Skip to main content

Erasmus+

EU programme for education, training, youth and sport

Šī tīmekļvietne vēl neatspoguļo programmas “Erasmus+” 2022. gada vadlīnijas. Tomēr, noklikšķinot uz “Lejupielādēt” (“Download”) šīs lapas labajā pusē, varat lejuplādēt 2022. gada vadlīniju PDF versiju jūsu izvēlētajā valodā.

Profesionālās izcilības centri

Profesionālās izcilības centru iniciatīvā ir noteikta augšupēja pieeja izcilībai, kas paredz, ka profesionālās izglītības un apmācības iestādes (PIA) spēj ātri pielāgot prasmju nodrošināšanu mainīgajām ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām. Tās mērķi ir veicināt transnacionālas sadarbības platformas, kuras dalībvalstīm būtu grūti izveidot atsevišķi, ja nepastāvētu ES stimuli, tehniskais atbalsts un savstarpējās mācīšanās iespējas.

Ierosināto profesionālās izglītības koncepciju raksturo uz izglītības apguvēju vērsta holistiska pieeja, kurā profesionālā izglītība un apmācība veido:

  • prasmju ekosistēmu neatņemamu daļu, veicinot reģionālo attīstību, inovāciju, iekļaušanu un lietpratīgās specializācijas stratēģijas,
  • zinību triādes, cieši sadarbojoties ar citām izglītības un apmācības nozarēm, zinātniekiem un uzņēmumiem,
  • ļauj izglītības apguvējiem iegūt profesionālās un pamatkompetences, izmantojot augstas kvalitātes nodrošinājumu, kura pamatā ir kvalitātes nodrošināšana, veidojot inovatīvas partnerības formas ar darba pasauli, un to atbalsta mācību un apmācības personāla nepārtraukta profesionālā attīstība, novatoriskas un iekļaujošas pedagoģijas, mobilitātes un internacionalizācijas stratēģijas.

PASĀKUMA MĒRĶI

Šis pasākums atbalsta Profesionālās izcilības centru Eiropas platformu izveidošanu un pilnveidi, veicinot reģionālās attīstības, inovācijas un lietpratīgās specializācijas stratēģijas, kā arī starptautiskas sadarbības platformas.

Profesionālās izcilības centri darbosies divos līmeņos:

  1. nacionālajā līmenī noteiktā vietējā kontekstā, cieši iesaistot profesionālās izcilības centrus vietējās inovācijas ekosistēmās un savienojot tās Eiropas līmenī,
  2. transnacionālā līmenī, darbojoties profesionālās izcilības centru platformās, lai izveidotu pasaules līmeņa profesionālās apmācības references punktus, pulcējot vienkopus profesionālās izcilības centrus:
  • kuriem ir kopīga interese par konkrētām nozarēm (piemēram, aeronautiku, e-mobilitāti, zaļajām un aprites tehnoloģijām, IKT, veselības aprūpi, utt.) vai
  • kuri īsteno inovatīvas pieejas sabiedrības problēmu risināšanai (piemēram, klimata pārmaiņas, resursu noplicināšana un nepietiekamība, digitalizācija, mākslīgais intelekts, ilgtspējīgas attīstības mērķi, migrantu integrācija, cilvēku, kuriem ir zems kvalifikācijas līmenis, kvalifikācijas celšana, utt.).

Platformu mērķis ir nodrošināt PIA izcilības “augšupēju konverģenci”. Tās būs atvērtas tādu valstu iesaistei, kurās pastāv labi attīstītas profesionālās izcilības sistēmas, kā arī tādām valstīm, kurās notiek līdzīgu pieeju izstrādes process, lai izpētītu PIA iestāžu maksimālo potenciālu aktīvi iesaistīties izaugsmes un inovācijas atbalstīšanā.

Profesionālās izcilības centri ir paredzēti organizācijām, kuras nodrošina profesionālo izglītību un apmācību jebkurā EKI līmenī no 3. līdz 8. līmenim, tostarp vidējās izglītības augstākā posma, pēcvidusskolas neterciārā un terciārā līmeņa izglītību (piemēram, lietišķo zinātņu universitātes, politehniskie institūti utt.).

Taču pieteikumi nedrīkst ietvert tikai tādas darbības, kuras ir vērstas uz terciārā līmeņa izglītības apguvējiem; pieteikumiem, kuri ir vērsti uz terciārā līmeņa PIA (EKI 6.–8. līmenis), jāietver vismaz viens cits PIA kvalifikācijas līmenis (EKI 3.–5. līmenī), kā arī spēcīgs darba vidē balstītu mācību komponents[1].

ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

Lai varētu pretendēt uz programmas “Erasmus+” dotācijām, profesionālās izglītības centru projektu priekšlikumiem jāatbilst turpmāk izklāstītajiem kritērijiem.

Kas var iesniegt pieteikumu?

Pieteikuma iesniedzējs var būt jebkura dalīborganizācija, kas ir likumīgi izveidota programmas valstī. Šī organizācija iesniedz pieteikumu visu projektā iesaistīto dalīborganizāciju vārdā.

Kāda veida organizācijas var piedalīties projektā?

Jebkura publiska vai privāta organizācija, kas aktīvi strādā profesionālās izglītības un apmācības jomā vai darba pasaulē un ir likumīgi izveidota programmas valstī vai jebkurā partnervalstī (sk. sadaļu “Atbilstīgās valstis” šo vadlīniju A daļā), var iesaistīties pilntiesīga partnera, saistītās vienības vai asociētā partnera statusā.

Šādas organizācijas var būt, piemēram (uzskaitījums nav izsmeļošs):

  • PIA nodrošinātāji,
  • komercuzņēmumi, rūpniecības sektoru vai nozari pārstāvošās organizācijas,
  • nacionālās/reģionālās kvalifikācijas iestādes,
  • Pētniecības institūti
  • inovācijas aģentūras,
  • reģionālās attīstības iestādes.

Dalīborganizāciju skaits un specializācija

Partnerībai jāietver vismaz astoņi pilntiesīgie partneri no vismaz četrām programmas “Erasmus+” valstīm (tostarp vismaz divām ES dalībvalstīm), tostarp:

a) vismaz viens uzņēmums vai rūpniecības sektoru vai nozari pārstāvoša organizācija un

b) vismaz viens profesionālās izglītības un apmācības nodrošinātājs (vidusskolas un/vai terciārās izglītības līmeņa).

Turpmākai partnerības struktūrai jāatspoguļo priekšlikuma specifiskais raksturs.

Projekta ilgums

Četri gadi.

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūra (EACEA).

Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS-EDU-2021-PEX-COVE.

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 7. septembra plkst. 17.00.00 (pēc Briseles laika).

Pieteikumu iesniedzējas organizācijas tiks novērtētas, pamatojoties uz attiecīgajiem izslēgšanas un atlases kritērijiem. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

PROJEKTA IZVEIDE

Profesionālās izcilības centrus raksturo sistēmiskas pieejas īstenošana. Tiek sagaidīts, ka tās dara ievērojami vairāk nekā vienkārši nodrošina kvalitatīvu profesionālo izglītību. Transnacionālās sadarbības platformām raksturīgas funkcijas ietver dažādu darbību kopumu, kas sagrupētas trīs turpmāk minētajās kopās.

  1. Mācīšana un mācīšanās tostarp darba tirgum atbilstīgu prasmju nodrošināšana iedzīvotājiem, īstenojot nepārtrauktas mūžizglītības pieeju; inovatīvu, uz izglītības apguvējiem vērstu mācīšanas un mācīšanās metožu izstrāde, tostarp tālmācības resursi, izstrādājot modulāru un uz izglītības apguvējiem vērstas transnacionālas PIA apguves nodrošināšanu (mācību programmas un/vai kvalifikācijas), tādējādi veicinot izglītības apguvēju un personāla mobilitāti (tostarp virtuālo mobilitāti), kā arī atzīšanu reģionālajā un/vai valsts līmenī.
  2. Sadarbība un partnerība tostarp ieguldījums jaunu zināšanu radīšanā par partnerību ar citām ieinteresētajām personām un to izplatīšanā; kā arī uzņēmējdarbības un izglītības partnerības veidošana māceklības un stažēšanās, aprīkojuma kopīgošanas, tostarp tālmācības resursu, personāla un skolotāju apmaiņas komercuzņēmumu un PIA centru starpā nolūkos utt.
  3. Pārvaldība un finansējums tostarp efektīvas pārvaldības nodrošināšana visos līmeņos, iesaistot atbilstīgās ieinteresētās personas; un Es finanšu instrumentu un finansējuma pilnvērtīga izmantošana.

Neizsmeļošs katrai kopai atbilstīgu darbību saraksts ir sniegts pieteikuma veidlapā.

Ierosinātajām darbībām būtu jārada pievienotā vērtība un tieša ietekme uz projekta rezultātu sasniegšanu.

Projektam jāietver atbilstīgi nodevumi, kuri ir saistīti ar:

  • vismaz trim 1. kopā “Mācīšana un mācīšanās” norādītajām darbībām,
  • vismaz trim 2. kopā “Sadarbība un partnerība” norādītajām darbībām,
  • vismaz divām 3. kopā “Pārvaldība un finansējums” norādītajām darbībām.

Pieteikuma iesniedzējs var ietvert darbības, kuras nav norādītas iepriekš minētajās trīs kopās. Šādā gadījumā jāspēj demonstrēt, ka šīs darbības ir īpaši atbilst uzaicinājuma mērķiem un noteiktajām vajadzībām, un tās jānorāda un jāprezentē saskaņota darbību kopuma veidā.

Profesionālās izcilības centri nav paredzēti tam, lai veidotu jaunas PIA iestādes vai infrastruktūru (lai arī tās var to darīt), bet gan tam, lai pulcētu vietējos/reģionālos partnerus, piemēram, sākotnējās un tālākās PIA izglītības nodrošinātājus, terciārās izglītības iestādes, tostarp lietišķo zinātņu un politehniskās universitātes, pētniecības iestādes, komercuzņēmumus, kameras, sociālos partnerus, valsts un reģionālās iestādes un attīstības aģentūras, valsts nodarbinātības dienestus utt.

Projektiem attiecīgajos gadījumos jāizmanto ES mēroga instrumenti un rīki[2].

Projektiem jāietver ilgtermiņa rīcības plāna izstrāde pakāpeniskai projekta nodevumu īstenošanai pēc projekta beigām. Šim plānam jābūt balstītam uz ilgstošām partnerībām starp izglītības un apmācību sniedzējiem un galvenajām industrijas ieinteresētajām personām atbilstošajā līmenī. Tajā jāiekļauj atbilstošu valdības struktūru identifikācija, kā arī plāni mērogojamībai un finansiālajai ilgtspējai. Tāpat tam jānodrošina pienācīga platformu darba pamanāmība un plaša izplatīšana, tostarp ES un nacionālajā politiskajā līmenī, nodrošinot informāciju par to, kā projekta ieviešana tiks īstenota Eiropas, nacionālajā un/vai reģionālajā līmenī sadarbībā ar attiecīgajiem partneriem. Tāpat rīcības plānam jāietver tas, kā ES finansējuma iespējas (piemēram, Eiropas struktūrfondi, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, programma “Erasmus+”, COSME, nozaru programmas) un nacionālais un reģionālais finansējums (kā arī privātais finansējums) var veicināt projekta ieviešanu. Tajā jāņem vērā nacionālās un reģionālās pārdomātas specializācijas stratēģijas.

GAIDĀMĀ IETEKME

Sagaidāms, ka Eiropas profesionālās izcilības centru platformu pakāpeniska izveide un attīstība veicinās profesionālās izglītības un apmācības pievilcīgumu, kā arī nodrošinās, ka tā būs tādu risinājumu rašanas priekšgalā, kas vērsti uz strauji mainošos prasmju vajadzību apmierināšanu.

Veidojot nozīmīgu “zinību triādes” daļu (kuru veido cieša uzņēmumu, izglītības un pētnieku savstarpēja sadarbība) un pildot nozīmīgas funkcijas tādu prasmju veidošanā, kuras atbalsta inovāciju un lietpratīgu specializāciju, tiek sagaidīts, ka profesionālās izcilības centri nodrošinās augstas kvalitātes prasmes un kompetences, kuras rada kvalitatīvu nodarbinātību un iespējas visos karjeras posmos un kuras atbilst inovatīvas, iekļaujošas un ilgtspējīgas tautsaimniecības vajadzībām. Sagaidāms, ka šī pieeja pavērs ceļu PIA darbībai visaptverošākā un iekļaujošākā prasmju nodrošināšanas konceptualizācijā, pievēršoties inovācijai, pedagoģijai, sociālajam taisnīgumam, mūžizglītībai, transversālajām prasmēm, organizatoriskajai un tālākajai profesionālās izglītības turpināšanai un sabiedrības vajadzībām.

Būdami cieši piesaistīti reģionālajam/vietējam kontekstam, taču, vienlaikus darbojoties transnacionālā līmenī, profesionālās izcilības centri veidos spēcīgas un noturīgas partnerības starp PIA kopienu un darba pasauli valsts līmenī un citur. Tādējādi tie nodrošinās nepārtrauktu tādu prasmju nodrošināšanu un rezultātu sasniegšanu, kurus būtu sarežģīti sasniegt bez zināšanu apmaiņas un pastāvīgas sadarbības.

Plaši izplatot projektu rezultātus transnacionālā, valsts un/vai reģionālā līmenī un izstrādājot ilgtermiņa rīcības plānu pakāpeniskai projekta nodevumu sasniegšanai, ņemot vērā valsts un reģionālās lietpratīgās specializācijas stratēģijas, sagaidāms, ka individuālie projekti piesaistīs attiecīgās ieinteresētās personas no dalīborganizācijām un ārpus tām, kā arī nodrošinās paliekošu ietekmi pēc projekta darbības laika.

PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI

Tiek piemēroti šādi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji:

Projekta atbilstība

(maksimālais rezultāts — 35 punkti)

  • Saikne ar politiku — priekšlikums izveido un attīsta transnacionālu profesionālās izcilības centru sadarbības platformu, kuras mērķis ir veicināt PIA izcilību. Tajā ir izskaidrots, kā projekts sniegs ieguldījumu Padomes Ieteikuma par PIA ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai[3] un Osnabrikas deklarācijas[4] politikas prioritātēs noteikto mērķu sasniegšanā.
  • Konsekvence tas, kādā mērā priekšlikums ir balstīts uz vajadzību pienācīgu analīzi; mērķi ir skaidri noteikti, reālistiski un vērsti uz jautājumiem, kas ir būtiski dalīborganizācijām un pasākumam;
  • Inovācija priekšlikumā ir ņemtas vērā mūsdienīgas metodes un paņēmieni, un tajā iecerēts sasniegt inovatīvus rezultātus un risinājumus attiecīgajā jomā kopumā vai ģeogrāfiskajā kontekstā, kurā projekts tiek īstenots (piemēram, saturs, radītie rezultāti, izmantotās darba metodes un organizācijas un personas, kuras ir iesaistītas pasākumos vai uz kurām tie ir vērsti);
  • Reģionālā dimensija priekšlikums demonstrē savu integrāciju un pienesumu reģionālajai attīstībai, inovācijai un lietpratīgajām specializācijas stratēģijām, nosakot vietējā / ​​reģionālā līmeņa vajadzības un problēmas.
  • Sadarbība un partnerības — tas, kādā mērā priekšlikums ir piemērots spēcīgu un noturīgu attiecību veidošanai vietējā un transnacionālā līmenī tādu PIA kopienu un uzņēmumu (tos var pārstāvēt tirdzniecības kameras vai asociācijas) starpā, kurās mijiedarbība ir abpusēja un abpusēji izdevīga.
  • Eiropas pievienotā vērtība — priekšlikums nepārprotami rada pievienoto vērtību individuālā (izglītības apguvēju un/vai personāla), institucionālā un sistēmas līmenī, un šo pievienoto vērtību veido rezultāti, kurus partneriem būtu grūti sasniegt bez Eiropas mēroga sadarbības.
  • Internacionalizācija — priekšlikums veicina PIA izcilības starptautisko dimensiju, tostarp tādu stratēģiju izstrādi, kuras sekmē PIA transnacionālo mobilitāti un ilgtspējīgu partnerību.
  • Digitālās prasmes — tas, kādā mērā priekšlikumā ir paredzētas ar digitālo prasmju attīstību saistītas darbības (piemēram, prasmju paredzēšana, inovatīvas mācību programmas un mācīšanas metodes, norādījumi utt.).
  • Zaļās prasmes — tas, kādā mērā priekšlikumā ir paredzētas ar pāreju uz aprites un zaļāku ekonomiku saistītas darbības (piemēram, prasmju paredzēšana, inovatīvas mācību programmas un mācīšanas metodes, norādījumi utt.).
  • Sociālais aspekts — priekšlikumā visos dažādajos pasākumos ir ietvertas horizontālas rūpes par daudzveidības jautājumiem un kopīgu vērtību, līdztiesības, tostarp dzimumu līdztiesības, un nediskriminēšanas un sociālās iekļaušanas veicināšanu, tostarp cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības / mazāk iespēju.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte

(maksimālais rezultāts — 25 punkti)

  • Saskaņotība — projekta vispārējā izstrāde nodrošina konsekvenci starp projekta mērķiem, darbībām un ierosināto budžetu. Priekšlikumā ir atspoguļots saskaņots un vispusīgs atbilstošu darbību un pakalpojumu kopums, kas atbilst apzinātajām vajadzībām un palīdz gūt iecerētos rezultātus. Projektam ir pienācīgi sagatavošanās, īstenošanas, uzraudzības, ekspluatācijas, novērtēšanas un rezultātu izplatīšanas posmi.
  • Metodika — ierosinātās metodikas kvalitāte un pamatotība un tās atbilstība iecerēto rezultātu sasniegšanai,
  • Pārvaldība — paredzēta stingra pārvaldības kārtība. Termiņi, organizācija, uzdevumi un pienākumi ir skaidri noteikti un reālistiski. Priekšlikums paredz piešķirt attiecīgus resursus katrai darbībai. Ir noteikta skaidra galveno darbības rādītāju kopa un laika grafiks to novērtēšanai un sasniegšanai.
  • Budžets — budžetā ir paredzēti atbilstoši resursi, kas vajadzīgi panākumu gūšanai, un tas nav novērtēts ne pārāk augstu, ne pārāk zemu,
  • Darba plāns — darba plāna kvalitāte un efektivitāte, tostarp tas, kādā mērā darba pakotnēm piešķirtie resursi atbilst to mērķiem un nodevumiem.
  • Finanšu un kvalitātes kontrole — kontroles pasākumi (nepārtraukta kvalitātes novērtēšana, profesionālizvērtēšana utt.) un kvalitātes rādītāji nodrošina, ka projekta īstenošana ir kvalitatīva un rentabla. Projekta problēmas/riski ir skaidri noteikti, un ir pienācīgi ņemti vērā riska mazināšanas pasākumi, Kā neatņemama projekta sastāvdaļa ir ieplānotas ekspertu veiktas izvērtēšanas procedūras. Šī procedūra ietver arī neatkarīgu ārējo kvalitātes novērtējumu projekta vidusposmā un beigās.
  • Ja projekts ietver mobilitātes darbības (izglītības apguvējiem un/vai personālam):
  • praktisko pasākumu, pārvaldības un atbalsta pasākumu kvalitāte,
  • tas, kādā mērā šīs darbības ir atbilstošas projekta mērķiem un piesaista pienācīgu dalībnieku skaitu,
  • dalībnieku mācīšanās rezultātu atzīšanas un apstiprināšanas kārtības kvalitāte atbilstoši Eiropas pārredzamības un atzīšanas instrumentiem un principiem.

Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte

(maksimālais rezultāts — 20 punkti)

  • Konfigurācija — projektā ir iesaistīts tādu savstarpēji papildinošu dalīborganizāciju kopums, kurām ir vajadzīgā specializācija, kompetences, pieredze un zinātība, lai veiksmīgi īstenotu visus projekta aspektus.
  • Augšupēja konverģence — tas, kādā mērā partnerība pulcē organizācijas, kuras aktīvi strādā profesionālās izglītības un apmācības jomā vai darba pasaulē un kuras atrodas dažādos profesionālās izcilības pieeju attīstības posmos, un ļauj šo partneru starpā efektīvi apmainīties ar zinātību un zināšanām.
  • Ģeogrāfiskais aspekts — tas, kādā mērā partnerība ietver atbilstīgus partnerus no dažādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kā arī tas, kādā mērā katrs pieteikuma iesniedzējs ir pamatojis partnerības ģeogrāfisko sastāvu un parādījis tā piemērotību profesionālo izcilības centru mērķu sasniegšanai, kā arī tas, kādā mērā katra partnerība ietver plašu un piemērotu atbilstīgo dalībnieku loku vietējā un reģionālajā līmenī,
  • Partnervalstu iesaistīšanās — ja piemērojams — dalīborganizāciju no partnervalstīm dalība sniedz būtisku pievienoto vērtību projektam.
  • Apņēmība — koordinators apliecina spēju kvalitatīvi pārvaldīt un koordinēt transnacionālus tīklus un uzņemties vadību sarežģītā vidē; pienākumu un uzdevumu sadalījums ir skaidrs, atbilstošs un apliecina visu dalīborganizāciju apņemšanos un aktīvu līdzdalību atbilstīgi to īpašajai zinātībai un spējām.
  • Sadarbība — ir ierosināts efektīvs mehānisms, kā nodrošināt labu koordināciju, lēmumu pieņemšanu un saziņu starp dalīborganizācijām, dalībniekiem un jebkuru citu ieinteresēto personu;

Ietekme

(maksimālais rezultāts — 20 punkti)

  • Izmantošana — priekšlikumā ir parādīts, kā projekta rezultātus izmantos partneri un citas ieinteresētās personas. Tajā ir paredzēti paņēmieni izmantošanas novērtēšanai projekta darbības laikā un pēc tam;
  • Izplatīšana — priekšlikums paredz skaidru plānu rezultātu izplatīšanai un ietver attiecīgus mērķus, darbības, atbilstīgu laika plānojumu, rīkus un kanālus, lai nodrošinātu rezultātu un ieguvumu efektīvu izplatīšanu ieinteresētajām personām, politikas veidotājiem, profesionālās virzības profesionāļiem, uzņēmumiem, gados jauniem izglītības apguvējiem utt. projekta darbības laikā un pēc tam; tāpat priekšlikumā ir norādīts, kuri partneri uzņemsies atbildību par rezultātu izplatīšanu.
  • Ietekme — priekšlikumā ir izklāstīta projekta iespējamā ietekme:
  • uz dalībniekiem un dalīborganizācijām projekta darbības laikā un pēc tam,
  • ārpus organizācijām un privātpersonām, kas tieši piedalās projektā, vietējā, reģionālā, valsts un/vai Eiropas līmenī.

Priekšlikums ietver līdzekļus, kā arī skaidri noteiktus mērķus un rādītājus progresa uzraudzībai un iecerētās (īstermiņa un ilgtermiņa) ietekmes novērtēšanai.

  • Ilgtspēja — priekšlikumā ir izklāstīts, kā tiks ieviesti un turpmāk attīstīti profesionālās izcilības centri. Priekšlikums ietver ilgtermiņa rīcības plāna izstrādi pakāpeniskai projekta rezultātu ieviešanai pēc projekta beigām. Šim plānam jābūt balstītam uz ilgstošām partnerībām starp izglītības un apmācību sniedzējiem un galvenajām industrijas ieinteresētajām personām atbilstošajā līmenī. Tajā jāiekļauj atbilstošu pārvaldības struktūru identifikācija, kā arī plāni mērogojamībai un finansiālajai ilgtspējai, tostarp finanšu resursu identifikācija (Eiropas, valsts un privāto), lai nodrošinātu sasniegto rezultātu un ieguvumu ilgtermiņa ilgtspēju.

Lai pretendētu uz finansējumu, pieteikumam jāiegūst vismaz 70 punktu (no pavisam 100 punktiem), ņemot vērā arī katrā no četriem piešķiršanas kritērijiem iegūstamo minimālo punktu skaitu: vismaz 18 punkti kritērijā “Projekta atbilstība”, vismaz 13 punkti kritērijā “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte” un 11 punkti kritērijos “Partnerības un sadarbības kārtības kvalitāte” un “Ietekme”. Vienādu rezultātu gadījumā prioritāte tiks piešķirta projektiem ar lielāko punktu skaitu kritērijā “Projekta atbilstība” un pēc tam — “Ietekme”.

Parasti esošā nacionālā un Eiropas tiesiskā regulējuma robežās rezultāti būtu jāpadara pieejami kā atvērtie izglītības resursi (AIR), kā arī jāpublicē attiecīgajās profesionālo, nozaru vai kompetento iestāžu platformās. Priekšlikumā jāizklāsta, kā tiks nodrošināta sagatavoto datu, materiālu, dokumentu, audiovizuālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu darbību bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.

KĀDI IR FINANSĒJUMA NOTEIKUMI?

Šim pasākumam izmanto fiksētas summas finansējuma modeli. Vienreizējo fiksēto summu nosaka katrai dotācijai, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja ierosinātā pasākuma aplēsto budžetu. Piešķīrēja iestāde noteiks fiksētu summu katrai dotācijai, pamatojoties uz priekšlikumu, izvērtēšanas rezultātu, finansējuma likmi un uzaicinājumā noteikto maksimālo dotācijas summu.

Maksimālā ES dotācijas summa par projektu ir 4 miljoni EUR.

Kā tiek noteikta projekta fiksētā summa?

Pieteikumu iesniedzējiem jāaizpilda detalizēta budžeta tabula saskaņā ar pieteikuma veidlapu, ņemot vērā šādus aspektus:

  1. dotācijas saņēmējam(-iem) atbilstoši sīki jāapraksta budžets un tas jāsakārto saskaņotās darba pakotnēs (piemēram, jāsadala šādos elementos — “projekta vadība”, “apmācība”, “pasākumu rīkošana”, “mobilitātes pasākumu sagatavošana un īstenošana”, “saziņa un izplatīšana”, “kvalitātes nodrošināšana” u. c.),
  2. priekšlikumā jāapraksta katrā darba pakotnē ietvertās darbības,
  3. pieteikumu iesniedzējiem jāsniedz savā priekšlikumā fiksētās summas sadalījums, norādot katrai darba pakotnei atvēlēto daļu (un katrā darba pakotnē norādot katram dotācijas saņēmējam un saistītajai vienībai piešķirto daļu),
  4. norādītās izmaksas var ietvert personāla izmaksas, ceļa un uzturēšanās izdevumus, aprīkojuma izmaksas un apakšuzņēmumu līgumu izmaksas, kā arī citas izmaksas (piemēram, par informācijas izplatīšanu, publicēšanu vai tulkošanu).

Priekšlikumi tiks izvērtēti saskaņā ar standarta izvērtēšanas procedūrām, piesaistot iekšējos un/vai ārējos ekspertus. Eksperti novērtēs priekšlikumu kvalitāti, pamatojoties uz uzaicinājumā noteiktajām prasībām un pasākuma paredzamo ietekmi, kvalitāti un efektivitāti.

Pēc priekšlikuma izvērtēšanas kredītrīkotājs nosaka fiksētās summas apmēru, ņemot vērā veiktā vērtējuma konstatējumus. Fiksētā summa nedrīkst pārsniegt 80 % no aplēstā budžeta, kas noteikts pēc izvērtēšanas.

Dotācijas parametri (maksimālā dotācijas summa, finansējuma likme, kopējās attiecināmās izmaksas utt.) tiks noteikti dotācijas nolīgumā.

Projekta sasniegumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem. Finansējuma shēma ļautu likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis ievades datiem, tādējādi uzsverot izmērāmu mērķu sasniegšanas kvalitāti un līmeni.

Plašāka informācija ir izklāstīta dotācijas nolīguma paraugā, kas pieejams Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP).

  1. Saskaņā ar Cedefop jēdziens “darba vidē balstītas mācības” attiecas uz zināšanām un prasmēm, kas iegūtas, veicot un vēlāk pārdomājot uzdevumus profesionālā vidē — darbavietā vai PIA iestādē. SPIA gadījumā saskaņā ar Komisijas 2013. gada ziņojumu (Darba vidē balstītas mācības Eiropā — metodes un politiskie pasākumi) pastāv trīs darba vidē balstītu mācību veidi: 1) maiņu izglītības sistēma vai māceklība, kas pazīstama kā “duālā sistēma”, 2) darba vidē balstītas mācības kā skolā balstīta PIA, kura ietver apmācības periodus darbavietā komercuzņēmumos, un 3) darba vidē balstītas mācības, kuras ir integrētas skolā balstītā programmā, īstenojot klātienes darbu laboratorijās, darbnīcās, virtuvēs, restorānos, jaunos vai prakses uzņēmumos, simulācijas vai reālus norīkojumus uzņēmumu/nozares projektos.

    Visa PIA terminoloģija, tostarp par darba vidē balstītām mācībām, ir pieejama Cedefop oficiālajā publikācijā:

    https://www.cedefop.europa.eu/en/publications-and-resources/publications/4117.

  2. Piemēram, EKI, EQAVET, Padomes “Priekšlikums Padomes ieteikumam par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai”, Padomes priekšlikums par pamatkompetencēm utt.

  3. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=uriserv:OJ.C_.2020.417.01.0001.01.ENG.

  4. https://www.cedefop.europa.eu/files/osnabrueck_declaration_eu2020.pdf.

.foot {font-size: 0.8em; margin-left: 2.5em; border-top: 1px solid black;} table, td, tr{border: 1px solid black; cellpadding="1"; cellspacing="1";} table{margin-bottom: 30px;}