Skip to main content

Erasmus+ Programme Guide

The essential guide to understanding Erasmus+

Erasmus+ Programmijuhend 2025

See veebileht ei kajasta veel Erasmus+ 2025. aasta programmijuhendi sisu.

Saate 2025. aasta täieliku programmijuhendi oma valitud keeles PDFina alla laadida.

Erasmuse akrediteering kutsehariduse ja -õppe, üldhariduse ja täiskasvanuhariduse valdkonnas

Šis augstākās izglītības mobilitātes pasākums atbalsta visu studiju jomu un ciklu (īsais cikls, bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras līmenis) augstākās izglītības studentu fizisko un jaukto mobilitāti. Studenti var studēt augstākās izglītības partneriestādē vai stažēties uzņēmumā, pētniecības institūtā, laboratorijā, organizācijā vai jebkurā citā atbilstīgā darbavietā ārzemēs. Tāpat studenti var apvienot studiju periodu ārzemēs ar stažēšanos, tādējādi papildus stiprinot mācīšanās rezultātus un apgūstot transversālas prasmes. Lai arī tiek stingri mudināts īstenot ilgtermiņa fizisko mobilitāti, šis pasākums atzīst nepieciešamību piedāvāt elastīgāku fiziskās mobilitātes ilgumu, lai nodrošinātu programmas piekļūstamību visiem studentiem neatkarīgi no to izcelsmes, apstākļiem un studiju jomas.

Tāpat šis pasākums atbalsta augstākās izglītības pedagogu un administratīvā personāla iesaistīšanos profesionālās attīstības darbībās ārzemēs, kā arī sniedz iespēju darba pasaules personālam pasniegt mācības un apmācīt studentus vai personālu augstākās izglītības iestādēs. Šīs darbības var veidot mācīšanas un apmācības periodi (piemēram, “ēnošana” darbā, novērošanas periodi, apmācības kursi).

Turklāt šis pasākums atbalsta jaukta tipa intensīvās programmas, dodot iespēju augstākās izglītības iestāžu grupām kopīgi izstrādāt studentiem, akadēmiskajam un administratīvajam personālam jauktas mobilitātes mācību programmas un darbības.

Pasākuma mērķi

Šā pasākuma mērķis ir sniegt ieguldījumu tādas Eiropas izglītības telpas izveidē, kam ir starptautiska ietekme, un stiprināt saikni starp izglītību un pētniecību.

Pasākuma mērķis ir sekmēt nodarbināmību, sociālo iekļaušanu, pilsonisko iesaistīšanos, inovāciju un vidisko ilgtspēju Eiropā un ārpus tās, nodrošinot visu studiju jomu studentiem visos studiju ciklos iespēju studiju ietvaros studēt vai gūt apmācību ārvalstīs. Pasākuma mērķis ir panākt, lai:

  • viņi nonāktu saskarē ar citu veidu viedokļiem, zināšanām, mācīšanas un pētniecības metodēm, kā arī darba praksi savā studiju jomā Eiropas un starptautiskā kontekstā,
  • viņi attīstītu tādas transversālās prasmes kā saziņas prasmes, valodu prasmes, kritiskā domāšana, problēmu risināšana, starpkulturālās un pētniecības prasmes,
  • viņi attīstītu tādas uz nākotni vērstās prasmes kā digitālās un zaļās prasmes, kuras viņus padarīs spējīgus stāties pretī šodienas un rītdienas problēmām,
  • veicinātu personisko attīstību, piemēram, spēju pielāgoties jaunām situācijām, un pašapziņu.

Tāpat mērķis ir iedrošināt personālu, tostarp uzņēmumu personālu, mācīt un apmācīt ārzemēs savas profesionālās attīstības ietvaros, lai:

  • apmainītos ar zinātību, 
  • gūtu pieredzi jaunā mācīšanas vidē,
  • iegūtu jaunas, inovatīvas pedagoģiskās un izglītības programmu izstrādes prasmes, kā arī digitālās prasmes,
  • sazinātos ar kolēģiem kopīgu darbību veidošanas nolūkā, lai sasniegtu programmas mērķus,
  • apmainītos ar labu praksi un stiprinātu augstākās izglītības iestāžu savstarpējo sadarbību,
  • labāk sagatavotu studentus darba pasaulei.

Turklāt mērķis ir veicināt transnacionālu un starpdisciplināru mācību programmu un inovatīvu mācīšanās un mācīšanas veidu izstrādi, tostarp tiešsaistes sadarbību, izpētē balstītu mācīšanos un problēmu risināšanā balstītas pieejas, lai risinātu sabiedrības problēmas.

Kā piekļūt Programmas “Erasmus+” augstākās izglītības mobilitātes iespējām?

Pieteikuma iesniedzējai organizācijai jābūt iedibinātai ES dalībvalstī vai programmas “Erasmus+” asociētajā trešā valstī un jābūt derīgai augstākās izglītības akreditācijai. Tā var iesniegt pieteikumu kā atsevišķa augstākās izglītības iestāde, kurai jābūt piešķirtai “Erasmus” Augstākās izglītības hartai (ECHE), vai mobilitātes konsorcija vārdā, kuram nepieciešama konsorcija akreditācija.

Individuālas organizācijas akreditācija — “Erasmus” Augstākās Izglītības Harta

Augstākās izglītības iestādēm (AII) ir jābūt piešķirtai “Erasmus” Augstākās izglītības hartai (ECHE)1 , pirms tās piesakās mobilitātes projektam savā “Erasmus+” valsts aģentūrā. Parakstot “Erasmus” Augstākās izglītības hartu, augstākās izglītības iestādes apņemas sniegt mobilitātes dalībniekiem visu nepieciešamo atbalstu, tostarp lingvistisko sagatavošanu. Mobilitātes dalībnieki var izmantot programmas “Erasmus+” tiešsaistes valodas atbalstu (OLS), lai pirms mobilitātes un/vai tās laikā uzlabotu savas svešvalodas kompetences.

Cita starpā ECHE principi paredz, ka iesaistītajai AII ir jāīsteno mobilitāte studiju un mācīšanas mērķiem vienīgi tādu iepriekšēju nolīgumu ietvaros, kas noslēgti starp iestādēm, un jāatlasa potenciālie dalībnieki un jāpiešķir mobilitātes dotācijas taisnīgā, pārredzamā, saskaņotā un dokumentētā veidā saskaņā ar noteikumiem dotācijas nolīgumā, kas noslēgts ar valsts aģentūru. Tai būtu jānodrošina taisnīgas un pārredzamas procedūras visos mobilitātes posmos, kā arī atbilžu sniegšanas procesā uz dalībnieku jautājumiem/sūdzībām. Tai jānodrošina, lai kredītpunktu mobilitātes gadījumā uzņemtajiem mobilitātes studentiem netiktu piemērota maksa par mācībām, reģistrāciju, eksāmeniem vai piekļuvi laboratoriju un bibliotēku aprīkojumam. Pēc mobilitātes perioda iestādei arī jānodrošina, ka tā automātiski un pilnīgi atzīst ārvalstīs pavadītā mācību perioda rezultātus.

ECHE papildina ECHE vadlīnijas2  — tas ir dokuments, kas augstākās izglītības iestādēm palīdz īstenot ECHE principus. Īstenojot visus pasākumus, kuriem ir nepieciešama šī akreditācija, augstākās izglītības iestādēm ir pienācīgi jāievēro ECHE un to papildinošās vadlīnijas. Šajā nolūkā ir darīts pieejams ECHE pašnovērtējums3 , kas palīdz augstākās izglītības iestādēm novērtēt, kā tām veicas ECHE principu īstenošanā un kurās jomās ir iespējams uzlabojums, un iesaka, kā panākt turpmākus uzlabojumus.

Lai arī programmas neasociēto trešo valstu augstākās izglītības iestādes nav tiesīgas parakstīt ECHE4 , tām ir jāievēro ECHE principi. Tādēļ iestāžu starptautiskās mobilitātes nolīgumā ir skaidri jāizklāsta tādi jautājumi kā taisnīga un pārredzama dalībnieku atlase, mācīšanās rezultātu atzīšana un viss nepieciešamais atbalsts, kas tiek piedāvāts mobilitātes dalībniekiem.

Grupas akreditācija — “Erasmus” akreditācija augstākās izglītības mobilitātes konsorcijiem

Pieteikties augstākās izglītības mobilitātes projektu finansējumam var ne tikai atsevišķas AII, bet arī AII grupas. Šādu grupu sauc par mobilitātes konsorciju. Mobilitātes konsorcijam ir jābūt “Erasmus” akreditācijai augstākās izglītības mobilitātes konsorcijiem.

Mobilitātes konsorcija koordinators mobilitātes konsorcija vārdā iesniedz pieteikumu “Erasmus” akreditācijai augstākās izglītības mobilitātes konsorcijiem un “Erasmus+” dotācijai. Minēto akreditāciju piešķir tā pati valsts aģentūra, kas novērtē pieprasījumu par finansējuma piešķiršanu augstākās izglītības mobilitātes projektam. Akreditācijas un mobilitātes projektu dotāciju pieprasījumus var iesniegt viena uzaicinājuma ietvaros. Taču dotācija mobilitātes projektiem tiek piešķirta tikai tām AII grupām un organizācijām, kas sekmīgi izturējušas akreditācijas procesu.

Lai iegūtu mobilitātes konsorcija akreditāciju, jābūt izpildītiem turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem.

Atbilstības kritēriji

Atbilstīgās dalīborganizācijas

Augstākās izglītības mobilitātes konsorciju var veidot šādas dalīborganizācijas:

  • augstākās izglītības iestādes, kurām ir spēkā esoša “Erasmus” Augstākās izglītības harta,
  • jebkura publiska vai privāta organizācija, kas darbojas darba tirgū vai izglītības, apmācības un jaunatnes jomā.

Visām dalīborganizācijām jābūt izveidotām tajā pašā ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī. Mobilitātes konsorciji nevar būt izveidoti programmas neasociētajās trešās valstīs.

Visas mobilitātes konsorcija dalīborganizācijas jānorāda brīdī, kad tiek iesniegts pieteikums mobilitātes konsorcija akreditācijas saņemšanai.

Kas var iesniegt pieteikumu?

Jebkura atbilstīga dalīborganizācija var darboties kā koordinators un iesniegt pieteikumu visu konsorcijā iesaistīto organizāciju vārdā.

Dalīborganizāciju skaits

Mobilitātes konsorcijā jābūt vismaz trim atbilstīgām dalīborganizācijām, ieskaitot divas AII.

Konsorcija akreditācijas darbības ilgums

Viss programmas periods.

Ja pēc akreditācijas piešķiršanas mobilitātes konsorcija sastāvā notiek būtiskas izmaiņas, ir jāiesniedz jauns akreditācijas pieteikums.

Kur pieteikties?

tās valsts aģentūrā, kurā ir izveidota pieteikuma iesniedzēja organizācija.

Kad pieteikties?

Akreditācijas pieteikumi jāiesniedz līdz 20. februāra plkst. 12.00.00 (pusdienlaiks pēc Briseles laika) par projektiem, kas sākas no tā paša gada vai nākamo gadu 1. jūnija.

Kā pieteikties?

Sīkāku informāciju par to, kā pieteikties, skatīt šo vadlīniju C daļā.

Piešķiršanas kritēriji

Akreditācijas pieteikums tiek novērtēts atbilstoši turpmāk norādītajiem piešķiršanas kritērijiem.

Konsorcija atbilstība - (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

  • Priekšlikuma atbilstība: 
    • pasākuma mērķiem,
    • konsorcijā iesaistīto organizāciju un individuālo dalībnieku vajadzībām un mērķiem.
  • Cik lielā mērā priekšlikums ir saistīts ar ES kopīgo vērtību, piemēram, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, kā arī jebkāda veida diskriminācijas apkarošanas, ievērošanu un veicināšanu.
  • Tas, kādā mērā priekšlikums ir piemērots: 
    • augstas kvalitātes mācīšanās rezultātu radīšanai dalībniekiem,
    • konsorcijā iesaistīto organizāciju spēju un starptautiskās darbības jomas stiprināšanai,
    • pievienotās vērtības radīšanai ES līmenī, gūstot rezultātus, kas netiktu sasniegti ar katras atsevišķās AII īstenotām darbībām.

Konsorcija sastāva kvalitāte un sadarbības mehānisms - (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

  • tas, kādā mērā: 
    • konsorcijam ir atbilstošs nosūtītāju augstākās izglītības iestāžu sastāvs, kas attiecīgā gadījumā papildināts ar dalīborganizācijām no citām sociālekonomikas nozarēm ar nepieciešamo profilu, pieredzi un zinātību, lai sekmīgi īstenotu visus projekta aspektus,
    • konsorcija koordinatoram ir iepriekšēja pieredze konsorcija vai līdzīga veida projekta vadīšanā,
    • pienākumu, atbildības jomu un uzdevumu/resursu sadalījums ir pienācīgi noteikts un apliecina visu dalīborganizāciju apņemšanos un aktīvu līdzdalību,
    • ir nodrošināta uzdevumu/resursu apvienošana un kopīga izmantošana,
    • ir skaidri noteiktas atbildības jomas līgumiskos un finanšu pārvaldības jautājumos,
    • konsorcijs pasākumā iesaista jaunpienācējas un mazāk pieredzējušas organizācijas.

Konsorcija darbību izstrādes un īstenošanas kvalitāte - (maksimālais rezultāts — 20 punkti)

  • Visu mobilitātes projekta posmu (sagatavošanās, mobilitātes darbību īstenošana un pēcpasākumi) skaidrība, pabeigtība un kvalitāte.
  • Praktisko pasākumu, pārvaldības un atbalsta kārtības kvalitāte (piemēram, uzņēmējorganizāciju atrašana, piemeklēšana, informēšana, lingvistiskais un starpkultūru atbalsts, pārraudzība).
  • Tas, cik kvalitatīva ir sadarbība, koordinācija un saziņa starp dalīborganizācijām un ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.
  • Attiecīgā gadījumā — dalībnieku mācīšanās rezultātu atzīšanas un validēšanas kārtības kvalitāte, kā arī Eiropas pārredzamības un atzīšanas instrumentu izmantošanas konsekvence.
  • Ja piemērojams — tas, cik piemēroti ir dalībnieku atlases pasākumi mobilitātes darbībām un pasākumi, kuru mērķis ir veicināt personu, kam ir mazāk iespēju, piedalīšanos mobilitātes darbībās.

Ietekme un izplatīšana - (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

  • Konsorcija vadīto darbību iznākumu izvērtēšanas pasākumu kvalitāte.
  • projekta iespējamā ietekme: 
    • uz dalībniekiem un dalīborganizācijām projekta darbības laikā un pēc tam.
    • ārpus organizācijām un privātpersonām, kas tieši piedalās projektā, iestādes, vietējā, reģionālā, valsts un/vai starptautiskā līmenī.
  • To pasākumu atbilstība un kvalitāte, kuru mērķis ir izplatīt konsorcija vadīto darbību iznākumus iesaistīto partneru un dalīborganizāciju vidū un ārpus tām.

Lai konsorcijs tiktu akreditēts, priekšlikumiem vērtējuma kopsummā jāiegūst vismaz 60 punkti. Turklāt katrā no piešķiršanas kritērijiem jāiegūst vismaz puse no maksimāli piešķiramā punktu skaita.

Projekta izveide

Pieteikuma iesniedzēja organizācija iesniedz pieteikumu mobilitātes projekta dotācijas saņemšanai, paraksta un īsteno dotācijas nolīgumu un sagatavo ziņojumus.

Mobilitātes projektā iesaistītās dalīborganizācijas pilda turpmāk izklāstītos pienākumus un uzdevumus.

  • Nosūtītājorganizācija — atbild par studentu/personāla atlasi un nosūtīšanu uz ārvalstīm. Šie pienākumi ietver arī dotāciju maksājumu veikšanu (dalībniekiem ES dalībvalstīs un programmas asociētajās trešās valstīs), sagatavošanu, pārraudzību un automātisku atzīšanu saistībā ar mobilitātes periodu.
  • Uzņēmējorganizācija — atbild par studentu/personāla uzņemšanu no ārvalstīm un studiju/stažēšanās programmas, apmācības darbību programmas piedāvāšanu viņiem vai labuma gūšanu no mācīšanas darbības. Šie pienākumi ietver arī dotāciju maksājumu veikšanu (dalībniekiem no programmas neasociētajām trešām valstīm).
  • Starpniekorganizācija — organizācija, kas darbojas ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts darba tirgū vai izglītības, apmācības un darba ar jaunatni jomā. Tā var būt mobilitātes konsorcija partnere, bet nevar būt nosūtītājorganizācija. Tās pienākums var būt kopīgot un atvieglot nosūtītāju augstākās izglītības iestāžu administratīvās procedūras un labāk saskaņot studentu profilus ar uzņēmumu vajadzībām stažēšanās gadījumā, kā arī kopīgi sagatavot dalībniekus.

Nosūtītājorganizācijām un uzņēmējorganizācijām kopā ar studentiem/personālu pirms mobilitātes perioda sākšanas jāvienojas par darbībām, kas jāveic studentiem (“mācību līgumā”) vai personāla locekļiem (“mobilitātes līgumā”). Minētajos līgumos nosaka ārvalstīs pavadītā mobilitātes perioda saturu un katras puses formālās atzīšanas noteikumus. Tiesības un pienākumi ir izklāstīti dotācijas nolīgumā, ko dotācijas saņēmējs noslēdzis ar dalībnieku. Ja darbību savstarpēji īsteno divas augstākās izglītības iestādes (studentu mobilitāte, tostarp jaukta mobilitāte, studiju nolūkos un personāla mobilitāte mācīšanas nolūkos), nosūtītājiestādei un uzņēmējiestādei pirms apmaiņas sākšanas jānoslēdz iestāžu līgums.

Horizontālās dimensijas

Izstrādājot mobilitātes projektu, ir jāstiprina šādas horizontālās dimensijas.

Iekļaušana un daudzveidība augstākās izglītības mobilitātē

Lai studentu un personāla mobilitāte būtu pēc iespējas vienkāršāk pieejama, AII saskaņā ar ECHE principiem ir jānodrošina pašreizējiem un potenciālajiem dalībniekiem vienlīdzīga un taisnīga piekļuve un iespējas neatkarīgi no viņu izcelsmes. Tas nozīmē tādu dalībnieku, kuriem ir mazāk iespēju, piemēram, dalībnieku ar fiziskās, garīgās veselības traucējumiem vai cita veida veselības traucējumiem, studentu ar bērniem, strādājošu vai profesionālajā sportā iesaistītu studentu, kā arī visu mobilitātē nepietiekami pārstāvēto studiju jomu studentu iekļaušanu. Šā principa ievērošanā liela nozīme ir tādu iekšējo atlases procedūru noteikšanai, kurās tiek ņemts vērā taisnīgums un iekļaušana, kā arī visaptveroši tiek novērtēti pieteikumu iesniedzēju sasniegumi un motivācija. Turklāt AII tiek aicinātas izveidot savās studiju programmās iepriekš noteiktas mobilitātes iespējas, piemēram, mobilitātes “logus”, lai palīdzētu veicināt visu studiju jomu studentu iesaistīšanos. Šajā ziņā jaukta mobilitāte var piedāvāt papildu iespējas, kuras var būt labāk piemērotas noteiktām personām vai studentu grupām. Šajā kontekstā iekļautības speciālistu klātbūtne augstākās izglītības iestādēs palīdz risināt iekļaušanas un daudzveidības jautājumus. Iekļautības speciālisti var, piemēram, sadarbībā ar attiecīgajiem kolēģiem veicināt izpratni, nākt klajā ar saziņas un iesaistes stratēģijām, nodrošināt pietiekamu atbalstu visā mobilitātes periodā, kā arī veicināt sadarbību starp iestādes attiecīgajiem darbiniekiem, kam ir zinātība iekļaušanas un daudzveidības jomā.

Vidiskā ilgtspēja un videi draudzīga prakse augstākās izglītības mobilitātē

Saskaņā ar ECHE principiem AII ir jāpopularizē videi draudzīga prakse visās ar programmu saistītajās darbībās. Tas nozīmē popularizēt ilgtspējīgu transporta veidu izmantošanu mobilitātei, aktīvi rīkoties, organizējot programmas “Erasmus+” mobilitātei veltītus pasākumus, konferences un sanāksmes videi draudzīgākā veidā, kā arī aizstāt papīra formāta administratīvos procesus ar digitalizētiem procesiem (saskaņā ar Eiropas studenta kartes iniciatīvas standartiem un laika grafiku). Tāpat AII būtu jāveicina izpratne visu dalībnieku vidū par dažādiem pasākumiem, kurus tie var veikt, esot ārvalstīs, lai samazinātu savu mobilitātes darbību radīto oglekļa un vides pēdas nospiedumu, un būtu jāpārrauga progress virzībā uz ilgtspējīgākas studentu un personāla mobilitātes sasniegšanu.

Digitalizācija un digitālā izglītība un prasmes augstākās izglītības mobilitātē

Ievērojot ECHE principus, AII būtu jāievieš digitalizēta studentu mobilitātes pārvaldība saskaņā ar <a href="https://erasmus-plus.ec.europa.eu/european-student-card-initiative" target="_blank" class=" eac-external-link">Eiropas studenta kartes iniciatīvas tehniskajiem standartiem</a>5 . Tas nozīmē, ka programmā iesaistītajām AII ir jāpieslēdzas “Erasmus” bezpapīra darbplūsmas tīklam, lai apmainītos ar mobilitātes datiem un pārvaldītu digitālos mācību līgumus un digitālos iestāžu līgumus, tiklīdz šīs funkcijas sāks darboties. AII var izmantot savu organizatoriskā atbalsta finansējumu digitalizētās mobilitātes pārvaldības īstenošanai. Iestādēm savos ietvaros ir jāpopularizē jaukta mobilitāte (fiziskās mobilitātes kombinēšana ar virtuālo komponentu), lai piedāvātu vēl elastīgākus mobilitātes formātus, turpinot uzlabot mācīšanās rezultātus un fiziskās mobilitātes ietekmi. AII ir jānodrošina jauktas mobilitātes darbību kvalitāte un dalības jauktā mobilitātē, tostarp virtuālā komponenta, formāla atzīšana. Tāpat iestādēm būtu jāveicina izpratne savu studentu un personāla vidū par programmā pieejamajām iespējām apgūt un turpināt attīstīt attiecīgās digitālās prasmes visās studiju jomās, tostarp par iespēju studentiem un neseniem absolventiem stažēties programmā “Digitālā iespēja”, lai iegūtu vai turpinātu attīstīt digitālās prasmes6 . Arī skolotāji un administratīvais personāls var gūt labumu no digitālo prasmju apmācības, lai iegūtu kursos izmantoto digitālo tehnoloģiju izmantošanai un administrācijas digitalizācijai attiecīgi nepieciešamās digitālās prasmes7 .

Līdzdalība un pilsoniskā iesaistīšanās

Programmas mērķis ir palīdzēt tās dalībniekiem atklāt sev ieguvumus, kurus piedāvā aktīvs pilsoniskums un līdzdalība demokrātiskajā dzīvē. Atbalstītajām mobilitātes darbībām būtu jānostiprina līdzdalības prasmes dažādās pilsoniskās sabiedrības jomās, kā arī sociālo un starpkultūru kompetenču, kritiskās domāšanas un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstība. Kad vien iespējams, projektiem vajadzētu piedāvāt iespējas līdzdalībai demokrātiskajā dzīvē, kā arī sociālai un pilsoniskai iesaistei formālās vai neformālās mācīšanās darbību veidā un būtu jāsekmē mācīšanās darbību kopīgas radīšanas un kopīgas izstrādes prakse. Dalībai mobilitātē arī būtu jāuzlabo dalībnieku izpratne par Eiropas Savienību un kopējām Eiropas vērtībām, tostarp demokrātijas principu ievērošanu, cilvēka cieņu, vienotību un daudzveidību, starpkultūru dialogu, kā arī Eiropas sociālo un kultūrvēsturisko mantojumu.

Darbību apraksts

Studentu mobilitāte

Studentu mobilitāti var īstenot ikvienā studiju jomā un ciklā (īsais cikls, bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras līmeņa cikls). Lai nodrošinātu augstas kvalitātes mobilitātes darbības ar maksimālu ietekmi uz studentiem, mobilitātes darbībai jāatbilst studenta ar grādu saistītajām mācību un personiskās attīstības vajadzībām.

Studenti var īstenot turpmāk izklāstītās darbības.

  • Studiju periods ārvalstī augstākās izglītības partneriestādē. Studiju periodam ārvalstīs ir jāveido daļa no studenta studiju programmas, kuru pabeidzot, tiek iegūts grāds jebkurā studiju ciklā. Studiju periods ārvalstīs var ietvert arī stažēšanās periodu. Šāds apvienojums veido sinerģiju starp ārvalstīs iegūto akadēmisko un profesionālo pieredzi.

Kas attiecas uz darba slodzi — Eiropas augstākās izglītības telpas (EAIT) valstīs pilna laika studiju akadēmiskais gads parasti sastāv no izglītības komponentiem, kas kopā veido 60 ECTS kredītpunktus (vai līdzvērtīgas vienības valstīs ārpus EAIT). Ja mobilitātes periods ir īsāks par pilnu akadēmisko gadu, ir ieteicams proporcionāli pielāgot mācību līgumā ietvertos izglītības komponentus.

  • Stažēšanās (norīkojums darbā, prakse) uzņēmumā, pētniecības institūtā, laboratorijā, organizācijā vai jebkurā citā atbilstīgā darbavietā ārzemēs. Stažēšanās ārvalstīs tiek atbalstīta jebkura studiju cikla laikā, kā arī neseniem absolventiem. Tā ietver arī mācīšanas asistēšanu pedagoģijas studentiem un pētniecības asistēšanu studentiem un doktora grāda kandidātiem jebkurā atbilstīgajā pētniecības objektā. Lai turpinātu stiprināt sinerģiju ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, šīs mobilitātes darbības var norisēt arī “Apvārsnis Eiropa” finansēto pētniecības projektu kontekstā, pilnībā ievērojot principu, ka ES darbības nedrīkst saņemt dubultu finansējumu. Kad vien iespējams, stažēšanās jāiekļauj studenta studiju programmā kā neatņemama tās sastāvdaļa.

Kas attiecas uz darba slodzi — dalībniekiem principā jāstrādā pilna slodze atbilstoši to uzņēmējorganizācijas darbalaikam.

Lai labāk apmierinātu doktora grāda kandidātu dažādās mācību un apmācības vajadzības un sniegtu tādas pašas iespējas kā personām, kurām ir augstākās izglītības personāla statuss, doktorantu mobilitātes gadījumā doktora grāda kandidāti un neseni absolventi (pēcdoktoranti)8  var īstenot īstermiņa vai ilgtermiņa fiziskus mācību vai stažēšanās mobilitātes periodus ārvalstīs. Fiziskajai mobilitātei tiek aicināts pievienot virtuālo elementu.

Ikvienu studiju vai stažēšanās periodu ārvalstīs, tostarp doktorantūras mobilitāti, neatkarīgi no ilguma var īstenot jauktas mobilitātes veidā. Jaukta mobilitāte ir fiziska mobilitāte ar virtuālo komponentu, kas tiešsaistē nodrošina sadarbīgu kopīgu mācīšanos vai darbu grupā. Piemēram, virtuālais komponents var pulcēt tiešsaistē izglītības apguvējus no dažādām valstīm un studiju jomām, lai tie piedalītos tiešsaistes kursos un kopīgi un vienlaikus pildītu uzdevumus, kas ir atzīti kā viņu studiju daļa.

Tāpat ikviens students var piedalīties jauktā mobilitātē, piedaloties jaukta tipa intensīvajā programmā saskaņā ar šajās vadlīnijās aprakstītajiem konkrētajiem atbilstības kritērijiem jaukta tipa intensīvajām programmām.

Personāla mobilitāte

Personāla mobilitāti var īstenot jebkāds augstākās izglītības personāls vai uzaicināts personāls, kas nestrādā AII. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes mobilitātes darbības ar maksimālu ietekmi, mobilitātes darbībai jābūt saistītai ar personāla profesionālo attīstību un jāatbilst tā mācību un personiskās attīstības vajadzībām.

Personāls var īstenot jebkuru no turpmāk izklāstītajām darbībām.

  • Mācīšanas periods ārvalstīs augstākās izglītības partneriestādē. Mācīšanas periods ārvalstīs sniedz iespēju ikvienam augstākās izglītības iestādes pedagogam vai uzņēmuma personāla loceklim pasniegt partnervalsts augstākās izglītības iestādē ārvalstīs. Personāla mobilitāti mācīšanas nolūkos var īstenot jebkurā studiju jomā.
  • Apmācības periods ārvalstīs augstākās izglītības partneriestādē, uzņēmumā vai jebkurā citā atbilstīgā darbavietā. Apmācības periods ārvalstīs sniedz iespēju AII personālam piedalīties tādā apmācības darbībā ārvalstīs, kura ir saistīta ar tā ikdienas darbu augstākās izglītības iestādē. Šī apmācība var tikt īstenota ar apmācības pasākumiem (izņemot konferences) vai “ēnošanas” un novērošanas darbā periodiem.

Personāla ārvalstīs pavadīts mobilitātes periods var apvienot mācīšanas un apmācības darbības. Ikviens mācīšanas vai apmācības periods ārvalstīs var tikt īstenots kā jaukta mobilitāte.

Jaukta tipa intensīvās programmas

Tās ir īsas intensīvas programmas, kurās pielieto inovatīvas mācīšanās un mācīšanas pieejas, tostarp īsteno sadarbību tiešsaistē. Programmas var ietvert problēmu risināšanā balstītu mācīšanos, transnacionālām un starpdisciplinārām grupām strādājot kopā, lai atrisinātu tādas problēmas kā ANO ilgtermiņa attīstības mērķus vai citas reģionos, pilsētās vai komercuzņēmumos identificētās sabiedrības problēmas. Intensīvajai programmai būtu jārada pievienotā vērtība salīdzinājumā ar pastāvošajiem kursiem vai apmācību, ko piedāvā iesaistītās AII, un tā var būt daudzgadēja. Veicinot jaunus un elastīgākus mobilitātes formātus, kuri apvieno fizisko mobilitāti ar virtuālo komponentu, jaukta tipa intensīvo programmu mērķis ir uzrunāt visu veidu studentus neatkarīgi no to izcelsmes, studiju jomas un cikla.

Augstākās izglītības iestāžu grupām būs iespēja organizēt studentiem un personālam īstermiņa jaukta tipa intensīvās mācību, mācīšanas un apmācības programmas. Jaukta tipa intensīvo programmu laikā studentu vai personāla (izglītības apguvēju statusā) grupas piedalīsies īstermiņa fiziskajā mobilitātē ārvalstīs, kas apvienota ar obligātu virtuālo komponentu, kurš tiešsaistē nodrošina sadarbīgu kopīgu mācīšanos vai darbu grupā. Virtuālajam komponentam jāpulcē izglītības apguvēji tiešsaistē, lai tie visi reizē kopīgi strādātu ar konkrētiem uzdevumiem, kuri ir integrēti jaukta tipa intensīvajā programmā un tiek iekļauti vispārējos mācīšanās rezultātos.

Turklāt jaukta tipa intensīvās programmas var būt atvērtas studentiem un personālam no jebkuras AII, tostarp vietējiem studentiem un personālam. Jaukta tipa intensīvās programmas veido inovatīvas mācīšanas un mācīšanās prakses izstrādes un īstenošanas spēju iesaistītajās AII.

Starptautiskā mobilitāte, kurā piedalās Programmas neasociētās trešās valstis

Augstākās izglītības mobilitātes pasākums galvenokārt attiecas uz atbalstu mobilitātes darbībām starp ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm, proti, Eiropas dimensijai. Papildus tam pasākums atbalsta starptautisko dimensiju ar divām mobilitātes darbību sadaļām, kurās iesaistītas programmas neasociētās trešās valstis visā pasaulē. Viena sadaļa atbalsta mobilitāti uz visām programmas neasociētajām trešām valstīm ( 1.–14.&nbsp;reģions9 ), un tā tiek finansēta no ES iekšpolitikas fondiem10 . Otra sadaļa atbalsta mobilitāti uz programmas neasociētajām trešām valstīm (izņemot 13. un 14. reģionu) un no tām, un tā tiek finansēta, izmantojot ES ārējās darbības instrumentus (sk. sadaļu par atbilstīgajām valstīm šo vadlīniju A daļā).

Abām starptautiskās mobilitātes sadaļām ir dažādi, tomēr papildinoši mērķi, kuri atspoguļo attiecīgo finansējuma avotu politikas prioritātes.

Starptautiskā izejošā mobilitāte, ko atbalsta iekšpolitikas fondi

Prioritāte tiek piešķirta ES dalībvalstīs un programmas asociētajās trešās valstīs esošu augstākās izglītības iestāžu studentu un personāla uz nākotni vērstu un citu atbilstīgu prasmju attīstīšanai. Darbības, kas saistītas ar starptautisko mobilitāti uz neasociētām valstīm, tiek finansētas no dotācijas, kas piešķirta mobilitātes projektiem. Dotāciju saņēmēji var izmantot līdz 20 % no pēdējās piešķirtās projekta dotācijas izejošai mobilitātei uz neasociētām valstīm visā pasaulē (1.–14. reģions). Šīs iespējas ir paredzētas tam, lai rosinātu ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts organizācijas izstrādāt izejošās mobilitātes darbības ar vairākām programmas neasociētajām trešām valstīm, un tiek sagaidīts, ka tām būs pēc iespējas plašāks ģeogrāfiskais tvērums.

Starptautiskā izejošā un ienākošā mobilitāte, ko atbalsta ārpolitikas fondi

Šis pasākums atbilst ES ārpolitikas prioritātēm. Līdz ar to ir noteikti vairākas mērķvērtības un noteikumi sadarbībai ar 12 atbilstīgajiem reģioniem (1.–12. reģions); tie ir izklāstīti sīkāk sadaļā “Papildu informācija mobilitātes projektiem, kuri saņem atbalstu no ārpolitikas fondiem”.

Ja nav norādīts citādi, šā pasākuma ietvaros aprakstītās starptautiskās mobilitātes darbības attiecas uz abām sadaļām.

Kādi kritēriji ir jāievēro, piesakoties mobilitātes projektam un to īstenojot?

Vispārējie atbilstības kritēriji ietver vispārējās prasības projekta līmenī savukārt turpmākajās sadaļās izklāstītie īpašie kritēriji attiecas uz konkrēto darbību īstenošanas prasībām. 

Vispārējie Atbilstības Kritēriji mobilitātes projektiem

Lai varētu pretendēt uz programmas “Erasmus+” dotāciju, pieteikuma iesniedzējam jāatbilst turpmāk izklāstītajiem kritērijiem.

Atbilstīgās darbības

Augstākās izglītības iestādes (AII) var īstenot vienu vai vairākas no šīm darbībām:

  • studentu mobilitāte studiju nolūkos,
    • studentu mobilitāte stažēšanās nolūkos,
  • personāla mobilitāte mācīšanas nolūkos,
  • personāla mobilitāte apmācības nolūkos,
  • jaukta tipa intensīvas programmas (nav paredzētas mobilitātes projektiem, kuri saņem atbalstu no ārpolitikas fondiem).

Atbilstīgās mobilitātes darbību plūsmas:

  • Mobilitātes projektiem, kuri saņem atbalstu no iekšpolitikas fondiem: no ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm uz jebkuru pasaules valsti (ES dalībvalstis un programmas asociētās trešās valstis un programmas neasociētās trešās valstis no 1.–14. reģiona),
  • Mobilitātes projektiem, kuri saņem atbalstu no ārpolitikas fondiem: starp ES dalībvalstīm vai programmas asociētajām trešām valstīm un programmas neasociētajām trešām valstīm (izņemot 13. un 14. reģionu).

Kas var iesniegt pieteikumu?

Dotācijai var pieteikties organizācijas ar turpmāk norādīto akreditāciju.

  • Ja pieteikumu iesniedz individuāla AII — augstākās izglītības iestādes, kas izveidotas ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī un ir ieguvušas “Erasmus” Augstākās izglītības hartu (ECHE).
  • Ja pieteikumu iesniedz mobilitātes konsorcijs — koordinētājas organizācijas, kas izveidotas ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī un koordinē konsorciju, kuram piešķirta “Erasmus” akreditācija augstākās izglītības mobilitātes konsorcijiem. Organizācijas, kurām nav spēkā esošas konsorcija akreditācijas, var pieteikties akreditācijai mobilitātes konsorcija vārdā vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu mobilitātes projekta dotācijas saņemšanai vai pieteikuma iesniegšanu iepriekšējā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Visām iesaistītajām augstākās izglītības iestādēm no ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm jābūt ieguvušām “Erasmus” Augstākās izglītības hartu (ECHE). Šīs organizācijas ir tiesīgas piedalīties mobilitātes projektā tikai tad, ja tiek apstiprināts to pieteikums mobilitātes konsorcija akreditēšanai.

Augstākās izglītības studenti un personāls nevar pieteikties dotācijai tiešā veidā — atlases kritērijus dalībai mobilitātes darbībās un jaukta tipa intensīvajās programmās nosaka augstākās izglītības iestāde, kurā studē vai strādā minētās personas.

Atbilstīgās valstis

Dalībai darbībās:

  • jebkura ES dalībvalsts vai programmas asociētā trešā valsts,
  • jebkura programmas neasociētā trešā valsts (informāciju par iespējamajiem nosacījumiem mobilitātes projektos, kuri saņem atbalstu no ārpolitikas fondiem, skatiet šā pasākuma apraksta sadaļā “Papildu informācija mobilitātes projektiem, kuri saņem atbalstu no ārpolitikas fondiem” un A daļas sadaļā “Atbilstīgās valstis”).

Dalīborganizāciju skaits

Pieteikuma veidlapā ir norādīta viena organizācija (pieteikuma iesniedzējs). Tā ir ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī izveidota atsevišķa AII vai mobilitātes konsorcija koordinators.

Mobilitātes projekta īstenošanas laikā jābūt iesaistītām vismaz divām organizācijām (vismaz vienai nosūtītājorganizācijai un vismaz vienai uzņēmējorganizācijai). Mobilitātes projektos, kuri saņem atbalstu no ārpolitikas fondiem, jābūt iesaistītai vismaz vienai organizācijai no neasociētas trešās valsts.

Jaukta tipa intensīvām programmām mobilitātes projektos, kuri saņem atbalstu no iekšpolitikas fondiem: projekta īstenošanas laikā papildus pieteikuma iesniedzējam (pieteikuma iesniedzēja AII vai AII pieteikumu iesniedzošā mobilitātes konsorcijā) jaukta tipa intensīvās programmas organizēšanā jābūt iesaistītām vismaz divām AII no divām citām ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm. 

Projekta ilgums

Mobilitātes projekti, kuri saņem atbalstu no iekšpolitikas fondiem: 26 mēneši.

Mobilitātes projekti, kuri saņem atbalstu no ārpolitikas fondiem: 24 vai 36 mēneši.

Kur pieteikties?

tās valsts aģentūrā, kurā ir izveidota pieteikuma iesniedzēja organizācija.

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 20. februāra plkst. 12.00.00 (pusdienlaiks pēc Briseles laika) gan par projektiem, kas tiek finansēti no iekšpolitikas fondiem un kas sākas tā paša gada 1. jūnijā, gan par projektiem, kas tiek finansēti, izmantojot ārējās darbības instrumentus, un kas sākas tā paša gada 1. augustā.

Kā pieteikties?

Sīkāku informāciju par to, kā pieteikties, skatīt šo vadlīniju C daļā.

Citi obligāti izpildāmie kritēriji

AII dotācijas pieteikumu var iesniegt valsts aģentūrā divos veidos:

  • kā individuāla AII,
  • kā mobilitātes konsorcija koordinatore/partnere.

AII var pieteikties tikai vienreiz vienā atlases kārtā mobilitātes projektam kā individuāla AII un/vai kā attiecīgā konsorcija koordinējošā AII. Taču AII var būt vairāku dažādu mobilitātes konsorciju dalībniece, kas vienlaikus iesniedz pieteikumu, vai koordinēt šādus konsorcijus.

Abus pieteikšanās veidus (individuālo un konsorcija sastāvā) var izmantot vienlaikus. Taču attiecīgajai AII joprojām ir pienākums novērst dalībnieka divkāršu finansēšanu, ja abus iepriekš minētos veidus izmanto vienā un tajā pašā akadēmiskajā gadā.

Mobilitātes projektā ir jāīsteno Eiropas studenta kartes iniciatīva, lai veicinātu mobilitātes cikla pārvaldību tiešsaistē un citu videi draudzīgāku un iekļaujošāku pieeju īstenošanu saskaņā ar “Erasmus” Augstākās izglītības hartu (ECHE) un tās vadlīnijām.

Papildus pieteikumu iesniedzēju atbilstībai iepriekš uzskaitītajiem atbilstības kritērijiem tiks novērtēta arī pieteikumu iesniedzēju atbilstība attiecīgajiem atbilstības kritērijiem, kas norādīti nākamajā sadaļā, un attiecīgajiem izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijiem. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

Konkrētie atbilstības kritēriji studentu mobilitātei

Atbilstīgās darbības

Skatiet atbilstošās aktivitātes sadaļā “Vispārējie atbilstības kritēriji mobilitātes projektiem”.

Atbilstīgās dalīborganizācijas

Studentu mobilitāte studiju nolūkos:

Visām ES dalībvalstu vai programmas asociēto trešo valstu dalīborganizācijām (gan nosūtītājorganizācijām, gan uzņēmējorganizācijām) jābūt augstākās izglītības iestādēm (AII), kam piešķirta ECHE. Visām programmas neasociēto trešo valstu organizācijām (gan nosūtītājorganizācijām, gan uzņēmējorganizācijām) jābūt kompetentu iestāžu atzītām AII, un pirms mobilitātes īstenošanas tām jābūt parakstījušām iestāžu līgumus ar partneriem no ES dalībvalstīm vai programmas asociētajām trešām valstīm.

Studentu mobilitāte stažēšanās nolūkos:

Nosūtītājorganizācijai jābūt ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts AII, kam piešķirta ECHE, vai neasociētās trešās valsts AII, kuru atzinušas kompetentās iestādes un kura pirms mobilitātes īstenošanas parakstījusi iestāžu līgumus ar partneriem no ES dalībvalstīm vai programmas asociētajām trešām valstīm.

Studentu mobilitātes stažēšanās nolūkos gadījumā uzņēmējorganizācija var būt11 :

  • jebkura publiska vai privāta organizācija, kas darbojas darba tirgū vai izglītības, apmācības, jaunatnes, pētniecības un inovācijas jomā. Šāda organizācija var būt, piemēram:
    • valsts vai privāts mazs, vidēji liels vai liels uzņēmums (tostarp sociālie uzņēmumi),
    • vietēja, reģionāla vai valsts līmeņa publiska struktūra,
    • nosūtītājas ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts vēstniecības vai konsulārie biroji,
    • sociālais partneris vai cits darba dzīves pārstāvis, tostarp tirdzniecības kameras, amatnieku/profesionālās apvienības un arodbiedrības,
    • pētniecības institūts,
    • fonds.
    • skola / institūts / izglītības centrs (jebkurā līmenī, sākot no pirmsskolas līdz vidējai izglītībai un ieskaitot profesionālo un pieaugušo izglītību), 
  • bezpeļņas organizācija, apvienība, NVO,
  • struktūra, kas sniedz karjeras virzības, profesionālās konsultēšanas un informēšanas pakalpojumus,
  • ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts AII, kurai piešķirta ECHE, vai programmas neasociētās trešās valsts AII, kuru atzinušas kompetentās iestādes un kura pirms mobilitātes īstenošanas parakstījusi iestāžu līgumus ar partneriem no ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts.

Darbības ilgums

Studentu mobilitāte studiju nolūkos: fiziskas mobilitātes periods no 2 mēnešiem (vai 1 akadēmiskā perioda vai trimestra) līdz 12 mēnešiem, neskaitot ceļā pavadīto laiku. Tā var ietvert papildu stažēšanās periodu, ja tāds ir ieplānots, un to var organizēt dažādos veidos atkarībā no konteksta — kā vienu darbību pēc otras vai kā abas darbības vienlaikus. Šī kombinācija atbilst finansējuma noteikumiem un studiju mobilitātes minimālajam ilgumam.

Studentu mobilitāte stažēšanās nolūkos: fiziskās mobilitātes periods no 2 līdz 12 mēnešiem, neskaitot ceļā pavadīto laiku.

Visi studenti, jo īpaši tie, kuri nevar piedalīties ilgtermiņa fiziskajā mobilitātē studiju vai stažēšanās nolūkos, piemēram, studiju jomas dēļ vai tāpēc, ka viņiem ir mazāk iespēju piedalīties, var apvienot īsāku fiziskās mobilitātes periodu ar virtuālo komponentu (jaukta īstermiņa mobilitāte). Turklāt visi studenti var piedalīties jaukta tipa intensīvajās programmās. Šādos gadījumos fiziskās mobilitātes ilgumam jābūt 5–30 dienām (neskaitot ceļā pavadīto laiku) un tā ir jāapvieno ar obligātu virtuālo komponentu, kas tiešsaistē nodrošina sadarbīgu kopīgu mācīšanos un darbu grupā. Jauktai mobilitātei studiju nolūkos jāpiešķir vismaz 3 ECTS kredītpunkti.

Mobilitāte studiju un/vai stažēšanās nolūkos doktora grāda kandidātiem: fiziskas mobilitātes periods no 5 līdz 30 dienām vai no 2 līdz 12 mēnešiem (studiju mobilitāte var ietvert papildu stažēšanās periodu, ja tāds ir ieplānots), neskaitot ceļā pavadīto laiku.

Kopējais atbilstīgais ilgums uz studiju ciklu:

Viens un tas pats students var piedalīties fiziskās mobilitātes periodos, kas kopumā nepārsniedz 12&nbsp;mēnešus12 vienā studiju ciklā13 , neatkarīgi no mobilitātes darbību skaita un veida:

  • pirmajā studiju ciklā (bakalaura vai līdzvērtīgs grāds), ieskaitot īso ciklu (EKI 5. un 6. līmenis),
  • otrajā studiju ciklā (maģistra vai līdzvērtīgs grāds — EKI 7. līmenis) kā arī
  • trešajā ciklā, kas ir doktora grāda kandidāta cikls (doktora grāda līmenis vai EKI 8. līmenis).

Nesen grādu ieguvušo studentu stažēšanās ilgumu ieskaita maksimālajā 12 mēnešu ciklā, kurā viņi pieteikušies, lai stažētos.

Fiziskās mobilitātes periodā var būt pārtraukums. Pārtraukuma periodu neieskaita mobilitātes darbības ilgumā.

Stažēšanās gadījumā uzņēmuma/organizācijas brīvdienu neuzskata par pārtraukuma periodu.  Dotācija minētajā brīvdienā tiek saglabāta. Brīvdienu periodu ieskaita stažēšanās perioda minimālajā termiņā.

Darbības norises vieta(-as)

Studentiem sava fiziskās mobilitātes darbība jāīsteno ES dalībvalstī vai programmas asociētajās trešās valstīs vai programmas neasociētajā trešā valstī, kas nav nosūtītājorganizācijas valsts vai valsts, kurā students uzturas studiju laikā14 .

Atbilstīgie dalībnieki

Studenti, kas reģistrēti AII un uzņemti studijām, kuras pabeidzot, iegūst atzītu grādu, tostarp divaugstskolu/kopīgos grādus15 , vai citu atzītu terciārā līmeņa kvalifikāciju (līdz doktora grāda līmenim un to ieskaitot). Doktorantūras mobilitātes gadījumā dalībniekam jāatbilst EKI 8. līmenim.

Nesen augstāko izglītību ieguvušie studenti var piedalīties mobilitātes darbībās stažēšanās nolūkos. Dotācijas saņēmēja organizācija var atteikties no neseno absolventu stažēšanās darbībām. Nesen augstāko izglītību ieguvušie studenti jāizraugās viņu augstākās izglītības iestādei pēdējā studiju gadā, un viņiem ir jāveic un jāpabeidz stažēšanās ārvalstīs viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas16 .

Citi kritēriji

Studentu mobilitāti var īstenot jebkurā studiju jomā. Studentu mobilitāti var veidot studiju periods apvienojumā ar īsu stažēšanās periodu (īsāks nekā divi mēneši), lai tas tiktu kopumā uzskatīts par studiju periodu. Studentam, nosūtītājorganizācijai un uzņēmējorganizācijai ir jāparaksta mācību līgums.

Studiju periodam ārvalstīs ir jāveido daļa no studenta studiju programmas, kuru pabeidzot, tiek iegūts grāds. Kad vien iespējams, stažēšanās jāiekļauj studenta studiju programmā kā neatņemama tās sastāvdaļa.

Kursu apmeklēšanu augstākās izglītības iestādē nevar uzskatīt par stažēšanos.

Jauktas studentu mobilitātes gadījumā darbības var ietvert dalību kursos, kurus piedāvā jaukta tipa mācīšanās formātā jebkurā partnervalsts AII, tiešsaistes apmācības un darba norīkojumus vai dalību jaukta tipa intensīvajā programmā.

Saistībā ar starptautisko mobilitāti skatiet sadaļu “Starptautiskā mobilitāte, kurā piedalās programmas neasociētās trešās valstis”.

Konkrētie Atbilstības Kritēriji Personāla Mobilitātei

Atbilstīgās darbības

Skatiet atbilstošās aktivitātes sadaļā "Vispārējie atbilstības kritēriji mobilitātes projektiem”

Atbilstīgās dalīborganizācijas

Personāla mobilitāte mācīšanas nolūkos

Nosūtītājorganizācijai jābūt:

  • ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts AII, kurai piešķirta ECHE, vai
  • programmas neasociētās trešās valsts AII, kuru atzinušas kompetentās iestādes un kura parakstījusi iestāžu līgumus ar partneriem no ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts, vai
  • ja personāls ir uzaicināts mācīt AII — jebkurai ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts vai programmas neasociētās trešās valsts publiskai vai privātai organizācijai (kurai nav piešķirta ECHE), kas darbojas darba tirgū vai izglītības, apmācības, jaunatnes, pētniecības un inovācijas jomā. Šāda organizācija var būt, piemēram:
    • valsts vai privāts mazs, vidēji liels vai liels uzņēmums (tostarp sociālie uzņēmumi),
    • vietēja, reģionāla vai valsts līmeņa publiska struktūra,
    • sociālais partneris vai cits darba dzīves pārstāvis, tostarp tirdzniecības kameras, amatnieku/profesionālās apvienības un arodbiedrības,
    • pētniecības institūts,
    • fonds.
    • skola / institūts / izglītības centrs (jebkurā līmenī, sākot no pirmsskolas līdz vidējai izglītībai un ieskaitot profesionālo un pieaugušo izglītību),
    • bezpeļņas organizācija, apvienība, NVO,
    • struktūra, kas sniedz karjeras virzības, profesionālās konsultēšanas un informēšanas pakalpojumus.

Uzņēmējorganizācijai jābūt ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts AII, kurai piešķirta ECHE, vai kompetento iestāžu atzītai programmas neasociētās trešās valsts AII, kas pirms mobilitātes īstenošanas parakstījusi iestāžu līgumu ar partneri no ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts.

Personāla mobilitāte apmācības nolūkos

Nosūtītājorganizācijai jābūt ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts AII, kam piešķirta ECHE, vai programmas neasociētās trešās valsts AII, kuru atzinušas kompetentās iestādes un kura pirms mobilitātes īstenošanas parakstījusi iestāžu līgumus ar partneriem no ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts.

Uzņēmējorganizācijai jābūt:

  • ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts AII, kurai piešķirta ECHE, vai kompetento iestāžu atzītai programmas neasociētās trešās valsts AII, kas pirms mobilitātes īstenošanas parakstījusi iestāžu līgumus ar partneriem no ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts, vai
  • jebkurai ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts publiskai vai privātai organizācijai (vai programmas neasociētās trešās valsts publiskai vai privātai organizācijai, ja mobilitātes projekts tiek finansēts no iekšpolitikas fondiem), kas darbojas darba tirgū vai izglītības, apmācības, jaunatnes, pētniecības vai inovācijas jomā.

Mobilitātes darbības ilgums

Personāla mobilitāte mācīšanas un apmācības nolūkos

Fiziskajai mobilitātei starp ES dalībvalstīm un programmas asociētajām valstīm jābūt 2 līdz 60 dienu ilgai, neskaitot ceļā pavadīto laiku. No uzņēmumiem uzaicinātā personāla fiziskās mobilitātes minimālais ilgums ir viena diena.

Tādas mobilitātes ilgumam, kurā piedalās programmas neasociētās trešās valstis, jābūt no 5 līdz 60 dienām, neskaitot ceļā pavadīto laiku. Tas pats attiecas uz personālu, kas uzaicināts no uzņēmumiem.

Visos gadījumos minimālajam dienu skaitam ir jābūt pēc kārtas.

Fiziskās mobilitātes periodā var būt pārtraukums. Pārtraukuma periodu neieskaita mobilitātes darbības ilgumā.

Mācīšanas darbībai jāietver vismaz astoņas mācīšanas stundas nedēļā (vai citā uzturēšanās periodā, kas ir īsāks par nedēļu). Ja mobilitāte ir ilgāka par vienu nedēļu, minimālajam mācīšanas stundu skaitam nepilnā nedēļā jābūt proporcionālam nepilnās nedēļas ilgumam. Tiek piemēroti turpmāk izklāstītie izņēmumi.

  • No uzņēmumiem uzaicinātā personāla minimālais mācīšanas stundu skaits nav noteikts.
  • Ja mācīšanas darbība ir apvienota ar apmācības darbību vienā periodā ārvalstīs, mācīšanas stundu minimālo skaitu nedēļā (vai citā uzturēšanās periodā, kas ir īsāks par nedēļu) samazina līdz četrām stundām.

Jaukta tipa intensīvajās programmās var piedalīties jebkurš personāla pārstāvis. Personāla mobilitātes gadījumā apmācībai jaukta tipa intensīvajā programmā fiziskās mobilitātes ilgumam jābūt 5–30 dienām (neskaitot ceļā pavadīto laiku), un tā ir jāapvieno ar obligātu virtuālo komponentu, kas tiešsaistē nodrošina sadarbīgu kopīgu mācīšanos un darbu grupā. Personāla mobilitātes gadījumā mācīšanai jaukta tipa intensīvajā programmā, ko atbalsta no iekšējās politikas līdzekļiem, fiziskās mobilitātes ilgumam jābūt 2–30 dienām (neskaitot ceļā pavadīto laiku) vai vismaz vienai dienai no uzņēmumiem uzaicināta personāla gadījumā, un virtuālais komponents ir fakultatīvs.

Darbības norises vieta(-as)

Personālam jāīsteno sava fiziskās mobilitātes darbība jebkurā ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī vai programmas neasociētajā trešā valstī, kas nav nosūtītājorganizācijas valsts un personāla dzīvesvietas valsts17 .

Atbilstīgie dalībnieki

Personāla mobilitāte mācīšanas nolūkos

  • Personāls, kas nodarbināts ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts vai programmas neasociētās trešās valsts AII.
  • Jebkuras valsts jebkura uzņēmuma personāls, kas nodarbināts publiskā vai privātā organizācijā (kas nav AII, kurai ir piešķirta ECHE), kura darbojas darba tirgū vai izglītības, apmācības un jaunatnes, pētniecības un inovācijas jomā, un kas uzaicināts mācību pasniegšanai jebkuras valsts AII (tostarp nodarbināti doktora grāda kandidāti). 

Personāla mobilitāte apmācības nolūkos

Personāls, kas nodarbināts ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts vai programmas neasociētās trešās valsts AII.

Citi kritēriji

Personāla mobilitāti var veidot mācīšanas periods apvienojumā ar apmācības periodu, bet visu periodu kopā uzskata par mācīšanas periodu. Mācīšanas vai apmācības mobilitāte var norisēt vairāk nekā vienā uzņēmējorganizācijā vienā un tajā pašā valstī, lai tā tiktu uzskatīta par vienu mācīšanas vai apmācības periodu, piemērojot minimālo uzturēšanās ilgumu.

Mācīšanas mobilitāti var īstenot jebkurā studiju jomā.

Mācīšanas mobilitāte var ietvert apmācīšanu partnervalsts AII izveides nolūkā.

Personāla loceklim, nosūtītājorganizācijai un uzņēmējorganizācijai ir jāparaksta mobilitātes līgums.

Saistībā ar starptautisko mobilitāti skatiet sadaļu “Starptautiskā mobilitāte, kurā piedalās programmas neasociētās trešās valstis”.

Konkrētie atbilstības kritēriji jaukta tipa intensīvajām programmām

Atbilstīgās dalīborganizācijas

Jaukta tipa intensīvā programma ir jāizstrādā un jāīsteno vismaz trim augstākās izglītības iestādēm (AII), kuras pārstāv vismaz trīs ES dalībvalstis un programmas asociētās trešās valstis.

Turklāt piedalīties ar mērķi sūtīt dalībniekus drīkst jebkuras citas AII vai organizācijas, kas atrodas ES dalībvalstī, programmas asociētā trešā valstī vai programmas neasociētā trešā valstī.

AII, kas nosūta studentus un personālu izglītības apguvēju statusā jaukta tipa intensīvajās programmās, jābūt ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts AII, kurai piešķirta ECHE, vai programmas neasociētās trešās valsts AII, kuru atzinušas kompetentās iestādes un kura pirms mobilitātes īstenošanas parakstījusi iestāžu līgumus ar partneriem no ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts.

Tāda mācīšanas un apmācības personāla gadījumā, kurš piedalās programmas īstenošanā, tā var būt jebkura ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts vai programmas neasociētās trešās valsts organizācija (sk. atbilstīgos dalībniekus).

Dalībnieki var tikt nosūtīti, izmantojot “Erasmus+” finansējumu, vai piedalīties uz sava rēķina. Programmas neasociēto trešo valstu AII var nosūtīt dalībniekus “Erasmus+” ietvaros, ja uzņēmējiestādei paralēli ir mobilitātes projekts, kas tiek finansēts no ārpolitikas fondiem, no kuriem tiek piešķirts finansējums uzņemtajiem studentiem un personālam no attiecīgajām valstīm. Minētos dalībniekus no programmas asociētajām trešām valstīm neieskaita minimālo prasību izpildē.

Saņēmējai AII jābūt piešķirtai ECHE. Saņēmēja AII var būt koordinējošā AII vai cita AII. Citas organizācijas arī var piedalīties dalībnieku uzņemšanā uzņēmējvalstī fiziskās darbības daļas laikā.

Koordinējošajai AII arī jābūt piešķirtai ECHE. Koordinējošā/saņēmēja AII ir AII, kas iesniegusi pieteikumu no iekšpolitikas fondiem finansētam mobilitātes projektam, vai AII, kas ir tāda mobilitātes konsorcija dalībniece, kurš iesniedzis pieteikumu šādam projektam.

Darbības ilgums

Jaukta tipa intensīvās programmas fiziskajam komponentam izglītības apguvējiem jāilgst 5 līdz 30 dienas. Virtuālā komponenta ilgumam nav noteikti atbilstības kritēriji, taču virtuālo un fizisko komponentu kombinācijas rezultātā studentiem jātiek piešķirtiem vismaz 3 ECTS kredītpunktiem.

Darbības norises vieta(-as)

Fiziskajai darbībai jānotiek uzņēmējā AII vai citā uzņēmējas AII valsts norises vietā.

Atbilstīgie dalībnieki

Studenti 

Studenti, kas reģistrēti ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts vai programmas neasociētās trešās valsts AII un uzņemti studijās, kuras pabeidzot iegūst atzītu grādu vai citu atzītu terciārā līmeņa kvalifikāciju (līdz doktora grāda līmenim, to ieskaitot).

Personāls

Personāls, kas nodarbināts ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts vai programmas neasociētās trešās valsts AII.

Mācīšanas un apmācības personāls, kurš piedalās programmas īstenošanā 

  • personāls, kas nodarbināts ES dalībvalsts, programmas asociētās trešās valsts vai programmas neasociētās trešās valsts AII,
  • jebkura publiska vai privāta uzņēmuma/organizācijas personāls, kas uzaicināts mācīt AII (izņemot AII, kurām piešķirta ECHE); uzņēmumam/organizācijai jābūt no ES dalībvalsts, programmas asociētās trešās valsts vai programmas neasociētās trešās valsts un jādarbojas darba tirgū vai izglītības, apmācības un jaunatnes, pētniecības un inovācijas jomā; nodarbināti doktora grāda kandidāti arī tiek uzskatīti par atbilstīgiem dalībniekiem šajā pasākumā.

Citi kritēriji

Studentu vai personāla jaukta tipa intensīvajām programmām jāietver īstermiņa fiziskā mobilitāte ārvalstīs apvienojumā ar obligātu virtuālo komponentu, kas tiešsaistē nodrošina sadarbīgu kopīgu mācīšanos vai darbu grupā. Virtuālajam komponentam jāpulcē izglītības apguvēji tiešsaistē, lai tie visi reizē kopīgi strādātu ar konkrētiem uzdevumiem, kuri ir integrēti jaukta tipa intensīvajā programmā un tiek iekļauti vispārējos mācīšanās rezultātos.

Jaukta tipa intensīvo programmu rezultātā studentiem jāpiešķir vismaz 3 ECTS kredītpunkti.

Lai varētu saņemt organizatorisko atbalstu, jaukta tipa intensīvajā programmā jāpiedalās vismaz 10 “Erasmus+” mobilitātē iesaistītiem izglītības apguvējiem, kam tiek piešķirts atbalsts no iekšpolitikas fondiem (neskaitot programmas īstenošanā iesaistīto mācīšanas/apmācības personālu). Šiem 10 mobilitātē iesaistītiem izglītības apguvējiem jāpiedalās mobilitātē tieši tādēļ, lai apmeklētu jaukta tipa intensīvo programmu, piedaloties vienā no šādām “Erasmus+” mobilitātes darbībām — jaukta tipa īstermiņa studentu mobilitāte studiju nolūkos vai jaukta tipa personāla mobilitāte apmācības nolūkos.

Individuālo atbalstu un attiecīgā gadījumā ceļošanas atbalstu dalībnieku fiziskajai darbībai sniedz nosūtītāja AII (un uzņēmēja AII, ja tiek aicināti uzņēmumu darbinieki un piedalās dalībnieki no programmas neasociētajām trešām valstīm, un to finansē ārējās darbības instrumenti).

Papildu informācija mobilitātes projektiem, kuri saņem atbalstu no ārpolitikas fondiem

Līdzekļi, kas pieejami mobilitātes projektiem, kuri saņem atbalstu no ārpolitikas fondiem, ir sadalīti starp dažādiem pasaules valstu reģioniem 12 budžeta finansējumos. Katra budžeta finansējuma apjoms ir atšķirīgs atbilstoši ES ārpolitikas prioritātēm. Detalizēta informācija par katra budžeta finansējuma ietvaros pieejamajām summām tiks publicēta valstu aģentūru mājas lapās.

ES ir noteikusi vairākus ar ģeogrāfisko līdzsvaru saistītas indikatīvas mērķvērtības un prioritātes, kas Eiropas līmenī jāsasniedz visā programmas īstenošanas laikā (no 2021. līdz 2027. gadam), ieskaitot sadarbību ar vismazāk attīstītajām valstīm. Minētās indikatīvās mērķvērtības un prioritātes nav jāsasniedz katrai augstākās izglītības iestādei, taču valstu aģentūras ņems tos vērā, novirzot pieejamo finansējumu augstākās izglītības iestādēm. Mērķvērtības, kas noteiktas visiem tiem mobilitātes projektiem kopā, kuri saņem atbalstu no ārpolitikas fondiem, ES dalībvalstu un programmas asociēto valstu līmenī līdz 2027. gada uzaicinājumam, ir šādas:

  • Āzija:  
    • vismaz 25 % budžeta jānovirza mobilitātei ar reģiona vismazāk attīstītajām valstīm (VAV),
    • ne vairāk kā 25 % budžeta jānovirza mobilitātei ar reģiona valstīm, kurām ir augsti ienākumi (AIV),
    • ne vairāk kā 15 % budžeta jānovirza mobilitātei ar Ķīnu,
    • ne vairāk kā 10 % budžeta jānovirza mobilitātei ar Indiju,
  • Klusā okeāna reģions:
    • kopumā ne vairāk kā 86,5 % budžeta jānovirza mobilitātei ar Austrāliju un Jaunzēlandi,
  • Subsahāras Āfrika: 
    • vismaz 35 % budžeta jānovirza mobilitātei ar reģiona vismazāk attīstītajām valstīm (VAV), īpašu uzmanību pievēršot migrācijas jomā prioritārajām valstīm,
    • mobilitātei ar jebkuru valsti jānovirza ne vairāk kā 8 % budžeta,
  • Latīņamerika:
    • kopumā ne vairāk kā 30 % budžeta jānovirza mobilitātei ar Brazīliju un Meksiku,
  • Austrumu partnerība:
    • vismaz 40 % budžeta jāpiešķir studentiem, kuriem ir mazāk iespēju,
  • Dienvidu kaimiņreģions:
    • mobilitātei ar jebkuru valsti jānovirza ne vairāk kā 15 % budžeta,
    • vismaz 65 % līdzekļu jāpiešķir studentiem, no kuriem 50 % jābūt studentiem, kam ir mazāk iespēju,
  • Rietumbalkāni: lielākā uzmanība jāpievērš studentu mobilitātei.

Ievērojot prasību veicināt ES ārējās darbības mērķu sasniegšanu, īsā cikla, 1. cikla un 2. cikla studentu mobilitāte, ko īsteno kopā ar 2.–11. reģiona valstīm, kuras var saņemt oficiālo attīstības palīdzību (OAP)18 , aprobežojas tikai ar ienākošo mobilitāti no programmas neasociētajām trešām valstīm. Izejošā mobilitāte uz šiem reģioniem iespējama tikai doktorantūras līmeņa studentiem un personālam.

Ja pieteikuma iesniedzējam ir piešķirts finansējums mobilitātes projektam, ko atbalsta no iekšpolitikas fondiem, iepriekš minētajām neatbilstīgajām starptautiskās izejošās mobilitātes plūsmām uz šiem reģioniem var tikt piešķirts papildinošs finansējums no šā mobilitātes projekta, ko atbalsta no iekšpolitikas fondiem.

Visbeidzot, augstākās izglītības iestādes var iesniegt pieteikumu 100 % personāla mobilitātei vai 100 % studentu mobilitātei, vai jebkādai šo mobilitātes veidu kombinācijai, ja vien tā atbilst papildu atbilstības kritērijiem, ko projektiem noteikusi valsts aģentūra (skatīt nākamo sadaļu).

Valstu Aģentūru noteiktie papildu atbilstības kritēriji mobilitātes projektiem, kuri saņem atbalstu no ārpolitikas fondiem

Gadījumos, kad konkrētam partnervalstu reģionam atvēlētais budžeta finansējums ir ierobežots, valsts aģentūra var papildus noteikt vienu vai vairākus šādus atbilstības kritērijus:

  • ierobežot dalībnieku grāda līmeni (piemēram, noteikt, ka pieteikumi iesniedzami tikai viena vai divu ciklu — bakalaura, maģistrantūras vai doktorantūras līmeņa — mobilitātes īstenošanai),
  • ierobežot dalībnieku veidu, nosakot, ka piedalīties var tikai personāls vai studenti,
  • ierobežot mobilitātes periodu ilgumu (piemēram, noteikt 6 mēnešu ierobežojumu studentu mobilitātei vai noteikt 10 dienu ierobežojumu personāla mobilitātei).

Ja valsts aģentūra nolemj izmantot šos papildu atbilstības kritērijus projektiem, šis lēmums tiek paziņots pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, īpaši valsts aģentūras tīmekļa vietnē.

Piešķiršanas kritēriji

Piešķiršanas kritēriji mobilitātes projektiem, kuri saņem atbalstu no iekšpolitikas fondiem

Netiek veikts kvalitātes novērtējums (kvalitāti izvērtē ECHE pieteikuma iesniegšanas posmā vai atlasot mobilitātes konsorcija akreditāciju), tādēļ nav piešķiršanas kritēriju.

Finansējums tiks piešķirts par visiem atbilstīgajiem dotāciju pieteikumiem (pēc atbilstības pārbaudes izturēšanas).

Maksimālā piešķirtā dotācijas summa ir atkarīga no vairākiem faktoriem:

  • to mobilitātes periodu skaits, par kuriem iesniegts pieteikums,
  • pieteikuma iesniedzēja līdzšinējās darbības rādītāji — mobilitātes periodu skaits, darbību īstenošana labā kvalitātē un pareiza finanšu pārvaldība, ja pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis līdzīgu dotāciju iepriekšējos gados,
  • to jaukta tipa intensīvo programmu skaits, par kurām iesniegts pieteikums,
  • kopējais valsts budžets, kas piešķirts mobilitātes pasākumam tādu mobilitātes projektu īstenošanai, kuri saņem atbalstu no iekšpolitikas fondiem.

Piešķiršanas kritēriji mobilitātes projektiem, kuri saņem atbalstu no ārpolitikas fondiem

Atbilstīgos dotāciju pieteikumus (pēc tam, kad tie izturējuši atbilstības pārbaudi) novērtē, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem piešķiršanas kritērijiem.

Projekta līmeņa piešķiršanas kritērijs: Projekta izstrādes un sadarbības kārtības kvalitāte - (maksimums — 40 punkti)

  • Tas, cik skaidri pieteikuma iesniedzēja organizācija apraksta partneru pienākumus, lomas un uzdevumus.
  • Cik lielā mērā priekšlikums ir saistīts ar ES kopīgo vērtību, piemēram, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, kā arī jebkāda veida diskriminācijas apkarošanas, ievērošanu un veicināšanu.
  • Dalībnieku atlases kārtības pabeigtība un kvalitāte, viņiem sniegtais atbalsts un viņu mobilitātes perioda atzīšana (jo īpaši programmas neasociētajā trešā valstī).

Reģionālā līmeņa piešķiršanas kritērijs: Stratēģijas atbilstība - (maksimums — 40 punkti)

Attiecībā uz katru reģionālo partnerību:

  • tas, ciktāl plānotais mobilitātes projekts atbilst iesaistīto augstākās izglītības iestāžu internacionalizācijas stratēģijai,
  • kāpēc ir izvēlēta personāla un/vai studentu mobilitāte,
  • kāpēc ir iecerēta sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm / organizācijām konkrētās partnervalstu reģiona valstīs.

Reģionālā līmeņa piešķiršanas kritērijs: Ietekme un izplatīšana - (maksimums — 20 punkti)

Attiecībā uz katru reģionālo partnerību:

  • projekta iespējamā ietekme uz dalībniekiem, pieteikumu iesniedzējiem, partnerorganizācijām vietējā, reģionālā un valsts līmenī,
  • to pasākumu kvalitāte, kuru mērķis ir izplatīt mobilitātes projekta rezultātus fakultāšu un iestāžu līmenī un — attiecīgā gadījumā — plašākā mērogā visās iesaistītajās valstīs.

Pieteikuma iesniedzējam jāpaskaidro, kā projekts atbilst šiem trim kritērijiem gan no pieteikuma iesniedzējas iestādes skatpunkta (vai, ja pieteikumu iesniedzis konsorcijs, no iestāžu skatpunkta), gan no programmas neasociētajās trešās valstīs esošo partneriestāžu skatpunkta. Uz jautājumu, kas attiecas uz piešķiršanas kritēriju “Projekta izstrādes un sadarbības kārtības kvalitāte”, jāatbild vienu reizi par visu projekta priekšlikumu, savukārt uz jautājumiem, kas attiecas uz piešķiršanas kritērijiem “Stratēģijas atbilstība” un “Ietekme un izplatīšana”, jāatbild vienu reizi par katru reģionu, ko pieteikuma iesniedzējs plāno iesaistīt projektā.

Pieteikumu iesniedzējiem būtu jāsagrupē savs priekšlikums pa “reģionālajām partnerībām”, t. i., visas darbības, kurās iesaistītas viena un tā paša reģiona valstis, jāiekļauj vienā kopā. Katru reģionālo partnerību novērtēs atsevišķi. Uz finansējumu pretendēs tikai tās reģionālās partnerības, kuras iegūs vismaz 60 punktus, vienlaikus sasniedzot 50 % slieksni katram tabulā norādītajam piešķiršanas kritērijam.

Projektam piešķirtās dotācijas kopsummu iegūst, saskaitot kopā dotācijas, kas piešķirtas reģionālajām partnerībām, kuras sasniegušas minimālo kvalitātes slieksni, ņemot vērā vairākus elementus:

  • dalībnieku skaits un darbības ilgums, par ko iesniegts pieteikums,
  • katrai valstij vai reģionam piešķirtais budžets,
  • ģeogrāfiskais līdzsvars noteiktā reģionā.

Neatkarīgi no tā, cik daudz katras reģionālās partnerības rezultāts pārsniedz norādīto slieksni, valsts aģentūra var piešķirt prioritāti mobilitātei ar noteiktām valstīm, lai nodrošinātu ģeogrāfisko līdzsvaru attiecīgajā reģionā atbilstoši iepriekš minētajām ģeogrāfiskajām mērķvērtībām.

Valsts aģentūrai nav pienākuma finansēt visus ar konkrētu programmas neasociēto trešo valsti saistītos mobilitātes pieprasījumus, ja tos uzskata par pārmērīgiem attiecībā pret pieejamo budžetu.

A) Finansējuma noteikumi, kas attiecas uz visām mobilitātes darbībām augstākajā izglītībā

Budžeta kategorija – Organizatoriskais atbalsts

Attiecināmās izmaksas un piemērojamie noteikumi

Izmaksas, kas tieši saistītas ar mobilitātes darbību īstenošanu (neskaitot dalībnieku uzturēšanās un ceļa izdevumus).

Finansēšanas mehānisms: ieguldījums vienības izmaksās.

Piešķiršanas noteikums: pamatojoties uz mobilitātes dalībnieku skaitu.

Summa

Mobilitātes projektiem, kuri saņem atbalstu no iekšpolitikas fondiem:

līdz 100 dalībniekiem: 400 EUR par dalībnieku, un vairāk par 100 dalībniekiem: 230 EUR par katru papildu dalībnieku.

Mobilitātes projektiem, kuri saņem atbalstu no ārpolitikas fondiem:

500 EUR par dalībnieku.

Budžeta kategorija – Ceļošanas atbalsts

Attiecināmās izmaksas un piemērojamie noteikumi

Ieguldījums dalībnieku ceļa izdevumu segšanā, skaitot attālumu no viņu izcelsmes vietas līdz darbības norises vietai un atpakaļ.

Attālumu līdz 500 km dalībnieki parasti mēros ar zemas emisijas transportlīdzekļiem.

Finansēšanas mehānisms: ieguldījums vienības izmaksās.

Piešķiršanas noteikums: pamatojoties uz ceļa attālumu vienam dalībniekam. Pieteikuma iesniedzējam jānorāda attālums no izcelsmes vietas līdz darbības norises vietai19 , izmantojot Eiropas Komisijas atbalstīto attāluma aprēķina kalkulatoru20 .

Nepieciešamības gadījumā individuāls atbalsts uzturēšanās izdevumu segšanai ir attiecināms uz ceļā pavadīto laiku pirms un pēc darbības, piešķirot maksimāli divas ceļā pavadītās dienas dalībniekiem un pavadošajām personām, kas saņem atbalstu ceļa izdevumu segšanai videi nedraudzīgu transporta veidu izmantošanas gadījumā , un maksimāli sešas ceļā pavadītās dienas videi nekaitīgu transporta veidu izmantošanas gadījumā.

Pienācīgi pamatojot, valsts aģentūras, vienojoties ar savām valsts iestādēm21 , var atteikties no ceļošanas atbalsta sniegšanas ilgtermiņa studentu mobilitātei Eiropas iekšienē mobilitātes projektos, ko atbalsta no iekšpolitikas fondiem (proti, studentu ilgtermiņa mobilitāte uz ES dalībvalstīm un programmas asociētām trešām valstīm vai programmas neasociētām trešām valstīm 13. vai 14. reģionā).

Summa

Ceļa attālums

Videi draudzīgi transporta veidi

Videi nedraudzīgi transporta veidi

10–99 km

56 EUR

28 EUR

100–499 km

285 EUR

211 EUR

500–1999 km

417 EUR

309 EUR

2000–2999 km

535 EUR

395 EUR

3000–3999 km

785 EUR

580 EUR

4000–7999 km

1188 EUR

1188 EUR

8000 km vai vairāk

1735 EUR

1735 EUR

Budžeta kategorija – Iekļaušanas atbalsts

Attiecināmās izmaksas un piemērojamie noteikumi

Iekļaušanas atbalsts organizācijām: izmaksas, kas saistītas ar mobilitātes darbību organizēšanu dalībniekiem, kuriem ir mazāk iespēju un ir nepieciešams papildu atbalsts, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām.

Finansēšanas mehānisms: ieguldījums vienības izmaksās.

Piešķiršanas noteikums: pamatojoties uz to dalībnieku skaitu, kuriem ir mazāk iespēju un kuri saņem papildu atbalstu iekļaušanas atbalsta kategorijā, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām.

Summa

125 EUR par dalībnieku

Iekļaušanas atbalsts dalībniekiem: Papildu izmaksas, kas tieši saistītas ar dalībniekiem, kuriem ir mazāk iespēju. Jo īpaši šīs izmaksas ir paredzētas tam, lai segtu papildu finansiālo atbalstu, kas nepieciešams dalībniekiem ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem vai cita veida veselības traucējumiem, lai sniegtu viņiem iespēju piedalīties mobilitātē un sagatavošanās vizītēs, kā arī viņu pavadošajām personām (tostarp ceļa un uzturēšanās izdevumi, ja tie ir attaisnojami un ja tos attiecīgajiem dalībniekiem nesedz budžeta kategorijās “Ceļošanas atbalsts” vai “Individuālais atbalsts”)22 .

Finansēšanas mehānisms: faktiskās izmaksas.

Piešķiršanas noteikums: pieteikuma iesniedzējs pamato un valsts aģentūra apstiprina pieprasījumu.

Summa

100 % no attiecināmajām izmaksām

Budžeta kategorija – Izņēmuma izmaksas

Attiecināmās izmaksas un piemērojamie noteikumi

Izmaksas, kas rodas saistībā ar finanšu garantijas nodrošināšanu, ja to prasa valsts aģentūra.

Tāda mobilitātes projekta gadījumā, kas tiek finansēts no iekšpolitikas fondiem: augsti ceļa izdevumi dalībniekiem, kas var saņemt ceļošanas atbalstu.

Finansēšanas mehānisms: faktiskās izmaksas.

Piešķiršanas noteikums: pieteikuma iesniedzējs pamato un valsts aģentūra apstiprina pieprasījumu.

Summa

Finanšu garantijas izmaksas: 80 % no attiecināmajām izmaksām.

Augsti ceļa izdevumi: 80 % no attiecināmajiem ceļa izdevumiem.

Organizatoriskā atbalsta dotācija saņēmējam (augstākās izglītības iestādēm vai konsorcijiem)

Ar mobilitāti saistītais organizatoriskais atbalsts ir ieguldījums jebkuru tādu izmaksu segšanā, kas iestādēm rodas saistībā ar nosūtīto un uzņemto studentu un personāla mobilitātes atbalsta darbībām, kuras veic, lai ievērotu “Erasmus” Augstākās izglītības hartu ES dalībvalstīs un programmas asociētajās trešās valstīs un ECHE principus, kas atspoguļoti ar programmas neasociēto trešo valstu iestādēm noslēgtajos iestāžu līgumos. Turpmāk seko piemēru izklāsts:

  • organizatoriskie pasākumi ar partneriestādēm, tostarp potenciālo partneru apmeklējumi, lai vienotos par iestāžu līgumu nosacījumiem mobilitātes dalībnieku atlasei, sagatavošanai, uzņemšanai un integrācijai, un šādu iestāžu līgumu aktualitātes pastāvīgai nodrošināšanai,
  • atjauninātu kursu katalogu nodrošināšana starptautiskajiem studentiem,
  • informācijas un atbalsta sniegšana studentiem un personālam,
  • studentu un personāla atlase,
  • mācību līgumu sagatavošana, lai nodrošinātu studentu izglītības komponentu pilnu atzīšanu, personāla mobilitātes līgumu sagatavošana un atzīšana,
  • lingvistiskā un starpkultūru sagatavošana, kas nodrošināta gan uzņemtajiem, gan nosūtītajiem studentiem un personālam papildus programmas “Erasmus+” tiešsaistes valodas atbalstam,
  • uzņemto mobilitātes dalībnieku integrācijas AII veicināšana,
  • mobilitātes dalībnieku efektīvas mentorēšanas un uzraudzības kārtības nodrošināšana,
  • īpaši pasākumi nolūkā nodrošināt studentu stažēšanās kvalitāti uzņēmējos uzņēmumos vai uzņēmējorganizācijās,
  • izglītības komponentu un saistīto kredītpunktu atzīšanas nodrošināšana, sekmju izrakstu un diplomu pielikumu izsniegšana,
  • atbalsts mobilitātes dalībnieku reintegrācijai un viņu jauniegūto iemaņu nostiprināšana AII un līdzgaitnieku labā,
  • Eiropas studenta kartes iniciatīvas īstenošana (mobilitātes pārvaldības digitalizācija),
  • videi draudzīgu mobilitātes veidu popularizēšana un administratīvo procedūru zaļināšana,
  • dalībnieku, kuriem ir mazāk iespēju, piedalīšanās veicināšana un pārvaldība,
  • pilsoniskās iesaistīšanās darbību apzināšana un veicināšana un līdzdalības šādās darbībās pārraudzīšana,
  • jauktās un/vai starptautiskās mobilitātes veicināšana un pārvaldība.

Augstākās izglītības iestādes apņemas ievērot visus hartas principus, lai nodrošinātu augstu mobilitātes kvalitāti, tostarp šādus: “nodrošināt, ka izbraucošie mobilitātes dalībnieki ir pietiekami sagatavoti mobilitātei, tai skaitā kombinētajai mobilitātei, un to, ka izbraucošo mobilitātes dalībnieku valodas zināšanas un starpkultūru sadarbības prasmes ir atbilstošas”, un “sniegt iebraucošajiem mobilitātes dalībniekiem atbilstošu valodas apguves atbalstu”. Var izmantot priekšrocības, ko sniedz iestāžu esošais nodrošinājums valodu apmācībai. Tām AII, kas var nodrošināt studentu un personāla mobilitāti augstā kvalitātē, tostarp valodas atbalstu par zemākām izmaksām (vai izmantojot finansējumu no citiem avotiem, izņemot ES finansējumu), ir iespēja pārskaitīt daļu no organizatoriskā atbalsta dotācijas, lai finansētu vēl vairāk mobilitātes darbību. Tādā gadījumā pielāgojamības līmenis tiek noteikts dotācijas nolīgumā.

Ikvienā gadījumā dotāciju saņēmējiem ir saistošs līgumisks pienākums nodrošināt šādus augstas kvalitātes pakalpojumus, un viņu darbības rezultātus pārrauga un pārbauda valstu aģentūras, ņemot vērā arī studentu un personāla sniegtos ziņojumus, kas ir tieši pieejami valstu aģentūrām un Komisijai.

Organizatorisko atbalstu aprēķina, pamatojoties uz visu atbalstīto mobilitātes dalībnieku skaitu (ieskaitot mobilitātes dalībniekus, kas saņēmuši “nulles” dotāciju no “Erasmus+” līdzekļiem visam mobilitātes periodam (informāciju par “nulles” dotāciju mobilitāti skatīt turpmāk), un tos uzņēmumu darbiniekus, kuri māca augstākās izglītības iestādē). Mobilitātes dalībniekus, kas saņēmuši “nulles” dotāciju no “Erasmus+” līdzekļiem visam mobilitātes periodam, skaita kā atbalstītus mobilitātes dalībniekus, jo viņi gūst labumu no mobilitātes sistēmas un organizatoriskajām darbībām. Tāpēc organizatorisko atbalstu piešķir arī par šādiem dalībniekiem. Tas neattiecas uz personām, kas pavada dalībniekus, kamēr viņi piedalās darbībā ārvalstīs. Ja tiek organizētas papildu mobilitātes, pārvietojot līdzekļus starp budžeta kategorijām, aprēķinātais organizatoriskais atbalsts automātiski nepalielinās.

Mobilitātes konsorciju gadījumā saņemto organizatorisko atbalstu var sadalīt starp visiem dalībniekiem atbilstoši noteikumiem, par kuriem tie ir savstarpēji vienojušies.

Ja mobilitātes projekti saņem atbalstu no ārpolitikas fondiem, organizatoriskā atbalsta dotācija tiek sadalīta starp attiecīgajiem partneriem uz savstarpēji pieņemama pamata, kā nolēmušas iesaistītās iestādes.

Mobilitātes dalībnieki, kas saņēmuši “nulles” dotāciju no ES “Erasmus+” līdzekļiem

Studenti un personāls, kam piešķir “nulles” dotāciju no ES “Erasmus+” līdzekļiem, ir mobilitātes dalībnieki, kas nesaņem ar ceļa un uzturēšanās izdevumiem saistītu “Erasmus+” dotāciju, bet citādi atbilst visiem studentu un personāla mobilitātes kritērijiem un izmanto visas priekšrocības, ko sniedz programmas “Erasmus+” studenta vai personāla statuss. Viņi var saņemt ar programmu “Erasmus+” nesaistītu ES finansējumu (ESF utt.) vai valsts, reģionālu vai cita veida dotāciju savu mobilitātes izmaksu segšanai. To mobilitātes dalībnieku skaitu, kuri saņem “nulles” dotāciju no ES “Erasmus+” līdzekļiem visam mobilitātes periodam, ņem vērā tā darbības rādītāja statistikā, kuru izmanto, lai sadalītu ES budžetu starp valstīm. Dalībnieki, kuriem ir mazāk iespēju, nevar būt dalībnieki ar “nulles” dotāciju.

Iekļaušanas atbalsts

Personai, kam ir mazāk iespēju, ir tāds personīgais, fiziskais, garīgais vai veselības stāvoklis, ka tās dalība projektā / mobilitātes pasākumā nav iespējama bez papildu finansiāla vai cita veida atbalsta. Augstākās izglītības iestādes, kas izraudzījušās studentus un/vai personālu, kam ir mazāk iespēju, var pieteikties valsts aģentūrā papildu dotācijas atbalsta saņemšanai, lai segtu papildu izmaksas, kas saistītas ar to piedalīšanos mobilitātes darbībās. Tādēļ dalībniekiem, kam ir mazāk iespēju, jo īpaši tiem, kuriem ir fiziski, garīgi vai citi ar veselību saistīti traucējumi, dotācijas atbalsts var būt lielāks nekā turpmāk norādītā maksimālā individuālās dotācijas summa. Augstākās izglītības iestādes savās tīmekļa vietnēs norāda, kā studenti un personāls, kam ir mazāk iespēju, var pieprasīt šādu papildu dotācijas atbalstu.

Papildu finansējumu studentiem un personālam, kam ir mazāk iespēju, var nodrošināt arī no citiem avotiem vietējā, reģionālā un/vai valsts līmenī.

Parakstot “Erasmus” Augstākās izglītības hartu, katra augstākās izglītības iestāde apņemas nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi un iespējas dalībniekiem no jebkādas vides. Tādēļ studenti un personāls, kam ir mazāk iespēju, var saņemt atbalsta pakalpojumus, ko uzņēmējiestāde piedāvā saviem vietējiem studentiem un personālam.

Izņēmuma izmaksas augstiem ceļa izdevumiem

Tikai tie dalībnieki, kas var saņemt ceļošanas atbalstu, piedaloties mobilitātes projektos, kuri saņem atbalstu no iekšpolitikas fondiem, ir tiesīgi pieprasīt izņēmuma izmaksu segšanu par augstiem ceļa izdevumiem.

Mobilitātes projektu dotāciju saņēmējiem būs tiesības lūgt finansiālu atbalstu augstu ceļa izdevumu segšanai dalībniekiem budžeta pozīcijā “izņēmuma izmaksas” (80 % no attiecināmajām izmaksām). Tas ir atļauts, ja dotāciju saņēmēji var pierādīt, ka finansējuma noteikumi (pamatojoties uz vienības ceļa izmaksām attiecībā pret mēroto attāluma diapazonu) nenosedz vismaz 70 % no dalībnieku ceļa izdevumiem. Piešķiršanas gadījumā izņēmuma izmaksas augstu ceļa izdevumu segšanai aizstāj ceļošanas atbalstu.

Citi finansējuma avoti

Papildus “Erasmus+” dotācijai vai “Erasmus+” dotācijas vietā (mobilitātes dalībnieki, kas saņem “nulles” dotāciju no ES līdzekļiem) studenti un personāls var saņemt reģionālu, valsts vai jebkāda cita veida dotāciju, ko pārvalda nevis valsts aģentūra, bet cita organizācija (piemēram, ministrija vai reģionāla iestāde). Tāpat “Erasmus+” dotācijas var aizstāt ar citu ES budžeta finansējumu (ESF utt.). Dotācijām, kuras nodrošina citi finansējuma avoti, nevis ES budžets, nepiemēro šajā dokumentā noteiktās summas un minimālos/maksimālos apmērus.

Stažēšanās uzņēmējorganizācijas var sniegt stažieriem finansiālu atbalstu vai ieguldījumu natūrā.

B) Dotācijas atbalsts studentu mobilitātei

Individuālais atbalsts fiziskajai mobilitātei — pamatsummas ilgtermiņa mobilitātei

Studenti var saņemt individuālu atbalsta dotāciju kā ieguldījumu to papildu uzturēšanās izdevumu segšanā, kas viņiem rodas studiju vai stažēšanās periodā ārvalstīs.

Starp ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm un uz 13. un 14. reģiona programmas neasociētajām trešām valstīm notiekošas mobilitātes gadījumā ikmēneša summas nosaka valstu aģentūras, vienojoties ar valstu iestādēm, un/vai augstākās izglītības iestādes, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, kas izklāstīti turpmāk. Precīzas summas tiek publicētas valstu aģentūru un AAI tīmekļa vietnēs.

ES dalībvalstis un programmas asociētās trešās valstis un 13. un 14.&nbsp;reģiona23  programmas neasociētās trešās valstis ir iedalītas šādās trīs grupās.

1. Grupa - Valstis, kurās dzīvošanas izmaksas ir augstākas

Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Islande, Īrija, Itālija, Lihtenšteina, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija.

13. un 14. reģiona programmas neasociētās trešās valstis.

2. Grupa - Valstis, kurās dzīvošanas izmaksas ir vidēji augstas

Kipra, Čehija, Igaunija, Grieķija, Latvija, Malta, Portugāle, Slovākija Slovēnija, Spānija.

3. Grupa - Valstis, kurās dzīvošanas izmaksas ir zemākas

Bulgārija, Horvātija, Ungārija, Lietuva, Ziemeļmaķedonija, Polija, Rumānija, Serbija, Turcija.

ES “Erasmus+” studentiem piešķirtās individuālās atbalsta dotācijas apmērs būs atkarīgs no viņu mobilitātes plūsmas starp studentu nosūtītājvalstīm un uzņēmējvalstīm, piemērojot šādu principu:

  • mobilitāte uz valsti, kurā dzīvošanas izmaksas ir līdzīgas — studenti saņems vidējā diapazona ES dotāciju,
  • mobilitāte uz valsti, kurā dzīvošanas izmaksas ir augstākas — studenti saņems augstākā diapazona ES dotāciju,
  • mobilitāte uz valsti, kurā dzīvošanas izmaksas ir zemākas — studenti saņems zemākā diapazona ES dotāciju.

Valstu aģentūru noteiktās summas tiek klasificētas šādos minimālajos un maksimālajos apmēros:

  • vidējā diapazona ES dotācija — vidējais diapazons no 292 EUR līdz 606 EUR mēnesī tiks piemērots mobilitātei uz valsti, kurā dzīvošanas izmaksas ir līdzīgas: a) no 1. grupas valstīm uz 1. grupas valstīm, b) no 2. grupas valstīm uz 2. grupas valstīm un c) no 3. grupas valstīm uz 3. grupas valstīm,
  • augstākā diapazona ES dotācija — atbilst vidējam diapazonam, ko piemēro valsts aģentūra, pieskaitot vismaz 50 EUR, un ir no 348 EUR līdz 674 EUR mēnesī. To piemēro mobilitātei uz valsti, kurā dzīvošanas izmaksas ir augstākas — a) no 2. grupas valstīm uz 1. grupas valstīm un b) no 3. grupas valstīm uz 1. un 2. grupas valstīm,
  • zemākā diapazona ES dotācija — atbilst vidējam diapazonam, ko piemēro valsts aģentūra, atņemot vismaz 50 EUR, un ir no 225 EUR līdz 550 EUR mēnesī. To piemēro mobilitātei uz valsti, kurā dzīvošanas izmaksas ir zemākas — a) no 1. grupas valstīm uz 2. un 3. grupas valstīm un b) no 2. grupas valstīm uz 3. grupas valstīm.

Nosakot summas, kas dotāciju saņēmējiem jāpiemēro savā valstī, valstu aģentūras ņem vērā divus konkrētus kritērijus:

  • citu privātu vai publisku iestāžu līdzfinansējuma avotu pieejamība un līmenis vietējā, reģionālā vai valsts mērogā ES dotācijas papildināšanai,
  • vispārējais to studentu pieprasījuma līmenis, kuri plāno studēt vai apgūt apmācību ārvalstīs.

Attiecībā uz mobilitātes darbībām starp ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm un uz 13. un 14. reģiona programmas neasociētajām trešām valstīm valstu aģentūras var nolemt atvēlēt savām augstākās izglītības iestādēm zināmu rīcības brīvību, nosakot nevis summas, bet to diapazonus valsts līmenī. Šādai rīcībai jābūt pamatotai, piemēram, to var darīt valstīs, kurās ir pieejams līdzfinansējums reģionālā vai iestāžu līmenī.

Individuālā atbalsta piemaksa studentiem un neseniem absolventiem, kuriem ir mazāk iespēju, par ilgtermiņa mobilitāti

Studenti un nesenie absolventi, kuriem ir mazāk iespēju, ik mēnesi saņem piemaksu savai ES “Erasmus+” individuālā atbalsta dotācijai 250 EUR apmērā. Valsts līmenī piemērojamos kritērijus nosaka valstu aģentūras, vienojoties ar valstu iestādēm.

Individuālā atbalsta piemaksa studentiem un neseniem absolventiem, kuri stažējas, par ilgtermiņa mobilitāti

Studenti un nesenie absolventi, kuri stažējas, ik mēnesi saņem piemaksu savai ES “Erasmus+” individuālā atbalsta dotācijai 150 EUR apmērā. Studenti un nesenie absolventi, kuriem ir mazāk iespēju, stažēšanās periodā ir tiesīgi saņemt studentiem un nesenajiem absolventiem, kuriem ir mazāk iespēju, paredzēto piemaksu un piemaksu par stažēšanos.

Studenti un nesenie absolventi no tālākajiem reģioniem un AZT ilgtermiņa mobilitātes ietvaros

Ņemot vērā ierobežojumus, ko rada attālums no citām ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm un ekonomikas attīstības līmenis, studenti un nesenie absolventi, kuri studē vai ir studējuši tādās augstākās izglītības iestādēs, kas atrodas ES dalībvalstu tālākajos reģionos un ar ES dalībvalstīm saistītajās aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), saņems turpmāk norādītās augstākās individuālā atbalsta naudas summas.

Nosūtītājvalsts

Uzņēmējvalsts

Summa

Tālākie reģioni un AZT

ES dalībvalstis un programmas asociētās trešās valstis un 13. un 14. reģiona programmas neasociētās trešās valstis.

786 EUR mēnesī

Šajā gadījumā netiks piemērota piemaksa, kas paredzēta studentiem un nesenajiem absolventiem, kuriem ir mazāk iespēju. Tiek piemērota stažēšanās piemaksa.

Studenti un nesenie absolventi starptautiskā ilgtermiņa mobilitātē, kurā piedalās Programmas neasociētās trešās valstis 

Turpmākajā tabulā ir norādīta individuālā atbalsta pamatsumma.

Nosūtītājvalsts

Uzņēmējvalsts

Summa

ES dalībvalstis un programmas asociētās trešās valstis

1.–12. reģiona programmas neasociētās trešās valstis

700 EUR mēnesī

ES dalībvalstis un programmas asociētās trešās valstis

13. un 14. reģiona programmas neasociētās trešās valstis

Kā aprakstīts iepriekš sadaļā “Dotācijas atbalsts studentu mobilitātei — individuālais atbalsts fiziskajai mobilitātei”

1.–12. reģiona programmas neasociētās trešās valstis

ES dalībvalstu un programmas asociēto trešo valstu 1. grupa

ES dalībvalstu un programmas asociēto trešo valstu 2. grupa

ES dalībvalstu un programmas asociēto trešo valstu 3. grupa

900 EUR mēnesī

850 EUR mēnesī

800 EUR mēnesī

Šajā gadījumā netiks piemērota studentiem un nesenajiem absolventiem, kuriem ir mazāk iespēju, paredzētā piemaksa.

Stažēšanās piemaksa tiks piemērota vienīgi gadījumos, kad mobilitātes galamērķis ir 13. reģiona un 14. reģiona programmas neasociētās trešās valstis.

ES dalībvalstis un programmas asociētās trešās valstis ietver tālākos reģionus un AZT.

Individuālā atbalsta pamatsummas studentu un neseno absolventu īstermiņa fiziskajai mobilitātei (jaukta mobilitāte un doktorantūras studentu īstermiņa mobilitāte)

Turpmākajā tabulā ir norādītas individuālā atbalsta pamatsummas.

Fiziskās darbības ilgums

Summa (jebkurai ES dalībvalstij un programmas asociētajai trešai valstij vai programmas neasociētajai trešai valstij)

Līdz darbības 14. dienai

79 EUR dienā

No darbības 15. līdz 30. dienai

56 EUR dienā

Šajā gadījumā netiks piemērota stažēšanās piemaksa.

ES dalībvalstis un programmas asociētās trešās valstis ietver tālākos reģionus un AZT.

Individuālā atbalsta piemaksa studentiem un neseniem absolventiem, kuriem ir mazāk iespēju, par īstermiņa fizisko mobilitāti

Studenti un nesenie absolventi, kuriem ir mazāk iespēju, saņem piemaksu savas ES “Erasmus+” dotācijas individuālā atbalsta summai 100 EUR apmērā par 5–14 dienas ilgu fiziskās mobilitātes darbības periodu un 150 EUR apmērā par 15–30 dienas ilgu periodu. Valsts līmenī piemērojamos kritērijus nosaka valstu aģentūras, vienojoties ar valstu iestādēm.

C) Dotācijas atbalsts personāla mobilitātei

Personāla locekļi saņem ES ieguldījumu uzturēšanās izdevumu segšanā, kuri viņiem rodas mobilitātes periodā ārvalstīs.

Budžeta kategorija – Individuālais atbalsts

Attiecināmās izmaksas un piemērojamie noteikumi

Izdevumi, kas tieši saistīti ar dalībnieku uzturēšanos darbības laikā.

Finansēšanas mehānisms: ieguldījums vienības izmaksās.

Piešķiršanas noteikums: pamatojoties uz uzturēšanās ilgumu vienam dalībniekam

Summa

Līdz darbības 14. dienai: A1.1. tabulā norādītā summa dienā vienam dalībniekam no ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm vai A1.2. tabulā norādītā summa dienā vienam dalībniekam no programmas neasociētajām trešām valstīm.

No darbības 15. līdz 60. dienai: 70 % no A1.1. tabulā norādītās summas dienā vienam dalībniekam no ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm vai 70 % no A1.2. tabulā norādītās summas dienā vienam dalībniekam no programmas neasociētajām trešām valstīm.

A tabula. Individuālais atbalsts (summas EUR dienā)

Summas ir atkarīgas no uzņēmējvalsts. Šīs summas nosaka atbilstīgi turpmākajā tabulā norādītajiem minimālajiem un maksimālajiem apjomiem. Nosakot summas, kas dotāciju saņēmējiem jāpiemēro savā valstī, valstu aģentūras, vienojoties ar valstu iestādēm, ņem vērā divus konkrētus kritērijus:

  • citu privātu vai publisku iestāžu līdzfinansējuma avotu pieejamība un līmenis vietējā, reģionālā vai valsts mērogā ES dotācijas papildināšanai,
  • vispārējais tā personāla pieprasījuma līmenis, kas plāno pasniegt mācības vai apgūt apmācību ārvalstīs.

Visām galamērķa valstīm piemērojams vienāds procentuālais īpatsvars noteiktā apmērā. Nav iespējams piešķirt vienādu summu visām galamērķa valstīm.

Uzņēmējvalsts

Personāls no ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm

Personāls no programmas neasociētajām trešām valstīm

 

Min.–maks. (dienā)

Summa (dienā)

 

A1.1

A1.2

Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Vācija, Somija, Islande, Īrija, Itālija, Lihtenšteina, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija.

 

96–190

190

13. un 14. reģiona programmas neasociētās trešās valstis

96–190

 

Neatbilst

 

Kipra, Grieķija, Malta, Portugāle, Spānija, Latvija, Slovākija, Slovēnija, Čehija, Igaunija,

84–170

170

Bulgārija, Horvātija, Ungārija, Lietuva, Ziemeļmaķedonija, Polija, Rumānija, Serbija, Turcija.

71–148

148

1.–12. reģiona programmas neasociētās trešās valstis

190. gadam,

Neatbilst

Attiecībā uz mobilitātes darbībām starp ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm un uz 13. un 14. reģiona programmas neasociētajām trešām valstīm valstu aģentūras var nolemt atvēlēt savām augstākās izglītības iestādēm zināmu rīcības brīvību, nosakot nevis summas, bet to diapazonus valsts līmenī. Šādai rīcībai jābūt pamatotai, piemēram, to var darīt valstīs, kurās ir pieejams līdzfinansējums reģionālā vai iestāžu līmenī. Precīzas summas tiek publicētas katras valsts aģentūras un augstākās izglītības iestāžu tīmekļa vietnēs.

D) Augstākās izglītības iestāžu un mobilitātes konsorciju noteiktais finansiālā atbalsta līmenis studentiem un personālam

Visos gadījumos AII un mobilitātes konsorcijiem, nosakot un/vai piemērojot ES likmes savā iestādē, ir jāievēro šādi principi un kritēriji:

  • tiklīdz augstākās izglītības iestāde / konsorcijs noteicis ES likmes savā iestādē, tās jāsaglabā nemainīgas visa mobilitātes projekta īstenošanas laikā. Viena projekta ietvaros nav iespējama dotācijas apmēra paaugstināšana vai pazemināšana,
  • likmes jānosaka un/vai jāpiemēro objektīvi un pārredzami, ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos principus un metodiku (t. i., ievērojot mobilitātes plūsmu, kā arī īpašo papildu finansējumu),
  • visiem studentiem, kuri dodas uz vienas un tās pašas grupas valstīm viena un tā paša mobilitātes veida — studiju vai stažēšanās — nolūkos, jāpiešķir vienāda dotācijas summa (izņemot studentus un nesenos absolventus, kuriem ir mazāk iespēju vai kuri ir no tālākiem reģioniem un AZT).

E) Jaukta tipa intensīvās programmas

Budžeta kategorija – Organizatoriskais atbalsts

Attiecināmās izmaksas un piemērojamie noteikumi

Izmaksas, kas tiešā ve

Erasmuse akrediteering on vahend kutsehariduse ja -õppe, üldhariduse ja täiskasvanuhariduse valdkonnas tegutsevatele organisatsioonidele, kes soovivad osaleda piiriüleses vahetustegevuses ja koostöös. Erasmuse akrediteeringu saamine kinnitab, et taotleja on koostanud kava, mille alusel viiakse ellu kvaliteetseid õpirändetegevusi osana ulatuslikumast jõupingutusest arendada oma organisatsiooni. Seda kava nimetatakse Erasmuse kavaks ning see on Erasmuse akrediteeringu taotluse oluline osa.

Taotlejad võivad taotleda oma organisatsioonile individuaalset Erasmuse akrediteeringut või õpirändekonsortsiumi koordinaatori Erasmuse akrediteeringut, nagu selgitatakse allpool. Varasem programmis osalemise kogemus ei ole taotlemiseks vajalik.

Organisatsioonidele, kellel juba on Erasmuse akrediteering, võidakse anda tipptaseme märgis, et avaldada neile tunnustust tehtud töö ja kvaliteedile pühendumise eest.

Kuidas kasutada õpirände võimalusi Erasmuse akrediteeringuga?

Taotlejad, kellele on antud Erasmuse akrediteering, saavad käesolevas juhendis kirjeldatud akrediteeritud õpirändeprojektide vormis lihtsustatud juurdepääsu 1. põhimeetme raames pakutavatele rahastamisvõimalustele.

Meetme eesmärgid

Kõigis kolmes valdkonnas

Õpetamise ja õppimise Euroopa mõõtme tugevdamine:

  • edendades kaasamist, mitmekesisust, sallivust ja demokraatlikku osalust;
  • täiendades teadmisi Euroopa ühisest pärandist ja mitmekesisusest;
  • toetades erialaste võrgustike arengut kogu Euroopas.

Kutsehariduse ja -õppe valdkonnas

Kutseharidust käsitleva nõukogu soovituse, Osnabrücki deklaratsiooni24  ja Euroopa oskuste tegevuskava25  elluviimisele ning Euroopa haridusruumi loomisele kaasaaitamine:

  • parandades esma- ja jätku-kutseõppe kvaliteeti;
  • tugevdades võtmepädevusi ja valdkonnaüleseid oskusi, eeskätt keeleõpe ja digioskused;
  • toetades tööturul praegu ja edaspidi vajaminevate kutseoskuste arendamist;
  • jagades parimat tava, edendades uute ja uuenduslike pedagoogiliste meetodite ja tehnoloogialahenduste kasutamist ning toetades õpetajate, koolitajate, mentorite ning muude kutsehariduse ja -õppe valdkonna töötajate kutsealast arengut; 
  • suurendades kutseharidust ja -õpet pakkuvate asutuste suutlikkust viia ellu kvaliteetseid õpirändeprojekte ning võimet luua kvaliteetseid partnerlussuhteid, arendades ühtlasi oma rahvusvahelistumisstrateegiaid;
  • pakkudes õpirände võimalusi kõikidele esma- ja jätku-kutseõppes õppijatele ning pikendades kutsehariduses ja -õppes osalejate õpirände keskmist kestust, et parandada kvaliteeti ja suurendada mõju;
  • parandades välismaal veedetud õpirändeperioodide õpiväljundite kvaliteeti, läbipaistvust ja tunnustamist, kasutades selleks eeskätt Euroopa tasandi vahendeid ja rahastamisvahendeid.

Üldhariduse valdkonnas

Õpetamise ja õppe kvaliteedi parandamine üldhariduses:

  • toetades õpetajate, koolijuhtide ja teiste koolitöötajate kutsealast arengut;
  • edendades uue tehnoloogia ja uuenduslike õpetamismeetodite kasutamist;
  • täiustades keeleõpet ja suurendades keelelist mitmekesisust koolides;
  • toetades õpetamise ja koolide arenguga seotud parima tava jagamist ja edasiandmist.

Euroopa haridusruumi loomisele kaasaaitamine:

  • suurendades koolide suutlikkust osaleda piiriüleses vahetustegevuses ja koostöös ning ellu viia kvaliteetseid õpirändeprojekte;
  • pakkudes õpirände võimalusi kõigile üldharidust omandavatele õpilastele;
  • soodustades õpilaste ja töötajate välismaal veedetud õpirändeperioodide õpiväljundite tunnustamist.

Täiskasvanuhariduse valdkonnas 

Euroopa haridusruumi loomisele ja Euroopa oskuste tegevuskava26  elluviimisele kaasaaitamine:

  • tõstes formaalse, informaalse ja mitteformaalse täiskasvanuõppe kvaliteeti;
  • parandades pakutava täiskasvanuhariduse kvaliteeti töötajate suurema professionaalsuse tagamise abil ning suurendades täiskasvanuharidust pakkuvate asutuste suutlikkust õppeprogrammide rakendamisel;
  • parandades õpetamise ja õppe kvaliteeti kõigis täiskasvanuhariduse vormides ning tagades nende asjakohasuse kogu ühiskonna vajadusi arvesse võttes;
  • parandades täiskasvanuharidusteenuste osutamist seoses ELi raamistikus (2018) määratletud võtmepädevuste omandamisega, sh põhioskused (kirjaoskus, arvutusoskus, digioskused) ja muud eluks vajalikud oskused;  
  • suurendades täiskasvanuharidust pakkuvate asutuste ja teiste täiskasvanuhariduse valdkonnas tegutsevate organisatsioonide suutlikkust viia ellu kvaliteetseid õpirändeprojekte;
  • suurendades igas vanuses ja erineva sotsiaal-majandusliku taustaga täiskasvanute osalust täiskasvanuhariduses, eeskätt soodustades ebasoodsas olukorras olevate õppijatega töötavate organisatsioonide, täiskasvanuharidust pakkuvate väikeettevõtjate, programmi uute tulijate, vähemate kogemustega organisatsioonide ja ka kogukonnapõhiste rohujuure tasandi organisatsioonide osalust.

Rahastamiskõlblikkuse kriteeriumid

Kes võib esitada taotluse?

Kutsehariduse ja -õppe valdkonnas:

  1. esma- või jätku-kutseõpet pakkuvad organisatsioonid27 ;
  2. kohalikud ja piirkondlikud avaliku sektori asutused, koordineerivad asutused ning muud kutsehariduse ja -õppe valdkonnas tegutsevad organisatsioonid;
  3. ettevõtted ja muud avaliku või erasektori organisatsioonid, kes võtavad vastu või koolitavad kutsehariduses ja -õppes osalejaid ja õpipoisse või töötavad nendega muul viisil.

Üldhariduse valdkonnas:

  1. koolieelset, põhi- või keskharidust pakkuvad üldhariduskoolid28 ;
  2. kohalikud ja piirkondlikud avaliku sektori asutused, koordineerivad asutused ning muud üldhariduse valdkonnas tegutsevad organisatsioonid.

Täiskasvanuhariduse valdkonnas:

  1. formaalse, informaalse ja mitteformaalse täiskasvanuhariduse võimalusi pakkuvad organisatsioonid29
  2. kohalikud ja piirkondlikud avaliku sektori asutused, koordineerivad asutused ning muud täiskasvanuhariduse valdkonnas tegutsevad organisatsioonid.

Kõigis kolmes valdkonnas kohaldatavad määratlused ja põhimõtted

Organisatsioonide rahastamiskõlblikkus kriteeriumi 1 alusel tehakse kindlaks pakutavate õppeprogrammide ja -tegevuste põhjal. Organisatsioon võib olla rahastamiskõlblik enam kui ühes valdkonnas, kui ta pakub erinevaid õppeprogramme ja -tegevusi.

Iga riigi pädev ametiasutus määrab kindlaks:

  • õppeprogrammid ja -tegevused, mille pakkumisel loetakse organisatsioonid rahastamiskõlblikuks kriteeriumi 1 alusel, ning
  • organisatsioonid, kes on osalemiskõlblikud kriteeriumi 2 alusel.

Kohaldatavad määratlused ja rahastamiskõlblike organisatsioonide näited avaldatakse vastutava riikliku büroo veebisaidil.

Rahastamiskõlblikud riigid

Taotlejad peavad olema asutatud ELi liikmesriigis või programmiga liitunud kolmandas riigis.

Kellele esitada taotlus?

Taotlused tuleb esitada selle riigi riiklikule büroole, kus taotlev organisatsioon on asutatud.

Taotluste esitamise tähtaeg

1. oktoober kell 12.00.00 (keskpäev Brüsseli aja järgi)

Erasmuse programmi kvaliteedistandardid

Erasmuse akrediteeringu taotlejad peavad järgima Erasmuse programmi kvaliteedistandardeid, mis on esitatud Euroopa Liidu ametlikul veebisaidil: https://erasmus-plus.ec.europa.eu/document/erasmus-quality-standards-mobility-projects-vet-adults-schools

Erasmuse programmi kvaliteedistandardeid võidakse akrediteeringu kehtivuse ajal ajakohastada. Sel juhul küsitakse akrediteeritud organisatsioonidelt nõusolekut, enne kui nad saavad taotleda uut toetust.

Taotluste arv

Organisatsioon saab esitada ühe taotluse kõigis kolmes käesoleva projektikonkursiga hõlmatud valdkonnas: täiskasvanuharidus, kutseharidus ja -õpe ning üldharidus. Organisatsioonid, kes esitavad taotluse enam kui ühes valdkonnas, peavad iga valdkonna kohta esitama eraldi taotluse.

Organisatsioonid, kellel juba on Erasmuse akrediteering, ei saa taotleda uut akrediteeringut samas valdkonnas.

Taotluste liigid

Taotluse saab esitada organisatsioon individuaalselt või õpirändekonsortsiumi koordinaatorina. Samas valdkonnas ei saa taotleda mõlemat tüüpi akrediteeringut.

Erasmuse akrediteering õpirändekonsortsiumi koordinaatoritele

Õpirändekonsortsium on rühm samas riigis asutatud organisatsioone, kes viivad ellu õpirändetegevust ühise Erasmuse kava alusel. Iga õpirände konsortsiumi tegevust koordineerib üks juhtorganisatsioon ehk õpirändekonsortsiumi koordinaator, kellel peab olema Erasmuse akrediteering.

Õpirändekonsortsiumi koordinaator võib korraldada tegevust (nagu eraldiseisva akrediteeringuga organisatsioongi), ent selle kõrval võib ta pakkuda õpirände võimalusi teistele konsortsiumi liikmesorganisatsioonidele. Konsortsiumi liikmetel Erasmuse akrediteeringut olema ei pea.

Õpirändekonsortsiumi koordinaatori taotluse esitaja peab taotluses kirjeldama konsortsiumi eesmärki ja kavandatavat koosseisu. Kõik kavandatavad konsortsiumi liikmesorganisatsioonid peavad olema samast ELi liikmesriigist või programmiga liitunud kolmandast riigist kui õpirändekonsortsiumi koordinaator. Selles etapis ei pea aga esitama konsortsiumi liikmete täpset nimekirja.

Konsortsiumi liikmetele kehtivad rahastamiskõlblikkuse kriteeriumid ja lisateave on esitatud akrediteeritud õpirändeprojekte käsitlevas jaotises.

Toetavad organisatsioonid

Toetav organisatsioon on organisatsioon, kes abistab toetust saavat organisatsiooni projekti läbiviimise praktilistes aspektides, mis ei puuduta projekti põhiülesandeid (mis on kindlaks määratud Erasmuse programmi kvaliteedistandardites).

Toetav organisatsioon võib olla ükskõik milline haridus- ja koolitusvaldkonnas tegutsev organisatsioon. Toetavate organisatsioonide roll ja kohustused tuleb ametlikult kindlaks määrata nende organisatsioonide ja akrediteeritud organisatsiooni kokkuleppel. Toetav organisatsioon tegutseb akrediteeritud organisatsiooni järelevalve all, kusjuures akrediteeritud organisatsioon kannab lõplikku vastutust läbiviidud tegevuste tulemuste ja kvaliteedi eest. Toetavate organisatsioonide panus peab kõikidel juhtudel vastama Erasmuse programmi kvaliteedistandarditele.

Õpirändekonsortsiumis peetakse konsortsiumi liikmesorganisatsioone toetavateks organisatsioonideks, kui nad võtavad süstemaatiliselt ülesandeid, mis on seotud sellistele osalejatele suunatud õpirändetegevusega, kes töötavad või on immatrikuleeritud konsortsiumi teistes liikmesorganisatsioonides.

Vastuvõtvaid organisatsioone, kes pakuvad toetust saava organisatsiooni osalejatele õppesisu ja juhendamist, ei käsitata toetavate organisatsioonidena, välja arvatud juhul, kui nad samal ajal toetavad toetust saavat organisatsiooni muudes projektijuhtimisega seotud ülesannetes, mida tavaliselt täidab saatev organisatsioon.

Valikukriteeriumid

Taotlejatel peab olema piisav tegevus- ja kutsealane suutlikkus kavandatava Erasmuse kava elluviimiseks, sealhulgas vähemalt kaks aastat asjakohast kogemust taotlusega seotud valdkonnas, ning – kui tegemist on õpirändekonsortsiumi koordinaatoriga – sobiv suutlikkus konsortsiumi koordineerimiseks.

Lisateave tegevussuutlikkust käsitlevate üldkriteeriumide ja akrediteeringu taotlejatele esitatavate erinõuete kohta on esitatud käesoleva juhendi C osas.

Menetlusest kõrvalejätmise kriteeriumid

Taotlejad peavad esitama allkirjastatud kirjaliku kinnituse tõendamaks, et nad ei ole üheski menetlusest kõrvalejätmise kriteeriumides (loetletud käesoleva juhendi C osas) osutatud olukorras, et esitatud Erasmuse kava sisaldab taotleja koostatud originaalsisu ning et taotlust ei ole tasu eest koostanud ükski teine organisatsioon ega kolmas isik.

Samal ajal on taotlejatel lubatud ja soovitatav küsida poliitikaalast nõu asjaomastelt haridusasutustelt ja -ekspertidelt või vahetada häid tavasid sarnaste organisatsioonidega, kel on programmiga „Erasmus+“ rohkem kogemust. Õpirändekonsortsiumi koordinaatori taotluse esitajad võivad taotluse koostamisel konsulteerida konsortsiumi võimalike liikmetega. Taotlejad võivad oma taotlusele lisada Erasmuse kava seisukohast olulised strateegilised dokumendid, näiteks rahvusvahelistumist käsitlev strateegia või nende koordineeriva või järelevalveasutuse väljatöötatud strateegia.

Hindamiskriteeriumid

Taotlusi hinnatakse eraldi kutsehariduse ja -õppe, üldhariduse ning täiskasvanuhariduse valdkonnas. Taotluste kvaliteeti hinnatakse 100 punkti skaalal, lähtudes allpool esitatud kriteeriumidest ja nende kaalust.

Selleks et taotluse saaks rahuldada, peab see koguma:

  • vähemalt 70 punkti 100 maksimumpunktist ja
  • vähemalt poole maksimaalsest punktisummast igas neljas hindamiskriteeriumide kategoorias.

Asjakohasus - (maksimaalne punktisumma: 10)

Hinnatakse järgmist:

  • taotleja profiili, kogemuse, tegevuse ja õppijate sihtrühma asjakohasus taotluse valdkonna, Erasmuse akrediteeringute eesmärkide ja taotluse liigi (taotlus eraldiseisva organisatsioonina või konsortsiumi koordinaatorina) seisukohast;
  • mil määral on projektitaotlus asjakohane selliste ELi ühiste väärtuste austamise ja edendamise seisukohast nagu inimväärikuse austamine, vabadus, demokraatia, võrdsus, õigusriik ja inimõiguste austamine ning võitlus igat liiki diskrimineerimise vastu;
  • selliste organisatsioonide puhul, kes taotlevad akrediteeritud konsortsiumi koordinaatoriks saamist hinnatakse lisaks järgmist:
    • kavandatavate konsortsiumi liikmete profiili asjakohasus konsortsiumi otstarbe ja eesmärkide (nagu on kindlaks määratud taotluses), taotluse valdkonna ja Erasmuse akrediteeringute eesmärkide seisukohast;
    • kas konsortsiumi loomine annab selle liikmetele selget lisaväärtust, võttes arvesse Erasmuse akrediteeringute eesmärke.

Erasmuse kava: eesmärgid - (maksimaalne punktisumma: 40)

Hinnatakse järgmist:

  • kas kavandatav Erasmuse kava on kooskõlas Erasmuse akrediteeringute eesmärkidega;
  • kas kavandatava Erasmuse kava eesmärgid vastavad selgelt ja konkreetselt taotleja, selle töötajate ja õppijate vajadustele;
    • konsortsiumi koordinaatorite puhul kehtib see kriteerium kogu kavandatava konsortsiumi suhtes ning Erasmuse kava eesmärgid peavad olema kooskõlas konsortsiumi eesmärgiga, nagu on kindlaks määratud taotluses;
  • kas kavandatava Erasmuse kava eesmärgid ja nende täitmise ajakava on realistlikud ja piisavalt ambitsioonikad, et saavutada positiivne mõju organisatsiooni (või konsortsiumi) jaoks;
  • kas Erasmuse kava eesmärkide täitmise jälgimiseks ja hindamiseks kavandatavad meetmed on asjakohased ja konkreetsed.
  • Juhul kui taotleja on lisanud oma taotlusele strateegilisi dokumente, hinnatakse, kas kavandatava Erasmuse kava ja lisatud dokumentide seost on selgelt selgitatud.

Erasmuse kava: tegevus - (maksimaalne punktisumma: 20)

Hinnatakse järgmist:

  • kas kavandatav õpirändetegevuses osalejate arv vastab taotleva organisatsiooni suurusele ja kogemustele;
    • konsortsiumi koordinaatorite puhul võetakse arvesse konsortsiumi kavandatavat suurust;
  • kas kavandatav õpirändetegevuses osalejate arv on Erasmuse kava eesmärkide seisukohast realistlik ja asjakohane;
  • kas kavandatavate osalejate profiil on asjakohane taotluse valdkonna, kavandatava Erasmuse kava ja Erasmus akrediteeringute eesmärkide seisukohast;
  • kui see on asjakohane ja kui taotleja kavatseb korraldada õpirändetegevust: vähemate võimalustega osalejate kaasamine.

Erasmuse kava: juhtimine - (maksimaalne punktisumma: 30)

Hinnatakse, kas:

  • taotleja on kavandanud konkreetse tegevuse Erasmuse akrediteeringu aluspõhimõtete (kirjeldatud Erasmuse programmi kvaliteedistandardites) järgimiseks;
  • taotleja on välja pakkunud selge ja tervikliku ülesannete jaotuse kooskõlas Erasmuse programmi kvaliteedistandarditega;
  • taotleja on eraldanud piisavalt vahendeid programmi tegevuse juhtimiseks kooskõlas Erasmuse programmi kvaliteedistandarditega;
  • organisatsiooni juhtkonna asjakohane osalus on tagatud;
  • on kindlaks määratud sobivad meetmed programmi tegevuse järjepidevuse tagamiseks juhul, kui taotleva organisatsiooni personalis või juhtkonnas toimub muutusi; 
  • taotleja on kavandanud konkreetseid ja loogilisi samme selleks, et lõimida õpirändetegevuste tulemusi organisatsiooni igapäevasesse töösse
    • (konsortsiumi koordinaatorite puhul kehtib see kriteerium kogu kavandatava konsortsiumi suhtes).

Antavate Erasmuse akrediteeringute maksimumarv

Riikides, kus huvi Erasmuse akrediteeringute vastu on väga suur, võib riiklik büroo kindlaks määrata antavate Erasmuse akrediteeringute maksimumarvu. See otsus tehakse kõigi kolme valdkonna kohta eraldi ning avaldatakse riikliku büroo veebisaidil koos käesoleva konkursikutsega.

Kui riiklik büroo ei määra konkreetse valdkonna puhul kindlaks antavate akrediteeringute maksimumarvu, siis saavad akrediteeringu kõik käesoleva konkursikutse miinimumkriteeriumidele vastava taotluse esitanud taotlejad.

Kui riiklik büroo määrab konkreetse valdkonna puhul kindlaks antavate akrediteeringute maksimumarvu, koostatakse miinimumkriteeriumidele vastavate taotluste paremusjärjestus. Akrediteeringute andmist alustatakse suurima punktisummaga taotlusest, kuni antavate akrediteeringute maksimumarv on saavutatud. Kui viimasena antava akrediteeringu korral on järjestuses sama punktisummaga taotlusi, siis antavate akrediteeringute arvu suurendatakse, et hõlmata kõik vastava punktisumma saavutanud taotlused.

Kehtivus

Käesoleva projektikonkursi tulemusena antud Erasmuse akrediteeringute kehtivusaeg algab 1. veebruaril 2024 ja kestab kogu programmiperioodi kuni 2027. aastani. Selleks et tagada realistlik kavandamine, esitatakse Erasmuse kava lühema perioodi kohta – 2–5 aastat – ning seda ajakohastatakse korrapäraselt.

Kui Erasmuse akrediteering on nõutav pärast programmiperioodi 2021–2027 lõppu toimuvateks meetmeteks, võib riiklik büroo Euroopa Komisjoni kindlaksmääratud tingimustel akrediteeringu kehtivust pikendada. Seda võimalust silmas pidades võivad taotlejad esitada Erasmuse kavad, mis hõlmavad ka 2027. aastale järgnevaid aastaid.

Akrediteeringu saab ükskõik millal tühistada, juhul kui organisatsioon lõpetab tegevuse või riiklik büroo ja akrediteeritud organisatsioon selles kokku lepivad. Riiklik büroo võib akrediteeringu ühepoolselt tühistada jaotises „Aruanded, seire ja kvaliteedi tagamine“ kirjeldatud tingimustel.  Akrediteeringu ühepoolne tühistamine akrediteeritud organisatsiooni poolt on võimalik ainult juhul, kui vähemalt kolme järjestikuse aasta jooksul ei ole akrediteeritud õpirändeprojektide taotluste esitamiseks akrediteeringut kasutatud.

Mitteüleantavus

Erasmuse akrediteeringut ei saa ühelt organisatsioonilt teisele üle anda. Erandina võib riiklik büroo akrediteeritud organisatsiooni struktuurimuudatuste korral (nt osadeks jagamine, ühinemine, juriidilise isiku, põhikirja või omandilise kuuluvuse muutumine) anda akrediteeringu põhjendatud taotluse alusel üle ühele õigusjärglasele organisatsioonile.

Aruanded, seire ja kvaliteedi tagamine

Iga toetuslepingu lõpetamisel esitatav lõpparuanne

Kui Erasmuse akrediteeringu alusel heaks kiidetud toetusleping lõppeb, esitab akrediteeritud organisatsioon läbiviidud tegevuse ja saavutatud eesmärkide kohta lõpparuande, nagu on ette nähtud kohaldatavas toetuslepingus.

Akrediteeringu aruanded

Vastavalt heakskiidetud Erasmuse kava sisule ja vähemalt kord viie aasta jooksul peavad akrediteeritud organisatsioonid:

  • esitama aruande selle kohta, kuidas on tagatud Erasmuse programmi kvaliteedistandardite järgimine;
  • esitama aruande Erasmuse kava eesmärkide täitmisel tehtud edusammude kohta;
  • ajakohastama oma Erasmuse kava.

Riiklik büroo võib otsustada, et eespool nimetatud elementide kohta tuleb aru anda samal ajal või eraldi.

Selle asemel et nõuda akrediteeringu aruannet, võib riiklik büroo otsustada korraldada struktureeritud seirekäigu.

Võttes arvesse akrediteeritud organisatsiooni tulemuslikkust aruannete, seire ja kvaliteedi tagamise kontrollide alusel, või juhul, kui organisatsioonis on toimunud olulisi muutusi, võib riiklik büroo otsustada muuta eduaruannete arvu ja nende esitamise ajakava.

Peale selle võivad akrediteeritud organisatsioonid omal algatusel taotleda Erasmuse kava ajakohastamist. Organisatsiooni põhjenduse alusel otsustab riiklik büroo, kas ajakohastamine on põhjendatud. Erasmuse kava ajakohastamine võib hõlmata taotlust muuta eraldiseisva organisatsiooni akrediteering õpirändekonsortsiumi koordinaatori akrediteeringuks või vastupidi.

Seire ja kontroll

Riiklik büroo võib korraldada ametlikke kontrolle, seirekäike või muud tegevust, et jälgida akrediteeritud organisatsioonide edusamme ja tulemuslikkust, tagada kokkulepitud kvaliteedistandardite järgimine ja pakkuda tuge.

Ametliku kontrolli käigus võidakse kontrollida dokumente või teha kontrollkäike akrediteeritud organisatsioonide, konsortsiumi liikmete ja toetavate organisatsioonide juurde ning muudesse kohtadesse, kus tegevus toimub. Teises riigis toimuva tegevuse kontrollimiseks ja seireks võib riiklik büroo abi küsida vastava riigi büroolt.

Pärast aruande saamist või seiretegevust annab riiklik büroo akrediteeritud organisatsioonile tagasisidet. Samuti võib riiklik büroo anda akrediteeritud organisatsioonile kohustuslikud või soovituslikud juhised tulemuslikkuse parandamiseks.

Äsja akrediteeringu saanud taotlejate või suure riskiga organisatsioonide korral või juhul, kui kinni ei ole peetud riikliku büroo juhistest ja tähtaegadest, kui aruannete, seire ja kvaliteedi tagamise kontrollide tulemusena on kindlaks tehtud, et tulemuslikkus on väga väike, või kui rikutud on programmi eeskirju (sh mõne teise meetme puhul), võib riiklik büroo võtta järgmisi parandusmeetmeid.

  • Vaatluse alla võtmine: riiklik büroo võib vähendada nende rahaliste vahendite summat, mida akrediteeritud organisatsioonid saavad taotleda Erasmuse akrediteeringu nõudega meetmete puhul.

Äsja akrediteeringu saanud organisatsioonid võidakse võtta vaatluse alla, kui tegevussuutlikkuse kontrollimisel ilmneb puuduliku rakendamise risk või kui taotluse hindajad juhivad tähelepanu olulistele puudustele taotleja Erasmuse kavas.

  • Peatamine: peatatud akrediteeringuga organisatsioonid ei saa taotleda rahastamist Erasmuse akrediteeringu nõudega meetmete korral. Samuti võib riiklik büroo lõpetada teatavad või kõik kehtivad toetuslepingud, mis peatatud akrediteeringu alusel sõlmiti.
  • Lõpetamine: kui riikliku büroo juhistest ja tähtaegadest ei ole jätkuvalt kinni peetud, tulemuslikkus on endiselt väike või programmi eeskirju on korduvalt või olulisel määral rikutud (sh mõne teise meetme puhul), võib riiklik büroo akrediteeringu tühistada ning kõik selle akrediteeringu pooleliolevad toetuslepingud lõpetada.

Vaatlus- või peatamisperiood kestab seni, kuni riiklik büroo teeb kindlaks, et käesolevas konkursikutses esitatud tingimused ja kvaliteedinõuded on taas täidetud ning et akrediteeritud organisatsioon on tegelenud vähese tulemuslikkuse riskiga.

Organisatsioonid, kelle akrediteering on peatatud või vaatluse all, ei saa taotleda uut akrediteeringut samas valdkonnas.

Tipptaseme tunnustamine

Akrediteeritud organisatsioone, kes on saavutanud parimaid tulemusi, tunnustatakse tipptaseme märgiste andmisega.

Selle projektikonkursi raames antakse tipptaseme märgis kõigile akrediteeritud organisatsioonidele, kes on saavutanud akrediteeritud õpirändeprojektide kahe viimase lõpparuande hindamisel keskmiselt vähemalt 85 punkti (projektid, mis lõpetati endise kutsehariduse ja -õppe valdkonna õpirännet käsitleva harta alusel programmi „Erasmus+“ 2014.–2020. aasta programmiperioodil, võetakse arvesse nende kutseharidusorganisatsioonide puhul, kes akrediteeriti uuesti 2020. aasta projektikonkursi lihtsustatud akrediteerimismenetluse tulemusena). Selleks et lõpparuannet saaks arvesse võtta, peab see olema hiljemalt Erasmuse akrediteeringu taotlemise tähtajaks esitatud, hinnatud ja suletud.

Antud tipptaseme märgised kehtivad kolm aastat alates käesoleva konkursikutse aasta 1. Veebruarist.

idā saistītas ar intensīvo programmu organizēšanu (neskaitot dalībnieku uzturēšanās un ceļa izdevumus).

 

Finansēšanas mehānisms: ieguldījums vienības izmaksās.

Piešķiršanas noteikums: pamatojoties uz to augstākās izglītības mobilitātes dalībnieku (izglītības apguvēju) skaitu, kas finansēti mobilitātes projektos, kuri saņem atbalstu no iekšpolitikas fondiem, neņemot vērā programmas īstenošanā iesaistītos skolotājus/pasniedzējus.

Koordinējošā augstākās izglītības iestāde piesakās organizēšanas atbalstam to iestāžu grupas uzdevumā, kura kopīgi organizē jaukta tipa intensīvo programmu.

Summa

400 EUR par dalībnieku, finansējumu saņemošo “Erasmus+” mobilitātē iesaistīto izglītības apguvēju minimālais skaits: 10, maksimālais: 20.

Organizatoriskā atbalsta dotācija jaukta tipa intensīvajām programmām ir ieguldījums jebkuru tādu izmaksu segšanā, kas iesaistītajām iestādēm rodas saistībā ar jaukta tipa intensīvo programmu organizēšanu, piemēram, tādu izmaksu segšanā, kas saistītas ar programmu sagatavošanu, izstrādi, attīstīšanu, īstenošanu un pēcpasākumu rīkošanu, ieskaitot fizisko un virtuālo/attālināto darbību īstenošanu, kā arī vispārējo pārvaldību un koordināciju.

Koordinējošā AII ir atbildīga par organizatoriskā atbalsta dotācijas jaukta tipa intensīvajām programmām sadalīšanu tās partnerības ietvaros, kurā radušās minētās izmaksas.

  1. https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/resources/documents/applicants/higher-education-charter_lv. ↩ back
  2. https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/resources/documents/erasmus-charter-higher-education-2021-2027-guidelines_en. ↩ back
  3. https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/eche/start_en. ↩ back
  4. Izņemot augstākās izglītības iestādes, kas atrodas programmas neasociētajās Rietumbalkānu trešās valstīs, saistībā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas universitāšu iniciatīvas ietvaros, kur tām ir tiesības pieteikties. ↩ back
  5. https://erasmus-plus.ec.europa.eu/european-student-card-initiative. ↩ back
  6. Par “stažēšanos digitālo prasmju izmantošanā” tiks uzskatīta visu veidu studentu stažēšanās, ja stažieris ir praktizējies vienas vai vairāku šādu darbību veikšanā: digitālā tirgvedība (piemēram, sociālo plašsaziņas līdzekļu pārvaldība, tīmekļa analīzes rīku izmantošana); digitalizēts grafiskais, mehāniskais vai arhitektūras dizains; lietotņu, programmatūras, skriptu vai tīmekļa vietņu izstrāde; IT sistēmu un tīklu uzstādīšana, apkope un pārvaldība; kiberdrošība; datu analīze, ieguve un vizualizācija; robotu un mākslīgā intelekta lietotņu programmēšana un apmācība. Šajā kategorijā nav iekļauts vispārējs klientu atbalsts, pasūtījumu izpilde, datu ievade un biroja darbs. ↩ back
  7. Jebkura personāla mobilitāte apmācības nolūkos tiks uzskatīta par “digitālo prasmju apmācību”, ja darbinieks praksē īstenos vienu vai vairākas no šādām darbībām: “ēnošana” darbā / dalība apmācības kursos par Eiropas studenta kartes iniciatīvas (ESKI) rīkiem, digitālās izglītības rīkiem/programmatūru, programmēšanu, kā arī specializētu IT programmatūru un sistēmām AII pārvaldībai. ↩ back
  8. Pēcdoktoranti var piedalīties stažēšanās darbībās 12 mēnešu laikā pēc absolvēšanas, ja tie atbilst visiem pārējiem nesenajiem absolventiem piemērojamajām prasībām. Valstīs, kurās absolventiem pēc absolvēšanās jādodas obligātajā militārajā dienestā vai civildienestā, atbilstības periods nesenajiem absolventiem tiek pagarināts par laikposmu, kas vienāds ar attiecīgā dienesta ilgumu. ↩ back
  9. Reģioni ir definēti šo vadlīniju A daļas sadaļā “Atbilstīgās valstis”. ↩ back
  10. ES 2. budžeta pozīcija “Kohēzija, noturība un vērtības”. ↩ back
  11. Šādas organizācijas nav atbilstīgas kā uzņēmējorganizācijas studentu mobilitātei stažēšanās nolūkos: ES iestādes un citas ES struktūras, tostarp specializētas aģentūras (izsmeļošs to saraksts ir pieejams tīmekļa vietnē http://europa.eu/european-union/about-eu/institutions-bodies_lv), organizācijas, kuras pārvalda ES programmas, piemēram, “Erasmus+” valstu aģentūras (lai izvairītos no iespējama interešu konflikta un/vai divkārša finansējuma). ↩ back
  12. Iepriekšēju pieredzi programmā “Erasmus+” un/vai kā “Erasmus Mundus” stipendiju saņēmējiem ieskaita 12 mēnešos uz vienu studiju ciklu. ↩ back
  13. Viena cikla studiju programmās, piemēram, “Medicīna”, studenti var piedalīties mobilitātē, kuras ilgums ir līdz 24 mēnešiem. ↩ back
  14. Ja augstskolu filiāles ir juridiski atkarīgas no mātesiestādes un nevar parakstīt atsevišķus iestāžu nolīgumus, valsts, kurā atrodas mātesiestāde, tiks uzskatīta par nosūtītājvalsti vai uzņēmējvalsti individuālā atbalsta un atbilstības mobilitātes plūsmai noteikšanas vajadzībām. Aprēķinot attāluma diapazonu ceļojumu atbalstam, dotācijas saņēmējiem jāizmanto filiāles(-u) faktiskā atrašanās vieta. Neatkarīgas filiāles programmā piedalās atsevišķi no to mātesiestādēm. ↩ back
  15. Mobilitāti starp iestādēm, kas iesaistītas kopīgā vai divaugstskolu diploma iegūšanā, ir atļauts finansēt, ja vien netiek piešķirts dubults finansējums. Kopīga vai divaugstskolu diploma gadījumā iestāde, kas nosūta dalībnieku dalībai mobilitātes darbībā, ir tā, kas finansē mobilitāti, ko atbalsta no iekšējās politikas līdzekļiem. Starptautiskās mobilitātes gadījumā iestādes, kas iesaistītas kopīga vai divaugstskolu diploma programmas nodrošināšanā, var izmantot finansējumu no mobilitātes projektiem, ko atbalsta iekšējās un ārējās politikas fondi, vienlaikus ievērojot aktivitāšu un plūsmu atbilstību katrā virzienā. ↩ back
  16. Valstīs, kurās absolventiem pēc absolvēšanas jādodas obligātajā militārajā dienestā vai civildienestā, atbilstības periods nesenajiem absolventiem tiek pagarināts par laikposmu, kas vienāds ar attiecīgā dienesta ilgumu. ↩ back
  17. Ja augstskolu filiāles ir juridiski atkarīgas no mātes iestādes un nevar parakstīt atsevišķus iestāžu nolīgumus, valsts, kurā atrodas mātes iestāde, tiks uzskatīta par nosūtītājvalsti vai uzņēmējvalsti individuālā atbalsta un atbilstības mobilitātes plūsmai noteikšanas vajadzībām. Aprēķinot attāluma diapazonu ceļojumu atbalstam, dotācijas saņēmējiem jāizmanto filiāles(-u) faktiskā atrašanās vieta. Neatkarīgas filiāles programmā piedalās atsevišķi no to mātes iestādēm. ↩ back
  18. Valstis, kurām piemēro šo prasību, ir uzskaitītas DAC to valstu sarakstā, kas saņem oficiālo attīstības palīdzību: https://www.oecd.org/dac/financing-sustainable-development/development-finance-standards/DAC-List-of-ODA-Recipients-for-reporting-2024-25-flows.pdf . DAC sarakstu periodiski atjaunina, lai pārvietotu valstis no vienas kategorijas uz citu vai svītrotu tās no saraksta. Tomēr valsts, kas var saņemt OAP, statuss un attiecīgie ierobežojumi saglabājas bez izmaiņām visā viena un tā paša uzaicinājuma ietvaros īstenoto projektu darbības ciklā. ↩ back
  19. Piemēram, ja persona no Madrides (Spānijas) piedalās darbībā, kas notiek Romā (Itālijā), pieteikuma iesniedzējs aprēķina attālumu no Madrides līdz Romai (1365,28 km) un pēc tam atlasa piemērojamo ceļa attāluma diapazonu (t. i., 500–1999 km). ↩ back
  20. https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/resources/distance-calculator_lv. ↩ back
  21. Valstu aģentūras nevar atteikties no ceļošanas atbalsta sniegšanas studējošiem studentiem, kuri studē, un neseniem absolventiem,  kuri ir studējuši augstākās izglītības iestādēs, kas atrodas ES dalībvalstu tālākajos reģionos vai ar ES dalībvalstīm saistītās aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), un kuri dodas uz ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm vai 13. vai 14. reģiona programmas neasociētajām trešām valstīm. ↩ back
  22. Pavadošo personu gadījumā var tikt piemērotas tādas pašas likmes kā attiecībā uz personālu, kā arī izņēmuma izmaksas augstiem ceļa izdevumiem. Izņēmuma gadījumos, ja pavadošajai personai jāuzturas ārvalstīs ilgāk nekā 60 dienas, papildu uzturēšanās izdevumus par laikposmu pēc 60. dienas sedz no budžeta pozīcijas “Iekļaušanas atbalsts”. ↩ back
  23. 13. un 14. reģiona programmas neasociētās trešās valstis ir tikai saņēmējvalstis, izņemot gadījumus, kad ar kaimiņvalsti nav noslēgta vienošanās, lai sekmētu to dalību programmā gan kā nosūtītājvalstij, gan uzņēmējvalstij. ↩ back
  24. https://www.cedefop.europa.eu/files/osnabrueck_declaration_eu2020.pdf ↩ back
  25. https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1223 ↩ back
  26. https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1223 ↩ back
  27. Eristaatusega ja mõne teise riigi ametiasutuse järelevalve all tegutsevad kutseharidust ja -õppeasutused peavad võib-olla esitama taotluse järelevalvet tegeva riigi riiklikule büroole. Täpsemat teavet iga juhtumi kohta saab riiklikult büroolt vastuvõtvas riigis või asjaomase ametiasutuse riigis. ↩ back
  28. Sh alusharidus- ja lapsehoiuteenuseid osutavad organisatsioonid. Eristaatusega koolid ja mõne teise riigi ametiasutuse järelevalve all tegutsevad koolid (nt prantsuse lütseumid või saksa koolid) peavad võib-olla esitama taotluse järelevalvet tegeva riigi riiklikule büroole. Täpsemat teavet iga juhtumi kohta saab riiklikult büroolt vastuvõtvas riigis või asjaomase ametiasutuse riigis. ↩ back
  29. Juhime tähelepanu, et täiskasvanud õppijatele kutseharidust ja -õpet pakkuvaid organisatsioone peetakse tavaliselt kutsehariduse ja -õppe pakkujateks, mitte täiskasvanuhariduse pakkujateks, ilma et see piiraks riigi pädeva asutuse kehtestatud määratluste kohaldamist. Lisateabe saamiseks tutvuge kohaldatavate määratlustega oma riikliku büroo veebisaidil. ↩ back
Tagged in:  Kutsehariduse ja -koolituse valdkonna õpilased ja töötajad Täiskasvanuõppe valdkonna töötajad Üldhariduse valdkonna töötajad