Skip to main content

Erasmus+

EU programme for education, training, youth and sport
Search the guide

Šī tīmekļvietne vēl neatspoguļo programmas “Erasmus+” 2022. gada vadlīnijas. Tomēr, noklikšķinot uz “Lejupielādēt” (“Download”) šīs lapas labajā pusē, varat lejuplādēt 2022. gada vadlīniju PDF versiju jūsu izvēlētajā valodā.

Programmas “Erasmus+” Prioritātes

Iekļaušana un daudzveidība

Programmas mērķis ir veicināt vienlīdzīgas iespējas, piekļuvi, iekļaušanu, daudzveidību un taisnīgumu visos tās pasākumos. Šie mērķi ir cieši saistīti ar organizācijām un pašiem dalībniekiem, kuriem ir mazāk iespēju, tādēļ programma tiecas nodrošināt tām attiecīgus mehānismus un resursus. Organizācijām, izstrādājot savus projektus un darbības, ir jāīsteno iekļaujoša pieeja, lai tie būtu pieejami daudzveidīgam dalībnieku lokam.

Lai to panāktu, liela nozīme ir arī tam, lai valstu aģentūras atbalstītu pēc iespējas iekļaujošākus un daudzveidīgākus projektus. Pamatojoties uz Eiropas līmeņa vispārējiem principiem un mehānismiem, valstu aģentūras sastāda iekļaušanas un daudzveidības plānus, lai vislabāk apmierinātu to dalībnieku vajadzības, kuriem ir mazāk iespēju, un atbalstītu organizācijas, kuras strādā ar šīm mērķgrupām savas valsts kontekstā. Vienlaikus arī programmas īstenošanu atbalstošajiem SALTO (Support, Advanced Learning and Training Opportunities [Atbalsta, uzlabotu mācīšanās un apmācības iespēju]) resursu centriem ir būtiska nozīme iekļaušanas un daudzveidības pasākumu veicināšanā un ieviešanā, jo īpaši attiecībā uz zināšanu ieguvi un valstu aģentūru personālam un programmas dotāciju saņēmējiem paredzēto spēju veidošanas darbību plānošanu un rīkošanu. Tikpat svarīgs ir Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras (EACEA) devums programmas centralizēti pārvaldīto sadaļu īstenošanā. Partnervalstīs liela nozīme programmas tuvināšanā šajā stratēģijā noteiktajām mērķgrupām ir ES delegācijām un valstu “Erasmus+” birojiem (VEB (kur tādi pastāv)).

Lai īstenotu šos principus, tiek izstrādāta Iekļaušanas un daudzveidības stratēģija, kura ietver visas programmas jomas, lai nodrošinātu vienkāršāku finansējuma pieejamību plašākam organizāciju lokam un kvalitatīvāk uzrunātu vairāk dalībnieku, kuriem ir mazāk iespēju. Tāpat tā izveido sistēmu programmā atbalstītajiem projektiem, kuru iecere ir strādāt ar iekļaušanas un daudzveidības jautājumiem. Šīs stratēģijas mērķis ir palīdzēt pārvarēt šķēršļus, ar kuriem sastopas dažādas mērķgrupas, kad tās vēlas piekļūt šāda veida iespējām Eiropā un citur.

Turpmāk sniegtais šo iespējamo šķēršļu saraksts nav izsmeļošs, un tas ir paredzēts kā atsauce pasākumiem, kuru nolūks ir veicināt piekļūstamību un iesaistīt cilvēkus, kam ir mazāk iespēju. Šie šķēršļi var atsevišķi vai apvienojumā ar citiem šķēršļiem kavēt minēto grupu iesaistīšanos.

  • Invaliditāte — fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kuri mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var kavēt personas pilnvērtīgu un lietderīgu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem[1].
  • Veselības problēmas — šķēršļu cēlonis var būt veselības traucējumi, tostarp smagas slimības, hroniska saslimšana vai jebkāda ar fizisko vai garīgo veselību saistīta situācija, kura neļauj iesaistīties programmā.
  • Ar izglītības un apmācības sistēmām saistīti šķēršļi — ar tiem var sastapties personas, kurām dažādu iemeslu dēļ ir sarežģīti gūt rezultātus izglītības un apmācības sistēmās, kā arī priekšlaicīgi mācības pārtraukušās personas, jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), un mazkvalificēti pieaugušie. Neraugoties uz citiem iespējami nozīmīgiem faktoriem, šos izglītības sarežģījumus, kuru iemesls var būt arī personiski apstākļi, lielākoties izraisa tāda izglītības sistēma, kas rada strukturālus ierobežojumus un/vai pilnvērtīgi neievēro personas konkrētās vajadzības. Tāpat personas var sastapties ar iesaistīšanās šķēršļiem, ja mācību programmu struktūra studiju laikā apgrūtina mācību vai apmācības mobilitāti ārzemēs.
  • Kultūras atšķirības — tās var jo īpaši ietekmēt cilvēkus, kam ir mazāk iespēju, tomēr ikviens var uztvert kultūras atšķirības kā šķēršļus neatkarīgi no savas vides. Šādas atšķirības var radīt būtiskus šķēršļus mācībām kopumā, taču tos vēl skaudrāk izjūt cilvēki ar migrantu vai bēgļu pieredzi, jo īpaši nesen ieradušies migranti, nacionālo vai etnisko minoritāšu grupām piederošie, zīmju valodas lietotāji, cilvēki, kuriem ir grūtības pielāgoties valodai un iekļauties kultūrā, u. c. Saskarsme ar svešvalodām un kultūras atšķirībām, piedaloties programmas darbībās, var atgrūst personas un zināmā mērā samazināt iesaistīšanās radītos ieguvumus. Turklāt šādas kultūras atšķirības var pat atturēt potenciālos dalībniekus pieteikties programmā piedāvātajam atbalstam, tādējādi tas ir šķērslis vispār iesaistīties.
  • Sociālie šķēršļi — šķērslis var būt tādas sociālās pielāgošanās grūtības kā ierobežota sociālā kompetence, antisociāla vai riskanta uzvedība, un ar šķēršļiem var sastapties arī tādas personas kā (bijušie) likumpārkāpēji, (bijušie) narkomāni vai alkoholiķi vai sociāli marginalizēti cilvēki. Citus sociālos šķēršļus var izraisīt ģimenes apstākļi, piemēram, ja persona ir pirmais savas ģimenes loceklis, kam ir piekļuve augstākajai izglītībai vai kas ir kļuvis par vecāku (jo īpaši vientuļo vecāku), aprūpētāju, iztikas pelnītāju vai bāreni, vai arī ja persona ir dzīvojusi vai pašlaik dzīvo aprūpes iestādē.
  • Ekonomiskie šķēršļi — tos var radīt tādi ekonomiski nelabvēlīgi apstākļi kā zems dzīves vai ienākumu līmenis, nepieciešamība strādāt paralēli mācībām, lai sevi uzturētu, atkarība no sociālās drošības sistēmas, ilgstošs bezdarbs, nestabila ekonomiskā situācija vai nabadzība, kļūšana par bezpajumtnieku, parādi vai finansiāla rakstura problēmas u. c. Citas grūtības var izraisīt tādu pakalpojumu (jo īpaši atbalsta pakalpojumu cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju) ierobežotā pārnesamība, kuriem ir jābūt tikpat “mobiliem” kā dalībniekiem, kad viņi dodas uz attālu vietu vai īpaši uz ārzemēm.
  • Ar diskrimināciju saistīti šķēršļi — var rasties tādas diskriminācijas rezultātā, kas saistīta ar dzimumu, vecumu, etnisko izcelsmi, reliģisko piederību, uzskatiem, seksuālo orientāciju, invaliditāti vai dažādu faktoru kombināciju (divu vai vairāku minēto diskriminācijas šķēršļu kombinācija).
  • Ģeogrāfiskie šķēršļi — ar tiem var sastapties personas no attāliem vai lauku reģioniem, personas, kuras dzīvo uz mazām salām vai nomaļos/tālākajos reģionos, personas no priekšpilsētām, reģioniem, kuros ir mazāk attīstīta pakalpojumu infrastruktūra (ierobežots sabiedriskais transports, nepietiekami pakalpojumi) vai mazāk attīstītiem trešo valstu reģioniem utt.

Digitālā pārveide

Covid-19 krīze izcēla digitālās izglītības nozīmi Eiropai nepieciešamās digitālās pārveides kontekstā. Jo īpaši tā uzsvēra pieaugošo nepieciešamību izmantot digitālo tehnoloģiju potenciālu mācīšanai un apguvei un attīstīt visu iedzīvotāju digitālās prasmes. Saskaņā ar Digitālās izglītības rīcības plāna (2021–2027)[2] stratēģiskajām prioritātēm programmas mērķis ir atbalstīt šos centienus, lai iesaistītu izglītības apguvējus, pasniedzējus, jaunatnes darbiniekus, jauniešus un organizācijas, kuri ir ceļā uz digitālo pārveidi.

Programma atbalstīs rīcības plāna pirmo stratēģisko prioritāti — augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstību — , visu veidu izglītības un apmācības iestādēs stiprinot spējas un kritisku izpratni par to, kā izmantot digitālo tehnoloģiju piedāvātās iespējas mācīšanai un apguvei visos līmeņos un jomās un izstrādāt digitālās pārveides plānus.

Programma atbalstīs arī rīcības plāna otro stratēģisko prioritāti, atbalstot darbības, kuru mērķis ir uzlabot ikviena iedzīvotāja (tostarp jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju, studentu, darba meklētāju un darbinieku) digitālās prasmes un attīstīt kompetences visos sabiedrības līmeņos. Galvenā uzmanība tiks pievērsta digitālo pamatprasmju un padziļināto prasmju, kā arī digitālās pratības veicināšanai, jo tā ir kļuvusi par būtisku ikdienas dzīves sastāvdaļu un dod iespēju cilvēkiem orientēties algoritmu pārpilnā pasaulē un pilntiesīgi piedalīties pilsoniskajā sabiedrībā un demokrātijā.

Saskaņā ar šīm divām rīcības plāna stratēģiskajām prioritātēm tiks izveidots Eiropas Digitālās izglītības centrs ar mērķi uzlabot digitālās izglītības koordināciju ES līmenī un sniegt ieguldījumu apmaiņā ar labu praksi un eksperimentācijā pētnieciskos nolūkos. Centra mērķis būs atbalstīt dalībvalstis, īstenojot starpnozaru sadarbību, veidojot valstu konsultāciju pakalpojumu tīklu digitālās izglītības jomā nolūkā apmainīties ar pieredzi un labu praksi par digitālo izglītību veicinošiem faktoriem, sasaistot valstu un reģionālās digitālās izglītības iniciatīvas un stratēģijas un veidojot saikni starp valstu iestādēm, privāto sektoru, ekspertiem, izglītības un apmācības sniedzējiem un pilsonisko sabiedrību, veiklāk attīstot politiku un praksi digitālās izglītības jomā. Turklāt centrs palīdzēs uzraudzīt Digitālās izglītības rīcības plāna īstenošanu.

Programmai būtu jāsasniedz lielāka mērķgrupa gan Savienībā, gan ārpus tās, vairāk izmantojot informācijas, komunikācijas un tehnoloģiju rīkus un kombinējot fizisko mobilitāti ar virtuālo mācīšanos un virtuālo sadarbību.

Vide un cīņa pret klimata pārmaiņām

Vide un cīņa pret klimata pārmaiņām ir galvenās ES prioritātes šobrīd un nākotnē. Paziņojums par Eiropas zaļo kursu[3] ir Eiropas jaunā izaugsmes stratēģija, kurā ir atzīta skolu, apmācības iestāžu un universitāšu izšķirošā nozīme skolēnu, vecāku un plašākas sabiedrības iesaistīšanā tādu pārmaiņu veidošanā, kuras ir nepieciešamas veiksmīgai klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam.

Tādēļ programma būs nozīmīgs instruments zināšanu, prasmju un attieksmes veidošanā par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību Eiropas Savienībā un ārpus tās. Programma “Erasmus+” palielinās mobilitātes iespēju skaitu zaļās uz nākotni vērstās jomās, kuras sekmē kompetenču veidošanu, veicina karjeras iespējas un iesaista dalībniekus tādās tematiskās jomās, kurām ir stratēģiska nozīme mūsu planētas ilgtspējīgai izaugsmei, pievēršot īpašu uzmanību lauku attīstībai (ilgtspējīgai lauksaimniecībai, dabas resursu apsaimniekošanai, augsnes aizsardzībai, bioloģiskajai lauksaimniecībai). Turklāt programmai “Erasmus+”, kuras pamatā ir mobilitāte, vajadzētu censties panākt oglekļneitralitāti, popularizējot ilgtspējīgus transporta veidus un atbildīgāku rīcību.

Tā kā vide un cīņa pret globālo sasilšanu kļūs par horizontālu prioritāti projektu atlasē, prioritāte tiks piešķirta projektiem, kuri ir vērsti uz kompetenču veidošanu vairākās ar vidisko ilgtspēju saistītās nozarēs, tostarp tādās, kas saistītas ar izglītības un kultūras ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, kas izstrādā zaļo nozaru prasmju stratēģijas un metodikas, uz nākotni orientētas mācību programmas, kas labāk atbilst indivīdu vajadzībām, kā arī iniciatīvas, kas atbalsta dalīborganizāciju plānoto pieeju vidiskai ilgtspējai.

Tāpat programma atbalsta inovatīvas prakses izmantošanu, lai izglītības apguvēji, personāls un jaunatnes darbinieki kļūtu par patiesiem pārmaiņu nesējiem (piemēram, taupot resursus, samazinot enerģijas patēriņu un atkritumu daudzumu, kompensējot oglekļa pēdas emisijas, izvēloties par labu ilgtspējīgai pārtikai un mobilitātei utt.). Prioritāte tiks piešķirta arī projektiem, kuri ar izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta darbībām iedrošina mainīt individuālās izvēles, kultūras vērtības un izpratni par ilgtspējīgu attīstību, patēriņa ieradumus un dzīvesveidu.

Tādēļ, izstrādājot savas darbības, iesaistītajām organizācijām un dalībniekiem vajadzētu tiekties iestrādāt videi draudzīgu praksi visos projektos videi draudzīgā veidā, kas rosinās viņus diskutēt par vides jautājumiem un uzzināt par tiem, pārdomāt vietēja līmeņa pasākumus un nākt klajā ar alternatīviem zaļākiem savu darbību īstenošanas veidiem.

Tādas platformas kā eTwinning un EPALE turpinās veidot atbalsta materiālus un veicināt apmaiņu ar efektīvu izglītības praksi un politiku vides un ilgtspējas jautājumu jomā. Programma “Erasmus+” ir arī spēcīgs instruments sadarbībai ar plašu sabiedrības dalībnieku loku (skolām, universitātēm, PIA nodrošinātājiem, jauniešu un sporta organizācijām, NVO, vietējām un reģionālām iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām u. c.).

Līdzdalība demokrātiskajā dzīvē

Programma pievēršas iedzīvotāju ierobežotajai dalībai demokrātiskajos procesos un viņu zināšanu trūkumam par Eiropas Savienību, kā arī mēģina palīdzēt viņiem pārvarēt sarežģījumus, kas saistīti ar aktīvu iesaistīšanos un līdzdalību savā kopienā vai Savienības politiskajā un sociālajā dzīvē. Iedzīvotāju izpratnes vairošanai par Eiropas Savienību jau no agra vecuma ir izšķiroša nozīme Savienības nākotnei. Gan formālā izglītība, gan neformālā mācīšanās var stiprināt iedzīvotāju izpratni par Eiropas Savienību un sekmēt viņu piederības izjūtu tai.

Programma atbalsta aktīvu pilsoniskumu un ētiku mūžizglītībā; tā veicina sociālo un starpkultūru kompetenču, kritiskās domāšanas un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstību. Prioritāte tiek piešķirta projektiem, kuri, izmantojot formālās vai neformālās mācīšanās darbības, piedāvā iespējas cilvēku līdzdalībai demokrātiskajā dzīvē, kā arī viņu sociālai un pilsoniskai iesaistei. Uzmanības centrā ir informētības veicināšana un izpratne par Eiropas Savienības kontekstu, jo īpaši par ES kopējām vērtībām, vienotības un daudzveidības principiem, kā arī tās sociālo un kultūrvēsturisko mantojumu.

Lai nodrošinātu vienotu satvaru un atbalstu programmas izmantošanai, jaunatnes jomā ir izstrādāta Jaunatnes līdzdalības stratēģija[4] ar mērķi veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē.

  1. Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām: https://www.un.org/development/desa/disabilities/convention-on-the-rights-of-persons-with-disabilities.html.

  2. https://ec.europa.eu/education/education-in-the-eu/digital-education-action-plan_lv.

  3. https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv.

  4. https://www.salto-youth.net/rc/participation/ypstrategy/.

.foot {font-size: 0.8em; margin-left: 2.5em; border-top: 1px solid black;} table, td, tr{border: 1px solid black; cellpadding="1"; cellspacing="1";} table{margin-bottom: 30px;}