veidošanas darbību plānošanu un rīkošanu. Tikpat svarīgs ir Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras (EACEA) devums tieši pārvaldīto programmas sadaļu īstenošanā. Trešās valstīs, kas nav programmas asociētās valstis, liela nozīme programmas tuvināšanā attiecīgajām mērķgrupām ir arī ES delegācijām un valstu “Erasmus+” birojiem (VEB) un “Erasmus+” kontaktpunktiem (kur tādi pastāv).

Lai īstenotu šos principus, ir izstrādāts Iekļaušanas pasākumu satvars1 , kā arī Iekļaušanas un daudzveidības stratēģija2 , kas ietver visas programmas jomas, atvieglo piekļuvi finansējumam plašākam organizāciju lokam un palīdz labāk uzrunāt vairāk dalībnieku, kuriem ir mazāk iespēju. Iepriekš minētais satvars un stratēģija arī nodrošina īstenošanas iespējas un mehānismus projektiem, kuru iecere ir strādāt ar iekļaušanas un daudzveidības jautājumiem. Šīs stratēģijas mērķis ir palīdzēt pārvarēt šķēršļus, ar kuriem var sastapties dažādas mērķgrupas, kad tās vēlas piekļūt šāda veida iespējām Eiropā un citur.

Turpmāk sniegtais šo iespējamo šķēršļu saraksts nav izsmeļošs, un tas ir paredzēts kā atsauce pasākumiem, kuru nolūks ir veicināt piekļūstamību un iesaistīt cilvēkus, kam ir mazāk iespēju. Šie šķēršļi var atsevišķi vai apvienojumā ar citiem šķēršļiem kavēt minēto grupu iesaistīšanos.

  • Invaliditāte — fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kuri mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var kavēt personas pilnvērtīgu un lietderīgu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem3 .
  • Veselības problēmas — šķēršļu cēlonis var būt veselības traucējumi, tostarp smagas slimības, hroniska saslimšana vai jebkāda ar fizisko vai garīgo veselību saistīta situācija, kura neļauj iesaistīties programmā.
  • Ar izglītības un apmācības sistēmām saistīti šķēršļi — ar tiem var sastapties personas, kurām dažādu iemeslu dēļ ir sarežģīti gūt rezultātus izglītības un apmācības sistēmās, kā arī priekšlaicīgi mācības pārtraukušās personas, jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), un mazkvalificēti pieaugušie. Neraugoties uz citiem iespējami nozīmīgiem faktoriem, šos izglītības sarežģījumus, kuru iemesls var būt arī personiski apstākļi, lielākoties izraisa tāda izglītības sistēma, kas rada strukturālus ierobežojumus un/vai pilnvērtīgi neievēro personas konkrētās vajadzības. Tāpat personas var sastapties ar iesaistīšanās šķēršļiem, ja mācību programmu struktūra studiju laikā apgrūtina mācību vai apmācības mobilitāti ārzemēs.
  • Kultūras atšķirības — lai gan jebkuras izcelsmes cilvēki var saskarties ar kultūras atšķirībām kā šķēršļiem, tās var īpaši ietekmēt cilvēkus ar ierobežotām iespējām. Šādas atšķirības var radīt būtiskus šķēršļus mācībām kopumā, vēl jo vairāk migrantu vai bēgļu izcelsmes cilvēkiem, tostarp, bet ne tikai, nesen ieceļojušiem migrantiem, cilvēkiem, kas pieder pie nacionālajām vai etniskajām minoritātēm, zīmju valodas lietotājiem vai cilvēkiem ar valodas adaptācijas un kultūras integrācijas grūtībām. Saskare ar svešvalodām un kultūras atšķirībām, piedaloties jebkādās programmas aktivitātēs, dažos cilvēkos var radīt nepatiku un zināmā mērā ierobežot viņu ieguvumus no dalības. Šādas kultūras atšķirības var pat atturēt potenciālos dalībniekus pieteikties programmā piedāvātajam atbalstam, tādējādi radot vispārēju šķērsli dalībai programmā.
  • Sociālie šķēršļi — sociālās adaptācijas grūtības, piemēram, ierobežotas sociālās prasmes, antisociāla vai augsta riska uzvedība; ar šķēršļiem var saskarties (bijušie) likumpārkāpēji, personas, kuras ir bijušas atkarīgas no narkotikām vai alkohola, un šķēršļus var radīt sociālā atstumtība. Citus sociālos šķēršļus var izraisīt ģimenes apstākļi, piemēram, ja persona ir pirmais savas ģimenes loceklis, kam ir piekļuve augstākajai izglītībai vai kas ir kļuvis par vecāku (jo īpaši vientuļo vecāku), aprūpētāju, iztikas pelnītāju vai bāreni, vai arī ja persona ir dzīvojusi vai pašlaik dzīvo aprūpes iestādē.
  • Ekonomiskie šķēršļi — ekonomiski nelabvēlīgi apstākļi, piemēram, zems dzīves vai ienākumu līmenis, vajadzība strādāt paralēli mācībām, lai sevi uzturētu, atkarība no sociālās drošības sistēmas, ilgstošs bezdarbs, nestabila ekonomiskā situācija vai nabadzība, kļūšana par bezpajumtnieku, parādi vai finansiāla rakstura problēmas. Citas grūtības var izraisīt tādu pakalpojumu (jo īpaši atbalsta pakalpojumu cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju) ierobežotā pārnesamība, kuriem ir jābūt tikpat “mobiliem” kā dalībniekiem, kad viņi piedalās pasākumos citviet vai īpaši ārzemēs.
  • Ar diskrimināciju saistīti šķēršļi — var rasties tādas diskriminācijas rezultātā, kas saistīta ar dzimumu, vecumu, etnisko izcelsmi, reliģisko piederību, uzskatiem, seksuālo orientāciju, invaliditāti vai dažādu faktoru kombināciju (divu vai vairāku minēto diskriminācijas šķēršļu kombinācija).
  • Ģeogrāfiskie šķēršļi — ar tiem var sastapties personas no attāliem vai lauku reģioniem, personas, kuras dzīvo uz mazām salām vai nomaļos/tālākajos reģionos4 , personas no priekšpilsētām, reģioniem, kuros ir mazāk attīstīta pakalpojumu infrastruktūra (ierobežots sabiedriskais transports, nepietiekami pakalpojumi), vai mazāk attīstītiem trešo valstu reģioniem utt.

Digitālā Pārveide

Lai atbalstītu digitālo pārveidi, orientējoties uz cilvēku, kā arī efektīvāk risinātu tādus sabiedriskos izaicinājumus kā mākslīgais intelekts vai dezinformācija, Eiropā ir nepieciešamas digitālajam laikmetam atbilstošas izglītības un apmācības sistēmas.  Atbilstīgi Digitālās izglītības rīcības plāna 2021.–2027. gadam 5  stratēģiskajām prioritātēm un diviem Padomes 2023. gada novembrī pieņemtajiem ieteikumiem6  par a) galvenajiem veiksmīgu digitālo izglītību un apmācību veicinošajiem faktoriem, un b) par digitālo prasmju nodrošināšanas uzlabošanu izglītībā un apmācībā, programmai “Erasmus+” var sniegt nozīmīgu atbalstu visu vecumu iedzīvotājiem, lai tie varētu apgūt digitālās prasmes un iemaņas, kas viņiem ir nepieciešamas, lai dzīvotu, mācītos, strādātu, īstenotu tiesības, būtu informēti, piekļūtu tiešsaistes pakalpojumiem, sazinātos, kritiski izvērtētu, veidotu un izplatītu digitālās izglītības saturu.

Programma atbalstīs rīcības plāna pirmo stratēģisko prioritāti — augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstību —, visu veidu izglītības un apmācības iestādēs stiprinot spējas un kritisku izpratni par to, kā izmantot digitālo tehnoloģiju piedāvātās iespējas mācīšanai un apguvei visos līmeņos un visos sektoros un izstrādāt un īstenot izglītības iestāžu digitālās pārveides plānus.

Programma atbalstīs arī rīcības plāna otro stratēģisko prioritāti, atbalstot darbības, kuru mērķis ir uzlabot ikviena iedzīvotāja (tostarp jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju, studentu, darba meklētāju un darbinieku) digitālās prasmes un attīstīt kompetences visos sabiedrības līmeņos. Galvenā uzmanība tiks pievērsta digitālo pamatprasmju un padziļināto prasmju, kā arī digitālās pratības veicināšanai, jo tā ir kļuvusi par būtisku ikdienas dzīves sastāvdaļu un dod iespēju cilvēkiem orientēties algoritmu pārpilnā pasaulē un pilntiesīgi piedalīties pilsoniskajā sabiedrībā un demokrātijā.

Saskaņā ar šīm divām rīcības plāna stratēģiskajām prioritātēm tika izveidots Eiropas Digitālās izglītības centrs7  ar mērķi pastiprināt sadarbību digitālās izglītības jomā ES līmenī un sniegt ieguldījumu labas prakses apmaiņā, kopīgā radīšanā un eksperimentēšanā. Centra mērķis ir atbalstīt dalībvalstis, īstenojot ciešāku starpnozaru sadarbību, kurā pievērsta uzmanība digitālajai izglītībai mūžizglītības perspektīvā. Centrs veido saikni starp valstu iestādēm, privāto sektoru, ekspertiem, pētniekiem, izglītības un apmācības sniedzējiem un pilsonisko sabiedrību, elastīgāk attīstot politiku un praksi digitālās izglītības jomā.

Programmai būtu jāsasniedz lielāka mērķgrupa gan Savienībā, gan ārpus tās, vairāk izmantojot informācijas, komunikācijas un tehnoloģiju rīkus un kombinējot fizisko mobilitāti ar virtuālo mācīšanos un sadarbību.

Vide un cīņa pret klimata pārmaiņām

Vide un cīņa pret klimata pārmaiņām ir galvenās ES prioritātes šobrīd un nākotnē. Paziņojums par Eiropas zaļo kursu8  ir Eiropas jaunā izaugsmes stratēģija, kurā ir atzīta skolu, apmācības iestāžu un universitāšu izšķirīgā nozīme skolēnu, vecāku un plašākas sabiedrības iesaistīšanā tādu pārmaiņu veidošanā, kuras ir nepieciešamas sekmīgai klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Papildus tam Padomes Ieteikumā par mācīšanos zaļās pārkārtošanās sekmēšanai9  ir uzsvērta vajadzība sniegt visu vecumu izglītojamajiem iespējas gan formālajā, gan neformālajā izglītībā uzzināt vairāk par klimata krīzi un ilgtspēju un noteikt mācīšanos zaļās pārkārtošanās sekmēšanai par prioritāti izglītības un apmācības politikā un programmās. Ilgtspējai jākļūst par daļu no visa izglītības un apmācības spektra, tostarp mācību programmās un pedagogu profesionālajā pilnveidē, kā arī ēkās, infrastruktūrā un darbībā. Programma “Erasmus+” ir nozīmīgs instruments zināšanu, prasmju un attieksmes veidošanā klimata pārmaiņu jomā un atbalsta ilgtspējīgu attīstību Eiropas Savienībā un ārpus tās. Programma palielinās mobilitātes iespēju skaitu zaļās uz nākotni vērstās jomās; šīs iespējas sekmē kompetenču veidošanu, veicina karjeras iespējas un iesaista dalībniekus tādās jomās, kurām ir stratēģiska nozīme ilgtspējīgai izaugsmei, pievēršot īpašu uzmanību lauku attīstībai (ilgtspējīgai lauksaimniecībai, dabas resursu apsaimniekošanai, augsnes aizsardzībai, bioloģiskajai lauksaimniecībai). Turklāt programmai “Erasmus+”, kuras pamatā ir mobilitāte, vajadzētu censties panākt oglekļneitralitāti, popularizējot ilgtspējīgus transporta veidus un vidiski atbildīgāku rīcību.

Vide un cīņa pret globālo sasilšanu ir horizontāla prioritāte projektu atlasē.  Prioritāte tiks piešķirta projektiem, kuri ir vērsti uz kompetenču veidošanu vairākās zaļajās nozarēs, tostarp tādiem, kas saistīti ar izglītības un kultūras ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķos un kuru ietvaros tiek izstrādātas zaļo nozaru prasmju stratēģijas un metodikas, uz nākotni orientētas mācību programmas, kā arī iniciatīvām, kas atbalsta dalīborganizāciju plānoto pieeju vidiskai ilgtspējai.

Tāpat programma atbalsta inovatīvas prakses izmantošanu, lai izglītības apguvēji, personāls un jaunatnes darbinieki kļūtu par patiesiem pārmaiņu veicējiem (piemēram, taupot resursus, samazinot enerģijas patēriņu, atkritumu daudzumu un oglekļa pēdu, izvēloties ilgtspējīgu pārtiku un mobilitātes iespējas). Prioritāte tiks piešķirta arī projektiem, kuri ar izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta darbībām iedrošina mainīt individuālās izvēles, kultūras vērtības, izpratni un kopumā atbalsta aktīvu iesaisti ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.

Tādēļ, izstrādājot savas darbības, iesaistītajām organizācijām un dalībniekiem vajadzētu tiekties iestrādāt videi nekaitīgu praksi visos projektos, un tas rosinās viņus diskutēt par vides jautājumiem un uzzināt par tiem, pārdomāt vietēja līmeņa pasākumus un nākt klajā ar zaļākiem savu darbību īstenošanas veidiem.

Tādas platformas kā Eiropas skolu izglītības platforma (ieskaitot eTwinning) un EPALE turpinās veidot atbalsta materiālus un veicināt apmaiņu ar efektīvām izglītības praksēm un rīcībpolitikām vidiskās ilgtspējas jomā. Programma “Erasmus+” ir arī spēcīgs instruments komunikācijai un sadarbībai ar daudziem dažādiem sabiedrības dalībniekiem (skolām, universitātēm, PIA nodrošinātājiem, jauniešu un sporta organizācijām, NVO, vietējām un reģionālām iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām u. c.), kas var aktīvi iesaistīties pāriešanā uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

Līdzdalība demokrātiskajā dzīvē, kopējas vērtības un pilsoniskā iesaistīšanās

Programma “Erasmus+” pievēršas iedzīvotāju ierobežotajai dalībai demokrātiskajos procesos un viņu zināšanu trūkumam par Eiropas Savienību, kā arī mēģina palīdzēt viņiem pārvarēt sarežģījumus, kas saistīti ar aktīvu iesaistīšanos un līdzdalību savā kopienā vai Savienības politiskajā un sociālajā dzīvē. Iedzīvotāju izpratnes vairošanai par Eiropas Savienību jau no agra vecuma ir izšķiroša nozīme Savienības nākotnei. Papildus formālajai izglītībai neformālā mācīšanās var stiprināt iedzīvotāju izpratni par Eiropas Savienību un sekmēt viņu piederības izjūtu tai.

Programma atbalsta aktīvu pilsoniskumu un ētiku mūžizglītībā, veicina sociālo un starpkultūru kompetenču attīstību, kritisko domāšanu un medijpratību. Prioritāte tiek piešķirta projektiem, kuri, izmantojot formālās vai neformālās mācīšanās darbības, piedāvā iespējas cilvēku līdzdalībai demokrātiskajā dzīvē, kā arī viņu sociālai un pilsoniskai iesaistei. Uzmanības centrā ir informētības veicināšana un izpratne par Eiropas Savienības kontekstu, jo īpaši par ES kopējām vērtībām, vienotības un daudzveidības principiem, kā arī tās sociālo un kultūrvēsturisko mantojumu.

Lai nodrošinātu vienotu satvaru un atbalstu programmas izmantošanai, jaunatnes jomā ir izstrādāta Jaunatnes līdzdalības stratēģija10  ar mērķi veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē. Stratēģijas mērķis ir uzlabot jauniešu līdzdalības kvalitāti programmā, un tā papildina galvenos ES jaunatnes politikas dokumentus, piemēram, ES jaunatnes stratēģiju un ES jaunatnes mērķus11 . Stratēģiju papildina Jauniešu līdzdalības rīkkopa12 , kuras mērķis ir praktiski uzlabot jauniešu līdzdalību katrā programmas darbībā, daloties ar zinātību, ieteikumiem, rīkiem un praktiskiem norādījumiem. Rīkkopas moduļos ir īpaši pievērsta uzmanība tam, kā projektos tiek ietvertas jaunās horizontālās prioritātes. ​​​​​​​