Skip to main content

Erasmus+

EU programme for education, training, youth and sport

Šī tīmekļvietne vēl neatspoguļo programmas “Erasmus+” 2022. gada vadlīnijas. Tomēr, noklikšķinot uz “Lejupielādēt” (“Download”) šīs lapas labajā pusē, varat lejuplādēt 2022. gada vadlīniju PDF versiju jūsu izvēlētajā valodā.

Jauniešu līdzdalības darbības

Darbības ārpus formālās izglītības un apmācības jomas, kuras mudina, rosina un veicina jauniešu līdzdalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē vietējā, reģionālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī.

PASĀKUMA MĒRĶI[1]

Programma “Erasmus+” atbalsta jauniešu virzītus vietēja, nacionāla un transnacionāla mēroga līdzdalības projektus, kurus organizē neformālas jauniešu grupas un/vai jaunatnes organizācijas, veicinot jauniešu iesaistīšanos Eiropas demokrātiskajā dzīvē un īstenojot vismaz vienu no šiem mērķiem:

  • nodrošināt jauniešiem iespējas iesaistīties un mācīties līdzdarboties pilsoniskajā sabiedrībā (piedāvājot veidus, kā jauniešiem iesaistīties savā ikdienas darbā un demokrātiskajā dzīvē, tiecoties uz jauniešu jēgpilnu pilsonisko, ekonomisko, sociālo, kulturālo un politisko līdzdalību neatkarīgi no to izcelsmes, īpašu uzmanību pievēršot tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju),
  • veicināt jauniešu izpratni par Eiropas kopējām vērtībām un pamattiesībām un sniegt ieguldījumu Eiropas integrācijas procesā, tostarp sekmējot vismaz viena ES jaunatnes mērķa sasniegšanu,
  • attīstīt jauniešu digitālās kompetences un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi (jo īpaši kritisko domāšanu un spēju izvērtēt informāciju un strādāt ar to) ar mērķi palielināt jauniešu noturību pret dezinformāciju, viltus ziņām un propagandu, kā arī veicināt viņu spēju piedalīties demokrātiskajā dzīvē,
  • pulcēt jauniešus un lēmumu pieņēmējus vietējā, reģionālajā, nacionālajā un transnacionālajā līmenī un/vai sekmētu ES jaunatnes dialogu.

POLITISKAIS KONTEKSTS

Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijā 2019.–2027. gadam[2] ir izklāstīts regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā, pamatojoties uz Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana”. ES jaunatnes stratēģijas galvenās jomas “Iesaistīšana” mērķis ir veicināt jauniešu jēgpilnu pilsonisko, ekonomisko, sociālo, kulturālo un politisko līdzdalību. Šī stratēģija veicina jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē, kā arī atbalsta sociālo un pilsonisko iesaistīšanos, lai nodrošinātu, ka visiem jauniešiem būtu pieejami līdzdalībai sabiedrībā nepieciešamie resursi.

Tāpat ES jaunatnes stratēģija ietver jaunatnes dialoga procedūru, un šajā kontekstā 2018. gadā tika izstrādāti 11 Eiropas jaunatnes mērķi, nosakot starpnozaru jomas, kuras ietekmē jauniešu dzīvi, un izceļot katrā no tām risināmās problēmas. Pamatojoties uz jaunatnes ieinteresēto personu sniegto informāciju, katrā ES jaunatnes dialoga 18 mēnešu ciklā ir noteiktas konkrētas tematiskās prioritātes, kurām attiecīgajā periodā jāpievērš galvenā uzmanība, īstenojot ES jaunatnes stratēģiju.

Tematiskās stratēģijas jaunatnes jomā

Programmas “Erasmus+” mērķis ir veicināt jauniešu iesaistīšanos, nostiprināt ikdienējās un neformālās mācīšanās procesa kvalitāti un attīstīt kvalitatīvu jaunatnes darbu. Turpmāks atbalsts šajās jomās ir pieejams, īstenojot tādas konkrētas tematiskās stratēģijas kā Jaunatnes līdzdalības stratēģiju, Youthpass un Eiropas apmācības stratēģiju (ETS)[3].

Darbību apraksts

Jauniešu līdzdalības darbības ir neformālās mācīšanās darbības, kas vērstas uz jauniešu aktīvu līdzdalību. Šo darbību mērķis ir sniegt jauniešiem iespēju gūt apmaiņas, sadarbības, kultūras un pilsoniskās aktivitātes pieredzi. Atbalstītajām darbībām jāpalīdz stiprināt dalībnieku personiskās, sociālās, pilsoniskās un digitālās kompetences un kļūt par aktīviem Eiropas pilsoņiem.

Šis pasākums atbalsta alternatīvu, inovatīvu, lietpratīgu un digitalizētu jaunatnes līdzdalības veidu īstenošanu, tostarp jauniešu līdzdalības paplašināšanu dažādās nozarēs un telpās (veselības aprūpes pakalpojumi, sporta iestādes utt. neatkarīgi no tā, vai tās vada valsts vai privātais sektors), paverot iesaistīšanās iespējas visiem jauniešiem neatkarīgi no to izcelsmes.

Jauniešu līdzdalības darbības aktīvi jāizmanto tam, lai uzturētu dialogu un rīkotu diskusijas starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem ar nolūku popularizēt jauniešu aktīvu līdzdalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē. Konkrēts rezultāts ir tāds, ka jauniešiem ir iespēja tikt uzklausītiem (formulējot savu nostāju, priekšlikumus un ieteikumus), jo īpaši par to, kā būtu jāizstrādā un jāīsteno jaunatnes politika Eiropā.

Jauniešu līdzdalības darbības var būt transnacionālas (īstenotas vienā vai vairākās iesaistītajās valstīs, piedaloties partneriem no vairākām iesaistītajām valstīm) vai nacionālas (īstenotas vietējā, reģionālajā vai nacionālajā līmenī, iesaistot neformālu(-as) jauniešu grupu(-as) un/vai organizācijas no vienas iesaistītās valsts). Nacionālās jauniešu līdzdalības darbības ir jo īpaši piemērotas ideju pārbaudei vietējā līmenī, kā arī iepriekš īstenotu iniciatīvu pēcpasākumiem, lai palīdzētu izvērst un tālāk attīstīt veiksmīgas idejas.

Visām jauniešu līdzdalības darbībām neatkarīgi no līmeņa, kurā tās tiek īstenotas, jābūt ar pierādītu Eiropas dimensiju un/vai pievienoto vērtību; turklāt katrai atbalstītajai darbībai nepārprotami jāveicina vismaz viena iepriekš minētā pasākuma mērķa sasniegšana.

Atbalstīto darbību (vai to kombinācijas) veidi: darbsemināri, debates, lomu spēles, simulācijas, digitālo rīku izmantošana (piemēram, digitālie demokrātijas rīki), izpratnes veicināšanas kampaņas, apmācības, sanāksmes un citi tiešsaistes vai bezsaistes mijiedarbības veidi jauniešu un lēmumu pieņēmēju starpā, konsultācijas, informatīvie pasākumi utt.

Daži projektā īstenojamo darbību piemēri:

  • klātienes vai tiešsaistes darbsemināri un/vai sanāksmes, semināri vai citu veidu pasākumi/procesi vietējā, reģionālajā, nacionālajā vai transnacionālajā līmenī, kuros tiek piedāvāta telpa jauniešu informēšanai, debatēm un aktīvai līdzdalībai jautājumos, kas skar viņu kā Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, ideālā gadījumā iekļaujot mijiedarbību ar lēmumu pieņēmējiem un citām šajos jautājumos ieinteresētajām personām, vai virzību uz šādu mijiedarbību vai turpmākus pasākumus pēc tās,
  • jauniešu konsultācijas, identificējot viņiem konkrēti aktuālus tematus/jautājumus (vietējā, reģionālajā, nacionālajā vai transnacionālajā kontekstā) un viņu vajadzības attiecībā uz līdzdalību šādu tematu/jautājumu risināšanā,
  • izpratnes veicināšanas kampaņas, kas saistītas ar jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē,
  • piekļuves veicināšana atvērtām, drošām un pieejamām virtuālajām un/vai fiziskajām telpām jauniešiem, piedāvājot efektīvas iespējas mācīties līdzdarboties demokrātiskajā dzīvē un procesos,
  • demokrātisko iestāžu darbības un tās strādājošo lēmumu pieņēmēju lomu simulācijas.

Projekti var ietvert vai neietvert mobilitātes elementu un/vai pasākumus, kuri ir saistīti ar dalībnieku fizisku klātbūtni konkrētā atrašanās vietā. Šādām darbībām ir paredzēts konkrēts finansiāls atbalsts (mobilitātes un fiziskie pasākumi). Attiecīgā gadījumā stingri ieteicams integrēt digitālo darbību formātus (piemēram, tīmekļseminārus, hakatonus, dažādus e-līdzdalības rīkus utt.) un/vai apmācību par digitālo demokrātijas rīku izmantošanu jauniešu līdzdalības darbību projektu darbībās.

Šajā pasākumā netiek atbalstīti šādi darbību veidi: statūtos noteiktas organizāciju vai to tīklu sanāksmes, politisko pasākumu rīkošana, fiziskā infrastruktūra (piemēram, ēku vai pastāvīgā aprīkojuma būvniecība/iegāde).

PROJEKTA IZVEIDE

Šajā pasākumā atbalstītajiem projektiem jāietver vismaz viena no iepriekš minētajām darbībām. Darbības var elastīgi kombinēt atkarībā no projekta mērķiem un dalīborganizācijas(-u) un dalībnieku vajadzībām.

Projektu īsteno viena vai vairākas neformālas jauniešu grupas, viena vai vairākas organizācijas vai to kombinācija. Neformālajai(-ām) jauniešu grupai(-ām) un/vai dalīborganizācijām jābūt identificētām pieteikuma iesniegšanas posmā. Ja projektā ir iesaistīta tikai neformāla jauniešu grupa, viens(-a) jaunietis(-e) iesniedz pieteikumu grupas vārdā. Ja projektā ir iesaistītas vairākas grupas vai organizācijas, viena no tām uzņemas koordinatora lomu un iesniedz pieteikumu par visu projektu partnerības vārdā.

Projektu veido četri posmi: plānošana, sagatavošanās, īstenošana un pēcpasākumi. Dalīborganizācijām un jauniešiem aktīvi jāiesaistās visos projekta posmos, tādējādi bagātinot savu mācīšanās pieredzi (“jauniešu īstenotas darbības jauniešiem”).

  • Plānošana (vajadzību, mērķu, mācīšanās rezultātu, darbību formāta noteikšana, darba programmas izstrāde, darbību grafika izveidošana utt.).
  • Sagatavošanās (praktiskie pasākumi, līgumu noslēgšana ar partneriem, plānoto darbību mērķgrupas(-u) apstiprināšana, dalībnieku sagatavošana no lingvistiskā, starpkultūru, mācīšanās un veicamo uzdevumu viedokļa utt.).
  • Darbību īstenošana.
  • Pēcpasākumi (darbību izvērtēšana, dalībnieku iegūto mācīšanās rezultātu apzināšana un dokumentēšana, kā arī projekta rezultātu izplatīšana un izmantošana). Pēcpasākumu posmā katram projektam jāieplāno atsauksmju sniegšana dalībniekiem par konkrētiem projekta rezultātiem, tostarp par to, kā citas ieinteresētās personas ir informētas par šiem rezultātiem un/vai kā tās izmanto šos rezultātus.

ES jaunatnes dialogs

ES jaunatnes dialoga[4] kontekstā noteiktie temati un prioritātes var kalpot par iedvesmu jauniešu līdzdalības darbībām visos līmeņos. Līdzīgs iedvesmas avots ir atrodams ES jaunatnes dialoga ietvaros izstrādātajos ES jaunatnes mērķos, nosakot tās starpnozaru jomas, kuras ietekmē jauniešu dzīvi un rada tiem problēmas. Turklāt veiksmīgu jauniešu līdzdalības darbību rezultāti var tikt izmantoti par pamatu turpmākajos ES jaunatnes dialoga posmos.

Mācīšanās process

Jauniešu līdzdalības darbību projektā jāparedz atbalsts pārdomu procesam, individuālo mācīšanās rezultātu apzināšanai un dokumentēšanai, jo īpaši izmantojot instrumentu Youthpass.

Iekļaušana un daudzveidība

Programmas “Erasmus+” mērķis ir veicināt vienlīdzīgas iespējas, piekļuvi, iekļaušanu un taisnīgumu visos tās pasākumos. Organizācijām jāizstrādā pieejamas un iekļaujošas projekta darbības, ņemot vērā to dalībnieku viedokli, kuriem ir mazāk iespēju, un iesaistot viņus lēmumu pieņemšanas procesā.

Jauniešu līdzdalības darbības ir īpaši piemērotas tādu jauniešu iekļaušanai, kuriem ir mazāk iespēju:

  • jauniešu līdzdalības darbības tiek veidotas vietēja mēroga pasākumu formātā ar elastīgiem parametriem (ilgums, dalībnieku skaits, nacionālās/transnacionālās darbības utt.); šos pasākumus var vienkārši pielāgot tādu jauniešu konkrētajām vajadzībām, kuriem ir mazāk iespēju.
  • Tādas neformālas jauniešu grupas, kuras īsteno jauniešu līdzdalības darbības projektus, var atbalstīt izaugsmes vadības treneris[5]. Izaugsmes vadības trenera pakalpojumi būtu īpaši atbilstīgi un noderīgi, atbalstot tādus jauniešus, kuriem ir mazāk iespēju, savu projektu izstrādē un īstenošanā.
  • Šā pasākuma mērķi ietver iespēju nodrošināšanu jauniešiem, lai viņi varētu mācīties līdzdarboties pilsoniskajā sabiedrībā, kā arī uzlabot viņu digitālo un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi. Projekti, kuri tiecas sasniegt šos mērķus, var būt īpaši noderīgi jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, palīdzot pārvarēt dažas viņu problēmas.

Tāpat jauniešu līdzdalības darbības ir īpaši piemērotas tematiskam darbam ar iekļaušanu un daudzveidību sabiedrībā, piemēram, atbalstot cīņu pret stereotipiem, veicinot izpratni, iecietību un nediskriminēšanu. 

Dalībnieku aizsardzība un drošība

Projekta plānošanas un sagatavošanas posmā jārisina dalībnieku aizsardzības un drošības jautājumi, kā arī jāparedz visi nepieciešamie risku novēršanas / samazināšanas pasākumi.

Kopienas veidošana

Stingri ieteicams jauniešu līdzdalības darbību projektos iekļaut kopienas veidošanas darbības. Kad vien iespējams, jācenšas nodrošināt šādu darbību turpināšanu pēc atbalstīto projektu beigām, un tām jātiecas kļūt pašpietiekamām. Attiecīgā gadījumā jauniešu līdzdalības darbībām var izvēlēties izmantot Eiropas Jaunatnes portālā jau pastāvošās kopienas veidošanas platformas.

Vides ilgtspēja

Projektiem būtu jāpopularizē ilgtspējīga un atbildīga rīcība dalībnieku vidū, veicinot izpratni par to, cik svarīgi ir rīkoties, lai mazinātu vai kompensētu mobilitātes darbību ietekmi uz vidi. Tie jāizstrādā un jāīsteno ar vides apziņu, piemēram, integrējot tādas ilgtspējīgas metodes kā atkārtoti lietojamu vai videi draudzīgu materiālu izmantošana, atkritumu apjoma samazināšana un pārstrāde, ilgtspējīgu transportlīdzekļu veidu izvēle.

Digitālā pārveide

Programma “Erasmus+” atbalsta visas dalīborganizācijas digitālo rīku un mācīšanās metožu izmantošanā, lai papildinātu to fiziskās darbības, kā arī uzlabotu sadarbību partnerorganizāciju starpā un pasākumu kvalitāti. Tas var ietvert, piemēram, e-līdzdalības rīku izmantošanu.

Erasmus” kvalitātes standarti jaunatnes jomā

Visas šajā pasākumā atbalstītās darbības jāīsteno saskaņā arErasmus” kvalitātes standartiem jaunatnes jomā ar mērķi organizēt augstas kvalitātes mācību mobilitātes darbības. “Erasmus” kvalitātes standarti jaunatnes jomā nosaka pasākuma pamatprincipus, kā arī konkrētas projektu uzdevumu īstenošanas metodes, piemēram, dalībnieku atlasi un sagatavošanu, mācīšanās rezultātu definēšanu, novērtēšanu un atzīšanu, projekta rezultātu kopīgošanu utt. Erasmus” kvalitātes standarti jaunatnes jomā pieejami vietnē https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/resources/documents/erasmus-quality-standards-mobility-projects-youth_en.

 

ŠĪ PROJEKTA NOVĒRTĒŠANAI IZMANTOTIE KRITĒRIJI

Atbilstības kritēriji

Atbilstīgās dalīborganizācijas

Dalīborganizācija var būt:

  • bezpeļņas organizācija, apvienība, NVO, Eiropas jaunatnes NVO, vietēja, reģionāla vai valsts līmeņa publiska struktūra, sociālais uzņēmums; peļņu gūstoša organizācija, kas ir aktīva korporatīvās sociālās atbildības jomā,
  • neformāla jauniešu grupa[6].

ja tā ir izveidota programmas valstī vai partnervalstī, kas ir ES kaimiņvalsts (1.–4. reģions; sk. sadaļu “Atbilstīgās valstis” šo vadlīniju A daļā).

Kas var iesniegt pieteikumu?

Pieteikuma iesniedzējs var būt jebkura atbilstīga dalīborganizācija, kas izveidota programmas valstī. Šī organizācija iesniedz pieteikumu visu projektā iesaistīto dalīborganizāciju vārdā[7].

Dalīborganizāciju skaits un specializācija

  • Valsts mēroga jauniešu līdzdalības projekti: jābūt iesaistītai vismaz vienai dalīborganizācijai.
  • Transnacionāli jauniešu līdzdalības projekti: jābūt iesaistītām vismaz divām dalīborganizācijām no dažādām valstīm.

Projekta ilgums

No 3 līdz 24 mēnešiem.

Darbību norises vieta(-s)

Darbībām jānorit vismaz vienas dalīborganizācijas valstī vai valstī, kurā atrodas Eiropas Savienības iestādes mītne[8].

Atbilstīgie dalībnieki

Jaunieši vecumā no 13 līdz 30 gadiem[9], kuri dzīvo dalīborganizāciju un projektā risinātajiem jautājumiem atbilstīgo lēmumu pieņēmēju valstī.

Kur pieteikties?

Tās valsts aģentūrā, kurā ir izveidota pieteikuma iesniedzēja organizācija.

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz:

11. maijam plkst. 12.00.00 (pusdienlaiks pēc Briseles laika) attiecībā uz projektiem, kas sākas no tā paša gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

5. oktobrim plkst. 12.00.00 (pusdienlaiks pēc Briseles laika) attiecībā uz projektiem, kas sākas no nākamā gada 1. janvāra līdz 31. maijam.

Kā pieteikties?

Sīkāku informāciju par to, kā pieteikties, skatīt šo vadlīniju C daļā.

Pielikumi

Pieteikuma veidlapai jāpievieno likumīgā pārstāvja godprātīgs apliecinājums.

Pieteikuma veidlapai jāpievieno jauniešu līdzdalības darbību projekta laika grafiks, kurā norādītas visas plānotās darbības.

Pieteikuma veidlapai jāpievieno katras projektā plānotās mobilitātes darbības un pasākuma laika grafiks.

PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI

Atbilstība, pamatojums un ietekme

(maksimālais rezultāts — 30 punkti)

  • Projekta atbilstība:
  • pasākuma mērķiem,
  • dalīborganizāciju un dalībnieku vajadzībām,
  • Tas, kādā mērā projekts risinās vismaz vienu no ES jaunatnes dialoga vai jaunatnes mērķu kontekstā noteiktajām prioritātēm.
  • Tas, kādā mērā projekts ir piemērots augstas kvalitātes mācīšanās rezultātu radīšanai dalībniekiem.
  • Tas, kādā mērā projekts sniedz pievienoto vērtību Eiropai.
  • Projekta iespējamā ietekme:
  • dalībniekiem un dalīborganizācijām projekta darbības laikā un pēc tam,
  • ārpus organizācijām un privātpersonām, kas tieši piedalās projektā, vietējā, reģionālā, valsts un/vai Eiropas vai pasaules līmenī.
  • Tas, kādā mērā projekts ietver pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt rezultātu ilgtspēju pēc projekta dzīves cikla.
  • Tas, kādā mērā projekts ir piemērots ieguldījuma sniegšanai iekļaušanā un daudzveidībā, kā arī programmas zaļajiem, digitālajiem un līdzdalības aspektiem.
  • Tas, kādā mērā projekts iepazīstina jaunpienācējas un mazāk pieredzējušas organizācijas ar pasākumu.
  • Tas, kādā mērā projekts ietver ilgtspējīgu un videi draudzīgu rīcību.

Projekta izstrādes kvalitāte

(maksimālais rezultāts — 40 punkti)

  • Saskaņotība starp identificētajām vajadzībām, projekta mērķiem, dalībnieku specializāciju un ierosinātajām darbībām.
  • Projekta posmu saprotamība, pabeigtība un kvalitāte: sagatavošanās (tostarp dalībnieku sagatavošana), īstenošana un pēcpasākumi (tostarp atsauces mehānisms dalībniekiem).
  • Tas, kādā mērā jaunieši aktīvi ir iesaistīti visos darbību posmos.
  • Tas, kādā mērā darbības ir veidotas pieejamā un iekļaujošā veidā un ir atvērtas dalībniekiem, kuriem ir mazāk iespēju.
  • Piedāvāto līdzdalībā balstīto mācību metožu, tostarp virtuālo komponentu atbilstīgums.
  • Tas, kādā mērā projektā tiek izmantoti alternatīvi, inovatīvi un viedi līdzdalības veidi, jo īpaši jaunu ideju pārbaudei un pēcpasākumu īstenošanai.
  • Pārdomu procesa kārtības un atbalsta kvalitāte, dalībnieku mācīšanās rezultātu apzināšana un dokumentēšana, kā arī Eiropas pārredzamības un atzīšanas instrumentu, jo īpaši Youthpass, konsekventa izmantošana.
  • Dalībnieku drošībai un aizsardzībai paredzēto pasākumu atbilstība un efektivitāte.
  • Tas, kādā mērā darbības ietver ilgtspējīgu un videi draudzīgu rīcību.

Projekta vadības kvalitāte

(maksimālais rezultāts — 30 punkti)

  • Praktisko pasākumu, pārvaldības un atbalsta kārtības kvalitāte.
  • Sadarbības un saziņas starp grupas(-u) dalībniekiem, dalīborganizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām kvalitāte.
  • Projekta dažādo posmu un rezultātu izvērtēšanas pasākumu kvalitāte.
  • To pasākumu atbilstība un kvalitāte, kuru mērķis ir izplatīt projekta rezultātus dalīborganizāciju vidū un ārpus tām.

FINANSĒJUMA NOTEIKUMI

Projekta budžetam jābūt izstrādātam atbilstoši turpmāk norādītajiem finansējuma noteikumiem (EUR):

Maksimālā dotācija, ko projektā piešķir jauniešu līdzdalības darbībām: 60,000 EUR

Budžeta kategorija

Attiecināmās izmaksas un piemērojamie noteikumi

Summa

Projekta vadība

Ar projekta vadību un īstenošanu saistītās izmaksas (piemēram, projekta sanāksmju sagatavošana un īstenošana, darbību sagatavošana, īstenošana, izvērtēšana, izplatīšana un pēcpasākumi).

Finansēšanas mehānisms — ieguldījums vienības izmaksās.

Piešķiršanas noteikums — pamatojoties uz projekta ilgumu.

500 EUR mēnesī

Izaugsmes vadības izmaksas

Ar izaugsmes vadības trenera līdzdalību projektā saistītās izmaksas

Finansēšanas mehānisms — ieguldījums vienības izmaksās.

Piešķiršanas noteikums — Pamatojoties uz norises vietas valsti un darbadienu skaitu.

Finansiālā atbalsta pieprasījums segt izaugsmes vadības trenera izmaksas jāpamato pieteikuma veidlapā. Izaugsmes vadības ilgums nav saistīts ar projekta ilgumu.

Tabula B3 par vienu darbadienu.

Maksimāli 12 dienas.

Iekļaušanas atbalsts

Papildu izmaksas, kas tieši saistītas ar dalībniekiem, kuriem ir mazāk iespēju, un tos pavadošajām personām, lēmumu pieņēmējiem un koordinatoriem (ieskaitot pamatotos ceļa un uzturēšanās izdevumus, ja vien dotācija šiem dalībniekiem netiek pieprasīta no budžeta kategorijām “Ceļa izdevumi” un “Individuāls atbalsts”).

Finansēšanas mehānisms — faktiskās izmaksas.

Piešķiršanas noteikums — pieprasījuma pamatojumu iesniedz pieteikuma iesniedzējs, un to apstiprina valsts aģentūra.

100 % no attiecināmajām izmaksām

Izņēmuma izmaksas

Izmaksas, kas rodas saistībā ar finanšu garantijas nodrošināšanu, ja to prasa valsts aģentūra.

Vīzas un ar vīzu saistītās izmaksas, uzturēšanās atļaujas, vakcinācija, medicīniskā sertifikācija.

Finansēšanas mehānisms — faktiskās izmaksas.

Piešķiršanas noteikums — pieprasījuma pamatojumu iesniedz pieteikuma iesniedzējs, un to apstiprina valsts aģentūra.

Finanšu garantija — 80 % no attiecināmajām izmaksām

Augsti ceļa izdevumi: 80 % no attiecināmajām izmaksām

Vīzas un ar vīzu saistītās izmaksas, uzturēšanās atļaujas, vakcinācija, medicīniskā sertifikācija: 100 % no attiecināmajām izmaksām

Tabula B3. Izaugsmes vadības izmaksas

 

Skolotājs / pasniedzējs / pētnieks /

Jaunatnes darbinieks

Vienību ieguldījums dienā

Dānija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Zviedrija, Lihtenšteina, Norvēģija

241

Beļģija, Vācija, Francija, Itālija, Somija, Islande

214

Čehijas Republika, Grieķija, Spānija, Kipra, Malta, Portugāle, Slovēnija

137

Bulgārija, Igaunija, Horvātija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Ziemeļmaķedonijas Republika, Turcija

74

Papildu finansējums par projektā īstenotajiem fiziskajiem pasākumiem

Budžeta kategorija

Attiecināmās izmaksas un piemērojamie noteikumi

Summa

Atbalsts jauniešu līdzdalības pasākumiem

Ar valsts un transnacionāla līmeņa konferenču, semināru, pasākumu utt. īstenošanu saistītas izmaksas. Izņemot dalīborganizācijas(-u) personālu / neformālās(-o) jauniešu grupas(-u) dalībniekus un koordinatorus, jo šo dalībnieku sanāksmju apmeklējumus paredzēts segt no budžeta kategorijas “Projektu vadība”.

Finansēšanas mehānisms — ieguldījums vienības izmaksās.

Piešķiršanas noteikums — pamatojoties uz dalībnieku skaitu pasākumā, ieskaitot lēmumu pieņēmējus, bet neieskaitot koordinatorus.

100 EUR vienam dalībniekam

Papildu finansējums par projektā īstenoto mobilitāti

Budžeta kategorija

Attiecināmās izmaksas un piemērojamie noteikumi

Summa

Ceļa izdevumi

Ieguldījums dalībnieku, tostarp pavadošo personu, lēmumu pieņēmēju un koordinatoru, ceļa izdevumu segšanā, skaitot attālumu no viņu izcelsmes vietas līdz darbības norises vietai un atpakaļ.

Finansēšanas mehānisms — ieguldījums vienības izmaksās.

Piešķiršanas noteikums — pamatojoties uz ceļa attālumu un personu skaitu.

Pieteikuma iesniedzējam jānorāda attālums no izcelsmes vietas līdz darbības norises vietai[10], izmantojot Eiropas Komisijas atbalstīto attāluma aprēķina kalkulatoru[11].

Mobilo darbību gadījumā pieteikuma iesniedzējam būtu jāsummē attālumi starp individuālajām norises vietām un jāizvēlas attāluma diapazons, kas atbilst attālumu summai[12].

Ceļa attālums

Standarta transporta veidi

Videi draudzīgi transporta veidi

0–99 km:

23 EUR

 

100–499 km

180 EUR

210 EUR

500–1999 km

275 EUR

320 EUR

2000–2999 km

360 EUR

410 EUR

3000–3999 km

530 EUR

610 EUR

4000–7999 km

820 EUR

 

8000 km un vairāk

1500 EUR

 

Individuālais atbalsts

Ar uzturēšanos saistītie izdevumi.

Finansēšanas mehānisms — ieguldījums vienības izmaksās.

Piešķiršanas noteikums — pamatojoties uz viena dalībnieka, tostarp pavadošo personu, lēmumu pieņēmēju un koordinatoru (ja tādi ir nepieciešami) uzturēšanās ilgumu, iekļaujot arī vienu ceļā pavadītu dienu pirms darbības un vienu ceļā pavadītu dienu pēc darbības, un līdz pat četrām papildu ceļā pavadītām dienām par dalībniekiem, kuri saņem ceļa izdevumu dotāciju par videi draudzīgu transporta veidu izmantošanu.

Tabula A2.1 par dalībnieku dienā.

Iekļaušanas atbalsts

Izmaksas, kas saistītas ar mobilitātes darbību organizēšanu dalībniekiem, kuriem ir mazāk iespēju.

Finansēšanas mehānisms — ieguldījums vienības izmaksās.

Piešķiršanas noteikums — pamatojoties uz to dalībnieku skaitu, kuriem ir mazāk iespēju, izņemot pavadošās personas, koordinatorus un lēmumu pieņēmējus.

100 EUR par dalībnieku

Izņēmuma izmaksas

Augsti dalībnieku, tostarp pavadošo personu, lēmumu pieņēmēju un koordinatoru ceļa izdevumi; Ieskaitot izdevumus saistībā ar tādu videi draudzīgāku transporta veidu izmantošanu, kuri rada zemāku oglekļa izmešu daudzumu.

Finansēšanas mehānisms — faktiskās izmaksas.

Piešķiršanas noteikums: pieprasījuma pamatojumu iesniedz pieteikuma iesniedzējs, un to apstiprina valsts aģentūra.

80 % no attiecināmajām izmaksām

Tabula A2.1. Individuālais atbalsts jauniešu līdzdalības mobilitātes darbībām

Jauniešu līdzdalības darbības (EUR dienā)

 

Austrija

45 EUR

Beļģija

42 EUR

Bulgārija

32 EUR

Horvātija

35 EUR

Kipra

32 EUR

Čehijas Republika

32 EUR

Dānija

45 EUR

Igaunija

33 EUR

Somija

45 EUR

Ziemeļmaķedonijas Republika

28 EUR

Francija

38 EUR

Vācija

41 EUR

Grieķija

38 EUR

Ungārija

33 EUR

Islande

45 EUR

Īrija

49 EUR

Itālija

39 EUR

Latvija

34 EUR

Lihtenšteina

45 EUR

Lietuva

34 EUR

Luksemburga

45 EUR

Malta

39 EUR

Nīderlande

45 EUR

Norvēģija

50 EUR

Polija

34 EUR

Portugāle

37 EUR

Rumānija

32 EUR

Serbija

29 EUR

Slovākija

35 EUR

Slovēnija

34 EUR

Spānija

34 EUR

Zviedrija

45 EUR

Turcija

32 EUR

Kaimiņreģiona partnervalstis

29 EUR

  1. Šā pasākuma galvenais budžets ir atvēlēts tādu projektu atbalstīšanai, kuros iesaistītas organizācijas un dalībnieki no programmas valstīm. Tomēr aptuveni 25 % no pieejamā budžeta var izmantot, lai finansētu starptautiskus projektus, kuros iesaistītas organizācijas un dalībnieki no programmas valstīm un partnervalstīm, kas ir ES kaimiņvalstis (1.–4. reģions; sk. sadaļu “Atbilstīgās valstis” šo vadlīniju A daļā).

  2. https://europa.eu/youth/strategy_lv.

  3. Stratēģijas pieejamas vietnē https://www.salto-youth.net/.

  4. https://europa.eu/youth/strategy/euyouthdialogue_lv.

  5. Atkarībā no neformālo jauniešu grupu vajadzībām projekta laikā var būt nepieciešams viens vai vairāki izaugsmes vadības treneri.

  6. Grupa, kuru veido vismaz četri jaunieši vecumā no 13 līdz 30 gadiem. Viens no grupas dalībniekiem, kurš ir sasniedzis vismaz 18 gadu vecumu, uzņemas pārstāvja pienākumus un atbildību visas grupas vārdā. Neformālas grupas definīcija ir sniegta glosārijā. Šā pasākuma un visu ar to saistīto noteikumu nolūkiem jēdziens “dalīborganizācija” ietver jēdzienu “neformāla jauniešu grupa”. Tiek pieņemts, ka “dalīborganizācija” ietver arī “neformālu jauniešu grupu”.

  7. Dalīborganizācijām būs jāsniedz pilnvara pieteikuma iesniedzējai organizācijai. Pilnvarojumi jāsniedz pieteikumu iesniegšanas posmā, ne vēlāk kā līdz dotācijas nolīguma parakstīšanai. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

  8. Eiropas Savienības iestāžu mītnes vietas ir Brisele, Frankfurte, Luksemburga, Strasbūra un Hāga.

  9. Jāņem vērā: 

    minimālā vecuma ierobežojumi — darbības sākuma datumā dalībniekiem jābūt sasniegušiem norādīto minimālo vecumu;

    maksimālā vecuma ierobežojumi — darbības sākuma datumā dalībnieki nedrīkst būt vecāki par norādīto maksimālo vecumu.

  10. Piemēram, ja persona no Madrides (Spānijas) piedalās darbībā, kas notiek Romā (Itālijā), pieteikuma iesniedzējs aprēķina attālumu no Madrides līdz Romai (1365,28 km) un pēc tam atlasa piemērojamo ceļa attāluma diapazonu (t. i., 500–1999 km).    

  11. https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/resources/distance-calculator_lv.

  12. Piemēram, ja persona no Madrides (Spānija) piedalās mobilajā darbībā, kas vispirms notiek Romā (Itālijā) un pēc tam Ļubļanā (Slovēnijā), pieteikuma iesniedzējs a) aprēķina attālumu no Madrides līdz Romai (1365,28 km), tad no Romas līdz Ļubļanai (489,75 km) un aprēķina abu attālumu kopsummu (1855,03 km), b) izvēlas attiecīgo ceļa attāluma diapazonu (no 500 līdz 1999 km) un c) aprēķina ES dotāciju, kas tiks izmantota kā ieguldījums dalībnieka ceļa izdevumu segšanā par braucienu no Madrides līdz Ļubļanai (caur Romu) un atpakaļ (275 EUR).

Tagged in: