Skip to main content

Erasmus+

EU programme for education, training, youth and sport

Šī tīmekļvietne vēl neatspoguļo programmas “Erasmus+” 2022. gada vadlīnijas. Tomēr, noklikšķinot uz “Lejupielādēt” (“Download”) šīs lapas labajā pusē, varat lejuplādēt 2022. gada vadlīniju PDF versiju jūsu izvēlētajā valodā.

Spēju veidošana jaunatnes jomā

Spēju veidošanas projekti ir starptautiski sadarbības projekti, kas balstīti uz daudzpusējām partnerībām starp organizācijām, kuras aktīvi darbojas jaunatnes jomā programmas valstīs un partnervalstīs. To mērķis ir atbalstīt starptautisko sadarbību un politisko dialogu jaunatnes un neformālās mācīšanās jomā kā jauniešu organizāciju un jauniešu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību un labklājību veicinošu faktoru.

PASĀKUMA MĒRĶI

Pasākuma mērķis būs:

  • uzlabot tādu organizāciju spējas, kuras strādā ar jauniešiem ārpus formālās mācību vides,
  • veicināt neformālās mācīšanās darbības partnervalstīs, jo īpaši pievēršoties jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, lai uzlabotu dalībnieku kompetenču līmeni, vienlaikus nodrošinot jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedrībā,
  • atbalstīt darba ar jaunatni attīstību partnervalstīs, uzlabojot tā kvalitāti un atzīšanu,
  • veicināt mobilitātes neformālās mācīšanās nolūkos shēmu un programmu izstrādi, izmēģināšanu un ieviešanu partnervalstīs,
  • atbalstīt ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam, tostarp 11 Eiropas jaunatnes mērķu, īstenošanu,
  • veicināt sadarbību starp dažādiem pasaules reģioniem , īstenojot kopīgas iniciatīvas,
  • veicināt sinerģiju un papildināmību ar formālās izglītības sistēmām un/vai darba tirgu.

 

TEMATISKĀS JOMAS / KONKRĒTI MĒRĶI

Priekšlikumiem jābūt vērstiem uz vienu vai vairākām šādām tematiskajām jomām:

  • politiskā līdzdalība un dialogs ar lēmumu pieņēmējiem,
  • to jauniešu iekļaušana, kuriem ir mazāk iespēju,
  • demokrātija, tiesiskums un vērtības,
  • iespēju nodrošināšana jauniešiem, viņu līdzdalība un nodarbināmība,
  • miers un pēckonflikta izlīgums,
  • vide un klimats,
  • diskriminācijas aizliegums un dzimumu līdztiesība,
  • digitālās un uzņēmējdarbības prasmes.

DARBĪBAS

Ierosinātajām darbībām jābūt tiešā veidā saistītām ar vispārīgajiem un konkrētajiem pasākuma mērķiem, t. i., tām jāatbilst vienai vai vairākām iepriekš minētajām tematiskajām jomām un tām jābūt sīki aprakstītām projekta aprakstā, aptverot visu īstenošanas periodu. Visbeidzot, šīs starptautiskās globālās rīcības kontekstā projekta darbībām jābūt vērstām uz jauniešu organizāciju un jauniešu spēju stiprināšanu un veidošanu, galvenokārt partnervalstīs, uz kurām attiecas pasākums.

Finansētie projekti varēs integrēt plašu sadarbības, apmaiņas, saziņas un citu darbību kopumu, kas:

  • palīdz veicināt politisko dialogu, sadarbību, tīklu veidošanu un prakses apmaiņu,
  • veicina stratēģisko sadarbību starp jauniešu organizācijām, no vienas puses, un publiskām iestādēm, jo īpaši atbilstīgajās partnervalstīs,
  • veicina sadarbību starp jauniešu organizācijām un organizācijām, kas darbojas izglītības un apmācības jomās, kā arī sadarbību ar darba tirgus organizācijām,
  • vairo tādu jaunatnes padomju, jaunatnes platformu un vietēju, reģionālu un valsts iestāžu spējas, kuru darbs saistīts ar jauniešiem, jo īpaši atbilstīgajās partnervalstīs,
  • uzlabo jauniešu organizāciju pārvaldību, inovācijas spēju, vadību un internacionalizāciju, jo īpaši atbilstīgajās partnervalstīs,
  • atbalsta informatīvo un izpratnes veicināšanas kampaņu izstrādi, kā arī informācijas, komunikācijas un plašsaziņas rīku attīstīšanu,
  • palīdz izstrādāt darba ar jaunatni metodes, rīkus un materiālus,
  • izveido jaunus veidus darbam ar jaunatni un apmācības un atbalsta nodrošināšanai, sekmē mobilitāti neformālās mācīšanās nolūkos.

Daži darbību piemēri:

  • rīku un metožu izstrāde jaunatnes darbinieku un pasniedzēju sociālprofesionālajai attīstībai,
  • neformālās mācīšanās metožu izstrāde, jo īpaši to, kas veicina kompetenču, tostarp plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes, apguvi/uzlabošanu;
  • jaunu praktiskās apmācības shēmu veidu un reālās dzīve situāciju simulācijas izstrāde,
  • jaunu darba ar jaunatni veidu izstrāde, jo īpaši atvērtas un elastīgas mācīšanās, virtuālās sadarbības, atvērto izglītības resursu (AIR) stratēģiska izmantošana un IKT potenciāla labāka izmantošana,
  • pasākumu / semināru / darbsemināru / labas prakses apmaiņas rīkošana sadarbības, tīklu veidošanas, informētības veicināšanas un savstarpējas mācīšanās nolūkos,
  • mobilitātes darbību rīkošana jauniešiem un/vai jaunatnes darbiniekiem, lai pārbaudītu partnerības izstrādātos rīkus un metodes. Ņemiet vērā, ka mobilitātes darbībām jābūt pakārtotām pasākuma galvenajiem mērķiem un tām jābūt saistītām ar šiem mērķiem un jābūt to sasniegšanas pamatā.

PROJEKTA IZVEIDE

Spēju veidošanas projekts jaunatnes jomā sastāv no četriem posmiem, kuri sākas, vēl pirms projekta priekšlikums tiek izvēlēts finansējumam[1], piemēram, 1) projekta noteikšana un uzsākšana; 2) projekta sagatavošana, izstrāde un plānošana; 3) projekta īstenošana un darbību uzraudzība; un 4) projekta pārbaude un ietekmes novērtējums.

Darbībās iesaistītajām dalīborganizācijām un dalībniekiem aktīvi jāiesaistās visos projekta posmos, tādējādi bagātinot savu mācīšanās pieredzi.

  • Noteikšana un uzsākšana: noteikt problēmu, vajadzību vai iespēju, uz kuru var attiecināt projekta ideju uzaicinājuma kontekstā; noteikt galvenās darbības un galvenos paredzamos projekta rezultātus; kartēt attiecīgās ieinteresētās personas un potenciālos partnerus; formulēt projekta mērķi(-us); nodrošināt projekta atbilstību dalīborganizāciju stratēģiskajiem mērķiem; īstenot sākotnējo plānošanu veiksmīgai projekta uzsākšanai un apkopot informāciju, kas nepieciešama nākamajam posmam utt.
  • Projekta sagatavošana, izstrāde un plānošana: norādīt projekta darbības jomu un piemēroto pieeju; skaidri aprakstīt ierosināto metodiku, nodrošinot konsekvenci starp projekta mērķiem un darbībām; pieņemt lēmumu par saistīto uzdevumu grafiku; aprēķināt nepieciešamos resursus un sīkāk izstrādāt projektu, piemēram, vajadzību novērtējumu; noteikt saprātīgus mērķus un ietekmes rādītājus (konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, būtiski un laika ziņā ierobežoti); noteikt projekta un mācīšanās rezultātus; darba programmas izstrāde, darbību formāts, paredzamā ietekme, aplēstais kopējais budžets; sagatavot projekta īstenošanas plānu un stabilu un reālu komunikācijas plānu, ieskaitot projekta pārvaldības, uzraudzības, kvalitātes kontroles, ziņojuma sagatavošanas un rezultātu izplatīšanas stratēģiskos aspektus; noteikt praktiskos aspektus un apstiprināt mērķgrupas(-u) paredzētajām darbībām; panākt vienošanos ar partneriem un sagatavot priekšlikumu u. c.
  • Darbību īstenošana un uzraudzība: veikt projekta īstenošanu saskaņā ar plāniem, ievērojot prasības par ziņojumu sniegšanu un saziņu; uzraudzīt notiekošās darbības un novērtēt projekta rezultātus, salīdzinot ar projekta plāniem; noteikt un veikt korektīvos pasākumus, lai novērstu novirzes no plāniem un novērstu problēmas un riskus; noteikt neatbilstības paredzētajiem kvalitātes standartiem un veikt korektīvos pasākumus utt.
  • Pārbaude un ietekmes novērtējums: novērtēt projekta rezultātus, salīdzinot ar projekta mērķiem un īstenošanas plāniem; darbību un to ietekmes izvērtēšana dažādos līmeņos, projekta rezultātu kopīgošana un izmantošana u. c.

Izstrādājot projektu, jāņem vērā šādi horizontālie aspekti:

papildus atbilstības nodrošināšanai formālajiem kritērijiem un ilgtspējīgas sadarbības kārtības izveidošanai ar visiem projekta partneriem, turpmāk izklāstītie elementi var sniegt ieguldījumu spēju veidošanas projektu ietekmes un kvalitatīvas īstenošanas veicināšanā dažādo projekta posmu norises gaitā. Pieteikumu iesniedzēji tiek mudināti ņemt vērā šīs iespējas un dimensijas, izstrādājot projektus.

Vides ilgtspēja

Projekti jāveido videi draudzīgā veidā, un visos to aspektos jāīsteno videi draudzīga prakse. Izstrādājot savus projektus, organizācijām un dalībniekiem ir jāīsteno videi draudzīga pieeja, kura mudinās visas iesaistītās puses diskutēt un uzzināt vairāk par vides jautājumiem, iedziļināties pārdomās par to, kas ir paveicams dažādos līmeņos, kā arī palīdzēs organizācijām un dalībniekiem nākt klajā ar alternatīviem videi draudzīgākiem veidiem, kā īstenot projekta darbības.

Iekļaušana un daudzveidība

Programmas “Erasmus+” mērķis ir veicināt vienlīdzīgas iespējas, piekļuvi, iekļaušanu un taisnīgumu visos tās pasākumos. Lai īstenotu šos principus, ir izstrādāta daudzveidības stratēģija, kuras mērķis ir kvalitatīvāk iesaistīt dažādas izcelsmes dalībniekus, jo īpaši tos, kuriem ir mazāk iespēju un kuri sastopas ar šķēršļiem, piedaloties Eiropas projektos. Organizācijām jāizstrādā pieejamas un iekļaujošas projekta darbības, ņemot vērā to dalībnieku viedokli, kuriem ir mazāk iespēju, un iesaistot viņus lēmumu pieņemšanā visa procesa gaitā.

Digitālā dimensija

Virtuālajai sadarbībai un eksperimentācijai ar virtuālajām un jauktām mācīšanās iespējām ir veiksmīgu projektu atslēga. Konkrētāk, projektiem ļoti ieteicams izmantot Eiropas Jaunatnes portālu un Eiropas jaunatnes stratēģijas platformu, lai darbotos kopā pirms projekta darbību uzsākšanas, to laikā un pēc to noslēguma.

Kopējas vērtības, pilsoniskās iesaistīšanās un līdzdalība

Projekti atbalsta aktīvu pilsoniskumu un ētiku, kā arī veicina sociālo un starpkultūru kompetenču, kritiskās domāšanas un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstību. Uzmanība tiks pievērsta arī informētības vairošanai par Eiropas Savienības kontekstu pasaulē un tā izpratnei.

KĀDI KRITĒRIJI JĀIZPILDA, LAI PIETEIKTOS SPĒJU VEIDOŠANAS PROJEKTAM JAUNATNES JOMĀ?

ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

Lai varētu saņemt “Erasmus” dotāciju, projektu priekšlikumiem par spēju veidošanu jaunatnes jomā ir jāatbilst šādiem kritērijiem.

Kas var iesniegt pieteikumu?

Projektā kā koordinatori var piedalīties šādas organizācijas:

  • NVO (tostarp Eiropas jaunatnes NVO un jaunatnes padomes), kas darbojas jaunatnes jomā,
  • publiskas iestādes vietējā, reģionālā vai valsts līmenī.

Organizācija iesniedz pieteikumu visu to dalīborganizāciju vārdā, kuras piedalās projektā, un tai jābūt likumīgi izveidotai un jāatrodas “Erasmus+” programmas valstī.

Kāda veida organizācijas var piedalīties projektā?

Jebkura publiska vai privāta organizācija ar tās saistītajām vienībām (ja tādas ir), kas strādā ar jauniešiem vai jauniešu labā ārpus formālās mācību vides un kas izveidota “Erasmus+” programmas valstī vai partnervalstī[2].

Šādas organizācijas cita starpā var būt:

  • bezpeļņas organizācija, apvienība, NVO (tostarp Eiropas jaunatnes NVO);
  • valsts jaunatnes padome;
  • vietēja, reģionāla vai valsts līmeņa publiska struktūra,
  • izglītības un pētniecības iestāde,
  • fonds,

Var tikt iekļauti publiski vai privāti komercuzņēmumi (mazs, vidējs vai liels uzņēmums, tostarp sociālie uzņēmumi). Tādēļ, lai gan šis pasākums galvenokārt ir vērsts uz apvienībām, NVO un — vispārīgākā nozīmē — bezpeļņas organizācijām, komercorganizācijas var piedalīties, ja var apliecināt skaidru pievienoto vērtību projektam. Tomēr, spēju veidošanas mērķa kontekstā koordinācijas uzdevumi ir jāveic vienīgi bezpeļņas organizācijām.

Dalīborganizāciju skaits un specializācija

Spēju veidošanas projekti ir transnacionāli, un tajos piedalās vismaz 2 organizācijas no 2 dažādām programmas valstīm un 2 organizācijas no vismaz 1 atbilstīgās partnervalsts (t. i., vismaz 4 organizācijas no vismaz 3 valstīm).

Organizāciju skaits no programmas valstīm nedrīkst pārsniegt organizāciju skaitu no partnervalstīm.

Darbību norises vieta

Darbībai jānotiek to dalīborganizāciju valstīs, kuras iesaistītas darbībā, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus saistībā ar pasākuma mērķiem.

Turklāt, ja tas ir pienācīgi pamatoti saistībā ar projekta mērķiem:

    • darbības var notikt arī Eiropas Savienības iestāžu mītnes vietās, pat tad, ja projektā nepiedalās neviena dalīborganizācija no valsts, kurā atrodas attiecīgās iestādes mītnes vieta,
    • Darbības, kuras ietver apmainīšanos ar rezultātiem un to popularizēšanu, var notikt arī programmas valstu vai partnervalstu attiecīgajos tematiskajos transnacionālajos pasākumos/konferencēs.

Projekta ilgums

Kapacitātes stiprināšanas projekti var ilgt vienu, divus vai trīs gadus. Ilgums jāizvēlas pieteikuma iesniegšanas posmā, pamatojoties uz projekta mērķi un laika gaitā paredzēto darbību veidu.

Kur pieteikties?

Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (EACEA).

Uzaicinājuma identifikators: ERASMUS-YOUTH-2021-CB

Kad pieteikties?

Dotāciju pieteikumi jāiesniedz līdz 01. jūlija plkst. 17.00.00 (pēc Briseles laika).

Citi kritēriji

Viens un tas pats pieteikuma iesniedzējs var iesniegt tikai vienu priekšlikumu vienam termiņam. Ja tas pats pieteikuma iesniedzējs iesniedz vairāk nekā vienu priekšlikumu, tiks ņemts vērā tikai visagrāk iesniegtais priekšlikums, savukārt pārējie priekšlikumi tiks automātiski noraidīti.

Pieteikumu iesniedzējas organizācijas tiks novērtētas, pamatojoties uz attiecīgajiem izslēgšanas un atlases kritērijiem. Plašāku informāciju skatīt šo vadlīniju C daļā.

GAIDĀMĀ IETEKME

Ar projektiem, kuriem piešķirts finansējums, ir jāapliecina to paredzamā ietekme:

  • sekmējot ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam prioritātes “Iesaistīties, veidot saikni, veicināt iespējas”,
  • balstoties uz rezultātiem, kas saistīti ar Eiropas jaunatnes mērķiem, jaunatnes dialogu un citiem jauniešu projektiem,
  • sekmējot jauniešu dalību demokrātiskajā dzīvē saistībā ar aktīvu pilsoniskumu, kā arī sadarbību ar lēmumu pieņēmējiem (iespēju veicināšana, jaunas prasmes, jauniešu iesaistīšana projektu izstrādē u. tml.), jo īpaši atbilstīgajās partnervalstīs,
  • uzlabojot jauniešu uzņēmējdarbības un inovācijas spējas partnervalstīs,
  • uzlabojot jaunatnes sektora spēju strādāt transnacionālā līmenī, pievēršot uzmanību iekļaušanai, solidaritātei un ilgtspējai,
  • sekmējot un veicinot transnacionālas mācības un sadarbību starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem, jo īpaši atbilstīgajās partnervalstīs,
  • izvēršot esošo praksi un tvērumu ārpus partnerības, tostarp pilnvērtīgi izmantojot digitālos līdzekļus, lai uzturētu sakarus jebkādos apstākļos, pat liela attāluma, izolācijas vai ierobežojumu apstākļos,
  • saistot rezultātus ar vietējām kopienām, izveidojot nodarbinātības iespējas un attīstot inovatīvas idejas, kuras var pārņemt un izvērst citos apstākļos partnervalstīs,
  • apliecinot tādu mērķgrupu, kurām ir mazāk iespēju, un personu partnervalstīs iekļaušanu un piekļūstamību,
  • izstrādājot jaunus rīkus un neformālās mācīšanās metodes, jo īpaši tādas, kas veicina kompetenču, tostarp plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes, un inovatīvas prakses apguvi/uzlabošanu, jo īpaši atbilstīgajās partnervalstīs,
  • izplatot to rezultātus efektīvā un pievilcīgā veidā starp jauniešu organizācijās iesaistītajiem jauniešiem.

PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI

Projekta atbilstība

(maksimālais rezultāts — 30 punkti)

  • Priekšlikuma atbilstība pasākuma mērķiem,
  • tas, kādā mērā:
  • mērķi ir skaidri noteikti, reālistiski un vērsti uz jautājumiem, kas ir būtiski dalīborganizācijām un mērķgrupām;
  • priekšlikums ir inovatīvs un/vai papildina citas iniciatīvas, ko jau īsteno dalīborganizācijas,
  • spēju veidošanas darbības ir skaidri noteiktas un ir vērstas uz dalīborganizāciju spēju nostiprināšanu,
  • projektā ir iesaistīti jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju.

Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte

(maksimālais rezultāts — 30 punkti)

  • Darba programmas, tostarp attiecīgo sagatavošanās, īstenošanas, uzraudzības, izmantošanas, izvērtēšanas un izplatīšanas posmu, saprotamība, pabeigtība un kvalitāte,
  • konstatēto vajadzību nodrošināšanai ierosinātās metodikas atbilstība un kvalitāte,
  • saskaņotība starp projekta mērķiem un ierosinātajām darbībām,
  • darba plāna kvalitāte un efektivitāte, tostarp tas, kādā mērā darba pakotnēm piešķirtie resursi atbilst to mērķiem un nodevumiem,
  • ierosināto neformālās mācīšanās metožu kvalitāte;
  • dalībnieku mācīšanās rezultātu atzīšanas un apstiprināšanas kārtības kvalitāte, kā arī Eiropas pārredzamības un atzīšanas instrumentu izmantošanas konsekvence,
  • tādu kvalitātes kontroles pasākumu esība un atbilstība, ar kuriem nodrošina, ka projekta īstenošana ir kvalitatīva, savlaicīga un saskaņā ar budžetu;
  • tas, kādā mērā projekts ir rentabls un piešķir atbilstošus resursus katrai darbībai,
  • to pasākumu atbilstība, kurus veic, lai atlasītu un/vai iesaistītu dalībniekus mobilitātes darbībās, ja tādi ir (skatiet sadaļu “Dalībnieku aizsardzība, veselība un drošība” šo vadlīniju A daļā, kā arī citas prasības un ieteikumus attiecībā uz 1. pamatpasākuma mobilitātes projektiem).

Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte

(maksimālais rezultāts — 20 punkti)

  • Tas, kādā mērā:
  • projektā ir iesaistīts tādu savstarpēji papildinošu dalīborganizāciju kopums, kurām ir vajadzīgā specializācija, pieredze un zinātība, lai veiksmīgi īstenotu visus projekta aspektus,
  • atbildības jomu un uzdevumu sadalījums apliecina visu dalīborganizāciju apņemšanos un aktīvu līdzdalību;
  • efektīvu mehānismu esība koordinācijai un saziņai starp dalīborganizācijām un ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Ietekme

(maksimālais rezultāts — 20 punkti)

  • Projekta rezultātu izvērtēšanas pasākumu kvalitāte;
  • Projekta iespējamā ietekme:
  • uz dalībniekiem un dalīborganizācijām projekta darbības laikā un pēc tam,
  • ārpus organizācijām un privātpersonām, kas tieši piedalās projektā, vietējā, reģionālā, valsts un/vai starptautiskā līmenī,
  • Izplatīšanas plāna kvalitāte — to pasākumu atbilstība un kvalitāte, kuru mērķis ir izplatīt projekta rezultātus dalīborganizācijās un ārpus tām,
  • priekšlikumā attiecīgā gadījumā ir aprakstīts, kā tiks nodrošināta sagatavoto materiālu, dokumentu un plašsaziņas līdzekļu bezmaksas pieejamība un izplatīšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem,
  • Projekta ilgtspējas nodrošināšanas plānu kvalitāte — projekta spēja nodrošināt nepārtrauktu ietekmi un radīt rezultātus pēc ES dotācijas izmantošanas.

Lai pretendētu uz finansējumu, priekšlikumiem jāiegūst vismaz 60 punktu. Turklāt tiem jāiegūst vismaz puse no maksimālā punktu skaita katrā no iepriekš minētajām piešķiršanas kritēriju kategorijām (t. i., vismaz 15 punkti kategorijās “Projekta atbilstība” un “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte”; 10 punkti kategorijās “Partnerības un sadarbības pasākumu kvalitāte” un “Ietekme”).

Vienādu rezultātu gadījumā prioritāti piešķirs projektiem ar lielāko punktu skaitu kritērijā “Projekta atbilstība” un pēc tam — “Ietekme”.

Parasti esošā nacionālā un Eiropas tiesiskā regulējumu robežās rezultāti būtu jāpadara pieejami kā atvērtie izglītības resursi (AIR), kā arī jāpublicē attiecīgajās profesionālo, nozaru vai kompetento iestāžu platformās. Priekšlikumā jāizklāsta, kā tiks nodrošināta sagatavoto datu, materiālu, dokumentu, audiovizuālo un sociālo plašsaziņas līdzekļu darbību bezmaksas pieejamība un popularizēšana ar atvērtas piekļuves licencēm un bez nesamērīgiem ierobežojumiem.

KĀDI IR FINANSĒJUMA NOTEIKUMI?

Šim pasākumam izmanto fiksētas summas finansējuma modeli. Vienreizējo fiksēto summu nosaka katrai dotācijai, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja ierosinātā pasākuma aplēsto budžetu. Piešķīrēja iestāde noteiks fiksētu summu katrai dotācijai, pamatojoties uz priekšlikumu, izvērtēšanas rezultātu, finansējuma likmi un uzaicinājumā noteikto maksimālo dotācijas summu.

ES dotācija vienam projektam ir atšķirīga: vismaz 100 000 EUR un ne vairāk kā 300 000 EUR.

Kā tiek noteikta projekta fiksētā summa?

Pieteikumu iesniedzējiem jāaizpilda detalizēta budžeta tabula saskaņā ar pieteikuma veidlapu, ņemot vērā šādus aspektus:

  1. dotācijas saņēmējam(-iem) atbilstoši sīki jāapraksta budžets un tas jāsakārto saskaņotās darba pakotnēs (piemēram, jāsadala šādos elementos — “projekta vadība”, “apmācība”, “pasākumu rīkošana”, “mobilitātes pasākumu sagatavošana un īstenošana”, “saziņa un izplatīšana”, “kvalitātes nodrošināšana” u. c.);
  2. priekšlikumā jāapraksta katrā darba pakotnē ietvertās darbības,
  3. pieteikumu iesniedzējiem priekšlikumā jāsniedz aplēsto izmaksu sadalījums, norādot daļu uz vienu darba pakotni (un katras darba pakotnes ietvaros — daļu, kas piešķirta katram dotācijas saņēmējam un saistītajai vienībai);
  4. var tikt segtas personāla izmaksas, ceļa un uzturēšanās izdevumi, aprīkojuma izmaksas un apakšuzņēmumu līgumu izmaksas, kā arī citas izmaksas (piemēram, par informācijas izplatīšanu, publicēšanu, tulkošanu).

Priekšlikumi tiks izvērtēti saskaņā ar standarta izvērtēšanas procedūrām, piesaistot iekšējos un/vai ārējos ekspertus. Eksperti novērtēs priekšlikumu kvalitāti, pamatojoties uz uzaicinājumā noteiktajām prasībām un pasākuma paredzamo ietekmi, kvalitāti un efektivitāti.

Pēc priekšlikuma izvērtēšanas kredītrīkotājs nosaka fiksētās summas apmēru, ņemot vērā veiktā vērtējuma konstatējumus. Fiksētā summa nedrīkst pārsniegt 80 % no aplēstā budžeta, kas noteikts pēc izvērtēšanas.

Dotācijas parametri (maksimālā dotācijas summa, finansējuma likme, kopējās attiecināmās izmaksas utt.) tiks noteikti dotācijas nolīgumā.

Projekta sasniegumi tiks izvērtēti, pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem. Finansējuma shēma ļautu likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis ievades datiem, tādējādi uzsverot izmērāmu mērķu sasniegšanas kvalitāti un līmeni.

Plašāka informācija ir izklāstīta dotācijas nolīguma paraugā, kas pieejams Finansēšanas un iepirkumu iespēju portālā (FTOP).

  1. Ņemiet vērā, ka, lai gan sagatavošanās darbības var tikt uzsāktas, pirms priekšlikums tiek iesniegts vai izvēlēts finansējumam, izmaksu rašanās un darbību īstenošana ir atļauta tikai pēc dotācijas nolīguma parakstīšanas.

  2. Detalizēts tādu valstu saraksts, uz kurām attiecas šis pasākums, tiks publicēts šādā vietnē: https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/how-to-participate/reference-documents;programCode=EPLUS2027.

Tagged in: