“Erasmus” akreditācija ir rīks, kas paredzēts tām profesionālās izglītības un apmācības (PIA), skolu izglītības un pieaugušo izglītības organizācijām, kuras vēlas iesaistīties pārrobežu apmaiņā un sadarbībā. “Erasmus” akreditācijas piešķiršana apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs ir sagatavojis plānu, kā īstenot augstas kvalitātes mobilitātes darbības kā daļu no plašākiem centieniem nodrošināt savas organizācijas attīstību. Šo plānu sauc par “Erasmus” plānu, un tas ir svarīgs “Erasmus” akreditācijas pieteikuma elements. 

Pieteikumu iesniedzēji var pieteikties individuālai savas organizācijas “Erasmus” akreditācijai vai “Erasmus” akreditācijai mobilitātes konsorcija koordinatoriem, kā izklāstīts turpmāk. Lai pieteiktos, iepriekšēja pieredze programmā nav nepieciešama.

Organizācijām, kuras jau ir saņēmušas “Erasmus” akreditāciju, var tikt piešķirta izcilības zīme kā atzinība par jau paveikto darbu un apņemšanos nodrošināt kvalitāti.

Pieteikumu iesniedzēji, kas sekmīgi pieteikušies “Erasmus” akreditācijai, iegūst vienkāršotu piekļuvi 1. pamatpasākuma finansējuma iespējām šajās vadlīnijās izklāstīto akreditēto mobilitātes projektu veidā.

Eiropas mācīšanas un mācīšanās dimensijas stiprināšana:

• veicinot iekļautības un daudzveidības, tolerances un demokrātiskās līdzdalības vērtības,
• veicinot zināšanas par kopīgu Eiropas kultūras mantojumu un daudzveidību,
• atbalstot profesionālo tīklu attīstību visā Eiropā.

Ieguldījuma sniegšana Padomes Ieteikuma par profesionālo izglītību un apmācību, Osnabrikas <strong>deklarācijas</strong>¹ un Eiropas Prasmju <strong>programmas</strong>² īstenošanā un Eiropas izglītības telpas izveidē:

• uzlabojot sākotnējās un tālākās profesionālās izglītības un apmācības (SPIA un TPIA) kvalitāti,
• nostiprinot pamatkompetences un transversālās prasmes, jo īpaši valodu mācīšanos un digitālās prasmes,
• atbalstot tādu ar darbu saistītu prasmju attīstību, kuras nepieciešamas pašreizējā un nākotnes darba tirgū,
• apmainoties ar paraugpraksi, veicinot jaunu un inovatīvu pedagoģisko metožu un tehnoloģiju izmantošanu un atbalstot skolotāju, pasniedzēju, mentoru un citu PIA darbinieku profesionālo attīstību,
• veidojot PIA nodrošinātāju spējas īstenot augstas kvalitātes mobilitātes projektus un to spējas veidot kvalitatīvu partnerību, vienlaikus izstrādājot internacionalizācijas stratēģiju,
• padarot mobilitāti par reālu iespēju ikvienam izglītības apguvējam SPIA un TPIA jomā un palielinot PIA apguvēju vidējo mobilitātes ilgumu, lai uzlabotu tās kvalitāti un ietekmi,
• uzlabojot mobilitātes periodā ārvalstīs gūto mācīšanās rezultātu kvalitāti, pārredzamību un atzīšanu, jo īpaši izmantojot šim mērķim paredzētos Eiropas rīkus un instrumentus.

Mācīšanas un mācīšanās kvalitātes uzlabošana skolu izglītības jomā:

• atbalstot skolotāju, skolu vadītāju un citu skolu darbinieku profesionālo attīstību,
• veicinot jaunu tehnoloģiju un novatorisku mācīšanas metožu izmantošanu,
• uzlabojot valodu mācīšanos un valodu daudzveidību skolās,
• atbalstot paraugprakses apmaiņu un pārnesi mācīšanas un skolu attīstības jomā.

Eiropas izglītības telpas izveides veicināšana:

• veidojot skolu spējas piedalīties pārrobežu apmaiņā un sadarbībā un īstenot augstas kvalitātes mobilitātes projektus,
• padarot mācību mobilitāti par reālu iespēju ikvienam skolēnam, kas mācās skolā,
• uzlabojot skolēnu un personāla mobilitātes periodā ārvalstīs iegūto mācīšanās rezultātu atzīšanu.

Ieguldījuma sniegšana Eiropas izglītības telpas izveidē un Eiropas Prasmju <strong>programmā</strong>³ :

• palielinot visu vecumu un visu sociālekonomisko aprindu pieaugušo līdzdalību pieaugušo izglītībā, jo īpaši, veicinot tādu organizāciju, kuras strādā ar nelabvēlīgā situācijā esošiem izglītības apguvējiem, nelielu pieaugošo izglītības nodrošinātāju, programmas jaunpienācēju un mazāk pieredzējušu organizāciju, kā arī kopienās balstīto tautas organizāciju līdzdalību,
• uzlabojot formālās, ikdienējās un neformālās pieaugušo izglītības kvalitāti,
• uzlabojot pieaugušo izglītības piedāvājuma kvalitāti, veicinot darbinieku profesionalizāciju un veidojot pieaugušo izglītības nodrošinātāju spējas īstenot augstas kvalitātes mācību programmas,
• uzlabojot mācīšanas un mācīšanās kvalitāti visos pieaugušo izglītības veidos un nodrošinot tās atbilstību sabiedrības vajadzībām kopumā,
• uzlabojot pieaugušo izglītības nodrošināšanu, lai iegūtu ES ietvarstruktūrā (2018) noteiktās pamatkompetences, tostarp pamatprasmes (rakstpratību, rēķinpratību, digitālās prasmes) un citas dzīvesprasmes,
• veidojot pieaugušo izglītības nodrošinātāju un citu pieaugušo izglītības jomā strādājošo organizāciju spēju īstenot augstas kvalitātes mobilitātes projektus.

Atbilstības kritēriji

Kas var iesniegt pieteikumu?

Profesionālās izglītības un apmācības jomā:

1. organizācijas, kuras nodrošina sākotnējo vai tālāko profesionālo izglītību un apmācību⁴ ;
2. vietējās un reģionālās publiskās iestādes, koordinācijas struktūras un citas organizācijas, kuras darbojas profesionālās izglītības un apmācības jomā;
3. komercuzņēmumi un pārējās publiskās vai privātās organizācijas, kuras uzņem vai apmāca izglītības apguvējus un mācekļus profesionālajā izglītībā un apmācībā vai veic citu veidu darbu ar tiem.

Skolu izglītības jomā:

1. skolas, kuras nodrošina vispārējo izglītību pirmsskolas, pamatskolas vai vidusskolas līmenī, tai skaitā organizācijas, kas nodrošina agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi⁵ ,
2. vietējās un reģionālās publiskās iestādes, koordinācijas struktūras un citas organizācijas, kuras darbojas skolu izglītībā.

Pieaugušo izglītības jomā:

1. organizācijas, kuras nodrošina formālo, ikdienējo un neformālo pieaugušo izglītību⁶ ;
2. vietējās un reģionālās publiskās iestādes, koordinācijas struktūras un citas organizācijas, kuras darbojas pieaugušo izglītības jomā.

Piemērojamās definīcijas un principi visās trīs jomās.

Organizāciju atbilstību saskaņā ar 1. kritēriju nosaka, pamatojoties uz to nodrošinātajām izglītības programmām un darbībām. Organizācija var tikt atzīta par atbalsttiesīgu vairāk nekā vienā jomā, ja tā nodrošina dažādas izglītības programmas un darbības.

Katras valsts kompetentā valsts iestāde nosaka:

• izglītības programmas un darbības, kas ļauj organizācijām būt atbilstīgām saskaņā ar 1. kritēriju, un
• organizācijas, kas ir atbilstīgas saskaņā ar 2. kritēriju.

Piemērojamās definīcijas un atbilstīgo organizāciju piemēri tiks publicēti atbildīgās valsts aģentūras tīmekļa vietnē.

Atbilstīgās valstis

Pieteikumu iesniedzējiem jābūt izveidotiem ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī.

Kur pieteikties?

Pieteikumi jāiesniedz tās valsts aģentūrai, kurā ir izveidota pieteikuma iesniedzēja organizācija.

Iesniegšanas termiņš

1. oktobris plkst. 12.00.00 (pusdienlaiks pēc Briseles laika).

“Erasmus” kvalitātes standarti

Organizācijām, kuras piesakās “Erasmus” akreditācijai, ir jāpiekrīt “Erasmus” kvalitātes standartiem, kas izklāstīti vietnē Europa:

https://erasmus-plus.ec.europa.eu/document/erasmus-quality-standards-mobility-projects-vet-adults-schools

“Erasmus” kvalitātes standarti var tikt atjaunināti akreditācijas īstenošanas periodā. Šādā gadījumā akreditētajām organizācijām būs jāsniedz piekrišana, pirms tās drīkstēs pieteikties nākamajai dotācijai.

Pieteikumu skaits

Organizācija var pieteikties vienu reizi katrā no trīs jomām, uz kurām attiecas šis uzaicinājums: pieaugušo izglītība, profesionālā izglītība un apmācība un skolu izglītība. Organizācijām, kuras piesakās uz vairāk nekā vienu jomu, jāiesniedz atsevišķs pieteikums katrai jomai.

Organizācijas, kuras jau ir saņēmušas “Erasmus” akreditāciju, nedrīkst pieteikties jaunai akreditācijai tajā pašā jomā.

Pieteikumu veidi

Pieteikuma iesniedzējs var pieteikties kā atsevišķa organizācija vai kā mobilitātes konsorcija koordinators. Nav iespējams pieteikties abiem akreditācijas veidiem tajā pašā jomā. 

“Erasmus” akreditācija mobilitātes konsorciju koordinatoriem

Mobilitātes konsorcijs ir tāda organizāciju grupa no vienas un tās pašas valsts, kura īsteno mobilitātes darbības saskaņā ar kopīgu “Erasmus” plānu. Katru mobilitātes konsorciju koordinē viena vadošā organizācija — mobilitātes konsorcija koordinators, kuram jābūt saņēmušam “Erasmus” akreditāciju.

Mobilitātes konsorcija koordinators var pats organizēt darbības (tāpat kā jebkura organizācija ar individuālu akreditāciju), turklāt tas var nodrošināt mobilitātes iespējas citām sava konsorcija dalīborganizācijām. Konsorcija dalībniekiem nav nepieciešama “Erasmus” akreditācija.

Organizācijām, kuras iesniedz mobilitātes konsorcija koordinatora pieteikumu, tajā būs jāapraksta konsorcija mērķis un plānotais sastāvs. Visām plānotajām konsorcija dalīborganizācijām jābūt no tās pašas ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts, no kuras ir mobilitātes konsorcija koordinators. Taču šajā posmā nav nepieciešams precīzs konsorcija dalībnieku saraksts. 

Atbilstības kritērijus, ko piemēro konsorcija dalībniekiem, un sīkāku informāciju skatiet sadaļā par akreditētajiem mobilitātes projektiem.

Atlases kritēriji

Pieteikumu iesniedzējiem ir jābūt pietiekamām darbības un profesionālajām spējām īstenot ierosināto “Erasmus” plānu, tostarp vismaz divu gadu atbilstīgai pieredzei attiecīgajā jomā, un mobilitātes konsorcija koordinatoriem jābūt pienācīgām spējām koordinēt konsorciju. Pieredze, kas gūta pirms publisko iestāžu (piemēram, skolu vai izglītības centru) apvienošanās vai līdzīgām strukturālām izmaiņām, darbības spēju pārbaudes kontekstā tiks ņemta vērā kā atbilstīga pieredze.

Pieteikumu iesniedzēju finansiālās spējas tiks pārbaudītas atsevišķi vēlākā posmā, kad tiks novērtēti dotāciju pieteikumi akreditētiem projektiem.

Plašāka informācija par atlases kritērijiem pieejama šo vadlīniju C daļā.

Izslēgšanas kritēriji un noteikumi par oriģinālu saturu un autorību

Pieteikumu iesniedzējiem jāiesniedz parakstīts godprātīgs apliecinājums par to, ka tie neatrodas nevienā no šo vadlīniju C daļas izslēgšanas kritēriju sarakstā minētajām situācijām. Turklāt, parakstot apliecinājumu, pieteikumu iesniedzēji apliecinās, ka iesniegtajā “Erasmus” plānā ir ietverts viņu sagatavots oriģināls saturs un ka neviena cita organizācija vai no ārpuses piesaistītas personas nav saņēmušas samaksu par pieteikuma sagatavošanu.

Vienlaikus pieteikumu iesniedzējiem ir atļauts un tie tiek mudināti lūgt attiecīgajām izglītības iestādēm un ekspertiem konsultācijas politikas jomā, kā arī apmainīties ar labu praksi ar līdzīgām organizācijām, kurām ir lielāka pieredze saistībā ar programmu “Erasmus+”. Mobilitātes konsorcija koordinatora pretendenti, sagatavojot pieteikumu, var apspriesties ar potenciālajiem konsorcija dalībniekiem. Pieteikumu iesniedzēji var pamatot savu pieteikumu ar stratēģiskajiem dokumentiem, kuri attiecas uz to “Erasmus” plānu, piemēram, internacionalizācijas stratēģiju vai stratēģiju, kuru izstrādājušas to uzraudzības vai koordinējošās struktūras.

Piešķiršanas kritēriji

Pieteikumi tiks izvērtēti atsevišķi profesionālās izglītības un apmācības, skolu izglītības un pieaugušo izglītības jomā. Pieteikumu kvalitāte tiks novērtēta, piešķirot tiem punktus 100 punktu sistēmā, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem kritērijiem un punktu skaitu.

Lai pieteikumus izskatītu dotācijas piešķiršanai, to iegūtajam punktu skaitam jāsasniedz šādas robežvērtības:

• vismaz 70 punkti no 100 punktiem un
• vismaz puse no maksimālā punktu skaita katrā no turpmāk norādītajiem četriem piešķiršanas kritērijiem.

Atbilstība (maksimālais rezultāts — 10 punkti)

tas, kādā mērā:

• pieteikuma iesniedzēja profils, pieredze, darbības un izglītības apguvēju mērķgrupa atbilst pieteikuma jomai, “Erasmus” akreditācijas mērķiem un pieteikuma veidam (individuāla organizācija vai konsorcija koordinators),
• priekšlikums ir saistīts ar ES kopīgo vērtību, piemēram, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, kā arī jebkāda veida diskriminācijas apkarošanas, ievērošanu un veicināšanu;
• organizācijām, kas iesniedz pieteikumu, lai kļūtu par akreditētiem konsorcija koordinatoriem, vēl arī tas, kādā mērā:
  • plānoto konsorcija dalībnieku profils atbilst konsorcija mērķim un uzdevumiem, kā noteikts pieteikumā, pieteikuma jomai un “Erasmus” akreditācijas mērķiem,
  • konsorcija izveide nepārprotami sniedz pievienoto vērtību tā dalībniekiem saistībā ar “Erasmus” akreditācijas mērķiem.

“Erasmus” plāns: mērķi (maksimālais rezultāts — 40 punkti)

tas, kādā mērā:

• ierosinātais “Erasmus” plāns atbilst “Erasmus” akreditācijas mērķiem,
• ierosinātā “Erasmus” plāna mērķi ir skaidri un konkrēti vērsti uz pieteikuma iesniedzēja, tā darbinieku un izglītības apguvēju vajadzībām,
  • attiecībā uz konsorciju koordinatoriem — šis kritērijs tiek piemērots visam plānotajam konsorcijam, un “Erasmus” plāna mērķiem ir jābūt saskaņā ar konsorcija mērķi, kas noteikts pieteikumā,
• ierosinātā “Erasmus” plāna mērķi un to izpildes termiņš ir reālistiski un pietiekami vērienīgi, lai panāktu labvēlīgu ietekmi uz organizāciju (vai konsorciju),
• ierosinātie pasākumi attiecībā uz “Erasmus” plāna mērķu izpildes norises izsekošanu un novērtēšanu ir atbilstoši un konkrēti,
• ja pieteikuma iesniedzējs pieteikumam ir pievienojis stratēģiskos dokumentus — pastāv skaidrs pamatojums attiecībā uz saikni starp ierosināto “Erasmus” plānu un pievienotajiem dokumentiem.

“Erasmus” plāns — darbības (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

tas, kādā mērā:

• ierosinātais mobilitātes darbību dalībnieku skaits ir proporcionāls pieteikuma iesniedzējas organizācijas lielumam un pieredzei,
  • attiecībā uz konsorciju koordinatoriem — tiks ņemts vērā paredzētais konsorcija lielums,
• ierosinātais mobilitātes darbību dalībnieku skaits ir reāls un atbilstošs “Erasmus” plānā izklāstītajiem mērķiem,
• plānoto dalībnieku profils atbilst pieteikuma jomai, ierosinātajam “Erasmus” plānam un “Erasmus” akreditācijas mērķiem,
• attiecīgajā gadījumā un ja pieteikuma iesniedzējs plāno rīkot mobilitātes darbības izglītības apguvējiem — tas, kādā mērā ir iesaistīti dalībnieki, kuriem ir mazāk iespēju.

“Erasmus” plāns — pārvaldība (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

tas, kādā mērā:

• pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis konkrētus ierosinājumus, kā veicināt to “Erasmus” akreditācijas pamatprincipu īstenošanu, kuri izklāstīti “Erasmus” kvalitātes standartos,
• pieteikuma iesniedzējs ir ierosinājis skaidru un pilnīgu uzdevumu sadali saskaņā ar “Erasmus” kvalitātes standartiem,
• pieteikuma iesniedzējs ir piešķīris atbilstošus resursus programmas darbību pārvaldībai saskaņā ar “Erasmus” kvalitātes standartiem,
• pastāv pienācīga iesaiste organizācijas vadības līmenī,
• ir noteikti atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu programmas darbību nepārtrauktību pieteikuma iesniedzējas organizācijas darbinieku vai vadības izmaiņu gadījumā,
• pieteikuma iesniedzējs ir ierosinājis konkrētus un loģiskus pasākumus, ar ko integrēt mobilitātes darbību rezultātus organizācijas ikdienas darbā,
  • attiecībā uz konsorciju koordinatoriem — šis kritērijs tiek piemērots visam plānotajam konsorcijam.

Maksimālais piešķirto “Erasmus” akreditāciju skaits

Valsts aģentūra nosaka maksimālo katrā valstī piešķiramo akreditāciju skaitu, pamatojoties uz pieejamo budžetu. Šādu lēmumu pieņem atsevišķi par katru no trim jomām un publicē valsts aģentūras tīmekļa vietnē vismaz 14 kalendārās dienas pirms šajā uzaicinājumā noteiktā pieteikumu iesniegšanas termiņa.

Atlasi veic, pamatojoties uz minimālajiem piešķiršanas kritērijiem atbilstošo pieteikumu sarindojuma sarakstu. Akreditācija tiek piešķirta, sākot ar pieteikumiem ar augstāko novērtējumu, līdz ir sasniegts maksimāli noteiktais akreditācijas saņēmēju skaits. Ja uz pēdējās akreditācijas piešķiršanu pretendē vairāk nekā viens pieteikums ar vienādu punktu skaitu, piešķirto akreditācijas saņēmēju maksimālo skaitu palielina, lai nodrošinātu akreditāciju visiem pieteikumiem ar attiecīgo punktu skaitu.

Derīgums

Šā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ietvaros piešķirtā “Erasmus” akreditācija būs derīga no 2026. gada 1. februāra visu plānošanas periodu līdz 2027. gada 31. decembrim.

Ja “Erasmus” akreditācija ir nepieciešama dalībai pasākumos pēc 2021.–2027. gada plānošanas perioda beigām, valsts aģentūra var pagarināt akreditācijas derīgumu saskaņā ar Eiropas Komisijas paredzētajiem nosacījumiem. Ņemot vērā šo iespēju, pieteikumu iesniedzēji var iesniegt “Erasmus” plānus, kas aptver laikposmu no diviem līdz pieciem gadiem. Ja akreditācija netiek pagarināta, iepriekš piešķirto projektu īstenošanu var turpināt pēc 2027. gada 31. decembra līdz attiecīgo dotācijas nolīgumu darbības beigām.

Akreditāciju var pārtraukt jebkurā brīdī, ja akreditētā organizācija beidz pastāvēt vai valsts aģentūrai vienojoties ar akreditēto organizāciju. Valsts aģentūra var vienpusēji izbeigt akreditāciju saskaņā ar nosacījumiem, kas aprakstīti sadaļā “Ziņojumu sniegšana, pārraudzība un kvalitātes nodrošināšana”.  Akreditētā organizācija vienpusēji izbeigt akreditāciju var tikai tad, ja vismaz trīs gadus pēc kārtas šī akreditācija nav tikusi izmantota, lai iesniegtu pieteikumus akreditētiem mobilitātes projektiem.

Nenododamība

“Erasmus” akreditāciju nevar nodot citām organizācijām. Ja akreditētā organizācijā notiek strukturālas izmaiņas (piemēram, sadalīšanās, apvienošanās, juridiskās personas, statūtu vai īpašumtiesību maiņa vai uzdevumu un resursu oficiāla nodošana starp publiskā sektora iestādēm), valsts aģentūra, pamatojoties uz pamatotu pieprasījumu, var nodot akreditāciju kādai no tiesību pārņēmējām organizācijām.

Ziņojumu sniegšana, pārraudzība un kvalitātes nodrošināšana

Noslēguma ziņojumi pēc katra dotācijas nolīguma darbības beigām

Pēc katra saskaņā ar “Erasmus” akreditāciju apstiprinātā dotācijas nolīguma darbības beigām akreditētā organizācija iesniedz nobeiguma ziņojumu par īstenotajām darbībām, kā norādīts piemērojamajā dotācijas nolīgumā.

Akreditācijas ziņojumi

Saskaņā ar apstiprinātā “Erasmus” plāna saturu un vismaz reizi piecos gados akreditētajām organizācijām būs jāveic šādi pienākumi:

• jāziņo par to, kā tās ir nodrošinājušas “Erasmus” kvalitātes standartu ievērošanu,
• jāziņo par “Erasmus” plāna mērķu sasniegšanas norisi,
• jāatjaunina savs “Erasmus” plāns.

Valsts aģentūra var pieņemt lēmumu pieprasīt dažādus iepriekš minētos elementus vienlaikus vai atsevišķi.

Valsts aģentūra var pieņemt lēmumu aizstāt akreditācijas ziņojumu ar strukturētas pārraudzības apmeklējumu.

Valsts aģentūra var mainīt progresa ziņojumu skaitu un iesniegšanas grafiku, pamatojoties uz akreditētās organizācijas darbības rezultātiem, kas izriet no sniegtajiem ziņojumiem, pārraudzības un kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm, vai pamatojoties uz būtiskām izmaiņām organizācijā.

Turklāt akreditētās organizācijas var brīvprātīgi pieprasīt “Erasmus” plāna atjaunināšanu. Pamatojoties uz organizācijas apsvērumiem, valsts aģentūra pieņems lēmumu par atjaunināšanas pamatotību. “Erasmus” plāna atjaunināšana cita starpā var ietvert pieprasījumu mainīt individuālas organizācijas akreditāciju uz mobilitātes konsorcija koordinatora akreditāciju vai otrādi.

Pārraudzība un pārbaudes

Valsts aģentūra var rīkot oficiālas pārbaudes, pārraudzības apmeklējumus vai citas darbības, lai sekotu līdzi akreditēto organizāciju progresam un rezultātiem, nodrošinātu apstiprināto kvalitātes standartu ievērošanu un sniegtu tām atbalstu.

Oficiālās pārbaudes var notikt dokumentu pārbaudes vai akreditētās organizācijas, konsorcija dalībnieku, atbalstošo organizāciju telpu un jebkuru citu tādu telpu apmeklējumu veidā, kurās tiek veiktas attiecīgās darbības. Valsts aģentūra var lūgt palīdzību valsts aģentūrām citās valstīs, lai pārbaudītu un pārraudzītu tajās notiekošās darbības.

Pēc ziņojuma sagatavošanas vai pārraudzības darbības veikšanas valsts aģentūra sniedz atsauksmes akreditētajai organizācijai. Tāpat valsts aģentūra var sniegt akreditētajai organizācijai norādījumus par obligāti veicamām vai ieteicamām darbībām rezultātu uzlabošanai.

Jaunu akreditētu pieteikuma iesniedzēju vai paaugstināta riska organizāciju, valsts aģentūras norādījumu un termiņu neievērošanas gadījumā, ļoti neapmierinošu rezultātu gadījumā, pamatojoties uz sniegtajiem ziņojumiem, pārraudzību un kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm, programmas noteikumu pārkāpuma gadījumā (tostarp cita pasākuma ietvaros) valsts aģentūra var veikt šādus korektīvos pasākumus: 

• novērošana — valsts aģentūra var ierobežot finansējuma līmeni, kuram var pieteikties akreditētā organizācija attiecībā uz pasākumiem, kuros ir nepieciešama “Erasmus” akreditācija. Nesen akreditētām organizācijām var tikt sākta novērošana, ja darbības spēju pārbaudes laikā tiek konstatēts zemas īstenošanas kvalitātes risks,
• apturēšana — organizācijas, kurām apturēta akreditācija, nedrīkst pieteikties finansējumam tādos pasākumos, kuriem nepieciešama “Erasmus” akreditācija. Tāpat valsts aģentūra var pārtraukt tādu dažu vai visu spēkā esošo dotāciju nolīgumu darbību, kuras piešķirtas saskaņā ar apturēto akreditāciju.
• Nolīguma izbeigšana: ja turpinās valsts aģentūras norādījumu un termiņu neievērošana, darbs ar ļoti neapmierinošiem rezultātiem, ilgtermiņa bezdarbība vai tiek atkārtoti vai būtiski pārkāpti programmas noteikumi (tostarp cita pasākuma ietvaros), valsts aģentūra var pārtraukt akreditāciju un visu spēkā esošo dotāciju nolīgumu, kas piešķirti šīs akreditācijas ietvaros, darbību.

Novērošanas vai apturēšanas periods ilgst, līdz valsts aģentūra konstatē, ka akreditētā organizācija atkal izpilda šajā uzaicinājumā paredzētos nosacījumus un kvalitātes prasības un ka tā ir novērsusi neapmierinošu rezultātu risku.

Organizācijas, uz kurām attiecas apturēšana vai novērošana, nedrīkst pieteikties jaunai akreditācijai tajā pašā jomā.

Izcilības atzīšana

Sekmīgākajām akreditētajām organizācijām tiks izrādīta atzinība, izmantojot izcilības zīmes, kas tiks piešķirtas šā uzaicinājuma ietvaros. Izcilības zīmes saņemšanas un periodiskas pārskatīšanas nosacījumus nosaka katra valsts aģentūra, un tā publicē tos savā tīmekļa vietnē.

Footnote

1. https://www.cedefop.europa.eu/files/osnabrueck_declaration_eu2020.pdf . ↩ back
2. https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1223 . ↩ back
3. https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1223 . ↩ back
4. ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī iedibinātiem PIA nodrošinātājiem, kuriem ir īpašs statuss un kuri ir citas valsts iestāžu uzraudzībā, var būt jāiesniedz pieteikums uzraudzītājā valstī esošajai valsts aģentūrai. Lai iegūtu precīzu informāciju par katru gadījumu, sazinieties ar uzņēmējvalsts vai valsts, kurā atrodas attiecīgā valsts iestāde, valsts aģentūru. Tā kā visām mobilitātes darbībām ir jābūt transnacionālām, PIA nodrošinātāji, kuriem ir šāds īpašs statuss, nevar organizēt mobilitātes darbības ar citām organizācijām, kam ir tāds pats statuss (t. i., tās uzrauga viena un tā pati valsts iestāde vai valsts aģentūra), pat ja otra organizācija atrodas citā valstī. ↩ back
5. ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī iedibinātām skolām, kurām ir īpašs statuss un kuras ir citas valsts iestāžu uzraudzībā, var būt jāiesniedz pieteikums uzraudzītājā valstī esošajai valsts aģentūrai. Lai iegūtu precīzu informāciju par katru gadījumu, sazinieties ar uzņēmējvalsts vai valsts, kurā atrodas attiecīgā valsts iestāde, valsts aģentūru. Tā kā visām mobilitātes darbībām ir jābūt transnacionālām, skolas, kurām ir šāds īpašs statuss, nevar organizēt mobilitātes darbības ar citām organizācijām, kam ir tāds pats statuss (t. i., tās uzrauga viena un tā pati valsts iestāde vai valsts aģentūra), pat ja otra organizācija atrodas citā valstī. ↩ back
6. Neskarot kompetentās valsts iestādes pieņemtās definīcijas, ņemiet vērā, ka organizācijas, kuras nodrošina pieaugušo izglītības apguvējiem profesionālo izglītību un apmācību, parasti uzskata par profesionālās izglītības un apmācības nodrošinātājiem, nevis pieaugušo izglītības nodrošinātājiem.  Lai iegūtu papildu informāciju, skatiet piemērojamās definīcijas savas valsts aģentūras tīmekļa vietnē. ↩ back