Skip to main content

Erasmus+

EU programme for education, training, youth and sport

Šī tīmekļvietne vēl neatspoguļo programmas “Erasmus+” 2022. gada vadlīnijas. Tomēr, noklikšķinot uz “Lejupielādēt” (“Download”) šīs lapas labajā pusē, varat lejuplādēt 2022. gada vadlīniju PDF versiju jūsu izvēlētajā valodā.

Partnerības sadarbībai

KAS IR PARTNERĪBAS SADARBĪBAI?

Šis pasākums dod iespēju dalīborganizācijām gūt pieredzi starptautiskajā sadarbībā un stiprināt savas spējas, kā arī radīt augstas kvalitātes inovatīvus nodevumus. Atkarībā no projekta mērķiem, dalīborganizācijām un paredzamās ietekmes partnerībām sadarbībai cita starpā var būt atšķirīgs lielums un tvērums, un tās var attiecīgi pielāgot savas darbības. Šo projektu kvalitātes novērtējums būs samērīgs ar sadarbības mērķiem un iesaistīto organizāciju veidu.

Pamatojoties uz šo loģiku, tiek piedāvāti divi partnerības veidi, lai organizācijas varētu kopīgi strādāt, mācīties un attīstīties:

  • sadarbības partnerības,
  • maza mēroga partnerības.

Šie divi partnerību veidi ir detalizēti izklāstīti nākamajā sadaļā. Divās sadaļās iekļautā informācija palīdzēs jums izvēlēties to partnerības veidu, kurš vislabāk atbilst jūsu organizācijas un projekta ideju specializācijas jomai un struktūrai.

KĀDAS DARBĪBAS PARASTI VEIC PARTNERĪBAS SADARBĪBAI?

Visā projekta darbības laikā organizācijas parasti var īstenot plašu darbību klāstu. No tradicionālām darbībām līdz radošākām un inovatīvākām — organizācijas var brīvi izvēlēties labāko kombināciju, kura veicina projekta mērķu sasniegšanu attiecībā uz partnerības tvērumu un spēju proporciju. Piemēri:

  • Projekta vadība — darbības, kuras ir nepieciešamas projektu pienācīgas plānošanas, īstenošanas un pēcpasākumu nodrošināšanai, tostarp netraucētai un efektīvai sadarbībai projekta partneru starpā. Šajā posmā darbības parasti ietver organizatoriskus un administratīvus uzdevumus, partneru virtuālās sanāksmes, komunikācijas materiālu sagatavošanu, darbībās iesaistīto dalībnieku sagatavošanu un pēcpasākumus utt.,
  • Darbību īstenošana — tā var ietver tīklošanas pasākumus, sanāksmes, darba sesijas, lai apmainītos ar metodēm un izstrādātu rezultātus. Tāpat šīs darbības var ietvert personāla un izglītības apguvēju līdzdalību (ar nosacījumu, ka viņu līdzdalība veicina projekta mērķu sasniegšanu),
  • Kopīgošanas un popularizēšanas darbības — konferenču, sesiju un pasākumu rīkošana projekta rezultātu kopīgošanas, izskaidrošanas un popularizēšanas nolūkā neatkarīgi no tā, vai šie rezultāti ir iegūti taustāmā, secinājumu, paraugprakses vai jebkādā citā veidā.

ŠĀ PASĀKUMA IEGULDĪJUMS POLITIKAS PRIORITĀTĒS

Ik gadu Eiropas Komisija nosaka kopējās prioritātes un mērķus, kas sasniedzami programmas “Erasmus+” līmenī dažādās izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomās. Tādēļ papildus projektā iesaistīto organizāciju spēju attīstīšanai partnerību sadarbībai mērķis ir sniegt ieguldījumu šo prioritāšu īstenošanā.

Tādēļ projekti tiek aicināti veidot savu darbību saistībā ar vismaz vienu no šīm prioritātēm un izvēlēties tās pieteikuma iesniegšanas posmā. Tāpat, formulējot projekta pieteikumu, tiek ieteikts aplūkot iepriekš finansēto projektu rezultātus, pamatojoties uz līdzīgām prioritātēm, lai nodrošinātu konsekvenci un izvairītos no tematu dublēšanās, kā arī pakāpeniski izmantotu par pamatu gūtos rezultātus un sniegtu ieguldījumu kopīgā dažādu jomu attīstībā. Noderīga informācija par finansētajiem projektiem ir pieejama programmas “Erasmus+” projektu rezultātu platformā vietnē https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/projects_en

Turklāt, lai labāk sasaistītu Eiropas prioritātes ar konkrētām vajadzībām valsts līmenī, “Erasmus+” valsts aģentūrām ir iespēja noteikt vienu vai vairākas no šīm Eiropas prioritātēm par īpaši atbilstīgu savas valsts kontekstam, lai mudinātu organizācijas attiecīgajā gadā koncentrēt savus pūliņus uz šīm atlasītajām jomām.

2021. gadā partnerībām sadarbībai jāatbilst vismaz vienai no šīm prioritārajām jomām:

Prioritātes, kas attiecas uz visām programmas “Erasmus+” nozarēm

  • Iekļaušana un daudzveidība visās izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomās — programma atbalstīs projektus, kuri veicina sociālo iekļaušanu un kuru mērķis ir vairak iesaistīt cilvēkus, kuriem ir mazāk iespēju, tostarp cilvēkus ar invaliditāti un cilvēkus ar migrantu izcelsmi, kā arī cilvēkus, kas dzīvo attālos vai lauku reģionos, cilvēkus, kas sastopas ar sociālekonomiskām grūtībām un jebkādu citu potenciālu diskriminācijas avotu, kura pamatā ir dzimums, rase, etniskā izcelsme, reliģija vai uzskati, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija. Šie projekti palīdzēs pārvarēt šķēršļus, ar kuriem sastopas šīs sabiedrības grupas attiecībā uz piekļuvi programmas piedāvātajām iespējām, kā arī sniegs ieguldījumu tādas iekļaujošas vides izveidē, kas veicina vienlīdzību un līdztiesību un kas reaģē uz plašākas kopienas vajadzībām.
  • Vide un cīņa pret klimata pārmaiņām — programmas mērķis ir visās nozarēs atbalstīt izpratnes veidošanu par vides un klimata pārmaiņu problēmām. Prioritāte tiks piešķirta projektiem, kuru mērķis ir attīstīt kompetences dažādās ar ilgtspēju saistītās nozarēs, attīstīt zaļo nozaru prasmju stratēģijas un metodiku, kā arī uz nākotni vērstas mācību programmas, kuras labāk atbilst cilvēku vajadzībām. Tāpat programma atbalstīs inovatīvas prakses izmēģināšanu, lai sagatavotu izglītības apguvējus, personālu un jaunatnes darbiniekus kļūšanai par patiesiem pārmaiņu veicinātājiem (piemēram, taupot resursus, samazinot enerģijas patēriņu un atkritumu daudzumu, kompensējot oglekļa pēdas emisijas, izvēloties par labu ilgtspējīgai pārtikai un mobilitātei utt.). Prioritāte tiks piešķirta arī projektiem, kas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta darbību veidā iedrošina mainīt individuālās izvēles, patēriņa ieradumus un dzīvesveidu, attīstīs pasniedzēju un izglītības vadītāju ilgtspējas kompetences un atbalstīs dalīborganizāciju plānotās pieejas vides ilgtspējas jomā.
  • Digitālās pārveides īstenošana, veidojot digitālo gatavību, noturību un spējas — programma atbalstīs pamatskolu, vidusskolu, profesionālās izglītības un apmācības (PIA) iestāžu, augstskolu un pieaugušo izglītības iestāžu digitālās pārveides plānus. Prioritāte tiks piešķirta projektiem, kuru mērķis ir palielināt iestāžu spējas un gatavību pārvaldīt efektīvu pāreju uz digitālo izglītību. Programma atbalstīs mērķtiecīgu digitālo tehnoloģiju lietojumu mācīšanā, mācībās, novērtēšanā un iesaistīšanā izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Tas ietver digitālās pedagoģijas un zinātības attīstīšanu skolotājiem paredzētu digitālo rīku lietojuma, tostarp pieejamu un atbalstošu tehnoloģiju un digitālās izglītības satura izveides un inovatīvas izmantošanas, ziņā. Tāpat tas ietver visu iedzīvotāju digitālo prasmju un kompetenču attīstību, īstenojot atbilstīgas programmas un iniciatīvas. Īpaša uzmanība tiks pievērsta dzimumu līdztiesības veicināšanai un atšķirību novēršanai attiecībā uz nepietiekami pārstāvētu grupu piekļuvi un to īstenotu lietojumu. Programma turpinās atbalstīt Eiropas sistēmu izmantošanu pasniedzēju, iedzīvotāju un organizāciju digitālo kompetenču jomā.
  • Kopējas vērtības, pilsoniskā iesaistīšanās un līdzdalība — Programma atbalstīs aktīvu pilsoniskumu un ētiku mūžizglītībā; tā veicinās sociālo un starpkultūru kompetenču, kritiskās domāšanas un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstību. Prioritāte tiks piešķirta arī projektiem, kuri, izmantojot formālās vai neformālās mācīšanās darbības, piedāvā iespējas iedzīvotāju līdzdalībai demokrātiskajā dzīvē, kā arī viņu sociālai un pilsoniskai iesaistei. Uzmanības centrā būs arī informētības veicināšana un izpratne par Eiropas Savienības kontekstu, jo īpaši par ES kopējām vērtībām, vienotības un daudzveidības principiem, kā arī tās kultūras identitāti, kultūrizpratni un sociālo un kultūrvēsturisko mantojumu.

Papildus iepriekš minētajām vispārējām prioritātēm attiecīgajās nozarēs tiks noteiktas turpmāk izklāstītās prioritātes.

KONKRĒTU NOZARU PRIORITĀTES

Augstākās izglītības jomā —

prioritāte tiks piešķirta pasākumiem, kuriem ir izšķiroša nozīme Eiropas izglītības telpas mērķu sasniegšanā. Mērķis ir atbalstīt augstākās izglītības nozari, lai tā kļūtu vēl vairāk savstarpēji savienota, inovatīvāka, iekļaujošāka un digitalizētāka. Šī iemesla dēļ programma mudinās vēl padziļinātāku un starpdisciplināru sadarbību augstākās izglītības iestāžu starpā un ar tām saistītām inovācijas ekosistēmām, kā arī pastiprinās savstarpējo saikni starp izglītību, pētniecību un inovāciju. Uzmanība jo īpaši tiks pievērsta iekļaušanas, mobilitātes, digitalizācijas, mūžizglītības, kvalitātes nodrošināšanas un automātiskās atzīšanas stiprināšanai. Pamatmērķis ir paātrināt augstākās izglītības pārveidi visā Eiropā, lai apmācītu nākamās paaudzes kopīgi radīt zināšanas noturīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai sabiedrībai.

  • Savstarpēji savienotu augstākās izglītības sistēmu veicināšana — programmas mērķis būs stiprināt stratēģisku un strukturētu sadarbību augstākās izglītības iestāžu starpā šādos veidos: a) atbalstot dažādu sadarbības modeļu, tostarp virtuālās un jauktās sadarbības, izstrādi un izmēģināšanu, kā arī izmantojot dažādus digitālos rīkus un tiešsaistes platformas, b) uzlabojot mobilitāti, īstenojot kvalifikāciju un mācīšanās rezultātu automātisku savstarpējo atzīšanu, un iestrādājot mobilitāti mācību programmās, c) atbalstot augstākās izglītības iestādes nolūkā īstenot Boloņas principus un rīkus, lai veicinātu mobilitāti visiem.
  • Inovatīvu mācīšanās un mācīšanas metožu stimulēšana — sabiedrības problēmu risināšana, nodrošinot atbalstu: a) tādu mācīšanās rezultātu un uz studentiem vērstu mācību programmu izstrādei, kas labāk atbilst studentu vajadzībām un samazina prasmju neatbilstību, un vienlaikus ir atbilstīgas arī darba tirgum un plašākai sabiedrībai, b) elastīgu mācīšanās paņēmienu un modulāru kursu struktūru (nepilna laika, tiešsaistes vai jaukto), kā arī attiecīgu novērtēšanas veidu, tostarp tiešsaistes novērtēšanas, izstrādei, izmēģināšanai un īstenošanai, c) augstākās izglītības mūžizglītības aspekta veicināšanai, tostarp sekmējot tādu īso mācību kursu apguvi, apstiprināšanu un atzīšanu, par kuriem tiek piešķirti mikroapliecinājumi, d) transdisciplināru pieeju un inovatīvas pedagoģijas, piemēram, apvērstās mācīšanās, sadarbīgās starptautiskās mācīšanās tiešsaistē un izpētē balstītas mācīšanās, īstenošanai, e) ilgtspējīgas attīstības integrēšanai visu disciplīnu mācību programmu studentiem visos līmeņos.
  • STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) / STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) attīstīšana augstākajā izglītībā, jo īpaši sieviešu līdzdalības veicināšana STEM —  šī prioritāte atbalsta mērķim piemērotas STEM izstrādi un īstenošanu augstākās izglītības programmās atbilstīgi STEAM pieejai, sieviešu līdzdalības veicināšanu STEM studiju jomās un jo īpaši inženierzinātņu, IKT un padziļinātu digitālo prasmju jomās, orientācijas un mentorēšanas programmu izstrādi studentiem, jo īpaši meitenēm un sievietēm, nolūkā izvēlēties par labu studijām un darbam STEM un IKT jomā, dzimumsensitīvas izglītības un apmācības metožu veicināšanu STEM izglītībā, dzimumu stereotipu likvidēšanu STEM jomā.
  • Atzinība par izcilību mācībās, mācīšanā un prasmju attīstībā — a) izstrādājot un īstenojot stratēģijas un kvalitātes kultūru ar mērķi izrādīt atzinību par izcilību mācīšanā, tostarp tiešsaistes mācīšanā un nelabvēlīgā situācijā esošu izglītības apguvēju mācīšanā, un stimulēt to, b) apmācot akadēmiķus inovatīvās un/vai tiešsaistes pedagoģijas jomā, tostarp transdisciplināro pieeju, jaunu mācību programmu izstrādes un attiecīgā gadījumā tādu pasniegšanas un novērtēšanas metožu jomā, kas sasaista izglītību ar pētniecību un inovāciju, c) veicinot uz uzņēmējdarbību vērstu, atvērtu un inovatīvu augstākās izglītības nozari, sekmējot mācīšanās un mācīšanas partnerības ar komerciālām un nekomerciālām privātā sektora organizācijām, e) izstrādājot zinātniski pedagoģiskajā pētniecībā un radošumā balstītas jaunas metodes pedagoģiskās izstrādes jomā.
  • Iekļaujošu augstākās izglītības sistēmu veidošana — programma veicinās iekļaujošas pieejas mobilitātes un sadarbības darbībām, piemēram: a) uzlabotus piekļuves, līdzdalības un pabeigšanas rādītājus to mērķgrupu vidū, kurām ir mazāk iespēju, b) aktīvu atbalstu uzņemtajiem mobilitātes dalībniekiem uzturēšanās vietas meklēšanas procesā, tostarp sadarbojoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām ar mērķi nodrošināt piemērotu mājokli par pieejamām izmaksām, c) elastīga karjeras ceļa attīstības atbalstu starp izglītību un pētniecību, d) dzimumu līdzsvara veicināšanu augstākās izglītības iestādēs visās studiju jomās un vadošajos amatos, e) pilsoniskās iesaistīšanās veicināšanu, sekmējot ikdienējo mācīšanos un ārpusstundu aktivitātes, kā arī brīvprātīgā un sabiedriskā darba atzīšanu studentu akadēmiskajos rezultātos.
  • Digitālo spēju atbalstīšana augstākās izglītības nozarē — a) veicot pasākumus, kas sniedz iespēju īstenot Eiropas studenta kartes iniciatīvu, drošā veidā elektroniski nosūtot studentu datus starp augstākās izglītības iestādēm, pilnībā ievērojot personas datu aizsardzību un pēc iespējas veidojot sasaisti ar jauno Europass, b) attīstot studentu un personāla digitālās prasmes un kompetences.

Skolas izglītības jomā prioritāti piešķirs turpmāk norādītajiem aspektiem.

  • Cīņa pret mācībām nelabvēlīgiem apstākļiem, mācību priekšlaicīgu pamešanu un zemu pamatprasmju apguves līmeni — šīs prioritātes mērķis ir palīdzēt gūt panākumus visiem izglītības apguvējiem — jo īpaši tiem, kuriem ir mazāk iespēju. Tā ietver uzraudzību, attiecīgās riska grupās esošu skolēnu agrīnu apzināšanu, profilaktiskas un agrīnas intervences pieejas izglītības apguvējiem, kam ir grūtības, vairāk uz izglītības apguvējiem vērstu pieeju veicināšanu, izglītības apguvēju un skolotāju labjutības un garīgās veselības veicināšanu, kā arī aizsardzību pret mobingu skolā. Skolu līmenī šī prioritāte atbalsta holistisku pieeju mācīšanai un mācību apguvei un sadarbību visu skolu sistēmas dalībnieku starpā, kā arī ar ģimenēm un citām ieinteresētajām personām. Visbeidzot stratēģiskajā līmenī uzsvars tiek likts uz pārejas uzlabošanu starp dažādiem izglītības posmiem, pilnveidojot novērtēšanu un attīstot spēcīgas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.
  • Skolotāju, skolu vadītāju un citu pedagogu profesiju atbalstīšana — Šī prioritāte atbalsta skolotāju profesiju praktiķus (tostarp skolotāju izglītotājus) visos viņu karjeras posmos. Šīs prioritātes projekti var būt vērsti uz skolotāju sākotnējās izglītības stiprināšanu, kā arī viņu pastāvīgu profesionālo attīstību, jo īpaši uzlabojot politisko sistēmu un konkrētas skolotāju mobilitātes iespējas. Otrs prioritātes virziens ir padarīt skolotāja karjeru atraktīvāku un daudzveidīgāku, kā arī stiprināt atlasi un pieņemšanu darbā pedagogu profesijās un to novērtēšanu. Visbeidzot projekti var arī tiešā veidā atbalstīt spēcīgākas skolu līderības un inovatīvu mācīšanas un novērtēšanas metožu attīstīšanu.
  • Pamatkompetenču attīstīšana — šīs prioritātes projekti būs vērsti uz starpkultūru sadarbības veicināšanu, izmantojot inovatīvas pieejas mācību apguvei, attīstot radošumu, atbalstot skolotājus kompetencēs balstītas mācīšanas pasniegšanā un pamatkompetenču novērtēšanas un apstiprināšanas attīstīšanā.
  • Visaptverošas pieejas veicināšana valodu mācīšanas un apguves jomā — šī prioritāte ietver projektus, kas vērsti uz valodas aspekta integrācijas atbalstīšanu mācību programmās un nodrošina, ka līdz obligātās izglītības apguves beigām izglītības apguvēji sasniedz atbilstīgu valodas kompetences līmeni. Daļu šīs prioritātes centienu veido jauno tehnoloģiju lietojuma integrēšana valodu apguvē. Visbeidzot šī prioritāte atbalsta projektus, kuri var palīdzēt izveidot skolas, kur tiek ievērots valodas izpratnes princips, un kuros tiek ņemta vērā skolās pieaugošā valodu daudzveidība, piemēram, mudinot agrīni apgūt valodas un veicinot izpratni, kā arī izstrādājot divvalodīgas mācīšanas iespējas (jo īpaši pierobežu reģionos un apvidos, kuros iedzīvotāji izmanto vairāk nekā vienu valodu).
  • Intereses par zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku (STEM) un izcilības šajās jomās, kā arī STEAM pieejas veicināšana — šī prioritāte atbalsta projektus, kuri veicina STEM pieeju izglītībai, nodrošinot starpdisciplināru mācīšanu kultūras, vides, ekonomiskā, dizaina un citos kontekstos. Šī prioritāte ietver efektīvas un inovatīvas pedagoģijas un novērtēšanas metožu izstrādi un veicināšanu. Šajā kontekstā īpaši vērtīga ir partnerību veidošana starp skolām, komercuzņēmumiem, augstākās izglītības iestādēm, pētniecības iestādēm un plašāku sabiedrību. Stratēģiskajā līmenī šīs prioritātes mērķis ir veicināt valstu STEM stratēģiju attīstību.
  • Augstas kvalitātes agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmu attīstīšana — šī prioritāte ir vērsta uz ES kvalitātes sistēmas ieviešanas veicināšanu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes jomā. Tā ietver projektus, kuri sniedz atbalstu tā personāla sākotnējai profesionālajās kvalifikācijas iegūšanai un tās paaugstināšanai, kurš ir iesaistīts agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes organizēšanā, vadīšanā un nodrošināšanā. Turklāt šī prioritāte atbalsta arī tādu stratēģiju un metožu izstrādi, izmēģināšanu un īstenošanu, kuras veicina visu bērnu, tostarp bērnu, kuriem ir mazāk iespēju, iesaistīšanos agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmā.
  • Pārrobežu mācību mobilitātes dalībnieku mācīšanās rezultātu atzīšana — šīs prioritātes mērķis ir ieviest praksē Padomes ieteikumu par automātisku savstarpējo atzīšanu. Tā atbalsta pārrobežu klases apmaiņu ciešu iesaistīšanu skolu programmās, stiprinot skolu spējas organizēt mācību periodus saviem skolēniem ārvalstīs, kā arī ilgtermiņa partnerību veidošanu dažādās valstīs esošu skolu starpā. Stratēģiskajā līmenī šīs prioritātes mērķis ir ciešāk iesaistīt visu līmeņu skolu iestādes centienos nodrošināt atzīšanu, un tā atbalsta mācību periodu ārzemēs sagatavošanas, uzraudzības un atzīšanas rīku un metožu izstrādi un apmaiņu ar tām.

Profesionālās izglītības un apmācības (gan sākotnējās, gan tālākizglītības un tālākapmācības) jomā prioritāte tiks piešķirta turpmāk minētajiem aspektiem.

  • Profesionālās izglītības un apmācības pielāgošana darba tirgus vajadzībām — tā ietver tādu PIA programmu izstrādes atbalstīšanu, kuras piedāvā dažādu profesionālo prasmju līdzsvarotu apvienojumu un rada darba vidē balstītu mācību iespējas, kas ir lietpratīgi pieskaņotas visiem ekonomikas cikliem, mainīgajām darbvietām un darba metodēm un pamatkompetencēm. Šī prioritāte veicina arī regulāri atjaunināto PIA mācību programmu, programmu piedāvājumu un kvalifikāciju attīstīšanu, izmantojot prasmju nepieciešamības izpēti. Projekti atbalstīs PIA nodrošinātājus, lai tie varētu pielāgot savu mācību piedāvājumu mainīgajam prasmju pieprasījumam, zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam un ekonomikas cikliem.
  • Iespēju elastīguma palielināšana profesionālās izglītības un apmācības jomā — šī prioritāte atbalsta iniciatīvas, kas izstrādā elastīgas un uz izglītības apguvējiem vērstas PIA programmas un kas sniedz ieguldījumu pastāvošo trūkumu novēršanā attiecībā uz darbspējas vecumā esošu pieaugušo piekļuvi apmācībai, kura ļauj tiem sekmīgi mainīt statusu darba tirgū. Šīs prioritātes projekti sniedz ieguldījumu arī tādu profesionālās tālākizglītības programmu izstrādē, kas paredzētas pielāgošanai darba tirgum, kā arī tādu programmu izstrādē, kuras sekmē mācīšanās rezultātu pārnesi, atzīšanu un uzkrāšanu un kuru beigās tiek iegūta valsts mēroga kvalifikācija.
  • Ieguldījuma sniegšana profesionālās izglītības un apmācības inovācijā — Šī prioritāte atbalsta projektus, kuru galvenais mērķis ir būtiski mainīt veidu, kādā tiek praksē īstenota PIA, darot to atbilstīgāku pašreizējām un nākotnes ekonomikas un sabiedrības vajadzībām. Šīs pārmaiņas var būt organizatoriskas (plānošana, finansēšana, cilvēkresursu pārvaldība, uzraudzība un komunikācija). Tāpat tās var būt vērstas uz mācīšanas un mācīšanās procesiem, attīstot un īstenojot jaunas un atbilstīgākas mācīšanas un mācīšanās pieejas. Šīs pārmaiņas var attiekties uz PIA nodrošinātāju ekosistēmu un veidu, kādā tie sadarbojas ar partneriem, piemēram, veicot tehnoloģiju izplatīšanu un lietišķos pētījumus, kā arī īstenojot interešu pārstāvības, tīklošanas un internacionalizācijas darbības. Tās var būt vērstas arī uz tādu PIA produktu un pakalpojumu (piemēram, prasmju attīstības, lietišķo pētījumu un konsultēšanas) attīstību, kas tiek sniegti ārējiem dalībniekiem, piemēram, studentiem, komercuzņēmumiem un valsts iestādēm.
  • PIA atraktivitātes veicināšana — prioritāte tiks piešķirta projektiem, kuri sniedz ieguldījumu PIA atraktivitātes veicināšanai dažādos līmeņos. Piemēri var būt tādi projekti, kuri ir vērsti uz lielāku caurlaidību dažādu izglītības līmeņu starpā, kas veicina atvērtu un iesaistošu mācību vidi, atbalsta PIA skolotāju un pasniedzēju profesionālo attīstību vai veicina mācīšanās rezultātu atzīšanu, kā arī Europass un citu digitālo pakalpojumu izmantošanu. Šī prioritāte atbalsta arī projektus, kuri veido ilgtermiņa partnerības nolūkā izveidot vai nostiprināt starptautiska, valsts, reģionāla vai nozares mēroga prasmju konkursus. Šo darbību ietekmi var optimizēt, cieši sadarbojoties ar komercuzņēmumiem, PIA nodrošinātājiem, tirdzniecības kamerām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām dažādos projekta cikla posmos.
  • Kvalitātes nodrošināšanas uzlabošana profesionālajās izglītības un apmācības jomā — šī prioritāte ir vērsta uz PIA kvalitātes novērtēšanu un uzlabošanu, izstrādājot sākotnējās un tālākās PIA valsts kvalitātes novērtēšanas sistēmas visām mācību vidēm un visiem mācību formātiem, kurus pasniedz gan publiski, gan privāti nodrošinātāji. Tas jo īpaši ietver absolventu gaitu apzināšanas kārtības ieviešanu un izmēģināšanu saskaņā ar Padomes ieteikumu par absolventu gaitu apzināšanu un Ieteikumu par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQAVET)[1], kā arī ES profesionālo pamatprofilu un mikroapliecinājumu izpētīšanu.
  • Internacionalizācijas stratēģiju PIA nodrošinātājiem izstrāde un īstenošana — šīs prioritātes mērķis ir ieviest atbalsta mehānismus un līgumiskās sistēmas nolūkā veicināt kvalitatīvu PIA personāla un PIA apguvēju mobilitāti. Īpaši nozīmīgi tās aspekti ir automātiska savstarpējā kvalifikāciju un mācīšanās rezultātu atzīšana, kā arī studentu atbalsta pakalpojumu attīstīšana izglītības apguvēju mobilitātei. Šādi pakalpojumi var ietvert PIA apguvēju informēšanu, motivēšanu, sagatavošanu un viņu sociālās integrācijas veicināšanu uzņēmējvalstī, kā arī viņu starpkultūru izpratnes un aktīva pilsoniskuma sekmēšanu.

Pieaugušo izglītības jomā prioritāte tiks piešķirta turpmāk minētajiem aspektiem.

  • Augstas kvalitātes mācību iespēju pieejamības uzlabošana pieaugušajiem — šī prioritāte ietver atbalstu pieaugušo mācību vajadzībām pielāgotu elastīgu mācību piedāvājumu radīšanai un attīstīšanai, piemēram, izstrādājot digitālas un jauktas mācīšanās iespējas. Tāpat prioritāte tiek piešķirta projektiem, kuros noris ikdienējās un neformālās mācīšanās ceļā iegūtu prasmju validācijas darbs.
  • Kvalifikācijas celšanas ceļu radīšana, uzlabojot pieaugušo izglītības piekļūstamību un tās apguvi — šīs prioritātes mērķis ir veicināt jaunu pieaugušo izglītības iespēju veicināšanu, jo īpaši tiem pieaugušajiem, kuriem ir zems prasmju, zināšanu un kompetenču līmenis. Jaunu kvalifikācijas celšanas ceļu radīšanai vajadzētu sniegt iespēju izglītības apguvējiem uzlabot savas pamatkompetences un virzīties uz augstāka līmeņa kvalifikāciju. Papildu darbs šīs prioritātes jomā ietver norāžu izstrādi pakalpojuma veidā, lai nodrošinātu, ka pieaugušajiem ir piekļuve attiecīgām mācībām visa mūža garumā, uzlabojot prasmju apzināšanu un pārbaudi, izstrādājot pielāgotus mācību piedāvājumus un veidojot efektīvas iesaistes, konsultēšanas un motivēšanas stratēģijas.
  • Pasniedzēju un cita pieaugušo izglītības personāla kompetenču uzlabošana — prioritāte tiek jo īpaši piešķirta projektiem, kuri attīsta tādas personāla kompetences, kas rada vispārēju uzlabojumu pieaugušo izglītības pasniegšanā, mērķtiecīgā virzīšanā un efektivitātē. Tas ietver arī pieaugušo izglītības apguvēju iepriekšēju zināšanu un prasmju novērtēšanu, labākas un inovatīvākas mācīšanas metodes, kā arī pieaugušo izglītības personāla atbalsta lomas nostiprināšanu, viņiem motivējot, sniedzot norādes un konsultējot izglītības apguvējus sarežģītās mācību situācijās.
  • Pieaugušo izglītības kvalitātes nodrošināšanas uzlabošana — šī prioritāte atbalsta labāku kvalitātes nodrošināšana mehānismu izstrādi pieaugušo izglītības politikas un nodrošināšanas jomā. Tā jo īpaši ietver uzraudzīšanas metodikas izstrādi un pārnesi nolūkā novērtēt pieaugušo izglītības nodrošināšanas efektivitāti un sekot līdzi pieaugušo izglītības apguvēju progresam.
  • Uz nākotni vērstu mācību centru izveide — šīs prioritātes mērķis ir attīstīt vietējo mācību vidi, veicināt sociālo iekļaušanu, pilsonisko iesaistīšanos un demokrātiju, kā arī piesaistīt un piedāvāt visiem kopienas pārstāvjiem mūžizglītības un plaštvēruma izglītības iespējas, tostarp izmantojot digitālās tehnoloģijas. Projekti var, piemēram, mudināt vietējos mācību centrus, bibliotēkas, pilsonisko sabiedrību un plašāku kopienu (NVO, vietējās iestādes, veselības, kultūras organizācijas utt.) strādāt kopā, lai motivētu visu vecumu pieaugušos un sniegtu viņiem iespējas apgūt jaunas dzīvesprasmes un pamatkompetences, kuras ir nepieciešamas, lai iegūtu noturību un spētu pielāgoties pārmaiņu un nenoteiktības apstākļos.
  • Programmas “Erasmus+” popularizēšana visu iedzīvotāju un paaudžu vidū — prioritāte tiek piešķirta projektiem, kuri rada un veicina izglītības un pieredzes apmaiņas iespējas senioriem nolūkā veidot un nostiprināt Eiropas identitāti.

Jaunatnes jomā —

prioritāte tiks piešķirta pasākumiem, kuri sniedz ieguldījumu ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam galvenajās jomās: jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana. Īpaša uzmanība tiks veltīta starpnozaru sadarbības stiprināšanai, kura sniedz iespēju veidot labāku sinerģiju starp tādām dažādām pasākumu jomām, kas ir nozīmīgas jauniešiem, veicinot līdzdalību dažādos mērogos un formātos un veicinot jauniešu, jo īpaši tādu, kuriem ir sociālās atstumšanas risks, aktīvu pilsoniskumu. Konkrētas prioritātes jaunatnes jomā ir izklāstītas turpmāk.

  • Aktīva pilsoniskuma, jauniešu pašiniciatīvas un jauniešu uzņēmējdarbības, tostarp sociālās uzņēmējdarbības, veicināšana — prioritātes mērķis ir veicināt aktīvu pilsoniskumu jauniešu vidū, jo sevišķi brīvprātīgā darba un solidaritātes aktu veidā, tādējādi stiprinot jauniešu pašiniciatīvu, jo īpaši sociālajā jomā, un atbalstot savas kopienas. Šīs prioritātes projekti var veicināt arī uzņēmējdarbību, radošu mācīšanos un sociālo uzņēmējdarbību jauniešu vidū. Šajā prioritātē izšķiroša nozīme ir starpkultūru dialogam, zināšanām par daudzveidību un tās atzīšanai un tolerances veicināšanai.
  • Darba ar jaunatni kvalitātes, inovācijas un atzīšanas uzlabošana — šīs prioritātes mērķis ir veicināt darba ar jaunatni un ikdienējās un neformālās mācīšanās atzīšanu un validāciju visos līmeņos, kā arī atbalstīt kvalitātes attīstību un inovāciju darbā ar jaunatni. Tas ietver jaunatnes darbinieku spēju veidošanu viņu tiešsaistes un bezsaistes praksē, kā arī atbalstu tādu metožu izstrādāšanai un koplietošanai, kas vērstas uz sociāli atstumtu jauniešu sasniegšanu, rasisma un neiecietības novēršanu jauniešu vidū, kā arī digitalizācijas radīto risku, iespēju un seku jomā.
  • Jauniešu nodarbināmības uzlabošana — šīs prioritātes mērķis ir stiprināt jauniešu pamatkompetences un pamatprasmes. Jaunatnes nozarei ir būtiska nozīme jauniešu pārejas no jaunības uz pieaugušo pasauli atvieglošanā, tostarp atbalstot viņu integrāciju darba tirgū. Šīs prioritātes pamatā ir darbības, kas vērstas uz tādu jauniešu iekļaušanu un nodarbināmību, kuriem ir mazāk iespēju (tostarp NEET — jauniešu, kuri nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne mācībās), īpašu uzsvaru liekot uz jauniešiem, kam draud atstumtības risks, un jauniešiem ar migrantu izcelsmi.
  • Saiknes stiprināšana starp politiku, pētniecību un praksi — šī prioritāte ir vērsta uz nepieciešamību veidot spēcīgākas saiknes starp politiku, pētniecību un praksi jaunatnes jomā nolūkā nodrošināt uzlabotus pierādījumus par vajadzībām un sekmēt politikas veidošanu. Šajā prioritātē svarīgas būs darbības, kuras ietver labāku zināšanu veicināšanu par jauniešu situāciju un jaunatnes politiku Eiropā un ārpus tās.

Sporta jomā —

prioritāte tiks piešķirta partnerībām, kuras sniedz ieguldījumu galveno politikas dokumentu, piemēram, ES sporta darba plāna 2021.–2024. gadam vai Padomes ieteikuma par veselību veicinošām fiziskajām aktivitātēm, īstenošanā. Konkrētas prioritātes sporta jomā ir izklāstītas turpmāk.

  • Līdzdalības sportā un fiziskās aktivitātes veicināšana — šīs prioritātes projekti būs galvenokārt vērsti uz: a) Padomes ieteikuma par veselību veicinošām fiziskajām aktivitātēm, ES Fiziskās aktivitātes pamatnostādņu un Tartu aicinājuma uz veselīgu dzīvesveidu īstenošanu, b) Eiropas Sporta nedēļas īstenošanas atbalstīšanu, c) sporta un fiziskās aktivitātes kā veselības rīka veicināšanu, d) visu tādu darbību veicināšanu, kas mudina sportot un būt fiziski aktīvam, tostarp tradicionālo sportu, spēlēm un starppaaudžu sportu.
  • Godprātības un vērtību popularizēšana sportā — šīs prioritātes projekti būs galvenokārt vērsti uz: a) dopinga lietošanas izskaušanu, b) iepriekšējas vienošanās par spēļu iznākumu un korupcijas sportā izskaušanu, c) labas pārvaldības sportā uzlabošanu, un d) pozitīvu vērtību popularizēšanu sportā.
  • Sporta izglītības un izglītošanās ar sporta palīdzību veicināšana — šīs prioritātes projekti būs galvenokārt vērsti uz: a) prasmju attīstības atbalstīšanu sportā, b) sportistu duālās karjeras rosināšanu, c) treniņu un personāla kvalitātes veicināšanu, d) mobilitātes izmantošanu kvalifikācijas uzlabošanas nolūkā, e) nodarbināmības veicināšanu ar sporta palīdzību.
  • Vardarbības izskaušana un rasisma, diskriminācijas un neiecietības novēršana sportā un cīņa pret vardarbīgu radikalizāciju — šīs prioritātes projekti būs galvenokārt vērsti uz tādas rīcības izskaušanu, kurai var būt negatīva ietekme uz sportošanu un sabiedrību vispārējākā mērogā. Projekti sniegs ieguldījumu cīņā pret visu veidu diskrimināciju un veicinās vienlīdzību sportā, tostarp dzimumu līdztiesību.
  1. OV C 417, 2.12.2020., 1.–16. lpp.

.foot {font-size: 0.8em; margin-left: 2.5em; border-top: 1px solid black;} table, td, tr{border: 1px solid black; cellpadding="1"; cellspacing="1";} table{margin-bottom: 30px;}