Šajā pasākumā¹ organizācijas var saņemt atbalstu tādu projektu īstenošanai, kuri ietver vienu vai vairākas mācību darbības jaunatnes darbinieku un viņu organizāciju profesionālajai attīstībai un spēju veidošanai.

Pasākums atbalsta jaunatnes darbinieku profesionālo attīstību un tādējādi kvalitatīva darba ar jaunatni attīstību vietējā, reģionālajā, nacionālajā, Eiropas un starptautiskajā līmenī, sniedzot neformālās un ikdienējās mācīšanās pieredzi mobilitātes darbībās. Pasākums veicina ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam mērķu sasniegšanu, jo īpaši palīdz īstenot Eiropas programmu darbam ar jaunatni² , kā mērķis ir uzlabot darba ar jaunatni kvalitāti, inovāciju un atzīšanu.

Jo īpaši jaunatnes darbinieku mobilitātes projektu mērķis ir:

• nodrošināt neformālās un ikdienējās mācīšanās iespējas jaunatnes darbinieku izglītībai un profesionālajai attīstībai, veicinot augstas kvalitātes individuālo praksi, kā arī darba ar jaunatni organizāciju un sistēmu attīstību,
• veidot jaunatnes darbinieku kopienu, kura spēj atbalstīt jauniešiem paredzēto projektu un darbību kvalitāti Eiropas programmās un ārpus tām,
• attīstīt vietēja mēroga darba ar jaunatni metodes un veicināt dalībnieku un viņu organizāciju kvalitatīva darba ar jaunatni spēju veidošanu, tādējādi radot nepārprotamu ietekmi uz iesaistīto jaunatnes darbinieku regulāro darbu ar jaunatni. 

Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam ir regulējums ES sadarbībai jaunatnes jomā, kura pamatā ir Padomes 2018. gada rezolūcija³ . Šī stratēģija veicina jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē, kā arī atbalsta sociālo un pilsonisko iesaistīšanos, lai nodrošinātu, ka visiem jauniešiem būtu pieejami līdzdalībai sabiedrībā nepieciešamie resursi. ES jaunatnes stratēģija ietver 11 Eiropas Jaunatnes mērķus, kas nosaka starpnozaru jomas, kuras ietekmē jauniešu dzīvi. 

ES jaunatnes stratēģijas galvenās jomas “Saikņu veidošana” mērķis ir rosināt savstarpējas saiknes un pieredzes apmaiņu jauniešu vidū, kam ir izšķiroša nozīme ES attīstībā nākotnē. Šīs saiknes visefektīvāk var veicināt ar dažādiem mobilitātes veidiem, piemēram, jauniešu apmaiņām un DiscoverEU. Jomas “Iesaistīšanās” ietvaros stratēģija veicina jauniešu līdzdalību, piemēram, ar jauniešu līdzdalības darbībām un ES jaunatnes dialogu. Jomas “Iespēju veicināšana” ietvaros stratēģija veicina kvalitatīvu darbu ar jaunatni, piemēram, atbalstot jaunatnes darbinieku mobilitāti un sadarbību, apmācību un tīklošanos. 

Projekti un darbības visos formātos un nozarēs var iedvesmoties no ES jaunatnes stratēģijas un sniegt ieguldījumu tajā. To var izdarīt, nosakot, vai un kā projekts palīdz īstenot: 

• Eiropas Jaunatnes mērķus⁴ ,
• ES politiku darbam ar jaunatni⁵ . ⁶ ,
• ES mācību mobilitātes politiku⁷ . ⁸ ,
• Eiropas Jaunatnes gada mantojumu⁹ . 

Lai saņemtu atbalstu par to, kā projektus var sasaistīt ar ES jaunatnes stratēģiju, sazinieties ar savas valsts aģentūru vai SALTO resursu centriem.

Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija ir pieejama vietnē: https://youth.europa.eu/strategy_lv.

Tematiskās stratēģijas jaunatnes jomā

Programmas “Erasmus+” mērķis ir veicināt jauniešu iesaistīšanos, nostiprināt ikdienējās un neformālās mācīšanās procesa kvalitāti un attīstīt kvalitatīvu darbu ar jaunatni. Turpmāks atbalsts šajās jomās ir pieejams, īstenojot tādas konkrētas tematiskās stratēģijas kā Jaunatnes līdzdalības stratēģiju, Youthpass un Eiropas apmācības stratēģiju (<span>ETS</span>)¹⁰ .

Profesionālās attīstības darbības (PAD)

Profesionālās attīstības darbības ir transnacionālas vai starptautiskas mācību mobilitātes darbības, kuras atbalsta jaunatnes darbinieku profesionālo attīstību. Tās var notikt šādos veidos: 

• izpētes vizītes un dažādu veidu norīkojumi, piemēram, “ēnošana” darbā vai jaunatnes darbinieku apmaiņa un savstarpējā mācīšanās darba ar jaunatni organizācijās un organizācijās, kuras strādā jaunatnes jomā ārvalstīs,
• tīklošanās un kopienas veidošana to jaunatnes darbinieku vidū, kuri piedalās pasākumā un atbalsta tā mērķus,
• apmācības kursi, kuri atbalsta kompetenču attīstību (piemēram, pamatojoties uz atbilstīgiem pastāvošiem kompetences modeļiem), lai īstenotu kvalitatīvu darba ar jaunatni praksi vai ieviestu un pārbaudītu inovatīvas metodes (piemēram, saistībā ar digitālo un viedo darbu ar jaunatni¹¹ ),
• semināri un darbsemināri, kuri jo īpaši atbalsta zināšanu uzkrāšanu un paraugprakses apmaiņu saistībā ar mērķiem, vērtībām un prioritātēm, kas ietverti ES jaunatnes stratēģijā un tās īstenošanu veicinošajās ES programmās. 

Jaunatnes darbinieku mobilitātes projektiem paredzētās dotācijas nevar saņemt par šādām darbībām: akadēmiskiem studiju braucieniem, darbībām, kuru nolūks ir gūt finansiālu peļņu, darbībām, kuras var uzskatīt par tūrismu, festivāliem, atpūtas braucieniem, braucieniem uzstāšanās nolūkā, statūtos noteiktām sanāksmēm.

Sistēmu attīstības un iesaistes darbības

Mobilitātes projekti jaunatnes darbiniekiem var ietvert sistēmu attīstības un iesaistes darbības — tās ir papildu darbības, kuru mērķis ir palielināt mobilitātes projekta ietekmi uz attiecīgo jomu. Tās ietver visas tās darbības, kas sniedz ieguldījumu Eiropas programmā darbam ar jaunatni¹² , kuras mērķis ir uzlabot darba ar jaunatni kvalitāti, inovāciju un atzīšanu, un sniedz gūtās atziņas un rīkus projektos iesaistītajām organizācijām un citām pusēm. Šīs papildu darbības sniedz iespēju pieredzējušākiem un resursiem bagātākiem dotāciju saņēmējiem pārbaudīt novatoriskas metodes un reakciju uz kopīgām problēmām, kalpojot par sava veida “Eiropas darba ar jaunatni laboratorijas” telpu, kas izriet no projektos īstenotajām profesionālās attīstības darbībām un kas veido plašāku rezonansi. 

Daži piemēri: tādu rīku izstrāde un apmaiņa ar metodēm, kuras veicina jauniešu organizāciju un sistēmu attīstību un pilnveidi, iesaistes un kopienas veidošanas darbības, un inovatīvu metožu ieviešana, tostarp digitālo tehnoloģiju izmantošana darbā ar jaunatni. Šīs darbības ietver vairāk nekā tikai izplatīšanas pēcpasākumus, kuri ir daļa no projekta ierastā dzīves cikla, taču šīs papildu darbības var ietvert arī koncentrētākas un stratēģiskākas izplatīšanas darbības.

Sistēmu attīstības un iesaistes darbības var īstenot transnacionālā, starptautiskā vai nacionālā līmenī.

Sagatavošanās vizītes

Sagatavošanās vizīšu mērķis ir nodrošināt augstu darbību kvalitātes līmeni, sekmējot un gatavojot administratīvās procedūras, veicinot uzticēšanos un izpratni un veidojot ciešu partnerību starp organizācijām un iesaistītajiem cilvēkiem. Sagatavošanās vizītes norit vienā no uzņēmējorganizāciju valstīm pirms profesionālās attīstības darbības uzsākšanas.

Šajā pasākumā atbalstītiem projektiem jāietver viena vai vairākas profesionālās attīstības darbības. Tās var elastīgi kombinēt atkarībā no projekta mērķiem un dalīborganizācijas(-u) un iesaistīto jaunatnes darbinieku vajadzībām.

Projektu īsteno vismaz divas organizācijas. Visām iesaistītajām organizācijām jābūt identificētām pieteikuma iesniegšanas posmā, jo stabila partnerība ir būtisks nosacījums kvalitatīvai projekta īstenošanai. Lai nodrošinātu, ka iesaistītās organizācijas gūst labumu no savas dalības, projektam vajadzētu būt saistītam ar darbu, ko organizācijas regulāri veic ar jauniešiem, un saskaņā ar to mērķiem un vajadzībām. Iesaistītajām organizācijām jāuzņemas dalībnieku “nosūtītājas” un/vai dalībnieku “uzņēmējas” loma, t. i., tām jāorganizē darbība. Turklāt viena no organizācijām uzņemas koordinētājas organizācijas lomu un iesniedz pieteikumu par visu projektu partnerības vārdā.

Projektu veido četri posmi: 

• plānošana (vajadzību, mērķu, mācīšanās rezultātu, darbību formāta noteikšana, darba programmas izstrāde, darbību grafika izveidošana utt.),
• sagatavošanās (praktiskie pasākumi, dalībnieku atlase, vienošanās ar partneriem, dalībnieku sagatavošana no lingvistiskā, starpkultūru mācīšanās un veicamo uzdevumu viedokļa pirms to došanās prom utt.),
• darbību īstenošana,
• pēcpasākumi (darbību izvērtēšana, dalībnieku iegūto mācīšanās rezultātu apzināšana un dokumentēšana, kā arī projekta iznākumu izplatīšana un izmantošana).

Kvalitatīvs jaunatnes darbinieku mobilitātes projekts:

• rada nepārprotamu ietekmi uz iesaistīto jaunatnes darbinieku ikdienas darbu ar jauniešiem un to pārstāvēto organizāciju,
• pamatojas uz dalīborganizāciju un jaunatnes darbinieku aktīvu iesaisti — tiem būtu aktīvi jāpiedalās visos projekta posmos, tādējādi bagātinot savu mācīšanās un attīstības pieredzi,
• balstās uz skaidri noteiktām jaunatnes darbinieku izglītības un profesionālās attīstības¹³ vajadzībām, īpaši kvalitātes, inovācijas un atzīšanas jomā, apvienojumā ar pienācīgiem atlases, sagatavošanās pasākumiem un pēcpasākumiem,
• nodrošina dalībnieku neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātu pienācīgu atzīšanu un projekta iznākumu, tostarp visu metožu, materiālu un rīku, pārnesamību un izmantošanu dalīborganizāciju vidū, veicinot darba ar jaunatni organizāciju attīstību un to turpmāku plaša mēroga izplatīšanu jaunatnes jomā,
• mudina dalībniekus domāt par Eiropas jautājumiem un vērtībām, kā arī sniedz jaunatnes darbiniekiem rīkus un metodes cieņas veicināšanai un daudzveidības pārvaldīšanai savā ikdienas darbā,
• popularizē inovatīvas prakses un metožu izmantošanu, piemēram, digitālā darba ar jaunatni darbību iekļaušanu, lai novērstu jebkāda veida tiešsaistes dezinformācijas un viltus ziņu izplatīšanu.

Mācīšanās process

Jaunatnes darbinieku mobilitātes projektā jāparedz atbalsts pārdomu procesam un mācīšanās rezultātu apzināšanai un dokumentēšanai, jo īpaši, izmantojot instrumentu Youthpass, lai atbalstītu projektu iznākumu, no tiem izrietošās darba ar jaunatni prakses, metožu un materiālu atzīšanu un ietekmi jaunatnes jomā.

Dalībnieku aizsardzība un drošība

Projekta plānošanas un sagatavošanas posmā jārisina dalībnieku aizsardzības un drošības jautājumi, kā arī jāparedz visi nepieciešamie risku novēršanas/samazināšanas pasākumi. 

“Erasmus” kvalitātes standarti jaunatnes jomā

Visi šajā pasākumā atbalstītie projekti jāīsteno saskaņā ar “Erasmus+” kvalitātes standartiem jaunatnes jomā ar mērķi organizēt augstas kvalitātes mācību mobilitātes darbības. “Erasmus+” kvalitātes standarti jaunatnes jomā nosaka pasākuma pamatprincipus, kā arī konkrētas projektu uzdevumu īstenošanas metodes, piemēram, dalībnieku atlases un sagatavošanas, mācīšanās rezultātu definēšanas, novērtēšanas un atzīšanas, projekta rezultātu kopīgošanas metodes utt. “Erasmus+” kvalitātes standarti jaunatnes jomā pieejami vietnē: https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/resources/documents/erasmus-quality-standards-mobility-projects-youth_en. 

Horizontālās dimensijas

Izstrādājot mobilitātes projektu, ir jāapsver šādas horizontālās dimensijas. 

Iekļaušana un daudzveidība

Programmas “Erasmus+” mērķis ir veicināt vienlīdzīgas iespējas, piekļuvi, iekļaušanu un taisnīgumu visos tās pasākumos. Organizācijām jāizstrādā piekļūstamas un iekļaujošas projekta darbības, ņemot vērā to dalībnieku viedokli, kuriem ir mazāk iespēju, un iesaistot viņus lēmumu pieņemšanas procesā. 

• Jaunatnes darbinieku mobilitātes projekti ir īpaši piemēroti, lai veicinātu jaunatnes darbinieku izpratni par daudzveidību, kā arī uzlabotu prasmes un kompetences, kuras nepieciešamas, lai veiksmīgi iekļautu darbā ar jaunatni tādus dalībniekus, kuriem ir mazāk iespēju. Projektā iesaistīto jaunatnes darbinieku līdzdalība visos tā posmos sekmē rūpīgu virzību mācību un attīstības procesā un sniedz ciešākas izsekojamības iespējas.
• Pasniedzēju un koordinatoru klātbūtne lielākajā daļā darbību nodrošina ciešāku un pielāgotāku pieeju, kas atbilst dalībnieku vajadzībām.
• Visā projektā kopumā būtu jāīsteno apzināta pieeja attiecībā uz iekļaušanu un daudzveidību. Šie aspekti būtu jāņem vērā projekta plānošanā, sagatavošanā, īstenošanā un pēcpasākumos. Īpaši nozīmīgs ir veids, kādā projekts veicina dalīborganizāciju spēju risināt iekļaušanas un daudzveidības jautājumus savā ikdienas darbībā.
• Šāds formāts ir piemērots arī, lai iesaistītu dalībniekus, kuriem ir mazāk iespēju. Pasākuma elastīgums darbību formāta ziņā (piemēram, ilguma, veida ziņā utt.) ļauj to pielāgot dalībnieku vajadzībām. Tāpat jaunatnes darbinieku mobilitātes projekti ir piemēroti darbam ar tādiem projektiem, kuru temats ir iekļaušana un daudzveidība, piemēram, apmaiņa ar iekļaujošu praksi un metodēm. 

Vidiskā ilgtspēja

Projektiem būtu jāpopularizē vidiski ilgtspējīga un atbildīga rīcība dalībnieku vidū, veicinot izpratni par to, cik svarīgi ir rīkoties, lai mazinātu vai kompensētu mobilitātes darbību vidisko pēdu. Tie jāizstrādā un jāīsteno ar vides apziņu, piemēram, integrējot tādas ilgtspējīgas metodes kā atkalizmantojamu vai videi draudzīgu materiālu izmantošana, atkritumu apjoma samazināšana un reciklēšana, ilgtspējīgu transportlīdzekļu veidu izvēle. 

Digitālā pārveide

Programma “Erasmus+” atbalsta visas dalīborganizācijas digitālo rīku un mācīšanās metožu izmantošanā, lai papildinātu to fiziskās darbības, kā arī uzlabotu sadarbību partnerorganizāciju starpā un pasākumu kvalitāti. Ieteicams ieviest digitālos un tiešsaistes elementus, lai pazeminātu līdzdalības slieksni dalībniekiem, kuriem ir mazāk iespēju. Izmantojot projektus un darbības, kuru mērķis ir uzlabot digitālās prasmes, veicināt digitālo pratību un/vai veidot izpratni par digitālās tehnoloģijas riskiem un iespējām, programma var mainīt domāšanu un sekmēt digitālo un jaukta tipa pieeju attīstīšanu jauniešu darbībās. 

Atkarībā no darbību veidola un mērķiem mācību mobilitātē var ieviest kompetenču attīstību un informētības vairošanu digitālos jautājumos, kā arī jauno tehnoloģiju izmantošanu. 

Valstu aģentūras piedāvā dažādas apmācības iespējas jaunatnes darbiniekiem un jauniešu līderiem savās mācību un sadarbības darbībās, ieskaitot apmācību par digitālās pārveides atbalstīšanu jaunatnes jomā. Šie piedāvājumi tiek publicēti Eiropas apmācību kalendārā: https://www.salto-youth.net/tools/european-training-calendar/. Iedvesmu var smelties arī SALTO rīku sadaļā: https://www.salto-youth.net/tools/.

Līdzdalība demokrātiskajā dzīvē, kopējas vērtības un pilsoniskā iesaistīšanās

Programma “Erasmus+” atbalsta visas jauniešu līdzdalības dimensijas. Jaunatnes darbiniekiem paredzētajām mobilitātes darbībām būtu jānostiprina dalībnieku līdzdalības prasmes, sociālās un starpkultūru kompetences, kritiskā domāšana un plašsaziņas līdzekļu lietotprasme, kā arī viņu profesionālā kompetence jauniešu līdzdalības atbalstīšanas jomā. Kad vien iespējams, projektiem būtu jāpiedāvā jaunatnes darbiniekiem iespējas līdzdalībai demokrātiskajā dzīvē, arī pilsoniskai iesaistei un iespēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu par jautājumiem, kas viņus skar, un piedalīties tajā. Tiem būtu jāiekļauj arī līdzdalības dimensija, proti, piedāvājot attiecīgas iespējas jaunatnes darbiniekiem aktīvi iesaistīties un piedalīties projekta darbību iecerēšanā un īstenošanā¹⁴ . Projektiem arī būtu jāuzlabo dalībnieku izpratne par Eiropas Savienību un kopējām Eiropas vērtībām, tostarp demokrātijas principu ievērošanu, cilvēka cieņu, vienotību un daudzveidību, starpkultūru dialogu, kā arī Eiropas sociālo un kultūrvēsturisko mantojumu.

Kas var iesniegt pieteikumu?

Pieteikuma iesniedzējs var būt jebkura atbilstīga dalīborganizācija, kas izveidota ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī. Šī organizācija iesniedz pieteikumu visu projektā iesaistīto dalīborganizāciju vārdā¹⁵ .

Atbilstīgās dalīborganizācijas

Dalīborganizācija var būt:

• bezpeļņas organizācija, apvienība, NVO, Eiropas jaunatnes NVO, vietēja, reģionāla vai valsts līmeņa publiska struktūra, sociālais uzņēmums, peļņu gūstoša organizācija, kas ir aktīva korporatīvās sociālās atbildības jomā,
• jauniešu grupa, kas aktīvi iesaistās darbā ar jaunatni, taču ne obligāti jauniešu organizācijas ietvaros (t. i., neformāla jauniešu grupa)¹⁶ ,

kas izveidota(-s) ES dalībvalstī vai programmas asociētajā trešā valstī vai programmas neasociētajā trešā valstī, kura ir ES kaimiņvalsts (1.–4. reģions; sk. sadaļu “Atbilstīgās valstis” šo vadlīniju A daļā).

Dalīborganizāciju skaits

Projektā jābūt iesaistītām vismaz divām dalīborganizācijām (vismaz vienai nosūtītājorganizācijai un vismaz vienai uzņēmējorganizācijai) no dažādām valstīm.

Viena un tā pati organizācija (viens OID) nevar būt iesaistīta vairāk kā 5 pieteikumos vienā termiņā šajā pasākumā ne kā pieteikuma iesniedzējs, ne kā partneris.

Projekta ilgums

No 3 līdz 24 mēnešiem.

Kur pieteikties?

Tās valsts aģentūrā, kurā ir izveidota pieteikuma iesniedzēja organizācija.

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz:

12. februāra plkst. 12.00.00 (pusdienlaiks pēc Briseles laika) attiecībā uz projektiem, kas sākas laikā no tā paša gada 1. jūnija līdz 31. decembrim;

1. oktobra plkst. 12.00.00 (pusdienlaiks pēc Briseles laika) attiecībā uz projektiem, kas sākas laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 31. maijam.

Iespējamā projektu pieteikumu iesniegšanas papildu kārta

Valstu aģentūras var izlemt izsludināt pieteikumu iesniegšanas papildu kārtu. Valstu aģentūras informē pieteikumu iesniedzējus par papildu kārtas izsludināšanu savā tīmekļa vietnē.

Ja tiek organizēta papildu kārta, pieteikumu iesniedzējiem pieteikumi jāiesniedz līdz 7. maija plkst. 12.00.00 (pusdienlaiks pēc Briseles laika) attiecībā uz projektiem, kas sākas laikā no tā paša gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

Kā pieteikties?

Sīkāku informāciju par to, kā pieteikties, skatīt šo vadlīniju C daļā.

Pielikumi

Katram projektam jāietver vismaz viena profesionālās attīstības darbība.

Pieteikuma veidlapai jāpievieno laika grafiks par katru no projektā plānotajām profesionālās attīstības darbībām, sagatavošanās vizītēm un sistēmu attīstības un iesaistes darbībām.

Minimālās prasības profesionālās attīstības darbībām

Darbību ilgums

No 2 dienām līdz 60 dienai, neskaitot ceļā pavadīto laiku.

Pasākumam ar minimālo ilgumu ir jānotiek secīgi — divas dienas pēc kārtas.

Darbību norises vieta(-as)

Darbībām jānotiek vienā no darbībā iesaistīto organizāciju valstīm (vai mobilo darbību gadījumā — vairākās valstīs).

Izņēmums: darbības nevar notikt Baltkrievijā vai Krievijā.

Dalīborganizāciju skaits

Projektā jābūt iesaistītām vismaz divām dalīborganizācijām (vismaz vienai nosūtītājorganizācijai un vismaz vienai uzņēmējorganizācijai) no dažādām valstīm.

Darbības ES dalībvalstīs un programmas asociētajās trešās valstīs — visām dalīborganizācijām jābūt no ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts.

Darbības ar programmas neasociētajām trešām valstīm, kas ir ES kaimiņvalstis, — darbībā jāpiedalās vismaz vienai dalīborganizācijai no ES dalībvalsts vai programmas asociētās trešās valsts un vienai dalīborganizācijai no programmas neasociētās trešās valsts, kas ir ES kaimiņvalsts (1.–4. reģions).

Atbilstīgie dalībnieki

Nav vecuma ierobežojuma.

Dalībniekiem jādzīvo valstī, kurā atrodas to nosūtītājorganizācija vai uzņēmējorganizācija.

Pasniedzējus, pavadošās personas un koordinatorus neuzskata par darbības dalībniekiem, tomēr tie var pretendēt uz atbalstu noteiktu budžeta kategoriju ietvaros.

Dalībnieku skaits

Dalībnieku skaits: līdz 50 dalībniekiem katrā projektā plānotajā darbībā.

Pasniedzējus, pavadošās personas un koordinatorus neieskaita dalībnieku skaitā.

Dalībniekiem no uzņēmējorganizācijas valsts jābūt iesaistītiem katrā darbībā.

Citi kritēriji

Katrā darbībā vismaz vienai no nosūtītājorganizācijām vai uzņēmējorganizācijām jābūt no tās valsts, kurā atrodas valsts aģentūra, kurai iesniegts pieteikums.

Minimālās prasības sagatavošanās vizītēm

Darbības norises vieta(-as)

Darbībai jānotiek valstī, kurā atrodas kāda no profesionālās attīstības darbības uzņēmējorganizācijām.

Izņēmums: darbības nevar notikt Baltkrievijā vai Krievijā.

Atbilstīgie dalībnieki

Dalīborganizāciju pārstāvji, pasniedzēji un koordinatori¹⁷ .

Iesniegtie pieteikumi tiks novērtēti, piešķirot tiem punktus 100 punktu sistēmā, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem kritērijiem un punktu skaitu. Lai pieteikumus izskatītu dotācijas piešķiršanai, to iegūtajam punktu skaitam jāsasniedz šādas robežvērtības:

• vismaz 60 punkti no 100 punktiem un
• vismaz puse no maksimālā punktu skaita katrā no turpmāk norādītajiem trijiem piešķiršanas kritērijiem.

Atbilstība, pamatojums un ietekme (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

tas, kādā mērā:

• pieteikuma iesniedzēja profils, pieredze un darbības atbilst darba ar jaunatni jomai,
• projekts risinās vienu vai vairākas no ES jaunatnes dialoga vai jaunatnes mērķu kontekstā noteiktajām prioritātēm,
• projekts ir piemērots ieguldījuma sniegšanai iekļaušanā un daudzveidībā, kā arī programmas zaļajiem, digitālajiem un līdzdalības aspektiem,
• projekta priekšlikums atbilst pasākuma mērķiem,
• priekšlikums ir saistīts ar ES kopīgo vērtību, piemēram, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, kā arī jebkāda veida diskriminācijas apkarošanas, ievērošanu un veicināšanu,
• projektā un ierosinātajās darbībās ir ņemtas vērā iesaistīto jaunatnes darbinieku un jaunatnes darbā iesaistīto organizāciju vajadzības,
• projekts ir piemērots:
• dalīborganizācijas prakses nostiprināšanai vai pārveidei attiecībā uz jaunatnes darba kvalitāti, inovāciju un atzīšanu, kā arī to tvērumu — no vietējā līdz globālam atkarībā no gadījuma,
• augstas kvalitātes mācīšanās rezultātu radīšanai iesaistītajiem jaunatnes darbiniekiem,
  • dalībnieku, kas piedalās darbā ar jaunatni, iesaistīšanai dalīborganizācijās, kā arī organizācijās, kas veic konkrētu darbu ar jaunatni un regulāri strādā ar jauniešiem vietējā līmenī,
  • ietekmes radīšanai uz iesaistītajiem jaunatnes darbiniekiem un dalīborganizācijām projekta darbības laikā un pēc tam,
  • ietekmes radīšanai ārpus organizācijām un uz privātpersonām, kas tieši piedalās projektā, vietējā, reģionālā, valsts un/vai Eiropas vai pasaules līmenī,
  • (attiecīgā gadījumā) piedāvātās sistēmu attīstības un iesaistes darbības sniedz ieguldījumu jaunatnes darbinieku vides attīstībā,
• projekts pasākumā iesaista jaunpienācējas un mazāk pieredzējušas organizācijas.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte (maksimālais rezultāts — 40 punkti)

tas, kādā mērā:

• priekšlikumā apliecināta saskaņotība starp apzinātajām vajadzībām, projekta mērķiem, dalībnieku profiliem un ierosinātajām darbībām.
• Priekšlikumā skaidri un pārliecinoši aprakstīti visi projekta posmi (sagatavošanās, īstenošana un pēcpasākumi), kā arī jauniešu aktīva līdzdalība visos posmos,
• līdzsvarota dalībnieku pārstāvība valstu un dzimuma ziņā,
• jaunatnes darbinieku atlases pasākumi ir atbilstīgi un saskaņā ar jaunatnes darbinieka definīciju juridiskajā pamatā,
• darbības ir veidotas piekļūstamā un iekļaujošā veidā un ir atvērtas dalībniekiem ar dažādu izcelsmi un spējām,
• darbības ietver ilgtspējīgu un videi nekaitīgu praksi,
• ierosinātās mācību metodes, tostarp digitālie rīki vai virtuālie komponenti, ir piemēroti attiecīgajām darbībām,
• atbalsta pasākumi pārdomu procesam, dalībnieku mācību rezultātu noteikšana un dokumentēšana, kā arī pārredzamības un atzīšanas rīku, jo īpaši Youthpass, izmantošana ir atbilstoša;
• (attiecīgā gadījumā) “sistēmu attīstības un iesaistes darbību” ietvaros ierosinātie rīki un prakses ir atbilstošas, tās var replicēt, un tās var sniegt iedvesmu citām organizācijām.

Projekta vadības kvalitāte (maksimālais rezultāts — 30 punkti)

tas, kādā mērā:

• praktiskā kārtība, vadība un atbalsta veidi ir apmierinoši,
• pasākumi dalībnieku drošības un aizsardzības nodrošināšanai ir atbilstoši un efektīvi,
• attiecībā uz darbībām ir skaidri noteikti uzdevumi un pienākumi saskaņā ar “Erasmus” kvalitātes standartiem,
• plāns sadarbībai un saziņai starp grupas(-u) dalībniekiem, dalīborganizācijām, kā arī ar citām ieinteresētajām personām nodrošina atbalsta sistēmu projekta pārvaldībai,
• pieteikuma iesniedzējs ir ierosinājis atbilstīgu projekta dažādo posmu un iznākumu izvērtēšanas veidu atbilstīgi tā mērķiem,
• pieteikuma iesniedzējs ir ierosinājis piemērotu veidu, kā izplatīt projekta rezultātus iesaistītajās organizācijās un ārpus tām,
• projekts ietver pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt rezultātu ilgtspēju pēc projekta darbības laika.

A2.2.  tabula. Individuālais atbalsts profesionālās attīstības darbībām

Footnote

1. Šā pasākuma galvenais budžets ir atvēlēts tādu transnacionālu darbību atbalstīšanai, kurās iesaistītas organizācijas un dalībnieki no ES dalībvalstīm un programmas asociētajām trešām valstīm. Tomēr līdz 25 % no pieejamā budžeta var izmantot, lai finansētu starptautiskas mobilitātes darbības, kurās iesaistītas organizācijas un dalībnieki no programmas neasociētajām trešām valstīm, kas ir ES kaimiņvalstis (1.–4. reģions; sk. sadaļu “Atbilstīgās valstis” šo vadlīniju A daļā). ↩ back
2. Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par satvaru Eiropas programmas darbam ar jaunatni izveidei:  http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=uriserv:OJ.C_.2020.415.01.0001.01.LAV . Sīkāka informācija par Eiropas programmas darbam ar jaunatni īstenošanu ir sniegta vietnē www.bonn-process.net. ↩ back
3. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.C_.2018.456.01.0001.01.LAV&toc=OJ%3AC%3A2018%3A456%3AFULL . ↩ back
4. https://youth.europa.eu/strategy/european-youth-goals_lv . ↩ back
5. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=uriserv:OJ.C_.2020.415.01.0001.01.LAV ↩ back
6. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C_202403526 ↩ back
7. https://eur-lex.europa.eu/eli/C/2024/3364 ↩ back
8. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32022H0411%2801%29 . ↩ back
9. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2024:1:FIN . ↩ back
10. Stratēģijas skatīt šeit :  https://www.salto-youth.net/. ↩ back
11. Padomes secinājumi par viedu darbu ar jaunatni:  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52017XG1207(01) . ↩ back
12. http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=uriserv:OJ.C_.2020.415.01.0001.01.LAV  un  https://www.bonn-process.net/ . ↩ back
13. Starptautiskā mērogā strādājošu jaunatnes darbinieku Eiropas apmācību stratēģijas kompetences modelis: https://www.salto-youth.net/rc/training-and-cooperation/trainingstrategy/ . ↩ back
14. Lai iegūtu informāciju par resursiem un iedvesmu, skatiet 12. moduli (Līdzdalības plānošana), kas ietverts SALTO  PI sagatavotajā Jauniešu līdzdalības rīkkopā, kuras mērķis ir nodrošināt zinātību, ieteikumus, rīkus un praktiskus norādījumus un pārdomas jaunatnes darbiniekiem par to, kā veicināt jauniešu līdzdalību:  https://participationpool.eu/toolkit/ . ↩ back
15. Dalīborganizācijām būs jāparaksta pievienošanās veidlapa par pievienošanos iesniedzējai organizācijai. Pievienošanās veidlapas jāsniedz pieteikumu iesniegšanas posmā ne vēlāk kā līdz dotācijas nolīguma parakstīšanai. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā. ↩ back
16. Grupa, kurā ir vismaz četri jaunieši vecumā no 13 līdz 30 gadiem.  Viens no grupas dalībniekiem, kurš ir sasniedzis vismaz 18 gadu vecumu, uzņemas pārstāvja pienākumus un atbildību visas grupas vārdā. Neformālas grupas definīcija ir sniegta glosārijā. ↩ back
17. Personām, kas piedalās sagatavošanās vizītēs, ir arī jāpiedalās galvenajā darbībā. ↩ back
18. Piemēram,  ja persona no Madrides (Spānijas) piedalās darbībā, kas notiek Romā (Itālijā), pieteikuma iesniedzējs aprēķina attālumu no Madrides līdz Romai (1365,28 km) un pēc tam atlasa piemērojamo ceļa attāluma diapazonu (t. i .,   500–1999 km). ↩ back
19. https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/resources/distance-calculator_lv . ↩ back
20. Piemēram, ja persona no Madrides (Spānijas) piedalās mobilajā darbībā, kas vispirms notiek Romā (Itālijā) un pēc tam Ļubļanā (Slovēnijā), pieteikuma iesniedzējs a) aprēķina attālumu no Madrides līdz Romai (1365,28 km), tad no Romas līdz Ļubļanai (489,75 km) un aprēķina abu attālumu kopsummu (1855,03 km), b) izvēlas attiecīgo ceļa attāluma diapazonu (t. i., no 500 līdz 1999 km) un c) aprēķina ES dotāciju, kas tiks izmantota kā ieguldījums dalībnieka ceļa izdevumu segšanā par braucienu no Madrides līdz Ļubļanai (caur Romu) un atpakaļ (275 EUR). ↩ back